saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

I. Gemste et al. Smago metālu plūsmas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesāNo apsekotajām pilsētām tieši Baltijas jūrā izplūdesnotekūdeņus ievada Rīgas, Liepājas un Ventspilsnotekūdeņu BAI. Salīdzinot šo notekūdeņu BAI smagometālu gada vidējās koncentrācijas ar MK 12.03.2002.noteikumos Nr. 118 noteiktajiem robežlielumiemsālsūdeņiem, konstatēts, ka atsevišķu smago metālukoncentrācijas izplūdes notekūdeņos pārsniedziepriekš minētos robežlielumus: Liepājas notekūdeņuBAI Cd – 3 reizes, Ventspils BAI Cd, Ni un Pb – 1.5–3reizes, Rīgas notekūdeņu BAI Cu koncentrācija – 22reizes.Pārējās piecās apsekotajās BAI izplūdes notekūdeņusievada upēs. No tām tikai Kuldīgas BAI izplūdesnotekūdeņos Cd un Cr koncentrācija 1.5–2 reizes unRēzeknes BAI Cu koncentrācija 2.5 reizes pārsniedznoteiktos robežlielumus saldūdeņiem.Vai iepriekš minēto pilsētu izplūdes notekūdeņijūtami ietekmē Ventas un Rēzeknes upju ekoloģiskosituāciju, sevišķi mazūdeņu periodos, to nepieciešamsskaidrot speciālos novērojumos.Komunālo notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanasprocesā sešās apsekotajās BAI visu smago metālukopējā vidējā koncentrācija attīrītajos notekūdeņos irsamazinājusies 3.5 reizes. Visaugstākā attīrīšanaspakāpe (60–86%) ir Pb, Hg, Zn un Cr, bet viszemākā(28–50%) – Ni, Cu un Cd. Vislabāk notekūdeņus nosmagajiem metāliem attīra Rēzeknes un Cēsu notekūdeņuBAI, kur attīrīšanas pakāpe visiem metāliemsasniedz vidēji 76–79%.No apsekotajām notekūdeņu BAI vissliktāk notekūdeņusattīra Kuldīgā, kur smago metālu attīrīšanasvidējā pakāpe ir tikai 40%. Tas, iespējams, saistīts ar to,ka šajā BAI ir arī visaugstākās gandrīz visu smagometālu koncentrācijas ieplūdes notekūdeņos.Ar ieplūdes komunālajiem notekūdeņiem BAI nonākievērojama smago metālu masa (2. tabula). Gadā visāsnotekūdeņu BAI kopā nokļūst apmēram 48.3 t smagometālu, tai skaitā Rīgas notekūdeņu BAI – ap 28.7 t jebap 60%. Šajā metālu masā vislielākais īpatsvars ir Znun Cu, attiecīgi 71% un 16%.Tomēr arī ar izplūdes notekūdeņiem no visām BAIkopā virszemes ūdeņos nokļūst ievērojama smagometālu masa – katru gadu vidēji ap 15.5 t. No šīs smagometālu masas vairāk nekā 10 t (ap 66%) Rīgasnotekūdeņu BAI vidēji katru gadu ievada Rīgas jūraslīcī.Dažu smago metālu īpatsvars izplūdes notekūdeņusmago metālu masā, salīdzinot ar attiecīgu rādītājuieplūdes notekūdeņos, ir ievērojami mainījies. Irsamazinājies to metālu īpatsvars, kuriem attīrīšanaspakāpe (skat. 1. tabulu) pārsniedz 50%, kā, piemēram,Cr un Zn. Pretēji mainījies Cu un Ni īpatsvars, jo šometālu attīrīšanas pakāpe ir mazāka par 50%.Smago metālu koncentrācija un masanotekūdeņu dūņāsApsekotajās notekūdeņu BAI gadā vidēji saražo72870 t dabiski mitru dūņu ar vidējo sausnas saturu14%. Kopējā dūņu sausnas masa gadā sasniedz gandrīz11000 t jeb apmēram 64% no valstī visās notekūdeņuBAI saražotās dūņu masas. Dūņu sausnas iznākumsno m 3 notekūdeņu vidēji ir 0.13 kg.Smago metālu gada vidējā masa notekūdeņosThe annual average mass of heavy metals in waste water2. tabula / Table 2Smagiemetāli /Heavymetalskopā sešupilsētunotekūdeņuBAI, kg /waste waterBTP of sixtowns intotal, kgIeplūdes / Inflowst.sk. RīgasnotekūdeņuBAI, kg /includingthe Rigaorientējoši visāsBAI kopā /rough data for allBTP takentogetherwaste waterBTP, kg kg %kopā astoņupilsētunotekūdeņuBAI, kg /waste waterBTP of eighttowns intotal, kgIzplūdes / Outflowsorientējošit.sk. Rīgasvisās BAInotekūdeņukopā / roughBAI, kg /data for allincludingBTP takenthe Rigatogetherwaste waterBTP, kg kg %Cd 128 40 195 0.4 113 (42*) 8.6 155 0.5(84*)Cr 1432 1235 2160 4.5 235 151 390 2.5Cu 6381 5992 7810 16 4101 3968 4350 28Hg 3.1 – 64 0.1 2.8 – 14