saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Smagiemetāli /HeavymetalsI. Gemste et al. Smago metālu plūsmas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesā1. tabula / Table 1Smago metālu gada vidējā koncentrācija un to attīrīšanas pakāpe notekūdeņosThe average annual concentration of heavy metals and its treatment level in waste waterKoncentrācija notekūdeņos, mg l -1 /Concentration in wastewater, mg l -1ieplūdes / inflowsvidēji sešupilsētunotekūdeņuBAI* / in wastewater BTP* ofsix towns onaveraget.sk. RīgasnotekūdeņuBAI /includingthe Rigawastewater BTPizplūdes / outflowsvidēji astoņupilsētunotekūdeņuBAI / in wastewater BTP ofeight towns onaverage* – bioloģiskās attīrīšanas iekārta / biological treatment plant** – bez Liepājas notekūdeņu BAI / without the Liepaja waste water BTPt.sk. RīgasnotekūdeņuBAI /includingthe Rigawaste waterBTPNotekūdeņu attīrīšanaspakāpe, % / Waste watertreatment level , %vidēji sešupilsētunotekūdeņuBAI / in wastewater BTP ofsix towns onaveraget.sk. RīgasnotekūdeņuBAI /includingthe Rigawaste waterBTPCd 0.0014 0.0007 0.0007** 0.00015 50** 79Cr 0.019 0.021 0.0027 0.0026 86 88Cu 0.091 0.10 0.047 0.069 48 31Hg 0.0046 – 0.0001 – 78 –Ni 0.012 0.011 0.0086 0.0083 28 24Pb 0.015 0.014 0.006 0.0042 60 70Zn 0.31 0.35 0.069 0.094 78 73nodrošināt uzņēmumos esošo ražošanas notekūdeņupriekšattīrīšanas iekārtu efektīvu funkcionēšanu unjaunu šo iekārtu izveidošanu.Bez tam vēl pilsētu komunālos notekūdeņus ar smagajiemmetāliem piesārņo lietus notekūdeņi. Savukārtatmosfērā un pēc tam nokrišņos smagie metāli nonākgalvenokārt no energosaimniecības (katlu mājas, kasizmanto fosilo kurināmo) un transporta. Nokrišņu ūdeņi,pirms tie nonāk kopējā kanalizācijas sistēmā, vēl tiek„bagātināti” ar putekļveidīgiem nosēdumiem, un līdz arto nokrišņu ūdeņos smago metālu koncentrācija varbūt samērā augsta. Pēc Rīgas pilsētas pašvaldībasuzņēmuma „Rīgas ūdens” speciālistu novērojumiem,2000. gada pavasarī Rīgas ielu sniega ūdeņos smagometālu koncentrācija vidēji bija: Cd – 0.015, Cr – 0.1, Cu– 0.9, Ni – 0.12, Pb – 0.34 un Zn – 1.6 mg l -1 [6.]. Šīskoncentrācijas 5–24 reizes pārsniedza attiecīgo smagometālu vidējās koncentrācijas Rīgas komunālajosnotekūdeņos.Smago metālu koncentrāciju skaidrošanai lietusnotekūdeņos būtu nepieciešams veikt plašākus unilglaicīgākus novērojumus vairākās pilsētās. Tas ļautuizvērtēt, cik aktuāla atsevišķās Latvijas pilsētās ir lietusnotekūdeņu speciālas kanalizācijas sistēmas būvniecība,jo tās atslogotu notekūdeņu BAI darbību,paaugstinātos notekūdeņu attīrīšanas pakāpe,samazinātos smago metālu koncentrācija dūņās u.c.Smago metālu vidējās koncentrācijas izplūdesnotekūdeņos visās apsekotajās BAI ir samazinājušāsapmēram 1.5–6 reizes, salīdzinot ar ieplūdes notekūdeņiem(1. tabula).Visaugstākās visu smago metālu (izņemot Cu)koncentrācijas ir Kuldīgas BAI izplūdes notekūdeņos.Arī Ventspils BAI izplūdes notekūdeņos ir samērāaugstas Ni un Pb, bet Rīgas notekūdeņu BAI – Cukoncentrācija.Pašlaik Latvijā izplūdes notekūdeņiem nav noteiktivalstī vienoti smago metālu limitējošie koncentrācijunormatīvi. Atbilstoši MK 22.04.1997. noteikumiem Nr.155 (bija spēkā līdz 30.12.2003.) šīs limitējošāskoncentrācijas bija norādītas katras notekūdeņu BAIūdens lietošanas atļaujā, ko izsniedza reģionālās videspārvaldes. (Pašlaik šo kārtību reglamentē MK 26.07.2002.noteikumi Nr. 294 [4.]). Kā liecina savāktā informācija,visās apsekotajās BAI smago metālu koncentrācijaizplūdes notekūdeņos bija ievērojami mazāka par ūdenslietošanas atļaujās uzrādītām limitējošām koncentrācijām.Tomēr smago metālu koncentrācijas izplūdes notekūdeņosLatvijā ir samērā augstas. Tā, piemēram, RīgasBAI izplūdes notekūdeņos kopējā septiņu smago metālukoncentrācija vidēji gadā bija 0.180 mgl -1 , betStokholmas triju notekūdeņu BAI tā attiecīgi bija tikai0.022–0.044 mg l -1 jeb apmēram 4–8 reizes mazāk [8].Tā kā izplūdes notekūdeņus ievada virszemesūdeņos (parasti upēs vai jūrās), tad svarīgi salīdzinātsmago metālu koncentrācijas izplūdes notekūdeņos aršo metālu robežlielumiem pieņemošajos saldūdeņos unsālsūdeņos, kas noteikti MK 12.03.2002. noteikumosNr. 118 [9.]. Pēc tā var spriest, cik lielā mērā izplūdesnotekūdeņi var paaugstināt metālu koncentrācijasvirszemes ūdeņos.60 LLU Raksti 12 (308), 2004; 58-66 1-18