saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

I. Gemste et al. Smago metālu plūsmas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesāSmago metālu plūsmas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesāFlows of Heavy Metals in the Waste Water Biological Treatment ProcessInta Gemste, Alberts VucānsLLU Augsnes un agroķīmijas katedra, e–pasts: livmanis@cs.llu.lvDepartment of Soil Science and Agrochemistry, LLU, e–mail: livmanis@cs.llu.lvRolands BebrisLR Vides ministrijas Vides aizsardzības departaments, e–pasts: rolands.bebris@vidm.gov.lvEnvironmental Protection Department of the Ministry of Environment of the Republic of Latvia,e–mail: rolands.bebris@vidm.gov.lvMaija GraseSIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, e–pasts:elle@enviroment.lvAbstract. The present study summarizes the results of observation of the concentration and mass of heavymetals (Cd, Cr, Cu, Hg, Ni, Pb, Zn) in waste water (treated and untreated) and dry matter of waste water sludge inbiological treatment plants of eight towns of Latvia during the period 2000–2002. The total concentration ofheavy metals in untreated waste water is 0.45 mg l -1 on average, in treated waste water – 0.13 mg l -1 , but in drymatter of waste water sludge it makes 1958 mg kg -1 . Zn and Cu constitute the largest proportion within the totalmass of heavy metals in waste water and waste water sludge. About 32% of the total mass of heavy metals ofinflowing waste waters following the biological treatment process remain in the treated waste water, but about65% are bound by waste water sludge.Key words: waste water, waste water biological treatment plant, waste water sludge, heavy metals, concentrationof heavy metals.IevadsNotekūdeņi ir ūdeņi, kas cilvēka darbības dēļmainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās vaibioloģiskās īpašības, un tie iedalās:- sadzīves notekūdeņi, kas radušies publiskās undzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumusniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnasun sadzīves darbības dēļ,- lietus notekūdeņi, kas veidojas no atmosfērasnokrišņiem, tiem notekot no ēku jumtiem, ielāmun citām teritorijām ar pilnīgu vai daļēju virsmassegumu,- ražošanas notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbībasvai ražošanas vietās un nav klasificējamikā sadzīves vai lietus notekūdeņi,- komunālie notekūdeņi – sadzīves notekūdeņi,sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukums unlietus notekūdeņi [1.].Pēc Latvijas Vides aģentūras datiem, 2001.–2002.gadā Latvijā vidēji gadā novada vairāk nekā 240 milj.m 3 notekūdeņu. No tiem ap 150 milj. m 3 apstrādātidažādu veidu attīrīšanas iekārtās, tai skaitā bioloģiskajāsattīrīšanas iekārtās (BAI) – vairāk nekā 90% [2., 3.].Viens no galvenajiem virszemes ūdeņu piesārņotājiem,tai skaitā ar smagajiem metāliem, ir pilsētu unapdzīvoto vietu komunālie notekūdeņi. Tāpēc,pamatojoties uz ES 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEC par komunālo notekūdeņu attīrīšanu unkonvenciju par Baltijas jūras reģiona jūrasvidesaizsardzību (1992.), Latvijā ir izstrādāti vairāki normatīvieakti, kas reglamentē notekūdeņu kvalitātes kontroli unar šiem ūdeņiem vidē emitēto bīstamo vielu koncentrācijasun masas [1., 4.].Ar ieplūdes (neattīrītajiem) notekūdeņiem BAIievadītā smago metālu masa šo ūdeņu attīrīšanasprocesā sadalās vairākās plūsmās:- nosēžas uz dažāda materiāla un izmēra filtrācijasrestu nogrābšņiem,- saistās smilšu uztvērēju nogulsnēs,- saistās notekūdeņu dūņās,- paliek izplūdes (attīrītajos) notekūdeņos.Jāatzīmē, ka līdz šim Latvijā informācija par smagometālu koncentrāciju un masu atsevišķās iepriekšminētajās plūsmās ir apkopota fragmentāri, galvenokārtpar šo metālu koncentrāciju dūņās un masu, ko arnotekūdeņiem emitē ūdens vidē [5., 6., 7.]. Līdz šim navveikti pat aptuveni smago metālu bilances aprēķininotekūdeņu attīrīšanas procesā, pilnīgi trūkst informācijaspar smago metālu koncentrāciju un masufiltrācijas restu nogrābšņos un smilšu uztvērējunogulsnēs.Šis darbs ir viens no pirmajiem mēģinājumiem uzsāktskaidrot iepriekš minētos jautājumus Latvijā.Mūsu darba mērķis – apkopot un izvērtēt informācijupar smago metālu koncentrāciju un masu ieplūdes unizplūdes notekūdeņos, notekūdeņu dūņās un smilšuuztvērēju nogulsnēs, kā arī aprēķināt smago metāluorientējošo bilanci komunālo notekūdeņu bioloģiskāsattīrīšanas procesā.Minētā mērķa izpildei veikti uzdevumi, kas ietver58 LLU Raksti 12 (308), 2004; 58-66 1-18