saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

B. Ošmane, I. Ramane Enerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās stiebrzālēsEnerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās veģetācijas fāzēs novāktāsstiebrzālēs un no tām dažādi gatavotās skābbarībāsEnergy and Protein Balance in Grass, Harvested in Three Vegetation Stages,and in Differently Made Grass SilageBaiba Ošmane, Ilma RamaneLLU Zinātnes centrs “Sigra”, e-pasts: sigra@lis.lvResearch Centre “Sigra”, LUA, e-mail: sigra@lis.lvAbstract. The aim of the study was to determine the quality of grass (perennial ryegrass, meadow fescue,timothy, meadow foxtail, cocksfoot) silage made in different stages of maturity – branching, shooting, blooming.The silage was prepared in four ways: unwilted without additives (control), unwilted with additive AIV-2Plus,unwilted with bacterial inoculant SIL-All 4x4 , and from wilted grass. The count of crude protein (g kg -1 ), NEL (MJkg -1 ), NDF, ADF (g kg -1 ) and TDN (%) were determined in grass in three vegetation stages of maturity and insilage (four ensilage ways). The preserving of the feeding value was determined in a balance experiment. Resultsof green material analysis included in the experiment demonstrated different chemical composition, buffer capacity,and fermentation coefficient of grasses during each grass development stage, which characterizes the greenmass ensilage capacity and microbial spectrum. Grass ensilage capacity, in its turn, allows to select an appropriateensiling method and to predict the quality of the produced silage.Key words: grass, silage, energy and protein balance, conservation method, vegetation stage.IevadsLai ziemas periodam maksimāli saglabātu izaugušoszālaugus ar minimāliem enerģijas un proteīna zudumiemun iegūtai skābbarībai būtu laba apēdamība un izmantojamība,zālaugi skābēšanai jānovāc optimimāli agrāveģetācijas fāzē un jālieto piemērotākā skābēšanasmetode. Labākais zāles novākšanas laiks (optimālais)ir tas periods, kad augu zaļmasas vērtīgās barības vielassasniegušas kvalitatīvo un kvantitatīvo maksimumu.Katrai mājdzīvnieku sugai vajadzība pēc enerģijasun proteīna nodrošinājuma un struktūras ir atšķirīga.Tādējādi arī izēdināto barības līdzekļu enerģētiskā unproteīna vērtība atšķiras (Lopbarības katalogs, 1996). Tākā zāles skābbarību gatavo pamatā liellopiem, tāsbarotājvērtību nosaka pēc enerģētiskās vērtības (NELMJ kg -1 ), kopproteīna daudzuma (barības sausnā g -1 ),kokšķiedras frakcijām – NDF un ADF (apēdamības unuzņemto barības vielu sagremojamības) raksturotājlielumiem(Osītis, 1998, 2002; Osītis u.c., 2000).Enerģija kā rādītājs dzīvības procesu nodrošinājumam,produkcijas ieguvei un reprodukcijas spējuizpausmei organismam jānodrošina ar kvalitatīvulopbarību. Vielu maiņas un fizioloģisko norišu vajadzībāmslaucamām govīm kā enerģijas mērvienību lietomegadžoulu (MJ) un kilokalorijas (Kcal) (Пищеварениеи кормление, 1994; Cooper, 1995; James, 1995). Otrssvarīgākais rādītājs ir proteīns, kuru kā normētāju unnodrošinājuma kritēriju slaucamo govju ēdināšanāizsaka kā kopproteīns sausnā (g -1 ).Izmēģinājumos iegūto skābbarību barotājvērtībuvērtējumam izmantots arī aprēķinātais sagremojamovielu daudzums sausnā. Reizē ar auga attīstību šisrādītājs samazinās. Tādējādi apstiprinās likumsakarībapar agrās pļaujas nozīmi stiebrzāļu barotājvērtībaspaaugstināšanā. Kopējo sagremojamo barības vieludaudzums stiebrzāļu skābbarību sausnā slaucamāmgovīm svārstās no 72 līdz 55% (Thomas u.c., 1991;Raymond u.c., 1996).Neitrāli skalotās kokšķiedras (NDF) saturs ir rādītājs,ar kuru raksturo iegūto skābbarību teorētisko apēdamību.Par optimālo NDF stiebrzālēm uzskata ±45%barības sausnā. Šis rādītājs negatīvi korelē ar skābbarībassausnas uzņemšanas spēju. Otrs rādītājs ir arskābi skalotā kokšķiedra (ADF), kas negatīvi korelē arapēsto barības vielu sagremojamību. Palielinoties ADFsaturam, samazinās uzņemtās barības sausnas sagremojamība(Ramane, 1999; Ošmane, 2003). Slaucamogovju ēdināšanā par augstāko pieļaujamo ADF rādītājuuzskata 40% barības sausnā. Tādējādi, pēc minētiembarotājvērtības rādītājiem, novērtētas 5 stiebrzāles 3attīstības fāzēs, katra skābēta 4 veidos.Pētījuma mērķis bija noteikt trīs attīstības fāzēs(cerošanā, stiebrošanā, ziedēšanā) novāktu stiebrzāļu(ganību airenes, pļavas auzenes, timotiņa, pļavas lapsastes,kamolzāles) un dažādi skābētu (bez piedevām, arķīmiskā konservanta AIV–2Plus un bioloģiskā ieraugaSIL–All 4x4 piedevām un apvītinātas masas bez piedevām)skābbarību barotājvērtību.Pētījuma uzdevums bija atrast labāko atšķirīgās fāzēsnovāktu stiebrzāļu skābēšanas veidu, kas nodrošinātuaugstāku barotājvērtību un maksimālu tās saglabāšanos,un noteikt enerģijas un proteīna bilanci atšķirīgāsveģetācijas fāzēs sagatavotās stiebrzāļu skābbarībās.Materiāli un metodesPriekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā ņēmāmzaļmasu no speciāliem stiebrzāļu tīrsējas laukiem30 LLU Raksti 12 (308), 2004; 30-35 1-18