saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs Svaiga govs piena kvalitāti ietekmējošie mikrobiālie faktorimikroorganismiem pienā un tā produktos. Slaukšanaslaikā pienā var nokļūt klīnisko un subklīnisko tesmeņaiekaisumu ierosinātāji: Staphylococcus aureus (Staph.aureus) un citu Staphylococcus sugu baktērijas, Streptococcusagalactiae, Streptococcus dysgalactiae,Streptococcus uberis, Corynebacterium pyogenes,Actinomyces pyogenes, Escherichia coli, Klebsiellapneumonia, Salmonella spp. u.c. baktērijas, kas irpatogēnas arī piena patērētājam [8.]. Antropozoonožuierosinātāji – Listeria monocytogenes, Campylobacterjejuni, Yersinia enterocolitica, Mycobacterium tuberculosis,Brucella abortus, Salmonella dublin u.c. vartikt pārnesti cilvēkam ar govs pienu [6.].Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka 37.5% koagulāzespozitīvā Staph. aureus celmu ir enterotoksigēni un līdzar to bīstami piena patērētājiem [10., 11.]. Enterotoksīnusgalvenokārt producē Staph. aureus, tomēr ir pētījumi,ka arī koagulāzes negatīvie Staph. intermedius unStaph. hyicus var veidot enterotoksīnus [2.].Mūsu darba mērķis bija noskaidrot un izvērtēt svaiga,termiski neapstrādāta piena mikrobiālo piesārņojumu,īpašu uzmanību pievēršot Staphylococcusģints baktēriju sastopamībai un skaitam pienā.Materiāli un metodesPētījumi veikti no 2002. gada jūlija līdz decembrim.Kopējā baktēriju skaita pētījumiem izmantoti 713 diviempiena pārstrādes uzņēmumiem nododamā koppienaparaugi, kas ņemti dažādās Rīgas, Cēsu un Gulbenesrajonu zemnieku saimniecībās. Staphylococcus ģintssugu sastopamības noskaidrošanai Aizkraukles, Cēsuun Rīgas rajona zemnieku saimniecību ganāmpulkosaseptiski paņemti 23 govju 92 atsevišķu tesmeņaceturkšņu piena paraugi. Baktēriju kopskaita noteikšanaun Staphylococcus ģints sugu identificēšana veikta<strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecības universitātes Zinātnes centra“Sigra” Veterinārmedicīnas nodaļā. Baktērijukopskaits kvv ml -1 (koloniju veidojošās vienības 1 mlpiena) noteikts uz piena agara barotnes Petri platēs.Mikroorganismi kultivēti aerobos apstākļos 30°Ctemperatūrā 72 stundas. Pēc koloniju skaita uz platēmun izvēlētā atšķaidījuma aprēķināts mikroorganismukopskaits 1 ml piena.Staphylococcus sugu izolēšanai, skaitīšanai undiferencēšanai 0.05 ml piena parauga uzsēts uz gaļaspeptona agara ar 5% liellopu asins piedevu, Bairda–Parkera agara un mannitola sāļu agara barotnēm (BBL,Becton Dickinson, USA). Uzsētās plates inkubētas 37°Ctemperatūrā 48 stundas. Uzsējumu bakterioloģiskāreģistrācija veikta pēc 24 un 48 stundām. Uz Bairda–Parkera barotnes uzaugušajām stafilokoku kolonijāmveikta koagulācijas reakcija. Reakcijai lietots truša asinsplazmas sausais preparāts. Staph. aureus pierādīšanaiizmantots lateksa aglutinācijas tests Pastorex Staph-Plus (Bio-Rad, FRANCE). Koagulāzes negatīvo stafilokokusugas identificētas, izmantojot firmas BectonDickinson BBL Crystal grampozitīvo baktēriju identifikācijassistēmu, kurā iekļauti vairāku substrātu fermentācijas,oksidācijas, šķelšanas un hidrolīzes testi.Mikroorganismus identificē, salīdzinot iegūtos reakcijurezultātus ar datu bāzē esošajiem.Somatisko šūnu skaits koppiena paraugos noteikts a/s“Siguldas CMAS”, izmantojot iekārtu “Somacount 300”.Iegūto datu statistiskā apstrāde tika veikta, izmantojotSPSS 8.0 programmu paketi.Rezultāti un diskusijaLai izvērtētu analizētā piena mikrobiālo kvalitāti,koppiena paraugi atkarībā no kopējā baktēriju skaitasadalīti grupās (1. att.).Iegūtie rezultāti rāda, ka 33.8% koppiena paraugubija atbilstoši obligātajām nekaitīguma prasībām,34.53433.834.1līdz 100 000 kvv ml-1/ to100 000 cfu ml-133.5%3332.532.1no 100 000 līdz 500 000kvv ml-1/ from 100 000to 500 000 cfu ml-132virs 500 000 kvv ml-1/over 500 000 cfu ml-131.53111. att. Koppiena paraugu iedalījums grupās, atkarībā no baktēriju skaita (%).Fig. 1. Groups of bulk milk samples according to bacterial count (%).26 LLU Raksti 12 (308), 2004; 25-29 1-18
I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs Svaiga govs piena kvalitāti ietekmējošie mikrobiālie faktoriBaktēriju skaits koppiena paraugos pa mēnešiemBacterial count in bulk milk samples in different months1. tabula / Table 1Mēnesis /MonthJūlijs /JulySeptembris /SeptemberOktobris /OctoberNovembris /NovemberKoppienaparaugu skaits /Number of bulkmilk samplesBaktēriju skaits, tūkstošos /Bacterial counts, thousandsminmaxvidējie/average105 3 28 000 1658.2 ± 353.3260 1 65 000 3545.3 ± 597.6224 1 36 000 1205.1 ± 251.9124 1 50 000 1873.5 ± 500.2nepārsniedzot 100 tūkstošus baktēriju kvv ml -1 piena,32.1% paraugu saturēja no 100 001 līdz 500 000 baktērijukvv ml -1 piena, bet 34.1% piena paraugu bija nekvalitatīvi,jo saturēja vairāk nekā 500 tūkstošus baktērijukvv ml -1 piena. Saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiemšādu pienu nav atļauts pieņemt pārstrādesuzņēmumos termiski apstrādātu piena produkturažošanai.Baktēriju skaits koppiena paraugos (1. tabula)2002. gada jūlija, septembra, oktobra un novembramēnešos atšķīrās statistiski būtiski (p=0.022
Page 2: SATURS / CONTENTSDzivnieku valsts p
Page 6 and 7: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
Page 19 and 20: LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-18A. J
Page 21 and 22: Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
Page 27: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 31 and 32: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 33 and 34: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 39 and 40: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 41 and 42: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 43 and 44: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
Page 49 and 50: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
Page 61 and 62: I. Gemste et al. Smago metālu plū
Page 69 and 70: U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
Page 79 and 80:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97:
LLU Raksti Nr. 12 (307)Atbildīgais
show all

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte