saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauksaimniecībā ražoto lopbarības līdzekļu ietekme uz vistu produktivitāti5. tabula / Table 5Taukskābju (% no kopējo lipīdu daudzuma) un holesterīna (g kg -1 ) saturs vistu olāsContent of fatty acids (% of total lipids) and cholesterol (g kg-1) in layer eggsRādītājiParameters1. grupa – kontrole /1st group– control2. grupa –izmēģinājuma /2nd group – trial± pret kontroli /± to controlPiesātinātās taukskābes / Saturated fatty acidsMiristīnskābe C14:0 / Myristic acid 0.34±0.03 0.32±0.02 -0.02Palmitīnskābe C16:0 / Palmitic acid 24.47±0.21 23.22±0.22 -1.25Stearīnskābe C18:0 / Stearic acid 8.09±0.11 9.93±0.10 +1.84Kopā / Total 32.90 33.47 0.57Mononepiesātinātās taukskābes / Monounsaturated fatty acidsPalmitoleīnskābe C16:1 / Palmitoleic acid 3.94±0.06 3.50±0.04 -0.44Oleīnskābe C18:1 / Oleic acid 43.39±0.94 42.34±0.95 -1.05Eikosenskābe C20:1 / Eikosenic acid 0.26±0.03 0.25±0.02 -0.01Kopā / Total 47.59 46.09 -1.50Polinepiesātinātās taukskābes / Polyunsaturated fatty acidsLinolskābe C18:2, n–6 / Linoleic acid 14.14±0.12 14.29±0.11 +0.15Linolēnskābe C18:3, n–3 / Linolenic acid 1.38±0.03 2.04±0.02 0.66Arahidonskābe C20:4, n–6 / Arahidonic acid 1.14±0.01 1.21±0.02 +0.07Eikosapentānskābe C20:5, n–3 /0.10±0.001 0.12±0.001 +0.02Eicosapentaenoic acidDokosapentānskābe C22:5, n–3 /Docosapentaenoic acid0.27±0.01 0.27±0.01 –Dokosaheksānskābe C22:6, n–3 /Docosahexaenoic acid2.38±0.04 2.42±0.02 0.04Kopā / Total 19.41 20.35 0.94Holesterīns / Cholesterol 4.50±0.02 4.33±0.03 -0.17Σ Polinepiesātinātās taukskābes : Σ Piesā-tinātās taukskābes /Σ Polyunsaturated fatty acids : Σ Saturated fattyacids1:0.58 1:0.61kvalitāti novērtē pēc to sastāvā esošo polinepiesātinātoun piesātināto taukskābju daudzuma attiecības.1. grupas vistu olu dzeltenumā polinepiesātināto unpiesātināto taukskābju attiecība bija 1:0.58, 2. grupasvistu olu dzeltenumā attiecīgi 1:0.61 (5. tabula).Jānorāda, ka 2. grupas vistu olās šo taukskābjuattiecība nedaudz pārsniedz rekomendēto polinepiesātinātoun piesātināto taukskābju attiecībulīmeni, t.i., 0.59 (Farrell, 1997).Tas norāda, ka 2. grupas vistu olās ir cilvēku uzturāun veselībai labvēlīgāka taukskābju attiecība. Proti,2. grupas vistu olu kvalitāte ir augstāka par 1. grupasvistu olu kvalitāti.Ļoti liela nozīme pārtikas produktos, tajā skaitā arīolās, ir n–3 (apzīmē arī omega–3) grupas taukskābjulinolēnskābes, eikosapentānskābes un dokosaheksānskābesdaudzumam. Šīs taukskābes novērš riskafaktorus, kas izraisa sirds, asinsvadu, aknu, plaušu,locītavu un citu slimību rašanos (Farrell, 1998).Kopējais n–3 taukskābju grupas saturs kontrolesgrupas vistu olu dzeltenumā vidēji bija 4.13% no kopējolipīdu daudzuma. Izmēģinājuma grupas vistu oludzeltenumā n–3 taukskābju saturs 4.85%, tas ir, par0.72% (p