A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts produkcija organiskajā lauksaimniecībāredzam arī to, ka svaigi izcirstā gaļa ir nesalīdzināmimazāk bakteriāli piesārņota nekā 24 stundas uzglabātā.Līdzīga aina vērojama arī citos Rīgas tirgos (11. attēls).11. attēlā atainota izcirstas un uzglabātas gaļasbakteriālā piesārņotība Rīgas pilsētas tirgos pavasarī –aprīlī. Bīstami ir tas, ka Lubānas tirgū piesārņotībaslīmenis ir augsts svaigi izcirstai gaļai.No minētā izriet, ka higiēnas nosacījumu ievērošanadažos Rīgas tirgos netiek pildīta. Sevišķi tas attiecas uzuzglabātu kautķermeņu bakteriālo piesārņojumu. Tie tiekuzglabāti nepietiekami tīrās un dezinficētās telpās, topārvietošana pa tirgus paviljonu teritoriju notiek bezkautķermeņu pasargāšanas no putekļiem un netīrumiem.Netiek pietiekami veikta gaļas sadalīšanas vietu un attiecīgodarba rīku un instrumentu dezinfekcija. Sanitārihigiēnisko noteikumu neievērošana noved pie dažādarakstura patērētāja gremošanas trakta infekcijas slimībuizplatības. Ir zināmi saslimšanas gadījumi ar salmonelozi,šigelozi, kolibakteriozi u.c. Kā viens no infekcijas avotiemvar būt liellopu, cūku un putnu gaļa. Situācija var nopietnisarežģīties arī tādēļ, ka Rīgas pilsētas tirgos turpmāk vairsnebūs valsts veterinārā dienesta uzraudzības.Aprakstītās problēmas par gaļas mikrobiālo piesārņotībuun tās profilaktēšanu ir vienlīdz svarīgas kā konvencionālajā,tā organiskajā lauksaimniecībā strādājošajiemzemniekiem. Sevišķi tas ir svarīgi no ekonomiskāviedokļa, jo, lai dzīvnieku izaudzētu līdz realizācijasvecumam un kondīcijai, audzētājam ir jāieguldaievērojami līdzekļi un darbs, un, ja tas gatavas produkcijasstadijā tiek kontaminēts ar mikrofloru un nenonākrealizācijā, dzīvnieka audzētājs cieš ievērojamus zaudējumus.Analoģisku ainu novērojam arī attiecībā uz cūkgaļasmikrobiālo piesārņojumu. Visi novērojumi rāda, ka varamprognozēt arī to, ka kautķermeņi var būt kontaminēti armikroskopiskām sēnēm un izraisīt nopietnas slimībascilvēkiem. Bet pie šiem jautājumiem vēl jāstrādā…LLU Zinātnes centra “Sigra” vivārijā tika veikti izmē-24.06±0.31 23.98±0.26 21.53±0.59 21.69±0.46Sausna / Dry matter, % Kopproteīns / Total protein, %-0.73-9.37-9.211.57±0.08 0.84±0.09 65.62±0.06 56.25±0.03 102.18 92.97Koptauki / Total fat, g%(p
A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts produkcija organiskajā lauksaimniecībā3211.382.040linolēnskābes <strong>saturs</strong> oludzeltenumā / linolenic acidcontent in egg yolk, %450440430420450430holesterīna <strong>saturs</strong> oludzeltenumā / cholesterolcontent in egg yolk, mg%vistām izēdina konvencionāli ražoto barības līdzekļumaisījumu / conventionally produced feed mix wasfed out to layers13. att. Linolēnskābes un holesterīna <strong>saturs</strong> vistu olās.Fig. 13. Content of linolenic acid and cholesterol in eggs.ģinājumi ar gaļas putniem – tītariem. Noteicām to gaļaskvalitāti bioķīmiskā un sensorā vērtējumā. Eksperimentosiekļautie putni tika dalīti 2 grupās: pirmā grupatika ēdināta pēc organiskajā laukaimniecībā pielietojamāmmetodikām – pēc A un B sistēmas; otrajā grupāputni tika ēdināti pēc konvencionālajā sistēmā pieņemtāmmetodikām. Šajā eksperimentā iegūtie rezultāti doti 12. attēlā.Kā redzam 12. attēlā, sausnas un kopproteīna līmenitītaru gaļā kā konvencionālajā, tā arī organiskajālauksaimniecībā ražotā un izēdinātā lopbarība saglabājavienādi. Daudz labākus rezultātus ieguvām pēc organiskajālauksaimniecībā izaudzētās lopbarības izēdināšanastītariem attiecībā uz koptaukiem, holesterīnu ungaļas enerģētisko vērtību. Šajā izmēģinājuma grupāiegūtie rezultāti salīdzinājumā ar konvencionālajālauksaimniecībā ražotās lopbarības izēdināšanusamazināja koptauku līmeni gaļā par 0.73 g%; holesterīnalīmeni par 9.37 mg% un gaļas enerģētisko vērtību par9.21 kkal/100 g. Putnu gaļas kvalitātes indekss organiskāslauksaimniecības grupā palielinās par 11.04 ungaļas sensorā kvalitāte paaugstinās par 1.11 ballēm.Sakarā ar minēto varam izdarīt secinājumu, ka, ēdinottītarus ar organiskā lauksaimniecībā ražoto lopbarību,to gaļas īpašības uzlabojās pēc visiem parametriem:koptaukiem, holesterīna, enerģētiskās vērtības, gaļasvistām izēdina organiskajā lauksaimniecībā ražotobarības līzekļu maisījumu / feed mix produced inorganic farming was fed out to layerskvalitātes indeksa un gaļas sensorām īpašībām pretkontroles grupu, kas tika ēdināta pēc konvencionālālauksaimniecībā pieņemtiem normatīviem. Analoģiskirezultāti iegūti arī vērtējot paipalu un pērļu vistiņu gaļasīpašības abu ēdināšanas sistēmu skatījumā. Turpmākgaitā izstrādājot jautājumus par organiskajā unkonvencionālajā lauksaimniecībā iegūto putnu produktivitātiun olu kvalitāti, bija jākonstatē, ka abu saimniekošanasveidu kvantitatīvā puse ir līdzīga, par to mēsvaram pārliecināties 7. tabulā.7. tabulā redzam, ka vistu produktivitāte – dējībasintensitāte – saglabājas vienā līmenī visu eksperimentalaiku abās sistēmās: kā konvencionālajā (90.71%), tāarī organiskajā (90.08%; p>0.05). Vienādā līmenī irproducēto olu svari (58.24 un 58.14 attiecīgi; p>0.05)un barības patēriņš 1 kg olu masas ražošanai (2.26 un2.27 attiecīgi; p>0.05).Kā pozitīvu rādītāju, kas ir sasniegts eksperimentāar dējējvistām, izvērtējot to olu sastāvā esošoslinolēnskābes un holesterīna saturu, varam atzīmētpirmā rādītāja pieaugumu un otrā rādītāja samazināšanosgrupā, kurā putni ēdināti pēc organiskālauksaimniecībā pieņemtās sistēmas. Tas redzams13. attēlā.13. attēlā redzam, ka linolēnskābes <strong>saturs</strong> to vistu7. tabula / Table 7Konvencionālajā un organiskajā lauksaimniecības sistēmāiegūtā putnu produktivitāte un barības patēriņšPoultry productivity and feed consumption in conventional and organic farmingRādītāji / IndicesKonvencionālāsaimniekošanassistēma / Conventionalfarming systemOrganiskāsaimniekošanassistēma / Organicfarming systemDējības intensitāte / Laying intensity, % 90.71 90.08Olu svars, g (vidējā olu masa) /Egg weight, g (average egg mass)58.24 58.14Barības patēriņš 1 kg olu masas ražošanai, kg /Feed consumption for 1 kg egg mass production, kg2.26 2.27p>0.05LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-1815
- Page 2: SATURS / CONTENTSDzivnieku valsts p
- Page 6 and 7: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
- Page 8 and 9: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
- Page 11 and 12: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
- Page 13 and 14: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
- Page 15: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
- Page 19 and 20: LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-18A. J
- Page 21 and 22: Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
- Page 23 and 24: Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
- Page 25 and 26: Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
- Page 27 and 28: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
- Page 29 and 30: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
- Page 31 and 32: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
- Page 33 and 34: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
- Page 35 and 36: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
- Page 37 and 38: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
- Page 39 and 40: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
- Page 41 and 42: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
- Page 43 and 44: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
- Page 45 and 46: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
- Page 47 and 48: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
- Page 49 and 50: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
- Page 51 and 52: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
- Page 53 and 54: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
- Page 55 and 56: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
- Page 57 and 58: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
- Page 59 and 60: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
- Page 61 and 62: I. Gemste et al. Smago metālu plū
- Page 63 and 64: I. Gemste et al. Smago metālu plū
- Page 65 and 66: I. Gemste et al. Smago metālu plū
- Page 67 and 68:
I. Gemste et al. Smago metālu plū
- Page 69 and 70:
U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
- Page 71 and 72:
U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
- Page 73 and 74:
U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
- Page 75 and 76:
U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
- Page 77 and 78:
U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
- Page 79 and 80:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
- Page 81 and 82:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
- Page 83 and 84:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
- Page 85 and 86:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
- Page 87 and 88:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
- Page 89 and 90:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
- Page 91 and 92:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
- Page 93 and 94:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
- Page 95 and 96:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
- Page 97:
LLU Raksti Nr. 12 (307)Atbildīgais