saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts produkcija organiskajā lauksaimniecībāNo 3. tabulas varam secināt, ka aprīlī veiktajāsbarības analīzēs organisko skābju daudzums vairākkārtpārsniedz oktobrī konstatētos līmeņus, t.sk. arīlinolēnskābes un linolskābes līmeņus 2.5 reizes vairāk.Oktobrī arī citu organisko skābju līmeņi lopbarībā irievērojami augstāki. Tajā pašā laikā varam atzīmēt, kapienā aprīlī ir nedaudz zemāks holesterīna (19.38 mg100 ml-1) un piesātināto taukskābju līmenis (C4-C14 –1.73 g 100 g-1). Aprīlī slauktajā pienā 2.6 reizespaaugstinās C16-C18 piesātināto un 3.19 reizespolinepiesātināto taukskābju līmenis, kas ir saistāmsno barības devā ievadāmo koncentrātu daudzuma.Taukskābju līmenis govju pienā var variēt arī atkarībāno to šķirnēm. Šādas atšķirības ir konstatētas LLU ZC“Sigra”, analizējot 11 dažādu taukskābju daudzumupienā Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnesgovīm.Ir noteikta arī cieša korelatīva saistība starp pienatauku līmeni un holesterīna līmeni, līdz ar to patērētājsvar izvēlēties, kādu pienu lietot uzturā.Organiskā lauksaimniecībā ražotā gaļa sastāv nomuskuļiem, taukiem, subproduktiem un citiem dzīvniekusugai, vecumam un dzimumam raksturīgiem audiem, kasiegūti no veseliem dzīvniekiem, putniem. Šāda gaļa(audi) nesatur toksiskas, augšanu stimulējošas un taineraksturīgas vielas vai šūnas, medikamentu atlikumusun radionukleotīdus. Dzīvnieki tiek ēdināti pēc A vaiB sistēmas ar pilnvērtīgu barības devu bez ģenētiskimodificētiem organismiem un dzīvnieku sugai neraksturīgiemkomponentiem.Gaļa ir daudzu cilvēka organismam nepieciešamovielu avots. Ar to cilvēks uzņem olbaltumvielas, taukus,minerālvielas. Galvenais gaļā ir muskuļaudi. Gaļa ir viensno dārgākajiem olbaltumvielu produktiem, tāpēc svarīgatās izcelsme un kvalitāte.Liellopu gaļas ražošanai ir ievērojama nozīme valstsiedzīvotāju nodrošināšanā ar kvalitatīvu pārtiku novietējiem resursiem. Liellopu gaļu pārsvarā iegūst nopiena šķirņu ganāmpulkiem, brāķējot slaucamās govisun gaļai izaudzējot atražošanai nevajadzīgos jaunlopus,kā arī piena lopus krustojot ar gaļas šķirnes dzīvniekiem.Otrs virziens ir gaļas šķirņu liellopu audzēšana.Pagaidām šo dzīvnieku īpatsvars kopējā liellopupopulācijā Latvijā ir mazs. Latvijā kvalitatīvu liellopugaļu var iegūt no visām audzētām šķirnēm, sevišķispecializētajām gaļas šķirnēm. Kopumā vērtējot, visušķirņu jaunlopiem optimālos apstākļos ir augsts vidējaisaugšanas potenciāls (4. tabula) un labas gaļas īpašības.Katrs iedzīvotājs Latvijā gadā patērē 60 kg gaļas.Gaļa ir pārtikas produkts, ko iegūst galvenokārt nosiltasiņu dzīvniekiem – cūkām, liellopiem, aitām,putniem, medījumiem. To veido muskuļaudi un taukaudi.Gaļa ir nozīmīgs olbaltumu avots uzturā, un tajāvienmēr ir vairāk vai mazāk tauku. Ogļhidrātu gaļā ir ļotimaz. Vidēji liesā gaļā ir 19-23% olbaltumi, 1-10% tauki,71-77% ūdens.Organisms izmanto 97% gaļas olbaltumu un 25%saisaudu. Galvenie saisaudu olbaltumi ir kolagēns unelastīns, ko gremošanas fermenti sašķeļ vāji. Kolagēnspēc gaļas termiskās apstrādes un skābā vidē irsašķeļams daļēji. Elastīns ar gremošanas fermentiemnav sadalāms.Liellopu gaļā polinepiesātināto un piesātinātotaukskābju attiecība vidēji ir 0.05, cūkgaļā – 0.5, vistugaļā – 0.8.Gaļā ir daudz B grupas vitamīnu, bet A un C vitamīnsir tikai aknās un nierēs. Gaļa ir nozīmīgs dzelzs, fosfora,vara un mangāna avots uzturā. Liellopu gaļā ir 2 reizesvairāk dzelzs nekā cūkgaļā.Gaļa gandrīz pilnīgi tiek sagremota un uzsūkta. Toparasti uzsver kā gaļas labo īpašību. Taču uzturzinātniekijau sen ir atzinuši, ka zarnām ir vajadzīgas noteiktaapjoma darbības, tā ka produkta pilnīga uzsūkšanāsvairs nav pozitīvi izceļama īpašība.Gaļas garšu nosaka ekstraktvielas, kas muskuļaudosir 2.0-2.8%.Apkārtējās vides piesārņojums (svins, dzīvsudrabs,arsēns, pesticīdi, polihlorbifenili) vairāk uzkrājas aknāsun nierēs; muskuļaudos to ir maz.Gaļa, un it īpaši gaļas produkti, ir laba barotne mikrobiem.Tie ļoti ātri vairojas desās, gaļas salātos uncitos gaļas produktos, kas tiek turēti siltumā (Zariņš,Neimane, 2002).Liellopu gaļu vērtējām pēc šādiem rādītājiem: ķīmiskaissastāvs, sanitāri higiēniskais sastāvs, tehnoloģiskāsīpašības (ūdens saistīšanas spēja, pH, saistaududaudzums, tauku kvalitāte), organoleptiskās īpašības.4. tabula / Table 4Bullīšu dzīvmasas dinamika atkarībā no šķirnes konvencionālajā lauksaimniecībā, kg-1Dynamics of young bulls live weight depending on breed in conventional farming, kg-1Šķirne / BreedVecums mēnešos / Age in months7 12 18 24Latvijas brūnā / Latvian Brown 190 290 400 500Melnraibās / Black and White 210 325 430 525Aberdinanguss / Aberdinanguss 185 290 400 510Herefordas / Hereforde 190 300 430 540Limuzinas / Limusine 200 315 450 565Šarolē / Sharole 220 345 495 620LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-189