Nr.12 - LBS

IevadsCik vērts irkatra vārdsJebkuros laikos mēs novērtējam, kādicilvēki ir mums apkārt. Tas attiecasuz visdažādākajām situācijām. Pašlaikgan vēlos runāt tikai par vienu – Būvniecībaslikuma tapšanas gaitu, jo šālikuma pieņemšana ļoti lielā mērā iespaidoskatra būvniecības procesa dalībniekaturpmāko dzīvi. Būvniekiemdota iespēja iesaistīties procesā. Vismazteorētiski. Vairāki veltījuši krietnidaudz sava laika, lai likuma projektuizvērtētu, precīzi noformulētu un argumentētusavus priekšlikumus. Vairākistrādā kopā, jo labi saprot, ka jāatrodkompromisa variants. Vēl nav bijis tā,ka būtu labi visiem.Taču atsevišķu cilvēku daba laikam irneārstējama (vai tiešām?). Kamēr vienistrādā, lai meklētu risinājumu, citi tikaisauc: «Protu, protu, varu, varu…», bet,tiklīdz jāķeras pie darba, tā kritizē. Vēlļaunāk – nespēdami runāt aci pret aci,meklē variantus, kā politiķiem parādīt,ka pašu mājās nav iespējams vienoties.Šādos apstākļos, domājot par to, kādavērtība ir katra cilvēka vārdam, atcerējoskādu gadījumu. Sieviete vēlējāsfirmā aizņemties katalogu, lai to mājāssīkāk izpētītu. Viņai pieprasīja ķīlu,jo katalogs firmai bija pietiekami lielavērtība. Sieviete teica: «Vērtīgākais, kovaru jums iedot pretī, ir mans vārds.»Un viņa nosauca savu vārdu un uzvārdu.Firma noticēja un pēc norunātajām trimdienām saņēma katalogu atpakaļ.Vai esat kādreiz dzirdējuši kādu sakām:«Kad dzirdu vārdu Pēteris Bērziņš (nosacīti),tad saprotu – tiešs, korekts, pildasolīto, uzticams.» Vai arī tieši otrādi:«… korumpēts, melis, liekulis, glumais.»Nu, protams!Tāpēc man gribētos novēlēt, lai jebkurosapstākļos mēs spētu saglabāt to, kasmums katram ir visdārgākais – savuvārdu.Ar cieņu un veiksmi vēlot –Mārīte Šperberga,žurnāla Būvinženieris redaktoreLatvijas Būvinženieru savienība

Šis trakaispārdomulaiksŠajā vēsturiskajā laikā, kad valsts unmēs visi esam dižķibelē, pēkšņi saprotam,ka daudz ko neesam izdarījuši,daudz ko neesam sapratuši, daudz koneesam paguvuši un daudz ko neesampietiekami aizstāvējuši. Mēs dažkārtesam bijuši tikai prasītāji un kritizētāji,bet, par nožēlu, ļoti kūtri darītāji.Jāatzīst, arī man bieži uzrodas jautājums– kāpēc?• Kāpēc pēdējos gados nav izveidojiesradošs kontakts ar Ekonomikas ministrijasBūvniecības departamentu, jo mēstaču darbojamies vienā virzienā – uzņēmējdarbībasvides sakārtošanā?• Kāpēc Ekonomikas ministrija atklātiignorēja daudzkārtējo LBS lūgumusakārtot Būvkomersantu reģistru, nepieļaujotreģistrāciju vairākiem tūkstošiemfaktiski neeksistējošu būvfirmu?Izveidojusies situācija faktiski kļuva parvienu no dižķibeles cēloņiem, jo radāsjauna formācija – «attīstītāji», kas juridiskidrīkstēja sniegt pakalpojumusbūvniecībā, saņemt kredītus ar atvieglotiemnoteikumiem un radīt ciematumājokļu bumu, piesaistot potenciālosīrniekus, kas nekritiski izvērtēja savaskredītu atdošanas spējas.• Kāpēc sertificējošajām institūcijāmvairāk nekā gadu bija jāstrādā pie Ministrukabineta noteikumu Nr. 383 Noteikumipar būvprakses un arhitekta praksessertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu unanulēšanu sakārtošanas, ja sertificēšanasprocess no jaunā Būvniecības likumaprojekta tika izslēgts?• Kāpēc valsts nevēlas realizēt savāvaldības deklarācijā paredzēto valstsfunkciju deleģēšanu nevalstiskajāmorganizācijām? Diemžēl šādu «kāpēc»ir daudz. Lai to nebūtu, mums visiemir jāmobilizējas mērķtiecīgam darbamnākotnē. Tikai mēs visi kopā varamveidot savu dzīvi savā valstī, ko saucpar Latviju.Ticot un cerot –Mārtiņš Straume,LBS valdes priekšsēdētājswww.lbs.building.lv

AktualitātesApbalvogada labākobūvju cēlējus28. maijā kinoteātrī Rīga LBS apbalvoja tos savus biedrus, kas piedalījušies LatvijasBūvnieku asociācijas konkursa Gada labākā būve 2008 laureāta titulu ieguvušoobjektu būvniecībā. Kinoteātris Rīga svētku organizēšanai nebija izvēlēts nejauši,jo tas nominācijā Restaurācija ieguvis godalgotu vietu. Visi sanākušie vispirmsiepazinās ar kinoteātri Rīga, lai redzētu, kāda izskatās tā zāle pēc restaurācijas, betpēc apbalvošanas ceremonijas noskatījās dokumentālo kino.Nominācijā Jaunbūve1. vietaMazstāvu daudzdzīvokļu ēku komplekssO. Kalpaka prospektā 20/2–2, JūrmalāDarbuzņēmēji: SIA Kurbads –Normunds Tirāns; SIA Tursons –Jānis IndussProjektētājs: AS Komunālprojekts –Ēriks Kiršteins2. vietaAS Hansabanka Valmieras filiāles ēkaRīgas ielā 15, ValmierāGalvenais būvuzņēmējs: AS SCOcentrs – Jānis Matisons, JānisRutkovskis, Sandris Apsītis3. vietaViesnīca Elizabetes ielā 73, RīgāGalvenais būvuzņēmējs: SIA Skontobūve – Modris Seļakovs, AleksandrsKavunsVeicināšanas balvaAutocentrs un transformatoruapakšstacija Berģos, Rīgas–Siguldasšosejā 2, Garkalnes novadā, Rīgas rajonāGalvenais būvuzņēmējs: SIA PBLC –Jānis Lancers, Vitālijs Čaplinskis,Oļegs TarasovsDarbuzņēmēji: SIA Moduls – Rīga –Mārtiņš StraumeVeicināšanas balvaAdministratīvās ēkas jaunbūveLatvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Vagonu ielā 20, RīgāGalvenais būvuzņēmējs: SIA Mūsumāja – Sergejs Jakovļevs, ĒriksStrumpmanis, Andis MārksDarbuzņēmēji: SIA Moduls – Rīga –Mārtiņš StraumeVeicināšanas balvaRēzeknes katoļu vidusskolaLatgales ielā 82, RēzeknēGalvenais būvuzņēmējs: SIA Latgalija –Mihails BartaševičsProjektētājs: SIA Komunālprojekts –Pēteris Aumelis, Aleksejs Avots,Vasilijs Bundins, Nataļja ŽukovaNominācijā Rekonstrukcija1. vietaBurtnieku pagasta kultūras centrarekonstrukcija Jaunatnes ielā 15Burtniekos, Valmieras rajonāGalvenais būvuzņēmējs: SIA Portāls –Modris Torims2. vietaDziesmu svētku estrādes rekonstrukcijaOstas prospektā 11, RīgāPasūtītājs: Rīgas domes Pilsētasattīstības departaments – EduardsRaubiškoGalvenais būvuzņēmējs: SIA PBLC –Jānis Lancers, Vitālijs Čaplinskis,Oļegs TarasovsBūvuzraugs: Egils Morītis3. vietaSPA relaksācijas centrs Baznīcas ielā 4a,RīgāGalvenais būvuzņēmējs: SIA RRBCeltniecība – Kaspars BondarsBūvuzraugs: Kaspars AksenoksVeicināšanas balvaDaugavpils Juzefa Pilsudska poļuvidusskolas rekonstrukcijaVaršavas ielā 2, DaugavpilīGalvenais būvuzņēmējs: SIA Gādība –Anatolijs Dubins, AleksandrsPrelatovs, Marija Krumpļevskawww.lbs.building.lv

AktualitātesBūvuzraugs: Viktors NikolajevsProjektētājs: SIA Agroprojekts –Gunārs ĀrgalisVeicināšanas balvaBaltic International Bank Grēciniekuielā 6, RīgāGalvenais būvuzņēmējs: SIA RE&RE –Ainārs PauniņšBūvuzraugs: SIA Būves unBūvsistēmas – Inta Kalēja, ČeslavsLeonards ZarakovskisNominācijā Restaurācija1. vietaKristapa Morberga vasarnīca Dzintaruprospektā 52/52, JūrmalāPasūtītājs: Latvijas Universitāte –Rūta Krastiņa, Valdis KrastiņšBūvuzraugs: Imants Bremze2. vietaMālpils muižas Kungu māja Pils ielā 6,Mālpilī, Rīgas rajonāBūvuzraugs: Jānis SimsonsProjektētājs: SIA Inženieru birojs«Būve un Forma» – Jānis Prauliņš,Jānis Krasts3. vietaKinoteātra Rīga lielās zāles griestu unsienu apdare, griestu plafona gleznojumarestaurācija Elizabetes ielā 61, RīgāGalvenais būvuzņēmējs: ASBūvuzņēmums Restaurators –Valdis UzariņšVeicināšanas balvaCēsu jaunās pils rekonstrukcija Pilslaukumā 9, CēsīsPasūtītājs: Cēsu pilsētas dome – GintsŠķenders, Valdis ValainisGalvenais būvuzņēmējs: SIA Cel Tik –Deniss DergunovsNominācijā Inženierbūve1. vietaPašteces kanalizācijas kolektors noK. Ulmaņa gatves līdz Dreiliņu ielaiRīgāBūvuzraugs: Aivars BrambisProjektētāji: AS Rūpnīcprojekts –Ilgmārs Lesītis2. vietaDienvidu tilts pār Daugavu ar pieejāmRīgā, 1. kārtaPasūtītājs: Rīgas domes Pilsētasattīstības departamenta Dienvidu tiltabūves direkcija – Eduards Raubiško3. vietaDzeramā ūdens sagatavošanas iekārtuizbūve Saules ielā 6, SiguldāBūvuzraugs: Sandris PaplavskisProjektētājs: SIA Aqua-Brambis –Aivars BrambisVeicināšanas balvaBrīvības gatves un Juglas ielas divulīmeņu šķērsojums RīgāProjektētājs: SIA Inženierbūve –Ainārs PaeglītisVeicināšanas balvaNotekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijaMednieku ielā 24, LielvārdēBūvuzraugs: Sandris Paplavskis,Rihards ĀbolsProjektētājs: SIA A-Projekts –Aivars ŠevčuksNominācijā Elektromontāžas darbi1. vietaDienvidu tilts pār Daugavu, Rīgā,1. kārtaPasūtītājs: Rīgas domes Pilsētasattīstības departamenta Dienvidu tiltabūves direkcija – Eduards RaubiškoLatvijas Būvinženieru savienība

Sveicam!“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)www.lbs.building.lvMārītes Šperbergas foto

AktualitātesBūvniecībaslikumaprojektsPiezīmes par Būvniecības likumaprojektu (atbilstoši Jūsu 2009. gada 10.augusta uzdevumam). Izsūtām Jumslīdz 2009. gada 13. augustam plkst. 15saņemtās Būvindustrijas nevalstisko organizācijukoordinācijas centra (BKC)dalībnieku piezīmes par Būvniecībaslikuma projektu.I nodaļa1.1. Izveidot vienotu, visaptverošu terminoloģijuBūvniecības likumam un Vispārīgajiembūvnoteikumiem.1.2. Papildināt ar terminiem:1.2.1. būvniecības iecere,1.2.2. būvprojekta vadītājs,1.2.3. sertifikācija,1.2.4. sertificēts būvniecības speciālists,1.2.5. būvkomersants,1.2.6. būvkomersantu reģistrs,1.2.7. rekonstrukcija,1.2.8. renovācija.II nodaļa2.1. (10. pants, precizēta redakcija) Rekonstrukcija– būves vai tās daļas pārbūve,mainot būves apjomu vai tās daļas apjomuun mainot vai saglabājot funkciju,vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.Rekonstrukcija ir arī jaunas būves būvniecībauz agrākās būves pamatu daļas,Svarīgākie fragmenti no BKC vēstulesEkonomikas ministrijai sakarā arBūvniecības likuma projektu2009. gada 13. augustā (Nr. 02/04)Ekonomikas ministrijas valstssekretāram Anrijam Matīsamkas ir ne mazāka par 30% no agrākās būvespamatu apjoma.2.2. (11. pants, jauna redakcija) Būvniecībasieceres dokumentāciju izstrādā sertificētsprojektētājs vai būvkomersants.2.3. (13. pants (2), izmainīta redakcija)Viendzīvokļa dzīvojamo māju, to palīgēkuun lauku saimniecību nedzīvojamoēku ar apbūves laukumu līdz 400 m 2 , kasnav augstākas par diviem stāviem, būvniecībuveic pēc apjomā samazināta būvprojekta,kura sastāvu nosaka Vispārīgiebūvnoteikumi.III nodaļaJaunā Būvniecības likuma papildinājumiun labojumu priekšlikumi, ņemot vērā līnijbūves.3.1. Ir atsevišķas likumprojekta normas,kas rada bažas, ka tās varētu kavēt būvniecībasprocesu. Anotācijā noteikts, ka:likumprojekts paredz (cita starpā) mazinātadministratīvo slogu būvniecībā, samazinotnepieciešamās atļaujas un saskaņojumusbūvniecības uzsākšanai.Attiecībā uz likumprojektā minētajāmlīnijbūvēm (energoapgādes būvēm) jaunālikumprojekta regulējums nosakavairāk nepieciešamo dokumentu saskaņojumusbūvvaldēs un procedūras, nekātas ir patlaban.Priekšlikums: 12. pantā uzskaitītos iz-10Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)ņēmuma gadījumus (kuros būvvaldē navjāiesniedz mets) papildināt ar tādu līnijbūvjubūvniecību, kurām speciālajos noteikumosparedzēta vienkāršotā būvniecībaskārtība.Likumprojekta 25. pantā ir noteikts: (1)Inženierkomunikāciju īpašniekiem ir pienākumsatļaut pieslēgties inženierkomunikācijām,ja to jauda līdz pieslēgšanāspieprasījuma saņemšanai ir pietiekamaun pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikācijuekspluatācijas un pieslēgšanāsnoteikumiem.Priekšlikums. Papildināt šo daļu ar tekstu:(1) Inženierkomunikāciju īpašniekiemir pienākums atļaut pieslēgties inženierkomunikācijām,ja to jauda līdzpieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai irpietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstošiinženierkomunikāciju ekspluatācijasun pieslēgšanās noteikumiem, kā arībūvniecības ieceres īstenotājs šādu pieslēgšanosir saskaņojis ar zemes gabaluīpašniekiem, kuru zemesgabalus šķērsopieslēgums.Priekšlikums. Piedāvājam punktu izteiktšādā redakcijā: Zemes īpašniekiem, kuruzemesgabalus šķērso pieslēgums, ir tiesībassaņemt atlīdzību apmērā, kas noteiktsnormatīvajos aktos. Inženierkomunikācijuizbūvētājs ir atbildīgs par šķērsojamāzemesgabala atjaunošanu pirmsbūvniecībasstāvoklī.3.4. Piedāvājam terminu inženierkomunikācijaizteikt šādā redakcijā:inženierkomunikācija – būve, ierīce, aprīkojumsvai ierīču un aprīkojumu kopums,kas paredzēts citu būvju apgādeiar izejvielām, sakariem, energoresursiemun citiem resursiem.Pamatojums: liela inženierkomunikācijair būve, kura ir jāizprojektē un jāuzbūvē,tāpat kā jebkura cita būve, un uz to ir jāattiecinavisi attiecīgie (speciālie) būvnormatīvi.Telpās inženierkomunikācija varbūt arī vienkāršs sakaru līdzeklis...3.5. Piedāvājam 3. pantu izteikt šādāredakcijā: (1) Būve ir jābūvē, racionāliizmantojot dabas resursus tā, lai nodrošinātubūves un atsevišķu tās daļu energoefektivitāti,ievērojot būtiskās prasībasbūvei.Pamatojums: patlaban spēkā ir MK noteikumiNr. 142 LBN 006-00 Būtiskas prasībasbūvēm.3.10. Piedāvājam 44. pantu izteikt: Paratklātajiem pārkāpumiem vai šajā nodaļānoteikto pienākumu neizpildi tiekveikti atbilstoši ieraksti būvdarbu žurnālāun būvniecības informācijas sistēmā.Iesaistītajām pusēm ir jāatlīdzina savasprofesionālās darbības rezultātā radītiezaudējumi.Pamatojums: patlaban būvniecību uzraugošajāmpersonām ir pienākums izdarītierakstus būvdarbu žurnālā. Būvdarbuvadītājam atkāpes no būvprojekta ir jānovēršun jāizdara ieraksts būvdarbu žurnālā,ka uzraugošās personas (projektaautora, būvuzrauga, pasūtītāja projektavadītāja vai būvinspektora) piezīme irizpildīta.IV nodaļaTā kā, izlasot jaunā Būvniecības likumaprojektu, nerodas iespaids, ka tas ir «jumta»likums vienai no galvenajām tautsaimniecībasnozarēm, ir jautājumi, kaspirms gala lēmuma vai formulējuma pieņemšanasir jāizdiskutē starp būvniecībaswww.lbs.building.lv11

Aktualitātesprofesionāļiem, juristiem, Ekonomikasun citu saistošo ministriju atbildīgajiempārstāvjiem.4.1. Piedāvājam 21. pantu izteikt jaunā redakcijā:Ja fiziskās personas ir saņēmušasattiecīgus būvprakses vai arhitekta praksessertifikātus, tām ir patstāvīgās praksestiesības šādās būvniecības jomās:1) inženierizpētē;2) projektēšanā;3) būvekspertīzē;4) būvdarbu vadīšanā;5) būvuzraudzībā.Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātuspiešķir Ministru kabineta noteiktajākārtībā.Atbildību par funkciju kvalitatīvu veikšanunosaka Ministru kabinets attiecīgajossaistošajos noteikumos.4.3. Piedāvājam esošo 23. pantu izteiktšādā redakcijā: Nodarboties ar komercdarbībubūvniecībā (projektēšanā unceltniecībā) var būvkomersanti, kas reģistrētiBūvkomersantu reģistrā un kampastāvīgā darbā ir atbilstoši sertificētibūvspeciālisti. Kārtību, kādā tiek veiktareģistrācija Būvkomersantu reģistrā, nosakaMinistru kabinets.4.4. Būvniecības uzraudzību (dotā likuma3. panta izpildi) veic sertificēts būvuzraugsvai būvkomersants, kuram pastāvīgādarbā ir sertificēts būvuzraugs un/vaiir līguma attiecības ar attiecīgo specialitāšusertificētajiem būvuzraugiem.Būvuzraudzība un autoruzraudzība irobligāta visām sabiedriski nozīmīgāmbūvēm, kā arī būvēm, kuru celtniecībatiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem.Būvuzrauga un autoruzrauga pienākumusun tiesības nosaka Ministru kabinetsattiecīgajos saistošajos noteikumos.4.10. Piedāvājam saglabāt un, kur nepieciešams,izveidot divpakāpju likumdošanaspieeju līnijbūvēm: pirmais līmenis– Būvniecības likums, otrais līmenis– speciālie noteikumi, piemēram,elektrobūvēm MKN Nr. 841 Elektroapgādesbūvju būvniecības kārtība.4.11. Nav precīzas definīcijas par patvaļīgobūvniecību. Ja tiek veikta būvniecībavienkāršotā kārtībā, tad tā nav patvaļīgabūvniecība.4.12. Būtu jāprecizē rūpnieciski ražotasēkas definīcija attiecībā uz tās uzstādīšanubūvlaukumā, jo bez būvdarbu veikšanas(pamatu izbūve, inženiertīklu pieslēgumi,teritorijas organizācija, labiekārtošana)to izdarīt nav iespējams.4.15. Nav skaidrs, kā Ekonomikas ministrijaveiks būvniecības dalībnieku uzraudzībuun informēs sabiedrību par viņupārkāpumiem būvniecībā.4.16. Likumprojektā nav skaidri definētasbūvvaldes tiesības un pienākumi. Pašreizējāredakcijā tiek norādīts, ka būvvaldepārrauga būvniecību, bet tikai būvinspektors,kurš ir būvvaldes sastāvā, nodrošinabūvniecības procesa tiesiskumu. Šajā gadījumābūvinspektors veic arī būvvaldesdarbību kontroli un tās pieņemto lēmumuatbilstību normatīvo aktu prasībām.4.17. Nav saprotams regulējums, kabūvniecības speciālisti var patstāvīgipraktizēt būvniecības jomās, kurās tieir ieguvuši atbilstošu izglītību. Pastāvotbūvniecības speciālistu sertificēšanassistēmai, tika veikta atbildīgo būvniecībasspeciālistu zināšanu pārbaude, tikaizvērtēta viņu praktiskā darbība, tādā12Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)veidā samazinot iespējamos riska faktorus.Ir ļoti rūpīgi jāizsver tie ieguvumi unzaudējumi, ko nesīs pilnīga sertifikācijasatcelšana būvniecības procesā.Pirmkārt, garantiju minimums parkonkrētā speciālista prasmēm (vai tasbūtu elektriķis vai būvkonstruktors, vaibūvuzraugs, vai arhitekts);Otrkārt, sabiedrības potenciālie ieguvumi/zaudējumino absolūti liberalizētabūvniecības tirgus būvniecības dalībniekiemgan tā iekšienē, gan arī pilnībā atverotto speciālistiem no citām valstīm.Treškārt, būves galalietotāja potenciālieriski iegūt nekvalitatīvu, neefektīvi ekspluatējamuobjektu.4.18. No likumprojekta nav saprotams,kāpēc sertifikāts nav nepieciešams personai,kuras izglītība un profesionālākvalifikācija ir iegūta ārvalstīs un atzītaLatvijas Republikā. Nav saprotams, kāpēcekspertiem šis sertifikāts ir vajadzīgs,bet, piemēram, projektētājam, kas projektēsarežģītas konstrukcijas, profesionālāskvalifikācijas pārbaudes nav nepieciešamas.4.23. Izvērtēt nepieciešamību likumā noteiktBūvindustrijas koordinācijas centraleģitimitāti.4.24. Kā jau iepriekš tika piedāvāts, mūsuprāt,lietderīgāk būtu izveidot darbagrupu, tajā iekļaujot Ekonomikas ministrijasspeciālistus, juristus, kā arī būvniecībasspeciālistus – nozaru pārstāvjus, laijaunais Būvniecības likums būtu ilgtspējīgsun saglabātu «jumta» likuma formuun garu būvniecības jomā.Ar cieņu – BKC prezidija priekšsēdētājsMārtiņš StraumeBūvniecībasšķīrējtiesa2009. gada 1. jūlijā darbu sāka LatvijasBūvinženieru savienības Būvniecībasšķīrējtiesa.Šķīrējtiesa reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā2009. gada 18. maijā, reģistrācijasNr. 40103230132, adrese: K. Barona ielā99, lit. 1a, Rīgā, LV-1012 , tālr. 67845910,fakss 67845929, e-pasts: lbs@apollo.lv.Papildu informācija LBS mājaslapā: www.lbs.building.lv. Šķīrējtiesas izveidošanasmērķis ir sniegt augsti profesionālus unoperatīvus juridiskus pakalpojumus visiembūvniecības procesa dalībniekiem:pasūtītājiem, projektētājiem, celtniekiem,apsaimniekotājiem, būvmateriālu ražotājiemun tirgotājiem, kā arī nekustamoīpašumu īpašniekiem.Šķīrējtiesas prezidijs: priekšsēdētājsIlmārs Leikums, locekļi: Leonīds Jākobsons,Jānis Bārda.Informāciju par Būvniecības šķīrējtiesastiesnešiem varat iegūt, izmantojot norādītāsadreses. Gadījumā, ja firmu juridiskopersonu strīdu izšķiršanai vai arīnorakstāmo finansiālo izdevumu apstiprināšanaiizmantosiet LBS Būvniecībasšķīrējtiesas pakalpojumus, lūdzamlīgumos ierakstīt šādu tekstu: «Jebkuršstrīds, domstarpība vai prasība, kasizriet no šā līguma, kas skar to vai tāpārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību,tiks galīgi izšķirts LatvijasBūvinženieru savienības Būvniecībasšķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesasreglamentu.»www.lbs.building.lv13

AktualitātesIznākusi grāmataPaslēpies biznesāLBS biedrei Mārītei Šperbergai iznācisbiznesa romāns Paslēpies biznesā.«… Karīnai patika, ka vietējie uzņēmējipat tā kā apvienojās, morāli balstīja citscitu kaut vai ar e-pastiem. Laikam jau tiešišīs vienotības izjūtas dēļ uzņēmēju klubāiestājās vairāki mazie un vidējie uzņēmēji.Karīna bija pārliecināta, ka ar sevi tiks galā,taču jāpalīdz tiem, kam tas neizdodas, kaskā naktstauriņi sitas pret apgaismotu stikluun neredz, ka blakus tomēr ir durvis…»Daudzi ir gatavi kļūt par uzņēmējiem. Netrūkstarī tādu, kurus vilina bizness, tačupar biznesa pasauli zināšanu ir maz. Kāuzzināt vairāk par uzņēmēju ikdienu Rīgā,Liepājā, Cēsīs, Valmierā, Limbažos, Jelgavā,Bauskā, Balvos, Aglonā, Rēzeknē,Ādažos, Mārupē, Lielvārdē vai Iecavā?Mārītes Šperbergas biznesa romāns Paslēpiesbiznesā ļauj dzīvot līdzi mazajiemun vidējiem uzņēmējiem dažādās situācijās,kurās, meklējot risinājumus, jābūtatbildīgiem un uzņēmīgiem, nedrīkst padotiesun nodot savu komandu.Vislētāk biznesa romānu var iegādātiesizdevniecībā Lietišķās informācijasdienests Graudu ielā 68, Rīgā, arī izdevniecībasmājaslapā: www.lid.lv. Tācena Ls 5,75 plus PVN.BKC vadīsMārtiņš Straume3. jūlija pēcpusdienā Būvindustrijasnevalstisko organizāciju koordinācijascentra (BKC) dibinātājiun pārstāvji pārvēlēja BKC prezidentu,kā to paredz centra statūti.Nākamos sešus mēnešus BKC darbuvadīs Latvijas Būvinženieru savienībasvaldes priekšsēdētājs MārtiņšStraume.14Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Kādas prioritātes noteiktas šim pusgadam?«Pirmais un svarīgākais darbs –Būvniecības likums. Tam pašlaikvaram iesniegt priekšlikumus unto arī darīsim. Visiem būvniecībasprocesa dalībniekiem ir svarīga sakārtotasistēma, tāpēc mūs interesēatbilstoši Ministru kabineta noteikumi,fizisko personu sertificēšanaun Būvkomersantu reģistra liktenis.Svarīgs aspekts ir jaunu darba vieturadīšana, vadītāju kompetences paaugstināšana,»pirmajā dienā teicaMārtiņš Straume.BKC sēdes tiks organizētas un pienākumideleģēti tā, lai visām centrā iesaistītajāmnevalstiskajām organizācijām(NVO), piemēram, būvniekiem,siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijuinženieriem, inženierkonsultantiem,būvmateriālu tirgotājiem un pārējiem,būtu iespēja izteikt un aizstāvēt savuviedokli, lai jautājumi, kas skar būvniecībuun ir saistīti ar centrā pārstāvētajāmNVO, būtu vienoti valsts mērogā.Tieši tāpēc tiks uzklausīti visiviedokļi, lai nonāktu pie konkrētiemBKC priekšlikumiem.BKC pirms pusgada dibināja 18 arbūvniecību saistītas NVO, lai kopīgipiedāvātu valstij pārdomātus unfinansiāli efektīvus priekšlikumusbūvniecības valsts pārvaldes reorganizācijai.Šajā laikā notikušas daudzaspārmaiņas, piemēram, Valstsbūvinspekcijas likvidācija u. c. Pirmaisšā centra prezidents bija LatvijasBūvnieku asociācijas prezidentsViktors Puriņš.Gints Šķenders –Cēsu mērsLatvijas Būvinženieru savienība priecājas,ka LBS biedrs Gints Šķenders atkal kļuvispar pilsētas mēru. Cēsnieki novērtējušiviņa darbu vairāku gadu garumā pilsētasattīstības labā, viņa saimnieciskumu,diplomātiju un prasmi rīkoties, pieņemtpilsētas nākotnei nepieciešamus lēmumus,lai cik dažkārt tie būtu nepopulāri.Ik pa laikam apmeklējot Cēsis, pilsētā varpamanīt jaunas iezīmes. Tā kļūst aizvieninteresantāka tūristiem, valdzinošākalabas kultūras (mākslas, mūzikas) baudītājiem,saistošāka viduslaiku gaisotnescienītājiem un sakārtotas vides meklētājiem.Arī uzņēmējiem tā šķiet piemērotasavas darbības attīstīšanai. Henrijs Vilsonsteicis: «Tam, kurš meklē briljantus,jārokas dubļos, jo dabā briljantus atrod kāneapstrādātus akmeņus. Par dimantiem tiekļūst tikai ilga darba rezultātā.»Lai Ginta Šķendera vadībā Cēsis turpinakļūt par īstu dārgakmeni!www.lbs.building.lv15

AktualitātesLBS valdes paziņojumsLatvijas Būvinženieru savienības (LBS)valde, kas pārstāv gandrīz 700 savienībasbiedru – būvinženieru – intereses, kategoriskiiebilst pret sasteigtu Būvniecības likumprojektavirzīšanu pēc iespējas ātrākaiapstiprināšanai Valsts sekretāru sanāksmē,jo pašreizējā redakcijā šāds likumprojektsgrauj būvniecības nozares pamatus. Būvinženierusavienībai zināms, ka pret pašreizējālikumprojekta redakciju iebildumus izteikusiarī virkne būvuzņēmēju, Pašvaldību savienība,Lielo valsts pilsētu asociācija u. c.Diemžēl Ekonomikas ministrija sistemātiskiignorē LBS savlaicīgi izstrādātos priekšlikumus,toties likumprojekta izskatīšanai unkārtējo priekšlikumu izteikšanai atvēl laiku,ko varētu dēvēt par ņirgāšanos, piemēram,piektdien pulksten 16.55 palūdz, lai likumprojektuizskata līdz pirmdienai, bet pēc LBSsagatavoto priekšlikumu saņemšanas savoslikumprojekta labojumos tos neiekļauj.LBS uzskata, ka pašreizējos apstākļos vardarboties esošais Būvniecības likums un navsaprotams, kāpēc neprofesionāļi būvniecībārada jaunu likumprojektu, ja iepriekšējamnav tikusi veikta analīze un izteikti pamatotiargumenti par tā nelietderību.Valstī nav nekāda politiska vai administratīvapamatojuma, lai ar administratīvošķēršļu pārvarēšanas lozungu devalvētubūvniecības kā tautsaimniecības nozaresdarba kvalitāti un pašreiz spēkā esošā Būvniecībaslikuma 3. pantā definēto līdzcilvēkudrošību. Jaunais likumprojekts paredz,bet negarantē arhitektonisko kvalitāti,vides pieejamību, visas būves un tās atsevišķodaļu stiprību un stabilitāti, ugunsdrošību,drošību lietošanā, higiēniskumuun nekaitīgumu cilvēka veselībai, energoefektivitātiun akustiskās prasības.Faktiski netiek ņemti vērā arī Būvindustrijasnevalstisko organizāciju koordinācijascentra, kas apvieno 18 ar būvniecību saistītasnevalstiskās organizācijas, principiālieviedokļi, ka likuma projekts ir skatāms unizvērtējams tikai kopā ar saistošajiem Ministrukabineta noteikumiem.Līdzšinējā komunikācijā ar Ekonomikasministriju solījumi par vairāku pašreizējovalsts funkciju deleģēšanu nevalstiskajāmorganizācijām un privātpersonām nav iekļautijaunā likuma projektā.Nav saprotams, kāpēc pilnībā tiek ignorēts2008. gada 23. oktobrī parakstītais memorandsstarp valdību, ekonomikas ministraKaspara Gerharda personā, un būvindustrijasnevalstisko organizāciju vadītājiem,kurā definētas būvniecības likumdošanassakārtošanas prioritātes.LBS ierosina izveidot darba grupu kopā arprofesionālām organizācijām, kas strādātupie likumprojekta izveidošanas, un iesakadarbu apjomu sadalīt konkrētos termiņos.Likumprojektu veidojot neprofesionāļiem,tā pieņemšanas gadījumā tiekpilnīgi ignorēts pats būtiskākais nosacījums– būvju drošība, kas jau tuvākajānākotnē var draudēt ar katastrofālāmsekām.LBS valdes uzdevumāvaldes priekšsēdētājs Mārtiņš StraumePaziņojums vienbalsīgi apstiprināts LBSvaldes sēdē 2009. gada 18. augustā pulksten 1716Latvijas Būvinženieru savienība

Jaunie biedriKaspars Rutks, SIA GEO Consultantsbūvprojektu vadītājs (Sigulda)Georgijs Hulaps, SIA Projekts progressinženieris konstruktors (Rīga)Ivo Čekanauskis, SIA E Būve valdespriekšsēdētājs (Rīgas rajons)Mārtiņš Zālītis, SIA PRO CADdirektors (Rīga); Garkalnes novadadomes inženierkomunikāciju speciālistsPēteris Poikāns, SIA Riveta projektuvadītājs (Aizkraukles rajons)Kaspars Fromanis, SIA K&H filiāleLatvijā būvdarbu vadītāja palīgs(Liepājas rajons)Atis Degro, SIA Jensen Consult unSIA Arhis inženieri būvkonstrukcijutehniķis (Rīga)Igors Smirnovs, Buro Happold Ltd,būvkonstrukciju inženieris (Londona)Asociētie biedriImants Liekmanis, SIA Jumis Zbūvdarbu vadītājs (Kuldīga)Aleksandrs Požarskis, SIA TomasBūve būvdarbu vadītāja palīgs(Jūrmala)Biedra naudaBiedra naudu – 25 latus gadā(nestrādājošie pensionāri 5 latus) –,lūdzu, iemaksājiet LBS kontā!Rekvizīti:Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012PVN reģistrācijas Nr. LV40008000225Norēķinu konta Nr.LV80UNLA0001000700350AS SEB banka Vecrīgas filiāleBankas kods UNLALV2X001Apsveicam jubilārus“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Vēlmes – tā sauc upi, kur ūdens vietā –sapņi, gribas vietā – slāpes. Tajā mājokaisles krokodils, bet virs tās riņķo rūpjuvārnas. Tā izskalo saknes vīrišķības kokam,tā ir pilna dziļu un neapejamu ilūzijuatvaru, tās krasti – bažu klintis. Priekusasniedz tikai tie, kas pār to pārpeldējuši.(Bhartrihari)jūlijāVitāliju ČaplinskiRaimondu LatiņinuJāni PommeruJanīnu ŠnepstiIvanu ŅilovuIju NiedoliMāri MiķelsonuĻevu ŠņitņikovuVilni GriķiGunāru TambakuRomualds KaupasuaugustāAllu AkulovuMārtiņu DraudiņuIvaru UlmaniDainu KalveišuJāni PutniņuOjāru LucuImantu KrustuseptembrīJuri NovikuJuri BuklovskiValentīnu TarakānovuJāni IrbiMāru VētruGenādiju VedļuSvetlanu SverbilovuInformācijawww.lbs.building.lv par jubilāriemwww.lbs.building.lv 17

AktualitātesAivars Sīpols(18.06.1943.–16.07.2009.)Šā gada 16. jūlijā pēc grūtas slimības miris SIA Aqua-Brambisilggadējais darbinieks Aivars Sīpols. Darba gaitas viņšuzsāka 1966. gadā Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanastehnikas institūta sanitāri tehnisko iekārtu dienestā.Nepārtraucot pamatdarbu, 1969. gadā iestājās Rīgas Politehniskāinstitūta neklātienes nodaļā, ko pabeidza 1975. gadā, iegūstotinženiera kvalifikāciju ūdensapgādes un kanalizācijasspecialitātē. Darba gaitas turpinājās projektēšanas institūtosAgroprojekts un Pilsētprojekts, kur Aivars Sīpols strādāja parinženieri, grupas vadītāju. No 1981. līdz 1994. gadam viņšstrādāja institūtā Komunālprojekts par ūdensapgādes sistēmugalveno speciālistu. Paralēli pamatdarbam no 1981. līdz1993. gadam lasīja lekcijas Rīgas Tehniskajā universitātēpar ēku sanitāri tehniskajām iekārtām. Kopš 1994. gada bijaSIA Aqua-Brambis vecākais inženieris, būvprojektu vadītājs,būvuzraugs. Aivars Sīpols projektējis tādas nozīmīgas būveskā ūdensgūtne Zaķumuiža, ūdensvada maģistrāle pa Salu tiltu,Ziepniekkalna un Mūkusalas ielām, maģistrālo ūdensvadu11. novembra krastmalā, viesnīcu Latvija un Rīdzene iekšējoūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju, bijis būvuzraugsvairākos lielos ūdensapgādes un kanalizācijas projektos,devis nozīmīgu ieguldījumu būvnormatīva LBN 221-98Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija izstrādē.Neskatoties uz aizņemtību pamatdarbā, Aivars Sīpols veicalielu sabiedrisko darbu, būdams starptautiskās kategorijastiesnesis dambretē. Erudīto un dzīvespriecīgo kolēģi gaišāpiemiņā paturēs SIA Aqua-Brambis kolektīvs.18Latvijas Būvinženieru savienība

Valdis Trops(20.09.1937. – 17.08.2009.)“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Kompetents arhitekts ar stratēģisku inženiera redzējumu,drosmīgs reformators, autoritatīvs, liela mēroga būvniecībasvadītājs, kas savu domu aizstāvēšanā nerespektēja pat valstslīmeņa vadītājus, sportists ar atzīstamiem panākumiem burāšanā,cīņas sportā un smagatlētikā. Tādu LBS valdes locekliValdi Tropu atcerēsies kolēģi.Viņam nepatika sēdēt pie rasējamā dēļa. Vienmēr viņš atradāsobjektā. Valdis Trops uzskatīja, ka viņa raksturamvislabāk piestāv būve. Viņš visos laikos, visās darbavietāsun amatos bija aktīvs celtnieks – gan Rīgas Ģenerālā plānabirojā, gan Celtniecības ministrijas 1. ēku celtniecības kombinātā,gan 11. celtniecības pārvaldē, Ēku celtniecības kombinātā,Celtniecības pārvaldē, Orgtehstroj, projektēšanasinstitūtā Pilsētprojekts. Viņš labi pazina visas Rīgas redzamāspuses un arī citiem nezināmos un neredzamos kaktus unstūrīšus. Valdis Trops strādāja pie Rīgas ģenerālā plāna. Tadviņu pārvilināja uz Rīgas domi. Viņš bija Rīgas domes Attīstībasdepartamenta Kapitālās celtniecības pārvaldes priekšnieks.Viņa pēdējā darbavieta bija SIA Rīgas pilsētbūvnieks.Viņš vadīja vairāku objektu būvniecību.Kopš 1989. gada Valdis Trops bija LBS biedrs. Viņš bija arīLBS BSSI padomes loceklis un eksperts, LBS jauno biedruuzņemšanas komisijas loceklis un LBS Arhitektūras, pilsētbūvniecībasun transporta infrastruktūras sekcijas vadītājs.Kolēģi Valdi Tropu atceras kā labu dziedātāju. Deviņus gadusviņš dziedāja korī Gaudeamus, pēdējā laikā – sveicot kolēģusjubilejās. Lai izkustētos un uzturētu sevi formā, ValdisTrops katru sestdienu skaldīja malku, jo kurināmais jāsarūpēčetriem kamīniem. Viņš smēja, ka stresu nepazīst, jo iemācījiesobjektus nodot laikā un prot piespiest arī citus iekļautiestermiņos. Vienmēr laikā izdarītie darbi nu apstājušies.www.lbs.building.lv19

VadībaValdes sēdes16. jūnijāJūnija valdes sēdē skatītie jautājumi:pirmsvēlēšanu tikšanās ar politiķiem,Būvniecības likums, pilsētplānošana,augstākās izglītības iegūšana – diplomprojekti,Būvniecības šķīrējtiesa.Mārtiņš Straume: «Nav īsti skaidrs, kāfunkcionēs jaunie novadi. Bijušās rajonurobežas sajauktas. Pārsteidzoši, betpolitiķi nav informēti par valstī notiekošo.Visi LBS priekšlikumi aizgājušinezināmā virzienā. Valsts būvinspekcijalikvidēta, pat nezinot, kam nodos lietas.Esam reģistrējuši šķīrējtiesu. Valdeslocekļiem tika nosūtīti materiāli parizmaiņām Būvniecības likumā. Priekšlikumiar skaidrojumiem tiks nosūtītiministram.»Alberts Krols: «Mums atsūtīja izmaiņas,ko nav gatavojuši būvniecības speciālisti.Kopā ar Ilmāru Leikumu izstrādājāmpriekšlikumus, bet tie vēl jāpapildina.»Tālis Straume: «Jaunā Būvniecības likumaprojektā ir vecās vainas – Vispārīgiebūvnoteikumi tiek piemēroti lineārāmbūvēm un bez atrunām. Tur daudz kas jālabo.1. Būvniecības procesu piemēro arīuzturēšanas darbiem.2. Nenodotu būvju ekspluatēšana.3. Vai jāsaglabā trīspakāpju hierarhija,tostarp arī lineārām būvēm?»Alberts Krols: «Viss, kas saistīts ar ceļiem,jāatrunā Būvniecības likumā, arīpar apvedceļiem, ceļu ekspluatāciju būvniecībasgaitā.»Juris Mellēns: «Ja Valsts būvinspekcija20Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)tiek likvidēta ar 1. jūliju, steidzīgi jāgrozaBūvniecības likums.»Vija Gēme: «Bija paredzēts, ka tiks radītadarba grupa, kas risinās Valsts būvinspekcijasreorganizācijas jautājumus.Solītā darba grupa to nedara.»Mārtiņš Straume: «Jāprasa rakstiskaatbilde no Ekonomikas ministrijas, kā rīkotiespārejas periodā.»Ija Niedole: «Būvniecība ir būvju plānošana,tāpēc arī tai jāparādās Būvniecībaslikumā.»Anatolijs Gulbis: «Tāpat būvniecība irzemju iegūšana. Baltijas ceļš iet cauričetriem pagastiem, un katram pagastamir savs trases variants. Dienvidu tilta turpinājumucauri Mārupes pagastam pašvaldībair nogriezusi.»Mārtiņš Straume: «Priekšlikumus iesniegsimsaviem sadarbības partneriem.»Valdis Trops iepazīstināja ar Arhitektūrassekcijas darbības plānu. Svarīgākaistajā ir zemju rezervēšanas jautājums Pērnavasloka un tiltu būvniecībai.Tika izstrādāts apkopojums, ņemot vērāIjas Niedoles iestrādes par Daugavasšķērsojumu un par sarkano līniju atgriešanuHanzas ielas tilta un piebrauktuvjuizbūvei. Pa šo tiltu kursē sabiedriskaistransports, un tas Rīgai ir svarīgāks parZiemeļu šķērsojumu. Pēc Valda Tropa aktivitātēmar priekšlikumiem līdz izpētespabeigšanai noteikt moratoriju zemēmAndrejsalā pie Hanzas tilta ir noslēgtslīgums par izpēti ar Daniševska biroju.Sekcija izteikusi priekšlikumu mēģinātnoskaidrot personu loku, kas sašaurinājušassarkanās līnijas par sliktu pilsētai.Sekcija daudz darījusi saliekamo dzelzsbetonakonstrukciju ieviešanā dzīvojamomāju būvniecībā Latvijā.21. jūlijāJūlijā LBS valde izbrauca uz Kuldīgu.Šoreiz valdes sēdē piedalījās ne vien LBSvaldes locekļi, LBS reģionālo kopu vadītājiun LBS administrācija, bet arī Ekonomikasministrijas un Vides ministrijaspārstāvji, Kuldīgas domes vadība un Kuldīgasnovada būvuzņēmēji.Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straumeatklāja, ka ideja par braucienu uz Kuldīguradusies pēc reģionālās attīstības unpašvaldību lietu ministra Edgara Zalānaieteikuma aizbraukt uz vienu no stabilākajiemnovadiem, ko vada Inga Bērziņa,zinošākā speciāliste reģionālās reformasun attīstības jautājumos. I. Bērziņa iepazīstinājaar būvniecības jomā paveikto unizklāstīja plānus tuvākajiem gadiem. Pilsētasattīstība orientēta uz to, lai Kuldīgaipiesaistītu tūristus. Kuldīdznieki īpaši lepojasar jauno katlumāju, kas apsilda visupilsētu. Iepriekš apkures sistēma bija ļotisadrumstalota. Stacijas ielas rajonā plānotscelt arī koģenerācijas staciju, kas ražosgan siltumu, gan elektroenerģiju. Arī turizmantos šķeldu, tā iegūstot neatkarību noimportētā kurināmā. Uz kāda LBS valdeslocekļa jautājumu, vai sapnis par pieslēgšanosgāzes vadam izsapņots, I. Bērziņaatbildēja, ka gāze Kuldīgai vairs nav vajadzīga.Viens no pēdējo gadu projektiem irsociālā māja ar 80% pašvaldības un 20%valsts finansējumu. 600 tūkstošu latu vērtajābūvē ir vienistabas dzīvokļi, kas tiekpiešķirti uz neilgu laiku. Lielas pārmaiņassagaida Kuldīgas vecpilsētu. Tajā turpināsieskomunikāciju – ūdensvada un siltumtrases– izbūve, vienlaikus veidojot arījaunu ielu segumu. Projekti tiek īstenotiwww.lbs.building.lv21

Vadībavienā laikā, tā ietaupot naudu. Ūdenssaimniecībasattīstībā līdz 2012. gadam plānotsieguldīt 7 893 247 latus. Tīklus izbūvēs unrekonstruēs 42 km garumā. Liepājas unPiltenes ielas rekonstrukcijai un pilsētas«mazā loka» izbūvei piesaistot ERAF līdzekļus,līdz 2010. gadam paredzēts apgūt2 747 096 latus. Pilsētā daudz tiek domāts,kādām jābūt tās ielām, tāpēc izstrādāta pilsētasielu koncepcija. Diemžēl sinagogaspārbūve par pilsētas bibliotēku aizkavējas,jo ir apstrīdēts konkurss, bet objektā kopāar ERAF līdzekļiem tiks ieguldīti 1,6 miljonilatu. Alekšupītes promenādes izveidēun ar to saistīto ielu rekonstrukcijā līdz2010. gadam tiks ieguldīti 2,4 miljoni latu.Dome ir izsludinājusi konkursu arī parRātsnama rekonstrukciju.I. Bērziņa piebilda, ka darbu ļoti traucēapstāklis, ka konkursu pretendenti regulārisūdzas. Kamēr izskata sūdzības, paietpat divi trīs mēneši. Vienā iepirkumā piedalāslīdz pat 50 firmām, un tas sarežģīprocesu. Patlaban Kuldīgas kontā atrodas1,5 miljoni, ko strīdu dēļ nevar izmantot.Taču kuldīdznieki ir optimisti. «Pēc gadiemtrim mūsu vecpilsētu vairs nepazīsiet,»teica pašvaldības vadītāja.LBS valdes priekšsēdētājs MārtiņšStraume pastāstīja par LBS. «Pēdējālaikā jādomā, kā palīdzēt tiem LBS biedriem,kas zaudējuši darbu. No reģistra jau«izkrituši» ap 2000 būvkomersantu, betgada beigās situācija kļūs vēl sarežģītāka.»Viņš pastāstīja, ka ar LBS iniciatīvuLatvijā izveidota Būvniecības šķīrējtiesa,LBS piedāvā ekspertu pakalpojumus, kasnepieciešami iepirkumos. Būvinženierussatrauc situācija iepirkumu jomā, jo tasnav normāli, ka komisijām jāvērtē pussimtun vairāk pretendentu pieteikumu.«Mūsuprāt, lielāko daļu vajadzētu atsijātjau kvalifikācijas dokumentu pārbaudē,lai patiešām nopietni varētu izskatīttrīs četrus piedāvājumus,» bilda valdespriekšsēdētājs. Jādomā arī par nepamatotupārsūdzību skaita samazināšanu, iespējams,ieviešot drošības naudu. «Ja būsattīstība novados, būs darāmais arī celtniekiem,projektētājiem un būvmateriāluražotājiem,» secināja Mārtiņš Straume.18. augustāValde diskutēja par situāciju būvniecībāvalsts mērogā un būvniecības likumdošanu,par problēmām un iespējamajiem risinājumiemsaistībā ar jaunā Būvniecībaslikuma projektu, par Transportbūvju sekcijasdarba plānu un par SIA LBS – Konsultantsdarbu.22Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)«Šogad no būvniecības reģistra tika izslēgtas900 firmas, bet 400 jau piereģistrējušāsar citiem nosaukumiem. Situācija ir dramatiskaarī saskarsmē ar Ekonomikas ministriju.Piektdien pulksten 16.55 Latvijas Būvinženierusavienība saņem paziņojumu, lailīdz pirmdienai iesniedzam priekšlikumuspar Būvniecības likuma projektu, bet tajāpašā laikā ne LBS, ne Būvindustrijas nevalstiskoorganizāciju koordinācijas centra(BKC) izstrādātos un pamatotos priekšlikumusneņem vērā. Galvenais, ko vēlējāmiesiekļaut, – nosacījumus par būvju drošību.Diemžēl ar Ekonomikas ministriju runājamdažādās valodās, un visas līdzšinējās tikšanāsun sarakste nav devusi nekādu rezultātu,»Mārtiņš Straume informēja valdi.Ilmārs Leikums: «Speciālistu sertifikācijaparedzēta tikai ekspertīzēm.»«Kur argumenti, kāpēc pašreizējais Būvniecībaslikums ir slikts? Mūsu profesionālajāmorganizācijām jāpasaka kategorisks«nē» jaunajam likumprojektam,»ierosināja Vija Gēme.«Būvniecības likuma projekts ir domātsRīgai, un sabiedriskās organizācijas iesaistatāpēc, lai varētu tām uzkraut daļuatbildības. Taču nav saprotama milzīgāsteiga. Likumprojekts nav sagatavots,»teica Juris Mellēns.«Pat būvuzņēmēji ir pret jauno Būvniecībaslikuma projektu un ārkārtīgo steigu tāvirzīšanā. Gan Lietuvā, gan Igaunijā kolēģiir uztraukti par mūsu likuma projektu,jo viņiem ir dubulta un stingra būvspeciālistusertificēšanas sistēma, un, jaLatvijā pieņemtu pašlaik bīdīto Būvniecībaslikuma projektu, tad kaimiņvalstucaurkritušie varētu brīvi strādāt Latvijā,»sacīja Helēna Endriksone.«Mēs neatbalstām šādu Būvniecības likumaprojektu, jo tas grauj būvniecības pamatus,»LBS valdes locekļu protestu pretEkonomikas ministrijas rīcību rezumējaAldis Grasmanis. Kategoriski bija visivaldes locekļi, tāpēc tika nolemts izplatītpaziņojumu ziņu aģentūrām.Helēna Endriksone informēja valdi parLBS – Konsultanta darbu apjomu, kassalīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgoperiodu sarucis par 74%, savukārt būvekspertīžuskaits pieaudzis par 180%.Uzņēmums veiksmīgi piedāvā seminārus,dokumentācijas sagatavošanu objektu nodošanaiekspluatācijā, iepirkumu konkursunolikumus. Tiek domāts arī par jauniemdarbības virzieniem.Mārītes Šperbergas fotowww.lbs.building.lv23

PersonībaŠerpaisprofesionālisSergejs Meierovics vienmēr ir enerģisks un steidzīgs. Te viņš ienāk LBS, lai izteiktuviedokli, te iesniegt eksperta slēdzienu. Citreiz viņam līdzi ir dažādu būvju fotogrāfijasvai jaunas grāmatas par būvniecību. Allaž ko pamanījis, izpētījis, secinājis vai nojauna apguvis. Viņš ir tā iededzies par būvniecību, par profesionālismu, par Vecrīgu,par vēsturiskajām ēkām, ka allaž gatavs iesaistīties gan ar zināšanām, gan rīcību.Viņš var kaitināt, viņš var nepatikt, bet viņu respektē un ciena.«Kas jūs tādu izveidojis?»«Varbūt vecāki vainīgi. Viens – jurists,otrs – aktieris. Tad sanāk celtnieks,»nosmej Sergejs Meierovics.Tolaik, kad viņš stājās Celtniecībastehnikumā, sistēma bija vienkārša –uzņēma sešas septiņas grupas pa 45audzēkņiem katrā. Pirmajā kursā visitika nolikti savās vietās: gribi – mācies,negribi – ej prom. Neviens neauklējāsun neucinājās. Pēc 1. kursapalika tikai pāris grupu. Tas bija pirmaisrūdījums. Tad sekoja nākamais.Sergejam Meierovicam agri nomiratētis, mamma slimoja, tāpēc vajadzējaparūpēties ne tikai par sevi, bet arī parviņu. Nekāda vieglā dzīve nebija. «Jaregulāri ēd šokolādi, neizjūti vairs tāssaldumu,» saka Sergejs Meierovics.Viņš uzskata, ka viņam atkal paveicās,jo, nokļuvis dzīvokļu pārvaldē, labi iepazinaVecrīgu. Pēc gada restaurācijasdarbnīcā viņš sastapās ar izcilu skolotājuArtūru Smilu. Savukārt AlbertsRebāne iemācīja nekad nekautrēties.Ja arī kaut ko nezini, par to vienmēr24Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)ir jājautā. Trīsdesmito gadu meistariiemācīja uzņemties atbildību par savudarbu. Ja pasūtītājs kaut ko vēlējāsvienkāršot, viņi allaž teica: «Es esmumeistars un atbildu par to, ko daru.»«Mums tas ir zudis. Mēs vairs nesakām:esmu inženieris un atbildu par savu darbu,»secina Sergejs Meierovics.Pati dzīve viņam lika saprast, ka nepārtrauktijāmācās, ka neatkarīgi nopieredzes un gadu skaita ir jālasa, jāskatās,jāpēta. Tagad viņš ir pateicīgsLudmilai Okolovičai, kas viņam sagādājalabu literatūru no Krievijas, piemēram,par gaismas šahtu aerāciju.Sergejam Meierovicam patīk celtniekusalīdzināt ar ārstu. Gan cilvēks, ganēka ir organisms. Tikai cilvēks var patstikt ar sevi galā, bet ēkai jāpalīdz.Viņš rāda fotogrāfijas, kurās redzamamāja Ādažos. Tās uzņemtas dienupēc ēkas nodošanas ekspluatācijā šāgada 29. jūnijā. Šķiet neaptverami, kabūvniekam un «attīstītājam» pat acīmredzams brāķis un kļūdas liekas pašsaprotamas.Un šādi firmas nodibinājušišoferi, ārsti un skolotāji nesaprot vaiarī negrib saprast, ko no viņiem vēlaseksperts, jo objektu pasūta viensbrālis, otrs būvē, bet trešais pieņemekspluatācijā.Pašreiz Sergeju Meierovicu uztrauc, kamāju siltināšanai atvēlētos līdzekļus izmantoneekonomiski un neprasmīgi. Viņšjau ir redzējis tādus piemērus. Jā, kautkāds efekts varbūt arī ir, toties uz logiemzied leduspuķes, sienas sāk pelēt, bet projektētājitikai ieteic telpas vēdināt.«Cēsu būvniekā man pārmet: jums jausirma galva, bet neesat solidārs ar celtniekiem!Ar tiem, kas pirms tam gāzētuūdeni pārdevuši, un juristiem, kaskļuvuši par celtniekiem, nebūšu solidārs.Esmu radis, ka pat brigadierimir Celtniecības tehnikuma izglītībavai restauratoram mākslas vidusskolasdiploms,» teic Sergejs Meierovics.«Jums piedēvē arī tādu savdabīgu,skarbu humoru.»«Amatniekiem, ar kuriem kopā esmustrādājis, piemita laba humora izjūta.Būvniecībā bijušas dažādas situācijas,reizēm bez humora nevar. Un tie bijavīri, kam mutes neaizbāzīsi. Atceros,reiz kāds teica: nauda nāk kā pa reni,bet iet projām kā pa grāvi,» stāsta SergejsMeierovics.Kad sākam runāt par pienākumu, paratbildību, par to, cik katrs spēj izdarītun izturēt, viņš teic: «Nevajag baidīties,domāt, ka netiksi galā. Jāietun jāstrādā. Vai kuģa kapteinis sūceslaikā apjūk? Katrs komandā zinasavu vietu, dara savu darbu. Tā arībūvniecībā jābūt. Tāpat, runājot parekonomiku mūsu valstī, nevis jāstenun jāvaid, bet priekšgalā jābūt cilvēkam,kas vada komandu. Kapteinis uzkuģa un treneris sportā nosaka, kasdarāms. Tāpat arī ekonomikā. Neviskā pie mums: sanāk kopā tie, kas nekonesaprot no ekonomikas, sabīda savasvēlmes un ambīcijas un tad rāda, kakaut ko pārzina.»«Ja būtu iespējams laiku pagriezt atpakaļ,vai kaut ko darītu citādi?»«Atpakaļ neskatos. Ko tur vairs var izdarītvai labot? Lai līdz secinājumiemnonāktu, man ir tumši zila piere nodauzīta,bet tāpēc atgriezties gan navwww.lbs.building.lv25

Personībajēgas, jāiet tik uz priekšu. Var jau būt,ka kādā konkrētā brīdī vajadzēja rīkotiescitādi, taču, kamēr domāju, kā pareizākbūtu bijis, tikmēr paiet laiks, unsaprotu: o, labi, ka tomēr tā izdarīju!»«Tur jau droši vien savu lomu nospēlējajūsu dzīves pieredze un intuīcija.»«Protams, ka tam ir nozīme. Tas ir tāpatkā autovadītājam – vai brauc trīsgadus, piecus vai četrdesmit.»«Esat darbaholiķis?»«Nosacīti. Interesē arī citi jautājumi,piemēram, kas notiek ekonomikā. Lasu,konstatēju, analizēju. Ja neanalizēšu,varu dārgi samaksāt no savas kabatas.»«Kāds ir jūsu sapnis?»«Nezinu, ar ko tas beigsies, bet piemums nekas nenotiek pieminekļu atjaunošanā,seno Vecrīgas ēku atdzīvināšanā.Bet ko tūristi fotografē?Ne jau jauno celtni pie Pēterbaznīcas.Visu, kas Vecrīgā prasa uzmanību,esmu nofotografējis, aprakstījis. Toiztulkoju un nosūtīju UNESCO. Materiālsir arī Rīgas nodaļā un Valstskultūras pieminekļu inspekcijā. Šķiet,tagad tādi arhitekti, ko savulaik dēvējapar radošo inteliģenci, ir miruši. Vairsnav tādu, kādi pirms 20 gadiem sanācakopā Latviešu biedrības namā. Varbūttehniskā inteliģence varētu apvienotiesun «nosist» aplamības. Rīt jauvar būt par vēlu to darīt. Ja inženierisslikti strādā, kaut vai uz pusgadu vajadzētuapturēt sertifikātu, lai apdomājas,bet, ja nespēj, tad atņemt pavisam.Lai nedegradē inženiera vārdu. Dažkārtman saka: Sergej, ej, tu vari! Betvai es kāds bezsugas bulterjers, lai uzvisiem rietu? Ja arī kādreiz ko šerpākesmu pateicis vai izdarījis, ne jau manvienam jāiestājas par profesionālismubūvniecībā.»«Kāpēc valda uzskats, ka mēs, latvieši,esam skaudīgi?»«Šad un tad dzirdu sakām, ka mumsir jauna himna: mēs pārtiekam viensno otra. Viena paaudze ir 21 gads. Manvisvairāk bail, ka 10–15 gadu laikāmēs varam izzust, jo tagad vairs nebūtnav tāda pašsaglabāšanās situācija kāpasaules karu vai okupācijas laikā,»skumji secina Sergejs Meierovics.Savulaik Duntes ozolos tika pieļautasvairākas kļūdas. Sergejs Meierovicsprojekta vadītājam aizrādīja un arīdeva padomu, kā tās labot. Laikam jauprojekta vadītājs saprata, ka «viss toreizbija par lietu», jo pēc kāda laikaLBS – Konsultantā Jurim Tervitam lūdza,lai par ekspertu viņa objektā, parkuru pasūtītājs atsakās maksāt, norīkotieši principiālo Sergeju Meierovicu.Sergejs gan saka, ko domā, bet tajāpašā laikā spītīgi neapgalvo, ka viņš irgluži vai pēdējā instance. Ar viņu vardiskutēt, līdz puses nonāk pie rezultāta.Svarīgākais, lai pasūtītājs saņemkvalitatīvu būvi.Cilvēkiem, kas viņam ir svarīgi, SergejsMeierovics neglaimo, bet saka to, kodomā, jo uzskata, ka glaimot var tikai«ienaidniekam, lai tas krīt vēl dziļāk».Viņam patīk, ka būvnieki saglabā tradīcijas,patīk spāru svētki, kad pēc vainagauzlikšanas vīri tikai trešajā dienāturpina darbu.Mārīte ŠperbergaAutores foto26Latvijas Būvinženieru savienība

Pieredze ārzemēs“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)LatvijasbūvkonstruktoramLielbritānijas sertifikātsIgors Smirnovs ir jaunākais un pirmaisLatvijas būvkonstruktors, kas ieguvissertifikātu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.Viņš ir pierādījis, ka zināšanu apguve irkatra būvinženiera paša rokās.LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume:«Latvijā ir ļoti talantīgi un mērķtiecīgi jaunieši. Viens no tādiem ir Igors Smirnovs,kas 23 gadu vecumā spēja iegūt ne vien profesionāla bakalaura, bet arī maģistra grādubūvniecībā, piedalīties ārvalstu studentu prakses un mācību apmaiņas programmāsDAAD, Erasmus, 24 gadu vecumā nodibināt un sekmīgi vadīt savu uzņēmumu, bet26 gadu vecumā ar savu darbu Lielbritānijā pierādīt būvkonstruktora kompetenci unsekmīgi saņemt būvprakses sertifikātus gan Latvijā, gan Lielbritānijā, apgūt četrassvešvalodas un pasaulē atzītākās būvkonstrukciju aprēķinu – zīmēšanas programmas,kā arī strādāt par lektoru Lielbritānijas augstākās izglītības iestādē un studentiem nodažādām pasaules valstīm nodot savas būvinženiera zināšanas, kas pamatā iegūtasRīgas Tehniskajā universitātē.Ir skaidrs, ka mūsu sertificēšanas institūcijas (LBS BSSI) darbs rit pareizajā virzienāun valstī nav nekāda politiska vai administratīva pamatojuma, lai ar administratīvošķēršļu pārvarēšanas lozungu devalvētu būvniecības kā tautsaimniecības nozaresdarba kvalitāti un Būvniecības likuma 3. pantā definēto līdzcilvēku drošību. IepazīstotIgora Smirnova darba pieredzi Lielbritānijā, radās pārliecība, ka ārzemēs būvspeciālistakompetenci neizsaka nostrādātie gadi un ieņemtie amati, bet gan iegūtāszināšanas un prasme tās patstāvīgi izmantot.»Profesionālā bakalaura grādu RTUprogrammā paredzēto četrarpus gadulaikā Igors Smirnovs ieguva trīsarpusgados. Būtu vēl ātrāk, ja vien diplomprojektuviņam atļautu aizstāvēt vasarā. Neļāva.Viņš aizstāvējās ziemā. Gaidīdamsziemu, Igors astoņus mēnešus nodzīvojaLielbritānijā. Izmantojot e-pastu, sūtījaLatvijas inženieriem projektus. Tosatlika vien izdrukāt un izmantot. Pēctam Igors iestājās RTU maģistrantūrā.Viena mācību gada programmu viņš pabeidzapusgadā, tajā pašā laikā viņš četrasdienas nedēļā strādāja kādā Latvijaswww.lbs.building.lv27

Pieredze ārzemēsuzņēmumā par būvkonstruktoru. Igorsneuzskata, ka būtu talantīgāks, gudrāksvai kādā ziņā pārāks par citiem vienaudžiem.Viņš apgalvo, ka visa pamatā irprecīza laika plānošana un prasme pateiktnē, ja ir tāda nepieciešamība.Strādājot pie darba devējiem, Igors vakarospapildu gatavoja būvprojektus citiemklientiem, tāpēc radās nepieciešamībanodibināt savu uzņēmumu. Tačuviņš saprata, ka, strādājot, kā saka, vairākāsfrontēs, rodas pārslodze, līdz arto var ciest darba kvalitāte, bet to Igorsnevēlējās pieļaut. Tikko piereģistrējissavu uzņēmumu, Igors uzvarēja visainopietnā konkursā, viņš strādāja ar lielajiemarhitektu birojiem, kam sniedzakonsultācijas būvkonstrukciju jautājumos.Sekoja vēl citi piedāvājumi. Taču24 gadu vecumā puisis izlēma, ka vēlaspraktizēties ārzemēs. Viņš aizsūtījasavu CV vairākām kompānijām Lielbritānijā.Toreiz gan bija celtniecībasbums. Lielbritānijā viņam uzradās patastoņi potenciālie darba devēji. Igors izvēlējāsnevis lielāko algu, bet gan vērtīgākopraksi. Jaunā darba devēja lauciņšbija stadionu, debesskrāpju, koncertzāļuun citu lielu objektu būvkonstrukcijuizstrāde. Visiem projektiem būvizmaksasvirs 200 miljoniem dolāru. Igoramradās iespēja piedalīties ļoti lielu projektutapšanā. Piemēram, viņš rēķinājaun sīki analizēja divas koncertzāles ar1200 un 700 skatītāju vietām (Krievija).Viņam bija iespēja piedalīties debesskrāpju(augstums 428 m) projektēšanā(Saūda Arābija). Igors uzskata, ka parbūvkonstruktoru var kļūt tikai praksē.«Lai kļūtu par vidēja līmeņa būvkonstruktoru,vismaz piecus gadus jāstrādāpieredzējuša būvinženiera uzraudzībābūvkonstrukciju projektēšanā. Jāsaprot,kas un kā uzņems ēkas stabilitāti.Īpaši debesskrāpjiem ir daži paņēmieni,kā nodrošināt telpisko stingrību,» IgorsSmirnovs ir gatavs dalīties pieredzē GEprogrammu lietošanā – kā iegūt atbildi,kā pārbaudīt GE programmu, spēlējotar materiāla īpašībām, pieliekot vai noņemotbūvkonstrukcijas GE modelimkādu no slodzēm.Sarunas laikā nepamet sajūta, ka Igorsspēj ne vien pats visu izrēķināt, bet arīiemācīt to citiem. Izrādās, arī Lielbritānijāpamanīta šī viņa prasme. Vispirmsviņam piedāvāja nolasīt koledžā vienukursu, ko Igors pats pilnībā izveidoja,vēlāk nāca klāt vēl citi un arī iespējakonsultēt studentus. Igoram iepatikās.Patlaban viņš ir izveidojis divus kursusLondonas koledžā (Civilā celtniecība,Darba drošība un aizsardzība), turpinaaprēķināt būvkonstrukcijas un 12 stundasnedēļā lasa lekcijas.Kad ierunājamies par sertifikātiem,Igors saka: «Sertifikācija jeb zināšanupārbaude ir nepieciešama. Ne jau visi,kas pabeidz augstskolu, ir mācījušieslabi, ne visi strādā specialitātē. Nevarcilvēkam ļaut parakstīt projektusun uzņemties atbildību par veiktajiembūvdarbien, ja viņš tikko kā pabeidzisaugstskolu, turklāt vēl ar zemāko atzīmi,teiksim, mācījies tikai uz 4.»Salīdzinot ar Latviju, lai iegūtu sertifikātu,Lielbritānijā ejams ilgs un grūts ceļš.Tāpat kā daudzās citās valstīs, arī Lielbritānijāvispirms vajadzīga prakse. Tadpar visiem saviem darbiem jāsagatavo28Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)konkrētas formas dokumenti. Igoram šisdarbs bija izstrādāts uz 106 lapām. Lielamape. Taču ar to nepietika, un Lielbritānijassertifikācijas komisija tomēr šaubījāspar Igora zināšanām. Lai gan ir ESdirektīva (Directive 89/48/EEC), viņambija vēl jānokārto papildu eksāmens unjāpiedalās intervijā.«Sākumā man pateica, ka ar iesniegtajiemprojektiem nepietiek. Tobrīd jaubiju apmeklējis profesionālās izaugsmesattīstības seminārus, konferences,projektējis debesskrāpjus, koncertzāles,bet man teica: viss izskatās labi, tikaijāzina, kas ir manā galvā, un piedāvāja,lai pastrādāju vēl kādu gadu vai pārisun tad nāku atkal vai arī lai tiekos arkomisiju. Piekritu parunāties. Sertificētājito izvērtē un tikai tad pasaka, vaiatļaus piedalīties eksāmenā. Lielbritānijābūvkonstruktoru sertifikācijas eksāmensilgst astoņas stundas, uzdevumivairāk orientēti uz aprēķiniem. Pretendentiiegūst punktus. No to daudzumaatkarīgs, vai tiks piešķirts sertifikāts,»stāsta Igors.Latvijā izsniegtais sertifikāts viņampalīdzēja apiet šo garo eksāmenu. Igoramtas ilga divas stundas. Pietika ariepriekšējo darbu, ko viņš sagatavojapar saviem projektiem. Bija jāiesniedzvisi pierādījumi par viņa zināšanām unprasmēm, plusus deva arī tas, ka Igoramir pieredze ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā,ka strādājis ar Lielbritānijasstandartiem. ES direktīva (Directive89/48/EEC), pēc kuras pielīdzina Latvijasun citu valstu sertifikātus, mācībudiplomus, priekšmetu apguvi, apliecināja,ka viņa maģistra grāds atbilst tam,lai pēc divu gadu prakses Lielbritānijā,izpildot visus pārējos nosacījumus,Igors varētu pretendēt uz sertifikātušajā valstī.«Sapratu, ka nav jau nekādas atšķirības,vai es esmu mācījies RTU pēc krievuSNIP vai Vācijā pēc EC, vai ASV pēcACI vai strādāju Lielbritānijā ar BS – visurgalvenais ir dabas likumi, fizika, mehānika,materiālu pretestība, jo tā visurir viena un tā pati, ir tikai dažādi paņēmieni,kā izveidot galīgo formulu,» sakaIgors Smirnovs.Sertifikācija Lielbritānijā• Izglītība: profesionālo bakalaura grādupielīdzina tikai Lielbritānijas bakalauram,bet ar to nepietiek. Ar Lielbritānijasbakalaura grādu sertifikātunevar iegūt, jāmācās vēl vai arī jābūtdaudzu gadu pieredzei. Ar Latvijasmaģistra grādu būvniecībā var iegūtsertifikātu.• Trīs gadu prakse un vismaz trīs gaduprakse Lielbritānijā.• Praktiskais darbs, kas apkopots sējumā.• Diploma pārbaude (tiek salīdzināti apgūtiepriekšmeti).• Eksāmens dažādu praktisku darbuveikšanā ilgst astoņas stundas (būvkonstruktorirēķina konstrukcijas; jaLatvijā ir iegūts sertifikāts un prakse,eksāmens nav jākārto, pietiek ar pārisstundu garu sarunu ar komisiju).• Pēc tam pieteikumu izskata nākamākomisija, kas pasaka galavārdu.Mārīte ŠperbergaAutores fotowww.lbs.building.lv29

ObjektsSlāvumaģistrālokustību mezglsLatvijas Būvinženieru savienības Būvniecības tehnoloģiju sekcijas vadītājsEduards Raubiško 8. jūlijā noorganizēja Dienvidu tilta otrās kārtas – Slāvumaģistrālo kustību mezgla un Vairoga pārvada – apskati. Būvinženieri tikās arobjektu projektu vadītājiem, projektētājiem, būvuzraugiem.Dienvidu tilta pievadceļu trases unKrustpils, Lubānas un Piedrujas ielasšķērsojuma trīslīmeņu transportamezgla būvniecība un Slāvu dzelzceļapārvada rekonstrukcija ir vēl nebijušalieluma un sarežģītības infrastruktūrasobjekta būve Latvijā, kas būvniecībasapjoma ziņā varētu līdzinātiesDienvidu tilta 1. kārtas būvniecībai,taču atšķirībā no pirmās kārtas darbijāveic vienā no noslogotākajiemsatiksmes mezgliem Rīgā, nepārtraucotdzelzceļa un autotransporta kustību.Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcijadarba organizācijas ziņā ir daudzdarbietilpīgāka un komplicētāka nekāDienvidu tilta būvniecība.Projekta galvenās funkcijas ir nodrošinātraitu nobraukšanu un uzbraukšanuuz Dienvidu tilta, ko nodeva ekspluatācijā2008. gada beigās. Jaunā satiksmesposma uzdevums ir nodrošināt savienojamībuar Dienvidu tiltu un Slāvu dzelzceļapārvadu, kā arī atvieglot un uzlabottransporta satiksmi Slāvu rotācijas aplī.Līdz ar būvniecības darbu pabeigšanu2011. gadā tas kļūs par būtisku posmusavienojumā ar VIA Baltica un plānotoAustrumu maģistrāli.Sīkāk par izmaksām, materiāliem,inženierkomunikāciju rekonstrukcijuvarat uzzināt mājaslapas www.lbs.building.lv sadaļā Kursi, semināri.30Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Skaitļi un faktiSatiksmes joslu skaits – astoņas, pa četrām katrā virzienāGarums – 197 m, platums – 31 mLaukums brauktuvēm – 6108 m 2 , laukums ietvēm – 1380 m 2Slāvu dzelzceļa pārvada konstrukcijas laukums kopā – 7488 m 2Projektētais transporta ātrums – 80 km/hIetvju skaits – divas, pa vienai katrā virzienā; veloceliņšLifti (gājēju, invalīdu ērtībai) – četriKāpnes gājējiem uz pārvadu – četrasBūvniecības paņēmiens – garenuzbīdīšanas metodeIzmaksasTehniskā projekta izstrāde – Ls 7,86 milj. bez PVNBūvniecības izmaksas saskaņā ar izstrādāto tehnisko projektu – Ls 93,46 milj. bez PVNSlāvu rotācijas apļa astoņu estakāžu būvniecība – aptuveni Ls 54,13 milj. bez PVNEstakāžu izmaksas uz 1 m 2 – Ls 1483 bez PVNSlāvu dzelzceļa pārvada būvniecības izmaksas uz 1 m 2 – Ls 1663 bez PVNwww.lbs.building.lv31

ObjektsVairoga pārvadsVairoga un Gaujas ielas divu līmeņušķērsojuma būvniecība tiek veikta pēcRīgas domes Satiksmes departamentapasūtījuma. Šis šķērsojums ietilpstAustrumu maģistrāles sastāvā. Tā būvniecībaslaikā tiks izbūvēts satiksmespārvads pār Gaujas ielu, kas sāksies piepatlaban esošā Vairoga pārvada un beigsiespie pērn izbūvētā Austrumu maģistrālesposma no Gaujas ielas līdz Mežaprospektam.Šķērsojuma būvniecības darbi tika uzsākti2008. gada novembrī, un tos plānotspabeigt 2010. gada oktobrī, ja Rīgasdome piešķirs šim mērķim nepieciešamofinansējumu. Saskaņā ar būvprojektubūvdarbu veicējam jāizbūvē gan pārvadakonstrukcija, gan jāveic Gaujas un Ķīšezeraielas posma rekonstrukcija. Jaunaispārvads kopā ar rekonstruējamo ieluzem tā sniedzas vairāk nekā kilometragarumā. Lai nodrošinātu gājēju un velosipēdistusatiksmi, būvdarbu veicējiembūs jāizbūvē ietves un gājēju pārejas, kāarī jauna lietus ūdens kanalizācijas sistēma,jauns ielas apgaismojums, jāveicteritorijas apzaļumošana, jāuzstāda jauniluksofori, ceļa zīmes, gājēju drošībasbarjeras un jāveic pazemes komunikācijupārbūves darbi.Līdz šim ir izbūvēti vairāki Austrumumaģistrāles posmi: Vairoga satiksmespārvads, Gustava Zemgala gatve līdzIeriķu ielai, Piedrujas ielas posms noSlāvu rotācijas apļa līdz Vietalvas ielaiun 2008. gadā pabeigta arī maģistrālesposma no Gaujas ielas līdz Meža prospektambūvniecība.32Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Rīgas Krievu drāmas teātrisKopš Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī rosās būvnieki, tas piedzīvojis pamatīgaspārvērtības. LBS Būvniecības tehnoloģiju sekcijas vadītājs Eduards Raubiško 11. augustāLBS biedriem parādīja rekonstrukcijas procesu. Gidu lomu uzņēmās projekta autore SIAGraf X īpašniece Ruta Krūskopa un SIA Re&Re projektu vadītājs Juris Grodņa.1883. gadā būvētā arhitektūras pieminekļaRīgas Krievu drāmas teātra rekonstrukcijuun restaurāciju būvfirmasRe&Re izpildījumā uzrauga projektaautori SIA Graf X.Teātra telpu jaunais plānojums un nepieciešamībaizvietot modernas tehnoloģiskāsiekārtas paredzēja nojaukt teātraskatuves torni virs Kalēju ielas un izbūvētjaunu divstāvu būvapjomu esošajājumta daļā, vienlaikus atverot aizmūrētoslogus fasādes otrajā stāvā ar skatuuz Līvu laukumu un no jauna izveidojotteātra ēkas aizmugurējo daļu.Lielajā zālē plānotas 530 skatītāju vietas.Pagrabā paredzētas ražošanas telpasun jaunas inženiertehniskās sistēmas,bet pirmajā stāvā – savienojumi ar foajē,garderobēm, gaiteņiem, tualetēm, personālaun administrācijas telpas, teātrakase un citas telpas. Teātrī būs arī Mazāzāle ar tai nepieciešamo infrastruktūru,jauna plānojuma skatītāju zāle, paredzētavisu tehnoloģisko iekārtu un aprīkojumarekonstrukcija. Būs papildu telpasaktuālā repertuāra dekorāciju glabāšanai.Darbu izmaksas ir 15,6 miljoni latu,ieskaitot tehnoloģisko aprīkojumu, kasietver gan lielās un mazās zāles individuāliizgatavojamo skatuves aprīkojumamehānisko tehnoloģiju izbūvi, gan liftu,dekorāciju darbnīcu aprīkojuma, kā arīdīzeļģeneratora piegādi un montāžu.Jaunās teātra telpas, skatuve un skatītājuzāle jau ir ieguvušas savas aprises.Tagad tiek gatavota skatuves daļa, laitajā varētu uzsākt darbus modernasskatuves iekārtas izbūvei un uzstādīšanai.Darba procesā būvkonstruktoriembieži vien nācās pieņemt ātrus unwww.lbs.building.lv33

Objektskonkrētus lēmumus. Ruta Krūskopateica paldies Aldim Grasmanim noSIA BKB, kas izlīdzēja Graf X būvkonstruktoram.Atjaunojot vēsturisko fasādi, restaurācijasspeciālisti darba laikā atklāj dažādasinteresantas vēsturiskas detaļas, uzrakstusno ēkas pašiem pirmsākumiem.Ņemot vērā objekta novietojumu, tiekveikta tuvumā esošo ēku konstrukcijutehniskā stāvokļa fiksēšana un monitorings,lai laikus konstatētu un novērstujebkādu objekta būvdarbu ietekmi uzapkārt esošo ēku konstrukciju stāvokli.Teātri plānots nodot ekspluatācijā 2010.gada 26. jūnijā.FAKTIKopā izvesti aptuveni divi vagoni metāla (arī no skatuves), tas ir ap 180 tonnu.Kopējais izvestais būvgružu daudzums ir ap 90 vilciena vagonu jeb 5400 m 3 .Ēka veidota no trim atsevišķām celtnēm, kas apgrūtināja demontāžas unbūvniecības gaitu, jo katras ēkas būvēšanā izmantotas konkrētā laikmetaceltniecības metodes.Sarežģītākais demontāžas procesā bija skatuves torņa demontāža, jo tassastāvēja no dažādām kopnēm.Visinteresantākais process – skatuves gardīņu apgaismojuma nolaišana arnospriegotiem atsvariem.34Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Biržas nama jaunā dzīveĒkas Doma laukumā 6, Rīgā, ko pazīstam kā biržas ēku, rekonstrukciju arrestaurāciju Ārzemju mākslas muzeja vajadzībām pasūtīja VAS Valsts nekustamieīpašumi. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir pilnsabiedrība Piegādātāju sabiedrībaRBS SKALS un RBS SKALS būvvadība. LBS Būvniecības tehnoloģiju sekcijasvadītājs Eduards Raubiško 11. augustā noorganizēja LBS biedriem iespēju iepazītobjektu darba procesā. Gidu lomu uzņēmās SIA RBS SKALS būvvadība valdesloceklis Ainārs Leitēns, šīs firmas būvprojektu vadītāja Natālija Peņugalova unbūvlaukuma vadītājs Varis Cesbergs.Projekta autors ir SIA Arhitektoniskāsizpētes grupa, un tā izmaksas tieklēstas ap 16 miljoniem latu, ieskaitotPVN. Būvdarbu plānotais beigu termiņšir 2011. gadā.Šo ēku Doma laukumā sāka celt 1852.gadā. Tā pieredzējusi ne vien daudzasvaras un saimniekošanas, bet arī pārisugunsgrēku. Ēkai bija nepieciešamapilnīga rekonstrukcija, kas tiek veiktawww.lbs.building.lv35

Objektspēc arhitektes Liesmas Markovas izstrādātaprojekta. Vecmeistaru vēsturiskaisveikums – iekštelpu apdareno mākslīgā marmora, akmens plātņugrīdas, krāsnis un kamīni, plašie logi,dekoratīvie telpu elementi, tapetesun kokgriezumi – tiek saglabāti unatjaunoti. Būvnieki un restauratoriar pietāti izturas pret katru saglabātofragmentu.Latvijā nav tādu speciālistu, tāpēclielās izstāžu zāles un tās dekoratīvoelementu atjaunošanai ķērušies klātārvalstu restauratori. Tiek izbūvēti arīinženiertīkli: ventilācijas, gaisa kondicionēšanasun balss apziņošanas sistēmas,ūdensvads un kanalizācija.Unikālu stikla jumta konstrukciju – kupolu– šā nama iekšpagalmam radījisSIA PBLC projektu vadītājs Jānis Erts.Šis ir viens no objektiem, ko plānotsatjaunot līdz Latvijas Republikas simtajaigadadienai, pildot īpašo programmuMantojums – 2018: kultūras infrastruktūrasuzlabošanas programma2006.–2018. gadam.Mārītes Šperbergas foto36Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)37

TehnoloģijasSiets –prasmīgaipieejaiKatra tehnoloģija būvniekus interesē no izturības un drošības, darbu veikšanas ātrumaviedokļa un priekšrocībām, ko tā dod salīdzinājumā ar citām metodēm. Par būvniekuvalodā dēvēto sietu tehnoloģiju Būvinženierim stāsta Gatis Vilks no SIA Baltic InternationalConstruction Partnership.Sistēmai ir trīssvarīgākāspriekšrocības1. Projektējot pārsegumus, ir iespējaizmantot Galīgo elementu metodes(GEM) programmas datus par nepieciešamostiegrojumu un, vadotiespēc tiem, projektēt uzreiz stiegrojumapaklājus. Stiegrojuma paklājos iriekļauts pamatstiegrojums un papildstiegrojums.Šāda metode ļauj samazinātstiegrojuma plātņu apjomu par 10līdz 40%, jo stiegrojums tiek izvietotsoptimālāk, nekā izvietojot atsevišķasstiegras. Var brīvi variēt ar stiegrojumadiametriem un garumu, neriskējot, katiks pieļautas kļūdas (sajaukti diametri,garumi vai stiegru novietojums).2. Paātrinās stiegrojuma montāža. Cilvēkstundupatēriņš samazinās pat par80%. Efekts galvenokārt ir jūtams,veidojot bezsiju pārsegumus. Ribotospārsegumos efektīvi izmantot tikaiaugšējam stiegrojumam, ja pārsegumaribas izvietotas zem plātnes (ja ir augšējāsribas, tad apakšējam slānim).3. Bezatgriezumu tehnoloģija, jostiegrojums tiek ņemts no ruļļiem –mašīna taisno un sagarumo stiegrojumukatra paklāja stiegru pozīcijām.Paklāja stiegru maksimālais garumsir 15 m. Patlaban Latvijā stiegrojumsruļļos pieejams ar 8, 10, 12 un 16 mmdiametru. Paklājos var izmantot arīcita diametra stiegrojumu, bet tad tastiek gatavots no atsevišķiem stieņiem,līdz ar to palielinās paklāju izgatavošanasdarbietilpība rūpnīcā, jo atsevišķiestieņi ir jāsagarumo un jāpadodmašīnā manuāli.38Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Ļoti svarīgs posms stiegrošanai arBAMTEC paklājiem ir korekta paklājupārlaidumu izveide, novērtējot arī darbašuvju novietojumu, un pieslēgumumezglu izveide pie citām konstrukcijām.Informācija par pieslēgumu mezglurisinājumiem pieejama BAMTECmājaslapā: www.bamtec.lv.Patlaban paklāju stiegrojums maksānedaudz vairāk nekā stiegrojumsar atsevišķām stiegrām. Šīs sistēmasmērķis ir samazināt celtniecības laikuun līdz ar to arī mehānismu – celtņu,veidņu – un citas izmaksas.Latvijā paklājus ražo kompānija BAM-TEC Baltics. Ražošana tika uzsākta2008. gadā.Līdz šim šī sistēma ir izmantota:• Aizkraukles sporta hallē;• biroja ēkā Rīgā, Matrožu ielā 15;• patversmes ēkā Rīgā, Katoļu ielā;• Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.Paklāju projektēšanu ir veikuši speciālistino IG Kurbads, A222, BalticInternational Construction Partnership,kā arī Jensen Consult un Arhisinženieri.Paklāju montāžā svarīgākais faktorsir pārseguma ģeometrija – ja pārsegumsir ar pārāk komplicētu ģeometriju,nepieciešams izmantot vairāk atsevišķostiegru, līdz ar to sistēma sākzaudēt savas priekšrocības. Jebkurāgadījumā pirms lēmuma pieņemšanaspar sistēmas izmantošanas iespējamībuar pārseguma rasējumiem būtu jāiepazīstaspieredzējušam inženierim,kas spēj izvērtēt konkrētā pārsegumaspecifiku.FIDIC grāmatasvar iegādāties Rīgā, K. Barona ielā 99, lit.1a, 1. stāvā, Celtne – S birojāwww.lbs.building.lv39

UgunsdrošībaAktuālākāsproblēmasdūmvadu izbūvēDūmu novadīšanas problēma planētas iedzīvotājiem parādījās līdz ar brīdi, kadviņi sāka rīkoties ar uguni. Būvējot mājas, vajadzēja ierīkot speciālas atveresdūmu novadīšanai. Sākumā tie bija vienkārši caurumi jumtā, vēlāk izbūvēja tāsauktos manteļskursteņus, ko var apskatīt Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.Metāla dūmvadiTradicionāli Latvijā tika izmantoti no ķieģeļiemmūrēti skursteņi. Lai arī tos vajadzējaregulāri tīrīt un apsekot, tie tomērtika uzskatīti par drošiem. Metāla dūmvadimūsu sadzīvē sāka parādīties pagājušāgadsimta astoņdesmitajos deviņdesmitajosgados, kad valstī sāka uzstādīt importaapkures iekārtas. Tie pievilināja ar uzstādīšanasērtumu, bija viegli un ātri montējami(dažu stundu laikā) un izskatījās glīti.Problēmu nebija, ja tie nāca komplektāar apkures ierīci un tika pareizi uzstādīti.Vērojot šādus izstrādājumus, daudzipašmāju meistari mēģināja tos atdarināt,bet ne visi izprata dūmvada fizikālo būtību.Meistari, kas pēc specialitātes bijaskārdnieki, nepārzināja degšanas procesusdūmvadā, un tikai retais aizdomājāspar iespējamo sodrēju degšanu dūmvadaiekšienē un procesiem, kas notiek tiešišajā brīdī. Lai arī metāla dūmvads ārējiizskatās vienkāršs, tā izbūvē ir ļoti daudzvērā ņemamu sīkumu, un katrs no tiemagrāk vai vēlāk var radīt problēmas, kassaistītas ar:• kondensāta veidošanos;• metāla koroziju;• mehānisko izturību;• dūmgāzu necaurlaidību;• termisko noturību;• karstuma plūsmas izolācijas spēju.Vēl ļoti būtiska ir šā izstrādājuma pareizauzstādīšana. Lai cik vizuāli pievilcīgs unpareizi izgatavots būtu metāla dūmvads,kļūdas tā uzstādīšanā var radīt ugunsgrēkadraudus. Viens no būtiskākajiemaspektiem ir ugunsdrošības atdales ievērošana,kas ķieģeļu skursteņiem tiek noteiktano dūmejas iekšējās virsmas līdztuvākajām degošajām konstrukcijām, betmetāla dūmvadiem no to ārējās virsmas.Attiecībā uz skursteņiem ir virkne dažādustandartu.Tipveida metāla dūmeņu uzbūve, informācijapar ražojumu, kā arī ekspluatācijaskvalitātes prasības noteiktas standartāLVS EN 1856-1 Dūmvadi – Prasībasmetāla dūmvadiem – 1. daļa: Būvelementidūmvadu sistēmām, informācijapar metāla oderējumiem un metāla dūmvadupievienotājcauruli noteiktas LVS40Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)EN 1856-2 Dūmeņi – Prasības metāladūmeņiem – 2. daļa: Metāla oderējumiun dūmvada kanāla pievienotājcaurules.Eiropas standarts LVS EN 1856-1:2003ir harmonizēts standarts, kas nodrošinaiespēju pielāgoties ES būvizstrādājumudirektīvas 89/106/EEC un atbilstošoEiropas Brīvās tirdzniecības asociācijasnoteikumu būtiskajām prasībām.Standartā LVS EN 12391:2003 Dūmvadi– Metāla dūmvadi – Izgatavošanasstandarts aprakstīti projektēšanaskritēriji un metodes, kas ļauj uzstādītpēc pasūtījuma izgatavotus dūmeņus armetāla oderējumiem, atjaunot dūmeņustingros vai lokanos metāla oderējumusun uzstādīt viensienas vai vairāksienutipveida dūmeņus ar stingriem metālaoderējumiem, kas paredzēti sadegšanasproduktu izvadei atmosfērā no kurtuvēm.Šis standarts apraksta arī dūmeņakonsoļu ierobežojumus, tipveida dūmeņuun pēc pasūtījuma izgatavotu neatbalstītodūmeņu maksimālo augstumuuz celtnes vai pie tās, kā arī ar mastu vaicitādi balstītus dūmeņus.Lai uzstādītu metāla dūmeņus saskaņāar projektu, datiem un informācijai jābūtatbilstoši dokumentētai, izmantojot šādusinformācijas avotus:• kurtuvju ražotāju katalogu unliteratūru;• dūmvadu ražotāju literatūru, ieskaitotuzstādīšanas instrukcijas;• arhitektu rasējumus vai plānusun/vai uzstādīšanas vietas plānus;• metāla dūmvadu skaidrojošāsplāksnītes;• spēkā esošos būvnormatīvus.Dūmeņa (skursteņa) konstrukcijai jānodrošinaugunsizturība, ko nosaka atsevišķāsbūves daļas, caur kurām iet dūmenis.Nepieciešamai ugunsizturībai jābūt klasificētaiar EI terminiem (viengabalainībaun siltumizolācijas spēja) saskaņā arstandarta LVS EN 13501-2:2003 Būvizstrādājumuun ēku elementu ugunsreakcijasun ugunsizturības klasifikācija. 2.daļa: Klasifikācija, pielietojot ugunsizturībastesta datus, izņemot ventilācijasInformācija, kurai jābūt norādītai uz metāla dūmvada posma konstrukcijasTipveida dūmeņa produkts EN 1856-1 – T400 – P1 – W – Vx – L40045 – G(xx)Produkta nosaukumsStandarta numursTemperatūras līmenis (sk. 6.4.3.)Spiediena līmenis (N vai P vai H) (sk. 6.3.)Kondensātizturība (W – mitrs vai D – sauss)Korozijizturība (sk. 6.5.1. un A pielikumu)Dūmvada oderējuma specifikācija (sk. 6.5.2.)Sodrējdegšanas izturība (G – jā vai O – nē)Attālums līdz degtspējīgam materiālam (mm)www.lbs.building.lv41

UgunsdrošībaKatram dūmenim jābūt dūmeņa plāksnītei ar informācijuUZMANĪBU! – Etiķeti nerīkst aizkrāsot vai sabojāt!DūmenisIzstrādājuma ražotāja identifikācijaIzstrādājuma apzīmējums: LVS EN 1856-1 T400 – N1 D – Vm – L50040 – G50Dūmeņa marka: LVS EN 12391 T400 – N1 – D – 3 – G50Nominālais izmērs: 200 mmTermiskā pretestība: 0,50 m 2 K/WMontētājs / Adrese / Tālrunis /Montāžas datumssistēmām paredzētos izstrādājumus 7. 5.10. 4. p. To var panākt, izpildot vienu nošiem nosacījumiem:• dūmenim pašam ir prasītā ugunsizturība;• dūmenis ir iebūvēts šahtā, kurai irprasītā ugunsizturība (piemēram,nedegošā apvalkā);• dūmenis kopā ar apvalku nodrošinaprasīto ugunsizturību.Metāla dūmvadu uzstādīšanā bieži netiekievēroti divi būtiski priekšnoteikumi:ugunsdrošības atdale un pārsegumavietas šķērsojuma izveide. Runājot parugunsdrošības atdali, iedzīvotāji biežiiedomājas, ka metāla dūmvads kopā ariekšā esošo izolācijas vati ir droša konstrukcija,un uzstāda to bez atdales. Otrsbūtisks moments – metāla dūmvadam irpastāvīgi jāatdziest. Visbiežāk iedzīvotāji,kas nav saskārušies ar ugunsdrošībasjautājumiem, saprot, ka dūmvadsizvada atmosfērā dūmgāzes, bet kā ir ardūmgāzu radīto siltumu? Tas savukārtizplatās visos virzienos. Siltumizolācijasvate ar zemo siltumvadītspēju neļaujsiltumam momentā sasniegt dūmvadaārējo virsmu un, pateicoties ārējā gaisacirkulācijai, dūmvads tiek dzesēts.Standarts atļauj sasniegt 80 grādu temperatūru.Un tagad iedomāsimies situāciju, ko biežipieļauj dūmvadu lietotāji, – it kā laipanāktu labāku siltumizolāciju, pārsegumašķērsojuma vietā dūmvads no ārpusesbieži vien tiek nosiltināts ar vati.Savukārt dūmgāzu radītais siltums, sasniedzotdūmvada ārējo virsmu, netiekaizvadīts ar āra svaigo gaisu (tas ir, dūmvadsšajā vietā nedzesējas), un dūmvadakonstrukcija pārseguma zonā uzkarst, izmaināsugunsdrošās atdales lielums, tassamazinās, un tuvākajās koka konstrukcijāspamazām sākas gruzdēšanas process,kas vēlāk pāraug degšanā ar liesmu(sk. 1. un 2. foto 41. lpp.).Sodrēju degšana dūmvados ir diezganizplatīta parādība Latvijā. Ziemas laikāgandrīz katru dienu ir pa vienam sodrējuugunsgrēkam.42Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Parasti sodrēji aizdegas cietā kurināmāapkures ierīču dūmu novades sistēmās.Izplatītākie iemesli tam ir:• ilgstoši netīrītas dūmu novadessistēmas;• dūmu novades sistēmām nepiemērotuapkures izejvielu, energonesējuizmantošana.Sodrēju degšana dūmu novades sistēmāsir bīstama ar to, ka:• izdegot sodrējiem, tiek strauji izmainītstemperatūras režīms dūmvadāun bojāta akmensvates siltumizolācija(metāla dūmvadiem),kas sodrēju degšanas temperatūrā(1300 grādos) sāk kust;• notiek strauja un nevienmērīgadūmvada (skursteņa) konstrukcijaspārkaršana, kas izraisa attiecīgasmehāniskās slodzes;• dūmvada (skursteņa) konstrukcijārodas plaisas, kas laikus netiekpamanītas;• turpinot lietot apkures ierīci arbojātu dūmu izvades sistēmu,daudzkāršojas ugunsgrēka izcelšanāsrisks.Veicot daudzu ugunsgrēku izpēti, irnoskaidrotas vairākas problēmas, kassaistītas ar dūmvadu montāžu un ekspluatāciju.• Būvniecības laikā pieļautas montēšanaskļūdas, ignorējot ugunsdrošībasatdales.• Ātra siltumizolācijas slāņa novecošanametāla dūmvados paaugstinātastemperatūras iedarbībasdēļ. It īpaši, ja kurina ar cietokurināmo.• Celtnieki nepareizi traktē LatvijasDūmvada metāla caurules izbūve caurpārseguma konstrukcijām. Metāladūmvada sienas nopakotas ar akmens vati,līdz ar to tās nevar atdzist.Attālums no sakarsušā dūmvada metālakonstrukcijām līdz degtspējīgāmjumta konstrukcijām (koka brusa) mazāksnekā pieļaujamais. Koka konstrukcijaslēnām sākušas pārogļoties. Attālums līdzkoka pārsegumam 12 cm.Keramiskais skurstenis pēc ugunsgrēka.www.lbs.building.lv43

Ugunsdrošībabūvnormatīva LBN 231-03 Dzīvojamoun publisko ēku apkure unventilācija 52. punkta terminus unattālumus, līdz ar to tiek samazinātaugunsdrošā atdale līdz degtspējīgajāmkonstrukcijām.• Dūmvadi bieži tiek apšūti ar grūtidegošām (A2s1d0 ugunsreakcijasklase) ģipškartona plāksnēm unnopakoti ar siltumizolējošiem materiāliem,kas traucē gaisa cirkulācijaiap dūmvada sakarsušajām sienām.Tādējādi tiek traucēta normāla dūmvadaatdzišana.• Ķieģeļu dūmvadi būvniecībā tiek aizvietotiar metāla dūmvadiem, kas nevienmēr ir pareizais risinājums.• Ventilācijai paredzētās šahtas tiekizmantotas kā dūmkanāli.• Bieži netiek ievēroti apkures ierīčuun dūmvadu apsekošanas un tīrīšanasgrafiki.Keramiskie dūmvadiŠie izstrādājumi parādījušies salīdzinošinesen – 2000. gada sākumā – un ir visnotaļlabi sevi rekomendējuši arī Latvijā.Ražotāji šos izstrādājumus ir pārbaudījušineatkarīgās laboratorijās. Patlabanpar keramiskajiem dūmvadiem tiek gatavotsEiropas tehniskā apstiprinājumaprojekts.Lai arī šie izstrādājumi šķiet droši,tomēr, lai keramiskie skursteņi labikalpotu, tie ir pareizi un precīzi jāuzstāda,tā kā to savos tehniskajos noteikumosparedzējis ražotājs. Diemžēlmanā praksē, pētot ugunsgrēkus,nācās saskarties ar gadījumu, kadbūvnieki, taupot naudu un arī pārkāpjotnormatīvus, vienai keramiskajaidūmejai pievienoja kamīnu un pirtssaunas krāsni. Vienas apkures ierīcespievienošanai izmantoja trejgabalu,bet otras pievienošanai izgrieza keramikascaurulē caurumu un apkuresierīci pievienoja ar lokanās gofrētāscaurules palīdzību, kuru nostiprinājaar karstumizturīgo tepi. Šis risinājumsneizturēja termisko slodzi,savienojums izjuka, un ēkā izcēlāsugunsgrēks (sk. 3. foto 41. lpp.).Secinājumi• Cietā kurināmā apkures ierīču radītodūmgāzu izvadīšanai priekšrokabūtu dodama keramiskajiem vaiķieģeļu skursteņiem, metāla dūmvadusvar lietot tikai atsevišķos gadījumos,ja tie atbilst ekspluatācijasnosacījumiem un ir sertificēti.• Nepieciešams veikt projektētāju unbūvnieku regulāru papildu apmācību.• Vajadzētu paredzēt licencētu personu(meistaru) piedalīšanos dūmvaduuzstādīšanas procesā.• Apkures ierīču telpas un telpas, caurkurām iet metāla dūmvadi, vēlamsaprīkot vismaz ar autonomajiemdūmu detektoriem.• Dūmvadu apšūšanai jālieto ugunsizturīgiebūvmateriāli (piemēram,ģipškartons Fireboard, minerīta vaiPromat plāksnes).Valentīns Buiķis,ugunsgrēku izpētes eksperts,LLU Arhitektūras un būvniecībaskatedras ugunsdrošības pasniedzējsAutora foto44Latvijas Būvinženieru savienība

Reģionos“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Kuldīgā restaurē muzejuĒku, kurā izvietojies Kuldīgas muzejs un kura pašlaik tiek restaurēta, 1900. gadāar kuģiem atveda no Parīzes. Tolaik vispasaules saliekamo koka māju izstādētajā bija iekārtota Krievijas ekspozīcija. Ēku nopirka kāds Liepājas tirgotājs unatveda uz Kuldīgu, lai uzdāvinātu savai līgavai.Pašreizējā restaurācijas projekta autorsir SIA Ozola & Bula, arhitektu birojs.Projektu plānots realizēt no 2008. līdz2010. gadam. Tā finansējuma avots ir EiropasEkonomikas zonas finanšu instrumentaun Norvēģijas valdības divpusējāfinanšu instrumenta prioritāte Eiropaskultūras mantojuma saglabāšana.Projekta kopējās izmaksas sasniedz554 920 eiro, no tiem Eiropas Ekonomikaszonas finanšu instruments sedz471 682 eiro, Kuldīgas pilsētas dome –83 238 eiro.Projekts paredz restaurēt muzeja ēkasfasādi, īpašu uzmanību pievēršot kokadetaļu restaurācijai, lai saglabātu ēkasvēsturisko tēlu.www.lbs.building.lv45

ReģionosBlakus esošajā ēkā tiks izveidota kokaamatniecības un restaurācijas darbnīcaun paredzētas telpas muzeja krājumuizvietošanai. Tiks labiekārtots arī muzejaiekšpagalms, šķūņi un garāža, kurplānots būvēt koka restaurācijas amatniecībascentru.Konkursā par Kuldīgas novada muzejapamatēkas restaurāciju un palīgēkasrekonstrukciju uzvarēja uzņēmumsKurzemes ligzda un akciju sabiedrībaBūvuzņēmums Restaurators.Kuldīgā gādā, lai izglītotu iedzīvotājuspar logu, durvju un citu vērtīgu detaļurestaurāciju. Tad pilsētnieki pratīs novērtētvidi, kādā viņi dzīvo, un nesabojāsto. Šajos izglītojošajos seminārospiedalās restauratori no Rīgas.ModernākākatlumājaBaltijāLBS valdei un reģionālo kopu vadītājiem21. jūlijā bija iespēja iepazīties ar SIAKuldīgas siltumtīkli katlumāju Lapegļuielā 8. Gida lomu uzņēmās SIA Kuldīgassiltumtīkli inženieris Juris Hofmanis.Kuldīgas katlumāja patlaban ir lielākā unmodernākā Baltijas valstīs. To vada ar procesoru,un tā strādā automātiskā režīmā.Par izejvielu tiek izmantota šķelda. Līdzar to kuldīdzniekiem tagad ir nodrošinātagan tīrāka vide, gan stabilāki apkurestarifi. Objekta ģenerāluzņēmējs bija SIALinde N. Katlumāja pamatoti tika nodēvētapar īsti latvisku objektu, jo gan celtniecībasmateriāli, gan iekārtas, ko piegādājaSIA Komforts, gan kurināmais ražotstepat Latvijā. Projektu īstenoja pašmājufirmas par vietējās varas naudu. Jaunākatlumāja un siltumtrases rekonstrukcijapirms pāris gadiem bija lielākais ieguldī-46Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)jums pilsētas infrastruktūrā. Tagad pieredziapgūt brauc speciālisti no Lietuvas,Igaunijas un Krievijas. Tā kā katlumājastrādā automātiskā režīmā, operatoramjāpārzina vien dators, un ārkārtas apstākļos,piemēram, vētras laikā, inženieriemjāatjauno sūkņu darbība. Kopš katlumājaipieslēgta lielākā daļa pilsētas dzīvojamomāju, ko savulaik apsildīja atsevišķas nelielaskatlumājas, zemākais apkures tarifsir 0,43 Ls/m 2 , bet tiem, kas paši regulēsiltuma padevi, – pat 0,39 Ls/m 2 . Vidējirenovētajās mājās iedzīvotāji par siltumumaksā 0,52–0,57 Ls/m 2 , bet nerenovētajās– 1–1,20 Ls/m 2 .«Mēs apsaimniekojam 12 mājas, citām irciti apsaimniekotāji, kas pieaicina speciālistus,ja rodas tāda vajadzība,» skaidroJuris Hofmanis.Kādas ir rezerves apkurei, ja pilsēta paplašinās?Pirmām kārtām esošajā katlumājāiespējams paaugstināt temperatūru, nākamaissolis – kuldīdznieki grasās būvētkoģenerācijas staciju, kur ražos gan elektrību,gan siltumu. Kā kurināmais arī turtiks izmantota šķelda, ko piegādā vietējāszemnieku saimniecības. Šīs izejvielas pietiekpašu rajonā, un tās cena ir 7 Ls/m 3 .Katlumāju uzbūvēja 2007. gadā, unkopā ar ERAF finansējumu tā izmaksāja2 874 246 latus. Plānots, ka tā atmaksāsies10–15 gados.www.lbs.building.lv47

ReģionosVieglatlētikasmanēžaLBS valdei un reģionālo kopu vadītājiem bija iespēja novērtēt Kuldīgasvieglatlētikas manēžu. Ar sporta būvi iepazīstināja SIA Kuldīgas sporta centrsdirektors Indulis Laškovs.Doma par vieglatlētikas manēžu radāspirms gadiem divdesmit pieciem, bet arlaiku dažādu apstākļu dēļ izplēnēja, līdzatkal atgriezās, kad, būdams aizsardzībasministrs, bijušais vieglatlēts ĢirtsValdis Kristovskis piedāvāja Kuldīgaspašvaldībai miljonu, lai tā celtu vieglatlētikasmanēžu, kas atbilst starptautiskiemnoteikumiem: 200 m aplis, seši60 m celiņi, tāllēkšanas bedres manēžaskatrā pusē. Latvijā tādas nebija pat Rīgā.2005. gadā pie darba ķērās celtniecībasakciju sabiedrība RBS Skals, un 2008.gada janvārī Kuldīgas vieglatlētikasmanēža tika svinīgi atklāta.Sporta būve izmaksāja trīs miljonusun gandrīz 56 tūkstošus latu. Kuldīgaieguva 200 m skrejceļu ar četriem celiņiem,60 m sprinta taisni, vairākusbasketbola un volejbola laukumus,tenisa kortu, augstlēkšanas, tāllēkšanas,kārtslēkšanas, lodes grūšanas,diska un šķēpa mešanas sektorus unvairākus simtus skatītāju vietu. Kompleksāir kabineti sporta skolai. Tāsbūvniecību bez Aizsardzības ministrijasfinansēja arī Kuldīgas pilsētasdome un Kuldīgas rajona padome. Tagadmūsdienīgu treniņu vietu manēžāradusi Kuldīgas rajona sporta skola un48Latvijas Būvinženieru savienība

Izglītība“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)JaunostudentuuzņemšanaNeskatoties uz dažādām grūtībām, studētgribētājuskaits būvniecības specialitātēnav samazinājies. Par to liecina lielaisiesniegumu skaits gan Latvijas Lauksaimniecībasuniversitātē (LLU), gan RīgasCeltniecības koledžā (RCK).Kuldīgas Centra vidusskolas audzēkņi,manēžā regulāri notiek LatvijasVieglatlētikas savienības rīkotās sacensības.Sporta kompleksu apsaimniekoKuldīgas rajona padomes aģentūraKuldīgas sporta aģentūra, tagadSIA Kuldīgas sporta centrs. Zāliiespējams sadalīt divās daļās, tātadvienlaikus var spēlēt bumbu un trenētiesvieglatlēti. Laukumam ir firmasMondo segums, kāds izmantots pēdējospasaules čempionātos un olimpiskajāsspēlēs. Lielākās rūpes manēžasbūvniecības gaitā sagādāja skrejceļaizveidošana un virāžas aprēķināšana.Nācās zāģēt un kalt betona grīdu, līdzizveidojās pareizā līkne. Nebija jau,kam prasīt padomu, jo visi aprēķinipieejami 15 m rādiusam.Konkurss LLU bija 2,8, RCK – 1,7 cilvēkiuz budžeta vietu. Diemžēl maksātspējamūsu jauniešiem ir stipri samazinājusies,tāpēc daudzi pretendenti,kas netika budžeta grupā, bija spiestiatteikties no domas par studijām. Līdzar to maksas studentu šajā gadā ir mazāknekā iepriekšējos gados.Līdzīga situācija ir ar nepilna laika studijām,kas ir par maksu. Arī šajā studijuprogrammā studētgribētāju vai,pareizāk būtu teikt, varētāju skaits irsamazinājies. Žēl. Cerams, ka nākamgadstāvoklis uzlabosies. Ekonomikasaugšupejas apstākļos būvniecība būssvarīga tautsaimniecības nozare. Unspeciālisti būs vajadzīgi. Galvenais irnoturēt un uzlabot studiju kvalitāti,strādāt ar maģistrantiem un doktorantiem,kas šogad ir pieteikušies neparastikuplā skaitā. Tātad būvniecībaszinātne un jaunās tehnoloģijas ir attīstībā,un tā ir laba perspektīva.Silvija Štrausa,LLU Būvniecības studijuprogrammas vadītājawww.lbs.building.lv49

Jaunais inženierisJoprojām «āķis lūpā»Jānis Kreicburgs no Skonto būves pārliecinoši kļuva paržurnāla Latvijas Būvniecība konkursa Gada inženieris 2008laureātu nominācijā Jaunais inženieris. Žūrijas pārstāvisRTU profesors Videvuds Ārijs Lapsa teica, ka viņam sennav bijis tik lielisks students: zinātkārs un erudīts. Jaunaiscensonis gan bakalaura, gan maģistra darbus aizstāvējisizcili. Vienmēr meklējis papildu iespējas mācīties un studējisarī apmaiņas programmās Berlīnē un Parīzē.Skeptiķi varētu iebilst, ka ir ne mazumsjaunu cilvēku, kas tik vien spēj, kā lepotiesar saviem skolu diplomiem, kursusertifikātiem, taču savas izcilās zināšanasneprot izmantot praksē, bet lielas algas undažādus bonusus gan pieprasa.Kad pēc konkursa Gada inženieris 2008ceremonijas Skonto būves projektu vadītājamJurim Pētersonam apjautājos, kāds tadir jaunais inženieris, viņš teica: aizrautīgs.Jānī jūt dzirksteli un vēlmi pašam visuuzzināt, izpētīt un urķēties. Tādi cilvēkiir kompānijas vērtība. Un Jānis neizskatāspēc tāda, kam būtu sakāpis galvā. «Katrāobjektā sevi jāpierāda no jauna,» puisisteic. Protams, viņš neslēpj prieku parnovērtējumu un piebilst: «Kad būvējāmviesnīcu Elizabetes ielā, Šveicē rakstījumaģistra darbu un uz Latviju lidoju katrunedēļas nogali. Man paveicies ar bosu JuriPētersonu. Un vispār… man patīk strādātSkonto būvē. Te jūtu pozitīvu attieksmi unsaņēmu atbalstu mācību laikā.»Jāņa ceļš būvniecības virzienā sākās vidusskolā,kad viņš kļuva par Oskara Mora«ēnu» vienā no Ulda Pīlēna biroja uzņēmumiem.Kopš tās dienas Jānis aizvienvairāk sāka interesēties par būvniecību.Kā pats atzīst, bija «āķis lūpā».Lai mācību laikā nopelnītu naudu, Jānis iesākumāstrādāja Shell un Statoil. Tur darbsbija naktīs. Trešajā kursā viņš sāka meklētdarbu specialitātē un uzrakstīja pieteikumuvairākām kompānijām: Skonto būve,Re&Re un RBS Skals. Uzreiz uz tikšanosuzaicināja Skonto būve. Tobrīd Jānis ganvēl bija Berlīnē, kur vienu semestri mācījāsES programmas Erasmus ietvaros.Skonto būvē jaunietis ir sapratis, ka konkrētaslietas dažkārt īstenojas noteiktā laikā,ka nav labā bez sliktā un otrādi, ka paraizrādījumiem nav jāapvainojas, bet ganjāieklausās tajos. Te viņš iemācījies savaldītiesarī tad, kad «kādam gribētos sadot»,jo izbļaustīšanās jau neko neatrisina.Jānim patīk mācīties ne tikai praktiski.Pagaidām viņš vēl izvērtē, vai turpinātiesākto doktorantūrā vai labāk apgūt augstākālīmenī biznesa vadību.«Vai slinkums nepiemeklē?» jautāju.«Gadās, ka nedaudz palaižos, bet tad patssevi sapurinu. Arī darbdienas mēdz būt50Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)dažādas. It kā neveicas, bet tad atnāk tādsdraivs (latviešu valodā tik precīzu vārduneatrast), ka divās dienās var paveikt to,ko citkārt nedēļā,» teic Jānis.Jaunietis ir projekta vadītāja palīgs, bet parmazākiem projektiem ir atbildīgs kā jaunākaisprojektu vadītājs. Viņam patīk, kakolēģi saka, ko domā. Un vēl viņam gribētosiemācīties dzīvot tā, kā to dara viņapriekšnieks, proti, lai visa dzīve nav tikaidarbs, lai tajās stundās, kad esi darbā, izliecsevi visu, bet, kolīdz aizej, laiks piedertev pašam. Jānis ir strādājis pat līdz četriemnaktī, bet nekad nav sajutis, ka darbiviņam uzkrauti tāpēc, ka ir jaunākais. Viņaprāt,daudz kas ir atkarīgs no paša, arītas, cik ātri tiksi galā ar uzticēto.«Ko tas līdz, ka strādā vēlu vakaros unnaktīs? Ja neesi atpūties, nākamajā dienānevari produktīvi pastrādāt,» teic Jānis.Viņam labāko atpūtu sniedz daba, kaitbords(pūķošana) un automašīnu Volgarestaurēšana. Aizputē, kur tētim ar brāliir serviss, viņš, abiem piepalīdzot, remontēun atjauno to, ko ir savācis. Dažkārtgan tuvinieki aizrāda, ka visur irtikai viņa volgas, bet īpaši nerājas. Jānimpatīk ceļot: doties pārgājienos ar mugursomuplecos, apskatīt kultūras pieminekļus,iepazīt citu tautu tradīcijas, satiktiesar Eiropā iegūtajiem draugiem. Jānim vajag,lai būtu interesanti. Nu, kaut vai tā kātoreiz Parīzē, kad viņi, daži studenti, tikapie biļetēm uz operu un tad meklēja lētusuzvalkus, lai varētu aiziet uz izrādi.Protams, hobiji prasa naudu, un Jānispiekrīt, ka tā ir svarīga, taču ne tik ļoti,lai par to domātu nepārtraukti. Viņšzina, kā ir, kad naudas nav nemaz un kadtās ir pietiekami.Jānim patīk mācīties valodas. Iespējams,kāds iedomājies, ka viss tā viegli nāk, tačuarī tas ir darbs, kas prasa piespiešanos. Cikviņš nav staigājis ar lapiņām kabatā un ikpa brīdim tajās ieskatījies, atkārtojis kādusvārdus, mašīnā braucot. Angļu valodaviņam kļuvusi par darba valodu, bet īpašituva ir franču. To protot, var skatīties interesantu60.–70. gadu kino un lasīt netulkotosoriģināldarbus. Rītos Jānis izlasa ziņasvai pārskata kādu avīzi franču valodā.«Ko gribētu uzbūvēt?» – «Protams, gribētoskaut ko paliekošu un tehniski sarežģītu.»– «Tad jau jāskatās tiltu, koncertzāļuvirzienā.» – «Runājot par lielajām būvēm…žēl, ka prese redz tikai negācijas,bet neredz nevienu cilvēku, kas tur strādā.Neredz, ka Latvijā pirmoreiz paši būvējamtāda mēroga tiltu. Zinu, kāds darbs tiek ieguldītsbibliotēkas celtniecībā. Ir kompānijas,kas strādā, kā gadiem to darījušas,bet te tiek ieviests jauns vadības stils, te iriespējas attīstīties un pilnveidoties.»Lai arī Jānis ir pašpietiekams un viņamnav garlaicīgi ar sevi, bez draugiem unģimenes viņš tomēr nevarētu iztikt.«Ko gribētu tuvākajā nākotnē?» – «Lai arīnejūtos īpaši apdraudēts, vēlētos nostiprinātsavas pozīcijas uzņēmumā. Biju iesaistītslidostas projektā. Tur ieguldīju ļotidaudz darba, lai mēs uzvarētu konkursā.Tika strādāts dienām un naktīm, tāpēc ļotigribētos šo projektu īstenot un ar priekumestos tajā iekšā. Privātajā dzīvē gribētosveidot ģimeni, mācīties. Ir vēlme iemācītiesspēlēt klavieres, jo pagaidām tikaidziedu līdzi draugiem, kas spēlē ģitāru.»Mārīte ŠperbergaFoto no J. Kreicburga personiskā arhīvawww.lbs.building.lv51

Sadarbības partneriIzlemt un līdzdarbotiesNav noslēpums, ka 2009. gada pirmajā pusgadā darba apjomu kritums būvniecībābijis katastrofāls un darbu ir zaudējuši vairāki desmiti tūkstošu būvniecībāstrādājošo, ka profesionālo būvnieku un kompetentu vadītāju bezdarbniekurindas pieaug ar katru dienu.Ko darīt? Tiešām, ko darīt firmu un attiecīgonozaru vadītājiem, lai kritiensbūtu mazāk sāpīgs un atmošanās noekonomiskā murga tiktu laikus plānotaun mērķtiecīgi virzīta.Droši vien sūkstīšanās par «slikto valdību»un «korumpētajiem politiķiem»te nepalīdzēs, būs vien jāsadodas rokāskā Baltijas ceļa laikā un kopīgiemspēkiem jārod iespējas firmu, tātad arīdarbinieku, izdzīvošanai tagad un attīstībainākotnē.Vadoties pēc darbības mērķiem un risināmajiemuzdevumiem, iesakām firmuun nozaru vadītājiem izvērtēt iespējukļūt par Latvijas Darba devēju konfederācijas(LDDK) biedriem un aktīvipiedalīties savas nozares jautājumusakārtošanā un attīstības nodrošināšanānākotnē. Jāatceras, ka neviens jumsaktuālos jautājumus nevarēs atrisinātlabāk par jums pašiem.LDDK stratēģija laika posmam no2009. līdz 2013. gadam ir definēta untiek realizēta šādos galvenajos darbībasvirzienos:• uzņēmēju interešu aizstāvība;• uzņēmējdarbības tiesiskās vides unpubliskās pārvaldības pilnveidošana.Šos LDDK izvirzītos mērķus realizētcenšas 42 nozaru asociācijas un vairāknekā 70 juridisko biedru – uzņēmumi.Vērts arī apsvērt, vai jūsu plecs navjāpieliek, lai bez «mūžīgās griešanas»operatīvāk un kvalitatīvāk sakārtotuvalsts uzņēmējdarbības vidi, radītupriekšnoteikumus zaudētajai cilvēkulabklājībai, jaunai valsts atmodai.LDDK koordinātas:Rīga, Vīlandes iela 12–1, LV-1010, Latvijatālr. 67225162fakss 67224469mājaslapa: www.lddk.lv52Latvijas Būvinženieru savienība

Viedoklis“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)(Nobeigums. Sākumu skatīt 2009. gada jūnija numurā)Ēkusiltināšanas bumsGaisa mitrumsZiemas periodā telpas iekšējais gaisamitrums ir vairākkārt lielāks par āragaisa mitrumu. Ar vienādu relatīvo mitrumu,piemēram, 60%, viens m 3 iekšējāgaisa 18º C satur 12,4 gramus ūdens, betāra gaiss -10º C satur 2,1 gramu. Rodasjautājums – no kurienes apdzīvotā telpārodas tāds mitrums?Cilvēks, pavadot telpā miera stāvoklīvienu stundu, gaisu piesātina ar aptuveni45 gramiem mitruma (ūdens), bet,fiziski intensīvi strādājot, – četras piecasreizes vairāk. Gatavojot ēdienu vienamcilvēkam, dienā rodas ap 620 gramumitruma, mazgājot veļu – līdz 3 kgmitruma, izmazgājot 20 m 2 lielu telpu,izdalās līdz 2,5 litriem mitruma. Vēl navierēķinātas puķes, dzīvnieki u. tml. Visiminētie dati ir pietuvināti (jāpiebilst – jatelpa nav apdzīvota un tajā ir centrālāapkure, gaiss būs sausāks par pieņemtonormu – 40% mitruma).Rodas nākamais jautājums – kur paliekmitrums, ja sienas nemākulīgi nosiltinātasun logu bloki ir nomainīti pret plastmasaslogiem, ko uzskata par vienu notelpas siltuma ekonomijas līdzekļiem, jonenotiek siltā un ar mitrumu piesātinā-tā gaisa apmaiņa? Mitrums nosēžas uzaukstām virsmām, proti, ārējo sienu iekšējāmvirsmām un pavairo sienas masasmitrumu, kondensējas uz logu stikliem,veidojot peļķes uz grīdas. Koka vērtnesuzbriest, telpu stūros rodas pelējumi,tikai neliela daļa izplūst caur virtuvesvēdināšanas lūku. Caur atvērtajām loguvērtnēm telpā ienāk aukstums, tāpēc cilvēkitās steidzas aizvērt, līdz ar to faktiskinekāda gaisa maiņa nav notikusi.Liekais telpu mitrums ir ļoti nelabvēlīgsveselībai, bet tas jau ir cits temats…Gaisa maiņa telpāsSomijas zinātnieki ir izpētījuši, kagaisam iekštelpās vajadzētu nomainītiesvismaz reizi divās stundās, tas ir,ja dzīvokļa platība ir 80 m², stundā irnepieciešams apmainīties aptuveni 100m³ gaisa.Līdz ar to pēc iepriekš minētā aprakstasiltinātām ēkām, kur izmantoti gaisunecaurlaidoši blīvi materiāli un gaisaapmaiņa nenotiek caur sienām, jāparedzciti gaisa apmaiņas principi, kas darbotosdzīvokļa visās telpās.Vecās, nesiltinātās ēkās gaisa apmaiņanotiek pēc gravitācijas likumiem,www.lbs.building.lv53

Viedoklisjo ēkas sienas ir gaisa caurlaidīgas ungaiss netraucēti plūst caur dažādiem sienuneblīvumiem. Sevišķi tas jūtams, jadzīvokļa telpas orientētas uz dažādāmdebess pusēm. No sienu materiālu gaisacaurlaidības loģiskos ietvaros ir atkarīgstelpu komforts. Ja notiek spēcīga sienasgaisa caurlaidība, telpā jūtams caurvējšun aukstums.Komforta saglabāšanai vai iegūšanaiizmanto kondicionētājus. Vienlaikusjāņem vērā, ka kondicionētāju ekspluatācijasizmaksas vairāk nekā trīs reizespārsniedz apkures sezonā izmantojamāscentrālās apkures izdevumus. Pamatojotiesuz teikto, būvniekiem un iedzīvotājiem,lai nevajadzētu celties naktī unvēdināt telpas, vadoties pēc materiālajāmiespējām, vajadzētu rast kompromisustarp minētajiem variantiem.Vienkāršākais veids, kā nodrošināt gaisaapmaiņu nelielās (100–150 m²) privātmājās:var izmantot logu konstrukcijāsiestrādātas pieplūdes atveres vaiiemontēt ārsienās pieplūdes atveres vaiārsienās pieplūdes ventilatoru un izplūdinodrošināt caur skursteni.Taču nodrošināt telpā ekonomisku gaisaapmaiņu caur speciāli iebūvētiem atvērumiemno siltuma viedokļa nav tas racionālākaisrisinājums.Dažkārt rodas jautājums – uz kā rēķinaiespējama enerģijas ekonomija? Vai uztelpu komforta pazemināšanas rēķina?Ja gaisa apmaiņa notiek tradicionālicaur sienu difūzijas veidā, vienlaikussiena savā masīvā akumulē daļu no ieejošāsiltuma un paaugstina vai uztursienu virsmas temperatūru.Minētos skaidrojumus var attiecināt ganuz sienu gāzbetona paneļiem, gan gāzbetonasīkblokiem, tikai pēdējā gadījumājāņem vērā šuvju iespaids uz sienascaursalšanu, ko sīkāk neiztirzāšu.Keramzītbetona sienu paneļiSalīdzinājumā ar citiem sienu materiāliem,keramzītbetonam ir vairākaspriekšrocības. Tomēr keramzītbetonasienas iespējams sabojāt, ja sienas ārējāsvirsmas pārklāj ar kādu blīvu un gaisunecaurlaidošu pārklāju (blīvu cementajavu, gaisu necaurlaidošu krāsojumapārklāju, stikla vai glazēto keramiskoplātnīšu apdari u. c.).Padomju laikā keramzīta izmantošanapilsētbūvniecībā bija plaši izplatīta, arto nespēja konkurēt citi būvniecībasmateriāli. Keramzītbetons ir ekoloģiskitīrs materiāls, un no tā pareizi izgatavotasdzīvojamo telpu norobežojošaskonstrukcijas labvēlīgāk par citiemanaloģiskas nozīmes materiāliem radakomfortu telpās.Līdz 1990. gadam dažādas rūpnīcaskeramzītbetona paneļus izgatavoja atšķirīgi,arī ar blīvu struktūru, kur visasporas bija aizpildītas ar javu un bija iespējamssasniegt 1300 kg/m³ keramzītabetona masu. Savulaik bija noteikts, kasienu materiālu tilpuma masa nedrīkstpārsniegt 1200 kg/m³. No masas lielumabija atkarīgas arī paneļa fiziski mehāniskāsīpašības, tostarp siltumvadības īpašības.Praksē to izvērtēt nav iespējams,un iedzīvotāji to pat nepamanīs. Keramzītbetonsmazāk nekā citi neorganiskiesiltumizolācijas vai konstruktīvie siltumizolācijasmateriāli tendēti akumulētmitrumu. Gadījumā, ja notikusi ke-54Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)ramzītbetona samitrināšanās, materiālsātri izžūst.Ir dzirdētas sūdzības par keramzībetonapaneļu būvju šuvju (galvenokārt vertikālo)caursalšanu. Man šajā ziņā ir savssecinājums. Paneļu galos ir iebūvētasmetāla ieliekamās detaļas. Lai tās nostiprinātu,ieliekamo detaļu vietās tikaiztaisītas nenoteikta lieluma ligzdas,kur ar smagā betona palīdzību tika nostiprinātasminētās detaļas.Visām paneļu vertikālajām šuvēm noiekšpuses ir sadure ar iekšējo 12 cm platodzelzsbetona starpsienu paneli. Mannav gadījies redzēt, ka starpsienu salaidumuzonā ar paneļiem to monolītumsbūtu apšaubāms. Esmu pārliecināts – unpiedāvāju par to diskusiju veidā izteiktiesarī citiem speciālistiem –, ka caursalšanāir vainīga ieliekamā detaļa ar lokālosmagā betona aizpildījumu. Tāpēcziemā kondensāts nosēžas telpas stūros,kur ir iemontētas ieliekamās detaļas.No causalšanas izvairīties iespējams,izveidojot, piemēram, ap 60 cm platusiltinājumu pilastra veidā no polistirolaplātnēm visā ēkas augstumā pa šuvjulīniju. Ja ir aizdomas par sienu nepietiekamosiltumpretestību, ieteicams sienusiltināšanai izmantot elpojošās siltinātāstapetes. Spriežot pēc reklāmas, tās aizvietopusķieģeļu siltumpretestību.Vēl daži novērojumiBalkona un lodžiju plātnes, sevišķi tās,kas ir nostiprinātas ar enkuru palīdzībupie pārseguma plātnēm, veido nenovēršamuscaursalstošus tiltus; starp balkonaplātnēm un sienu paneļu apakšu,kas piecstāvu 464. vai 467. sērijas ēkāmvizuāli ir nosegta ar jumta skārdu, ir neaizpildītahorizontālā šuve, ko ieteicamsaizpildīt ar makrofleksu; pirmā stāvagrīdu siltumizolācija vairākumam ēku,spriežot pēc iedzīvotāju sūdzībām, irnepietiekama; auksto bēniņu vai pēdējāstāva pārsegumam nav pietiekamas siltumizolācijas.Tam ir vairāki objektīvi iemesli. Izolācijano mīkstā materiāla tendēta sablīvēties,tāpēc to ieteicams jebkurā variantāpapildināt salīdzinājumā ar aplēsēm.Ugunsdrošības dēļ pārsegumam navieteicams izmantot polistirola materiālasiltumizolāciju. Nepieciešams gādāt, laibēniņu telpas un āra gaisa temperatūrasstarpība nepārsniegtu divus grādus(obligāta ir bēniņu telpas ventilācija);nepieciešama sildelementu nomaiņa unsiltuma padeves regulēšanas iespēja;gala sienas pēc kompleksās tehniskās izpētes,sevišķi tās, kas ir nobeigtas ar parapetu,ieteicams nosiltināt; pēc iespējasnovērst gaisa ieplūdi kāpņu telpās. Tiešikāpņu telpās ieteicams izmantot blīvosplastmasas logu rāmjus.***Ceru, ka manas piezīmes par ēku siltināšanudos vielu pārdomām inženiertehniskajiem(nevis juristiem, kas uzņemasceltniecības jautājumu risināšanu, neizprototapskatāmo problēmu kopumā)ierēdņiem, kas akceptē dzīvē dārgus siltināšanasprojektu risinājumus, kuriemneredzu ekonomisku pamatojumu.Laimonis Kops,būvinženieris, zinātņu doktorswww.lbs.building.lv55

Dzīves skolaSaglabāt līdzsvaruBūvinženieris turpina meklēt, kas dažos mūsu biedros ir tāds, kāpēc izdodasdzīvē lietas sakārtot citādi nekā pārējiem. Vai tās ir rakstura īpašības, attieksmepret dzīvi un cilvēkiem?No hidrobūvēm līdz projektēšanaiKas zina, vai vainīga bija labi pamanāmāvioletā lapa pie Ipiķu septiņgadīgāsskolas ziņojumu dēļa vai arī labskanīgaisnosaukums, ka Rīgas Lauksaimniecībastehnikumā iespējams apgūt zemesierīcību un hidrobūvniecību, bet šispaziņojums piesaistīja Gunāra Ārgaļauzmanību, un tā no Latvijas pašiemziemeļiem pie Igaunijas robežas viņšnokļuva Rīgā. «Ko nu daudz 14 gaduvecumā saprot, bet likās romantiski,»atceras Gunārs. Ar hidrobūvēm nekasdižs gan vairs nesanāca, jo pēdējāsmazās stacijas Latvijā uzbūvēja 1952.un 1953. gadā. Tā mode beidzās. Vienāno pēdējām hidrostacijas būvēm Saldusrajona Lutriņos Gunārs Ārgalis bijapraksē. Pēc tam viņš iestājās RīgasPolitehniskajā institūtā.Studiju gados izvēlējies projektēšanu, pēcmācībām Gunārs Ārgalis sāka strādātinstitūtā Pilsētprojekts par projektēšanasinženieri, pēc tam bija grupas vadītājs,galvenais konstruktors, galvenā inženieravietnieks, galvenais inženieris kolhozuprojektēšanas institūtā, kas vēlāk pārtapapar AS Agroprojekts. 1992. gadā GunārsĀrgalis kļuva par akciju sabiedrības Agroprojektsģenerāldirektoru, vēlāk – par prezidentu.Kopš 2003. gada Gunārs Ārgalisir SIA Agroprojekts valdes priekšsēdētājs.Viņa pirmo radošo sasniegumu sarakstāvar ierakstīt Salacgrīvas Zvejnieku parkaestrādes konstruktīvo daļu, Pēterbaznīcasdzelzsbetona gredzena torņa metālkonstrukcijubalstīšanu, metāla dzelzsbetonakopņu ieviešanu lauku celtniecībā, pilnsaliekamoūdenstorņu izstrādāšanu (parto 1984. gadā iegūta Vissavienības Tautsaimniecībassasniegumu izstādes sudrabamedaļa), jaunas ēkas Rīgā, Maskavasielā 40/42, pastiprinājumu projekta izstrādāšanupiecstāvu 103. sērijas 28 dzīvokļudzīvojamai ēkai Rēzeknē (vienas sekcijaslielākā daļa bija uzbūvēta uz dūņaināmgruntīm, un pēc nodošanas ekspluatācijāsākās strauja pamatu sēšanās). GunārsĀrgalis gan smej, ka tik vecas lietas jaugandrīz aizmirsušās. Pēdējie gadi saistītiar administratīvo darbu. Gunārs Ārgalis56Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)atzīst, ka kopš 1992. gada nav bijis daudzlielu objektu, taču projektēšanas institūtamvisos laikos izdevies saglabāt spēcīguprofesionālu komandu visās specialitātēs.Vai tas izdosies arī turpmāk?Kā atpūtināt prātu? Vēl padomju laikosGunārs Ārgalis iegādājies kādu pamestulauku māju, kur var nedomāt par darbu.Viņš apgalvo, ka tas palīdz.Joprojām konstruēVilnis Griķis 26. jūlijā nosvinēja 80. jubileju.Viņa dzīves pamats ielikts Talsuapriņķa Strazdes pagastā. Tēvs bija pagastapolicijas kārtībnieks, māte – mājsaimniece.Vilnis Griķis mācījās 11.klasē, kad 1949. gada 25. martā kopāar māti un brāli tika izsūtīts uz Tomskasapgabalu. Tur viņš strādāja vietējāgraudu sagādes uzņēmumā. 1956. gadāradās iespēja atgriezties Latvijā. Agrākajādzīvesvietā vairs nebija iespējamsapmesties. 1957. gadā Vilnis Griķis nodibinājaģimeni un pierakstījās bijušajāSlokas pilsētā. Sāka strādāt Rīgas remontuun celtniecības tresta pārvaldē,vēlāk iestājās 8. Raiņa vakara vidusskolā.Mācoties RPI Celtniecības fakultātesvakara nodaļā, Vilnis Griķis sāka strādātprojektēšanas institūtā Lauku projekts(Latgiproseļstroj).«Lauku projekta nodaļā bija izveidojieslabs un draudzīgs kolektīvs. Ar nodaļaspriekšnieku Imantu Graudu varējurunāt ne vien par darba jautājumiem,bet apspriest arī sadzīves problēmas.Institūta galvenajam konstruktoramLeo Ratniekam vienmēr bija skaidri unpamatoti slēdzieni par jebkuru tehniskuproblēmu, varējām vienkārši tāpat parunāties.Ar lielu interesi (tad vēl mācījosinstitūtā) vēroju, kā top projekti, bijajāiedziļinās aprēķinos, cenšoties izprastkonstrukciju savstarpējo darbību,» atcerasVilnis Griķis.Uzkrājoties pieredzei, atbildīgāki kļuvaarī Viļņa Griķa projekti – sabiedriskāsun dzīvojamās ēkas, ražošanaskompleksi.Par radošu veiksmi Vilnis Griķis uzskata1975. gadā izstrādāto Jumpravasastoņgadīgās skolas projektu, kur arhitektaieceres bija jāsaista ar ražošanāapgūtu tipveida konstrukciju izmantošanu.Šis projekts bija viens no sava laikamodernākajiem skolu projektiem un izpelnījāsievērību.Sava veida izaicinājums pagājušā gadsimta90. gados Vilnim Griķim bijapiedalīšanās Lauksaimniecības ministrijasbudžeta darbu projektā Kokawww.lbs.building.lv57

Dzīves skolakonstrukcijas ar konektoru mezglusavienojumiem. Tas bija tajā laikā vēlneapgūts koka konstrukciju – kopņu,pārsegumu siju mezglu – savienojums,izmantojot zobainas metāla plātnītes.«Izstrādājām aprēķinu metodiku, tikaizgatavotas eksperimentālas 12 un 18m laidumu kopnes, veiktas to pārbaudes,uzbūvēti pirmie eksperimentālieobjekti. Uzsākām tipveida konstrukcijuizstrādāšanu. Plašāku šādu konstrukcijuieviešanu kavēja dažādi birokrātiskišķēršļi. Uzņēmumi ar modernām ārzemjutehnoloģijām un iekārtām valstīparādījās tikai pēc neatkarības atjaunošanas,»stāsta Vilnis Griķis.1994. gadā institūtu likvidēja, un VilnisGriķis sāka strādāt projektēšanas birojāSIA GRAF X. Sākās jauns posms.Tika izstrādāti individuāli projekti, kasprasīja jaunu pieeju, savā ziņā pārslēgšanosuz cita veida domāšanu. Viens nopirmajiem biroja projektiem bija Katoļubaznīca Salaspilī. Baznīcai netradicionālaforma konstruktīvi tika risināta artērauda kolonnu–atgāžņu karkasu untrīslocīklu jumta arkām.«Izaicinājums un pārbaudījums bija Nacionālāteātra rekonstrukcijas projekts.Galvenajai ēkai tika atjaunots jumts, veiktaskatuves grīdas pārbūve. Jauno apjomuveido piebūve. Ievērojot sarežģīto ģeotehniskosituāciju, pamati ir monolīta dzelzsbetonapāļi, nesošais karkass – tēraudakolonnas un sijas,» atceras Vilnis Griķis.Patlaban Vilnis Griķis piedalās Krievudrāmas teātra rekonstrukcijas un renovācijaskonstruktīvās daļas izstrādē.«Visos šajos procesos un notikumosesmu bijis iekšā. Izstrādājot būvkonstrukcijusadaļu, jāizvērtē atsevišķuelementu kopējs uzdevums, vienlaikuspaturot prātā faktiskās un pieļaujamāsslodzes, konstrukciju deformācijas, toatsevišķu daļu iespējamu sēšanos unpārvietošanos, kā to visu izdosies vaineizdosies savienot ar arhitekta iecerēm.Daudz dod pieredze un intuīcija. Esmuguvis gandarījumu un prieku, taču nāciesarī kļūdīties un vilties. Bet tāda jauir dzīve,» saka Vilnis Griķis.Viņu interesē literatūra. Sevišķi saista nesenāvēsture – gribas izprast piedzīvoto,vakar notikušo skatīt ar rītdienas acīm.Ar atbildību par uzticētoAlberts Krols jau 14 gadu vecumāsāka strādāt celtniecībā un no savatēva, Latvijas Nopelniem bagātā celtnieka,apguva flīzētāja arodu. Pēc vidusskolaspabeigšanas Alberts Krolsiestājās Latvijas Valsts universitātesInženierceltniecības fakultātē, vēlākmācības turpināja Rīgas Politehniskāinstitūta Celtniecības fakultātē. Pēcaugstskolas Alberts Krols sāka strādāt58Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Daugavpils gaļas kombinātā par galvenāinženiera vietnieku celtniecības jautājumos.Vēlāk bija Lauku celtniecībasministrijas Daugavpils pārvietojamāsmehanizētās kolonnas (PMK) iecirkņapriekšnieks, galvenais inženieris, DaugavpilsPMK priekšnieks. Viņš būvējadzīvojamās mājas, bērnudārzus undažāda veida lauksaimniecības būvesDaugavpils, Krāslavas, Preiļu un Jēkabpilsrajonā. Pēc tam Alberts Krolsstrādāja Daugavpils celtniecības trestāpar galveno inženieri un pārvaldnieku.1977. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu.Sākotnēji Alberts Krols bija celtniecībasministra vietnieks, bet 1978. gadākļuva par celtniecības ministra pirmovietnieku.Piecus gadus Alberts Krols bija LatvijasCeltniecības komitejas priekšsēdētājs.Kopš 1990. gada viņš saistīts ar ASKU Lat-Holding un tagad ir padomespriekšsēdētājs.Ar tiešu Alberta Krola līdzdalību vaiviņa vadībā realizēti vairāki nozīmīgitautsaimniecības objekti: rūpnīca Liepājasmetalurgs, cementa rūpnīca Brocēni,Daugavpils pievadķēžu rūpnīca,Daugavpils ķīmiskās stikla šķiedras ražotne,Daugavpils gaļas un piena kombinātaražotnes, Valmieras piena kombināts,Rīgas gaļas kombināts, Rīgasvagonu rūpnīcas un VEF rekonstrukcija.Pēdējo piecu gadu svarīgākie līgumdarbi:AS Ventspils nafta naftas un naftasproduktu termināļi, SIA Man-Tessnaftas produktu terminālis Sarkandaugavā,AS Nafta IMPEX naftas produktuterminālis Rīnūžos, dzīvojamās mājasGarkalnes pagasta ciematā Ainavas.Alberts Krols iesaistījies arī sabiedriskajādarbā, vairākus gadus bijis LBSvaldes loceklis, sagatavojis priekšlikumuspar ierosinātajām izmaiņāmBūvniecības likumā un Vispārīgajosbūvnoteikumos. Viņš ir Ekonomikasministrijas Standartizācijas komitejasloceklis.Alberts Krols apbalvots ar Darba SarkanāKaroga ordeni un ordeni Goda zīme.Prieku un gandarījumu viņam sagādājaun arī sagādā jebkuras būves pabeigšana,kuras radošajā procesā – projektēšanā,būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā– viņš piedalījies.Albertam Krolam ir ļoti jauka ģimene.Kopā ar sievu Lidiju uzaudzināta meitaDiāna, kas jau divdesmit gadus dzīvoZviedrijā. Tur dzīvo arī trīspadsmitgadīgaismazdēls Kristofers Deivids.Dēla Guntara ģimenē aug četrgadīgaisSebastians un deviņus mēnešus vecāLiliāna. Mazbērni ir Alberta Krola lielākaisprieks. Agrāk viņu saistīja sportavingrošana, tad kādu laiku bija tikaidarbs. Sasniedzot 50 gadu vecumu,Alberts Krols atklāja sev ceļošanasprieku. Izbraukātas vai visas Eiropasvalstis, ASV, Japāna, Ķīna, Malaizija,Taizeme, Singapūra, Arābu Emirāti,Omāna, Bahreina, Turcija, Ēģipte, Izraēla,Grieķija, Kenija, Tanzānija, Krievija,Turkmenistāna.Patlaban ir vairāk brīvā laika, ko AlbertsKrols velta ceļošanai, atpūtai piedabas, teātra apmeklējumiem un darbiemsavā vasarnīcā.Mārīte ŠperbergaFoto no personiskā arhīvawww.lbs.building.lv59

Atbild Ekonomikas ministrija(Nobeigums. Sākumu skatīt 2009. gada jūnija numurā)Par energoefektivitātiUz būvinženieru jautājumiem atbild Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki.MVU uzņēmēju sanāksmē tikateikts, ka valsts kopā ar ES struktūrfondiemmāju siltināšanai piešķīrusi100 + 200 miljonus latu unjau šovasar līdzekļus varētu sākt apgūt.Taču jau tagad gan valstij, ganprivātajam sektoram trūkst resursudaudziem ERAB līdzfinansēšanasprojektiem. Ar kādu argumentācijuun no kādiem avotiem tiks ņemta tikliela summa un līdzfinansējums?2009. gada 7. aprīļa MK sēdē tikanolemts papildus piešķirt līdzekļusdaudzdzīvokļu māju siltināšanai –23,7 miljonus latu. Līdz ar to patlabanšai aktivitātei pieejamais kopējais finansējumsir 40,37 miljoni latu (laisaņemtu papildus piešķirtos līdzekļus,tiek veikti grozījumi ES fonduplānošanas dokumentos). Diskusijāspar aktivitātes ieviešanas iespējāmbankas ir apliecinājušas gatavību izsniegtkredītresursus šādu projektuīstenošanai.Lai pieteiktos ES struktūrfondu aktivitāteiDaudzdzīvokļu māju siltumnoturībasuzlabošanas pasākumi, nepieciešams,lai māja būtu pārņemtadzīvokļu īpašnieku valdījumā. Latvijālielu skaitu daudzdzīvokļu dzīvojamomāju dzīvokļu īpašnieki navpārņēmuši valdījumā. Kāds ir risinājumsšādā gadījumā? Kad iespējamigrozījumi noteikumos? Kā varēspiespiest ņemt kredītus, piemēram,kādai mājai vai kooperatīvam, jo tastomēr ir privāts īpašums? Šis mehānismsnav īsti skaidrs.Ekonomikas ministrija izstrādā iespējamosgrozījumus MK noteikumosNr. 138, ļaujot pieteikties mājām,kuras iedzīvotāji nav pārņēmuši savāvaldījumā, taču būs nepieciešams apliecinājums,ka pārņemšanas processir uzsākts. Lai pilnvērtīgi veiktu grozījumus,ir nepieciešamas arī izmaiņasprojektu iesniegumu vērtēšanaskritērijos, kas jāsaskaņo ES fonduUzraudzības komitejā, un tas var aizņemtdivas nedēļas. Grozījumus MKnoteikumos plānots izstrādāt tuvākonedēļu laikā.Ar atbalsta programmas ietvarossniegtā 50% līdzfinansējuma palīdzībuEM veicina pozitīvu lēmumu pieņemšanupar māju siltināšanu. Tomēriedzīvotājiem nevar likt ņemt kredītudzīvojamās mājas siltināšanai, šis lēmumsir jāpieņem iedzīvotāju kopsapulcēbalsojot. Ja ieguldījumi tiekdefinēti kā nepieciešamie izdevumi,pozitīva lēmuma pieņemšanai ir nepieciešami50% plus viena dzīvokļa īpašniekabalss. Tāpat Saeimā 1. lasījumāir pieņemts likumprojekts Grozījumilikumā «Par dzīvokļu īpašumu», kasparedz, ka bez nepieciešamajiem izdevumiemdzīvokļa īpašniekam būs pie-60Latvijas Būvinženieru savienība

“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)nākums segt izdevumus, kas saistīti ardzīvojamās mājas energoefektivitātesuzlabošanu. Ja grozījumi tiks pieņemti,lai lemtu pār visu veidu energoefektivitātespasākumu realizēšanu, būsnepieciešami 50% plus viena dzīvokļaīpašnieka balss.Jāizstrādā konkrēti kritēriji un garantijasģenerāluzņēmēja izvēlei.Ļoti būtiski ir, kādi būs kritēriji unkas tos noteiks?Kritēriju izstrāde ģenerāluzņēmēja izvēleinav paredzēta. Tas ir katra pasūtītājaziņā.Pēc kādām tehniskajām normāmtiks veikta valsts subsidētā siltināšana(siltuma un skaņas caurlaidība,ugunsdrošība, ilgtermiņa kalpošanau. tml.), jo pašreizējie normatīvi irnovecojuši.A) Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukcijusiltumtehnika ir izstrādāts saskaņā arstandartiem sadarbībā ar skandināvuekspertiem un pieņemšanas brīdī bijaviens no modernākajiem Eiropā (pieņemts27.11.2001., pēdējie grozījumi26.09.2006.), normatīvajos aktos noteiktāsēku norobežojošo konstrukcijusiltumtehniskās prasības ir vairāknekā trīs reizes augstākas nekā PSRSlaikā uzceltajām ēkām.B) Arī citi tehniskie normatīvi ir izstrādāti,ņemot vērā Eiropas (CEN)standartus, sadarbībā gan ar Latvijas,gan ārvalstu ekspertiem un pieņemtisamērā nesen:1) Latvijas būvnormatīvs LBN016-03 Būvakustika apstiprināts2004. gada 29. aprīlī;2) Latvijas būvnormatīvs LBN 201-07 Būvju ugunsdrošība apstiprināts2007. gada 11. decembrī.C) Būvju ilgtermiņa kalpošana ir ekonomikasjautājums, un būvnormatīvi(standarti) to reglamentē tikai no tehniskāspuses.Vai, siltinot mājas, pastiprinātauzmanība tiks pievērsta materiālukvalitātei, ilglaicīgai renovācijai unsiltuma ekonomijai (tuvināti pasīvāsmājas standarti), vai arī, kā parasti,tiks izvēlēts lētākais variants unīslaicīgi?A) Valsts atbalstītu programmu ietvarosīstenojamos projektus uzraudzīsvalsts, pievēršot uzmanību gan tehniskajiemrisinājumiem, gan būvmateriāliem,gan izpildījumam.B) Patlaban ir noteikts, ka atbalstu saņemstikai tādi projekti, ar kuriem sasniedzamane mazāk kā 20% siltumaenerģijas ekonomija.C) Pasīvās vai zema enerģijas patēriņaēkas būvniecības izmaksas ir salīdzinošilielas, tāpēc tām ir garš ieguldījumuatmaksāšanās termiņš, turklāt ēkasrekonstrukcijas gadījumā izmaksas irvēl lielākas. Ieguldījumiem jābūt ekonomiskipamatotiem, lai tie atmaksātosīsā vai vidējā termiņā.Vai iespējams, ka nākotnē, izstrādājotMK noteikumus, kas regulēES vai Latvijas Republikas valstsbudžeta naudas sadalījumu, tiksparedzēti papildu kritēriji, piemēram,nodrošināt pasūtītāju artipveida iepirkuma procedūras nolikumiemun tipveida līgumu paraugiem,lai garantētu vienādu unwww.lbs.building.lv61

Atbild Ekonomikas ministrijagodīgu konkurenci būvnieku izvēlē,paredzētu, ka netiek veikti avansamaksājumi.Jau patlaban BEMVA mājaslapā internetā(gan www.bema.gov.lv, gan http://esfondi.bema.gov.lv) ir pieejami tipveidalīgumu, protokolu un citu dokumentuparaugi. Tomēr uzsveram, ka šiedokumenti ir izstrādāti kā ieteikumsfinansējuma saņēmējam, lai atvieglotuveicamās procedūras. Tajā pašā laikāfinansējuma saņēmējs iepirkuma procedūrasveic saskaņā ar normatīvajiemaktiem iepirkuma procedūras jomā,un izstrādāto paraugu izmantošanušajā procedūrā nav plānots noteikt kāobligātu prasību.Izskanējis viedoklis, ka struktūrfondulīdzekļi jāpārdala par labuātri un viegli realizējamiem projektiem.Kādiem?EM ir ierosinājusi papildu līdzekļuspiešķirt ēku energoefektivitātes uzlabošanai– 3.5.2.2. aktivitātei Atjaunojamoenergoresursu izmantojošu koģenerācijaselektrostaciju attīstība7 028 040 latu apmērā, uzņēmējdarbībasatbalstam – 2.3.1.1.1. aktivitāteiĀrējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings4 408 276 latu apmērā un 2.1.2.4.aktivitātei Augstas pievienotās vērtībasinvestīcijas.EM esot apņēmusies tempā formulētproblēmu, tad sameklēt normatīvuvai kādu citu aktu, kas rada šo problēmu,un rast risinājumu. Kādas irbūtiskākās problēmas? Kā veicas toapzināšanā? Kādi termiņi paredzēti?EM ir iecerējusi atcelt vairākus ierobežojumusprojektu pieteicējiem mājokļuenergoefektivitātes programmā, unpatlaban notiek sagatavošanās darbi,lai šīs ieceres īstenotu.• Atcelt valstij un pašvaldībām piederošodzīvokļu skaita ierobežojumudaudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, jovairākās pašvaldībās ir daudz neprivatizētudzīvokļu.• Atcelt prasību iesniegt vairākus papildudokumentus, tādējādi atvieglojotprojekta iesnieguma sagatavošanasgaitu:• pārvaldnieka izziņu par parādsaistībāmpar pakalpojumiem, kassaistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanuiepriekšējo 12 kalendāra mēnešuperiodā (izvērtē bankas);• VID izziņu par projekta iesniedzējapilnvarotās personas nodokļuparādu neesamību.• Atļaut projekta iesniegumu, kas noraidītsnepietiekama finansējuma dēļ,pārcelt uz nākamo projektu iesniegumuatlases kārtu, atkārtoti neiesniedzotpilnu projekta iesniegumu.• Iekļaut PVN projekta attiecināmajāsizmaksās.• Starpposma maksājumus maksāt ikpa trim mēnešiem (patlaban ik pa sešiemmēnešiem) u. c.Vai būvniecības procesam būs vienauzraugošā valsts institūcija, piemēram,BEMVA, VNĪ vai cita?Atbildīgā institūcija par 2009. gada10. februāra MK noteikumu Nr. 138Noteikumi par darbības programmas«Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma3.4.4.1. aktivitāti «Daudzdzīvokļumāju siltumnoturības uzlabošanaspasākumi» grozījumiem ir EM.62Latvijas Būvinženieru savienība

Brīvais mikrofonsKorupcija, birokrātija. Kas vēl?“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Alberts Krols, AS KULat-Holding padomespriekšsēdētājs«Būvnieki rada paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm.Tāpēc mani sāpina, ka Latvijas neatkarībasgados politiķi maz uzmanības veltījuši būvniecībai,kas taču ir viena no vadošajām valsts tautsaimniecībasnozarēm, un šīs nozares stratēģisko vadībusadalījuši starp dažādām ministrijām. Tagad profesionāļiemjācīnās, lai būvniecībā būtu vienota vadībaun nozares stratēģija. Lai sakārtotu celtniecībasjomu, tāpat kā visu tautsaimniecību, jāieklausāszinātnieku rekomendācijās, jāņem vērā nozaru profesionāļuviedokļi, jābūt dialogiem, diskusijām untad jāpieņem lēmumi. Patlaban daudzi valdības lēmumitiek pieņemti voluntāri, spontāni, nerēķinotiesar profesionāļu pieredzi un viņu viedokļiem, netiekizmantota citu valstu pieredze.»Fjodors Jefimovs,projektēšanas organizācijuSIA Attīstības grupavadītājs«Pašreizējā situācijā ir nepieciešams mainīt principusceltniecības konkursos. Pamatā ir jābūt projektam untāmei, projekta neatkarīgai ekspertīzei. Par 10% lielākasnovirzes no projekta rādītājiem, kā arī no objektaizmaksām darblīgumam vajadzētu uzskatīt par dempingu,un tādu firmu no izskatīšanas izslēgt. Balstotiesuz tādiem nosacījumiem, jādod lielākas iespējaspasūtītājam izvēlēties darbuzņēmēju. Pasūtītājamjādod lielākas tiesības lēmumu pieņemšanā, nekā iršodien reglamentētājā nolikumā par konkursiem.»Juris Ģērmanis,SIA Pamati valdespriekšsēdētājsVitālijs Čaplinskis,SIA PBLC valdespriekšsēdētājs,līdzīpašnieks«Visvairāk žēl, ka krīzes laikā nākas zaudēt daļu noprofesionāļiem. Lielie celtniecības uzņēmumi valstīkļuvuši par ķīlniekiem. Apjomiem augot, ieguldījāmmilzīgus līdzekļus uzņēmumu attīstībā un arīdarbinieku izglītībā. Ja uz situāciju valstī raugos nošā aspekta, piezogas pesimisms. Taču, skatoties noracionālās puses, krīzei ir arī kāds labums. Tūkstošiemceltniecības firmu nelielajā Latvijas tirgū nebijane normāli, ne nopietni. Lai visi pakalpojumi tiktusniegti profesionāli, pietiek ar divas vai pat trīs reizesmazāku būvniecības firmu skaitu. Krīze būtībā atveseļobūvniecības nozari.»«Kardināli jāmaina valsts iepirkumu organizācija.Tajā jāstrādā cilvēkiem, kas kaut ko saprot no celtniecībasun finansēm. Jau projekta izstrādāšanasstadijā obligāti jāpiesaista būvuzraugs. No tirgusjāizslēdz celtniecības uzņēmumi, kas regulāri veicdarbus sliktā kvalitātē, apkrāpj pasūtītājus, cenuaptaujās piedāvā neadekvātas darbu izmaksas,nemaksā nodokļus un darba algas strādniekiem.»Ļevs Šņitņikovs, birojaDomus-L līdzīpašnieks«Diemžēl politika, korupcija un mantkārība ir tāiejaukušās būvniecībā, ka jādomā, kā aizvietot tās arkaut ko konstruktīvāku.»www.lbs.building.lv63

Brīvais mikrofonsNatālija Peņugalova,SIA RBS SKALSbūvvadība projektuvadītāja«Lai uzlabotu situāciju būvniecībā, nepieciešamspilnveidot projekta dokumentācijas saturu un tāsatbilstību projekta pasūtītāja mērķim. Ar likumujāaizliedz projekta arhitektam pildīt projekta inženierafunkcijas (tā sauktā GIP), jo to veikšanaiobligāta prasība ir celtniecības izglītība un attiecīgapieredze, kuru apliecina sertifikāts. Jāsakārtovalsts konkursu organizēšana būvniecībā,tostarp jāizstrādā pastāvīgie izcenojumi, unkorekcijas jāveic pēc inflācijas/deflācijas koeficientiem,visās valsts konkursa tāmēs noteiktassummas jāparedz darbinieku, darba un videsaizsardzībai, ko drīkst izlietot tikai šim mērķim.Konkursa uzvarētāju vajadzētu noteikt nevis tikaipēc zemākās cenas, bet ņemt vērā arī pieredzi,uzņēmuma sakārtotību (piemēram, ISO vaicitu sertifikātu esamība), darbinieku (strādnieku)skaitu uzņēmumā, tostarp sertificētā personāladaudzumu, iespējas patstāvīgi veikt papildudarbus, piemēram, saviem spēkiem izgatavotkonstrukcijas, uzņēmumā pieejamo autotransportavienību skaitu un tamlīdzīgi.»Gunārs Tambaks,AAS ERGO Latvijabūvniecības risku eksperts«Savulaik valsts pasūtījumi būvniecībā bija Itālijasmafijas cienīgs interešu lauciņš, kuru Latvijā centāssadalīt partijas pārstāvošas interešu grupasar attiecīgo ierēdņu palīdzību. Būtu jāsūta mūsulikumdevēji uz Itāliju pēc pieredzes, kā kaut vaidaļēji sakārtot lietas. Būtu jaukas ekskursijas, betrezultātu Latvijā gan neprognozēju.»Aigars Melnalksnis,būvuzraugs un eksperts«Būvniecībā būtu jāsamazina birokrātija un jālikvidēdažādi uzraudzības dienesti, kas tikaitraucē uzņēmējdarbībai, tāpat arī jāsakārto būvniecībureglamentējošie normatīvie akti.»Jānis Klismets, ASCeļu inženieri valdespriekšsēdētājs«Būvniecības nozare Latvijā ir smagnēja un birokratizēta,tajā netiek plaši izmantotas progresīvas unstarptautiski atzītas būvniecības vadības metodes.Būvinženieru rīcība bieži vien nerada iespaidu paraugstu profesionalitāti un pieredzi. Ne jau vienmērlētākais risinājums ir tas labākais, nereti ilgtermiņātas rada zaudējumus pasūtītājiem un sabiedrībai.Lai sakārtotu būvniecības jautājumus Latvijā, katramvajadzētu darīt savu darbu – būvinženieriembūvēt, politiķiem un ierēdņiem netraucēt to darīt,bet palīdzēt un atbalstīt ar sakārtotu likumdošanuun minimālu birokrātiju.»Daina Kalveiša,valsts akciju sabiedrībasValsts nekustamie īpašumiLiepājas filiāles būvinženiere«Saistībā ar pašreizējo vispārējo ekonomisko situācijunopietna krīze valda arī būvniecībā. Lai izdzīvotu, projektēšanasun būvatlases konkursos pretendenti spiestipiedāvāt tādas dempinga cenas, kas ir grūti savienojamasar normālu darbu kvalitāti. Faktiski kvalitāte šādosapstākļos kļūst otršķirīga. Taču esmu optimiste un ceru,kas viss pamazām atkal ies uz augšu. Līdzīga bēdīga situācijabūvniecībā un ar to saistītajā projektēšanā bijaarī 1992.–1997. gadā, bet ar laiku viss uzlabojās.»64Latvijas Būvinženieru savienība

Ivars Ulmanis,būvinženieris“Būvinženieris” Nr. 12 (09. 2009.)Jānis Putniņš,būvinženieris«Vispirms vajadzētu izmainīt nolikumu par valstsun pašvaldību pasūtījumu konkursiem. Ieteiktuizskatīt konkursantu iesniegto dokumentu atbilstībuprasībām un tikai tad atvērt viņu cenupiedāvājumus, no kuriem svītrot lielākās unmazākās cenas (ļoti atšķirīgās), pēc tam no atlikušajiemizrēķināt vidējo. Uzvarētu tas, kaspiedāvātu tai tuvāko, varētu arī izvēlēties divustrīs, ko tad izvērtētu padziļināti. Jāizskauž birokrātijaun laika zaudējumi projektu izstrādei, tosaskaņošanai un likumu piemērošanai praksē.Jāizstrādā celtniecības darbu cenas valsts iepirkumiem,pēc kurām projektētāja firma aprēķinātuobjekta izmaksas. Pēc valsts ekspertīzesprojektu apstiprinātu reizē ar izmaksām, tāmi.Tad projektētājiem būtu būvdarbu cenrāži, kurosEkonomikas ministrija katru gadu vai retāk varētuveikt korekcijas.»Raimonds Latiņins, SIABK Style un SIA Arheovaldes loceklis, projektuvadītājs būvkonstruktors«Vispirms vajadzētu sakārtot valsts un pašvaldībukonkursu nolikumus. Svarīgi, lai galvenāprasība nebūtu tikai zemākā cena, bet tiktuņemta vērā arī uzņēmuma iepriekšējā pieredzeun realizētie objekti, atsauksmes, nodokļumaksājumi u. tml. Konkurence jāpadara godīgākaun konkursi – caurspīdīgāki. Nepieciešamsuzlabot un pilnveidot normatīvo aktu bāzi. Lainebūtu normatīvu savstarpējas pretrunas unnepilnības un lai šī bāze būtu brīvi pieejama.Lai, piemēram, elektroniski kaut vai fragmentārivarētu saprast, vai konkrēto standartu ir vērtsiegādāties.»«Visu laiku esam šķendējušies, ka daudzi jautājumibūvniecībā nav sakārtoti, bet tieši LBS panāca, katika izveidots Būvniecības departaments, kas vēlākveiksmīgi strādāja Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrijas paspārnē. Tad bija sapratne parto, ka departamentā jāstrādā profesionāļiem, nevistā, kā tas ir šobrīd Ekonomikas ministrijā, kur Būvniecībasdepartamenta darbinieki, nebūdami būvnieki,veido nozares politiku. Gadiem tiek stāstīts,ka nepieciešama projektu ekspertīze, taču valsts toneatbalsta. Tāpēc var notikt visādi brīnumi, piemēram,Dienvidu tilta būvniecībā pārtērētie 27 miljoni,ko atklāj tikai Valsts kontrole. Valstī nav nopietnasattieksmes pret būvniecību. Valsts augšupeja sāksiestikai tad, kad attīstīsies celtniecība. Labi, ka LatvijasBūvinženieru savienība nepārtraukti kurbulē arī valstijrisināmos jautājumus, citādi būtu vēl trakāk.»Margarita Pavloviča,būvinženiere«Pēdējos gados celtniecības tirgū parādījās daudz firmu,kur ne vadītājiem, ne strādniekiem nebija atbilstošasizglītības. Nepatīk, ka figurē nepietiekami objektīviizdevumu aprēķini atsevišķiem celtniecības objektiem.»Andris Bīriņš,būvinženieris«Nav jau jāizdomā velosipēds no jauna. Latvijasvaldība varētu izmantot ASV pieredzi lielās depresijaslaikā, kad ekonomika tika «sildīta», plānojot unrealizējot apjomīgas autoceļu būves programmas.»www.lbs.building.lv65

AtpūtaSkaistākie mirkļiVladislavs Draganovs Anglijā, Stounhedžā.Vitālijs Svenčs Andorā. Jānis Pommers orientējas Latvijā.Aleksandrs Solodkins Vidzemes jūrmalā. Aleksandrs Vlasovs Rundālē. Janīna Šnepste Londonā.Imants Bremze Somijā, Ālantu salās. Ilze Šulca Vācijā, Štutgartē. Haralds Dombrovskis Ungārijā, Budapeštā.Andris Bīriņš Taizemē, Kon Chang salas piekrastē. Natālija Peņugalova Grieķijā, Krētas salā.66Latvijas Būvinženieru savienība