„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

alstīts uz teritorijas vairākkārtējas apsekošanas ar mērķi novērtēt tajā esošobioloģisko daudzveidību, identificēt aizsargājamas sugas un biotopus. Secināts, kadaļa paredzētās darbības teritorijas, iespējams, kādreiz tiks iekļauta jaunveidojamāmikroliegumā, jo atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem mikroliegumi tiek veidoti.Tāpēc plānoto mikroliegumu būtu nepieciešams izveidot pirms paredzētās darbībasīstenošanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tā robežas, pieļaujamieapsaimniekošanas pasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arī būs iespējamsapvienotā gājēju un veloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtības netiktuskartas.Lai arī paredzētās darbības īstenošanai vajadzīgā platība papildus jau esošajamĪpašumam, salīdzinot ar visu paredzētās darbības zemes gabalu, nav liela unnepārsniedz 1800 m² jeb ~2,5% zemes gabala „Vaivari 1310”, dabas apstākļu unbiotopu analīze liecina, ka paredzētā darbība radīs negatīvu ietekmi uz šīs teritorijasdabas vidi. Kā konstatēts 3.1.nodaļā, negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību undetālplānojumā paredzēto jaunveidojamo mikroliegumu (īpaši aizsargājamo biotopu)radīs apvienotais gājēju un veloceliņš. Viesu nams atradīsies ārpus projektējamāmikrolieguma teritorijas.Eiropā un pasaulē retais biotops – mežainas jūrmalas kāpas – ir Eiropas Savienībā unLatvijā īpaši aizsargājams. Kāpu meži līdz ar jūras krastu ir viens no galvenajiemJūrmalas (un visas Latvijas piekrastes) rekreācijas resursiem un viens no Jūrmalaspilsētas pievilcības pamatelementiem. Sausie kāpu sili un mētrāji ir vieni novisvieglāk ievainojamajiem Latvijas mežiem, jo meža zemsedze tajos ir trausla unnenoturīga. Galvenie riska faktori piekrastes kāpās tāpēc ir kokaudzes nociršana vaiizretināšana un zemsedzes ievainošana vai iznīcināšana. Plānotā apvienotā gājēju unveloceliņa izbūve mežaino jūrmalas kāpu joslā paredzētās darbības teritorijā,pirmkārt, daļu no tām iznīcinās (noteiktā platībā notiks biotopu transformācija),otrkārt – atlikušo daļu fragmentēs, kas pazeminās šīs joslas stabilitāti.Pašlaik visu teritoriju (galvenokārt pastaigām, tostarp ar bērniem un suņiem, veselībasskrējieniem, nūjošanai u.tml.) izmanto tuvējo māju iedzīvotāji un tikai ļoti īsu gadalaiku vērā ņemami apmeklētās pludmales atpūtnieki. Pēc plānotās apbūves Īpašumā,rekreācijai izmantojamā platība fiziski nesamazināsies, bet psiholoģiski tā kļūs mazākpievilcīga viesu namam nepiederošiem cilvēkiem. Toties tā kļūs piederīga konkrētamrekreācijas infrastruktūras objektam un attiecīgi izmantojama tā viesiem, kuri tovarētu izmantot intensīvāk. Nav kritēriju, pēc kā noteikt, vai rekreācijas slodzepalielināsies vai samazināsies, tāpēc pēc piesardzības principa jāvērtē, kapalielināsies. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka divstāvu viesu nams ar maksimālonoslogotību 15 cilvēki (4 numuri ar 3 cilvēkiem katrā, 3 darbinieki), turklāt tikaiatpūtas sezonā, varētu radīt antropogēno slodzi, kas nevēlami pārsniedz teritorijasbiotopiem pat ieteicamo mēreno slodzi. Savukārt, ja pieaugoša rekreācijas slodzenerada fiziskus draudus rekreācijas resursa kvalitātei, tad tā pieejamības unizmantošanas ērtības atpūtnieku baudījumam paaugstināšanos var uzskatīt parpozitīvu ietekmi uz to kā rekreācijas resursu.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem SIVN Vides pārskataprojektā secināts, ka mežaino jūrmalas kāpu saglabāšanai ir prioritāra nozīmeJūrmalas pilsētas meža aizsardzībā. Tajās nav pieļaujama reljefa pārveidošana,apbūve, ieteicama gan labiekārtošana tūrisma infrastruktūras veidošanai, gan arī73