„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

pieaugums nav prognozējams. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir saglabāt priekškāpasveģetāciju, kā arī neiznīcināt nevienu no kāpās augošajiem kokiem.Rīgas līča piekrastes posmā no Kauguriem līdz Vaivariem priekškāpā uzkrātās smiltsapjoms pēc 1969.gada vētras ir atjaunojies un tagad vairs būtiski nemainās [EberhardsG. Latvijas jūras krasti. Latvijas Universitāte. Rīga, 2003], [Ulsts V. Baltijas jūrasLatvijas krasta zona. Valsts ģeoloģijas dienests. Rīga, 1998.]. Tas norāda uz to, ka šeiteksistē aptuvens līdzsvars starp vēja izpūsto un garkrastu sanešu plūsmas atnestosmilts apjomu. Lai saglabātu šo līdzsvaru un nodrošinātu pludmales stabilitāti,būvniecība ir pieļaujama tikai aiz priekškāpas.3.3. Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz bioloģiskodaudzveidību, kaitējuma būtiskumsPriežu meži ir ļoti nozīmīga Jūrmalas pilsētas dabas vērtība. Aplūkojamajā zemesgabalā kopumā sastopamas dažāda vecuma priedes, kas liecina par meža veselīgumuun ilgtspēju. Teritorija atzīstama par unikālu, ainavisku un potenciāli piemērotudzīvotni vairākām retām un aizsargājamām dzīvnieku, sēņu un augu sugām.Mežaudzi veido dažādu paaudžu un izmēru priedes. Izklaidus konstatētas smiltājuneļķes Dianthus deltoides un Latvijā īpaši aizsargājamās augu sugas pļavas silpurenesPulsatilla pratensis atradnes. Šo sugu klātbūtne liecina par meža dabiskumu. Pļavassilpurene ir iekļauta MK 14.11.2000. noteikumos Nr.396 „Par īpaši aizsargājamosugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.Saskaņā ar biotopu ekspertu (Vija Znotiņa, Kristaps Vilks, Inese Silamiķele)10.09.2004. atzinumu, kas sagatavots detālplānojuma „Sabiedriskais centrs VaivarosJūrmalā” ietvaros, paredzētās darbības zemes gabals uz R no betonētā laukuma unpamatiem ir rezervēts mikrolieguma veidošanai biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas”aizsardzībai. Eksperti uzskata, ka šo teritoriju nepieciešams saglabāt kā dabaspamatni. Tajā pašā laikā nav nepieciešama īpaša aizsargājamo augu aizsargjoslasizdalīšana, jo suga pļavas silpurene ir sastopama visā mežaino jūrmalas kāputeritorijā.Lai saglabātu dabas vērtības, eksperti projektējamajā mikroliegumā pieļauj tikai tādudarbību, kas nepieciešama biotopa aizsardzībai. Nav pieļaujama dabiskās zemsedzesiznīcināšana. Teritorija apsaimniekojama tā, lai maksimāli atjaunotos dabiskais priežusiliem un mētrājiem raksturīgais augājs, nav pieļaujama sēta zālāja ierīkošana. Arīparedzēto darbību eksperti vērtē negatīvi – nav pieļaujama jaunas apbūves veidošana(paredzētā pludmales apkalpes objektu rekonstrukcija) Rīgas līča piekrastes krastakāpu aizsargjoslā bez apbūves.Teritorija ir ar diezgan lielu antropogēno slodzi, kurai nākotnē paredzēts vēl lielākspieaugums, tāpēc jāierīko paaugstinātas labiekārtotības takas, kas tieši neskar plānotomikroliegumu un īpaši jutīgos sausos biotopus.Īpašums, kurā īstenojama paredzētā darbība, neatrodas kādā šobrīd īpaši aizsargājamāteritorijā, jo plānotais mikroliegums paredzētā apvienotā gājēju un veloceliņa vietā tāarī līdz šim nav izveidots un nav definētas precīzas tā robežas. Šis novērtējums ir72