vasaras apbūves raksturu, papildinātu ar lieliem mežu masīviem, šaurām neasfaltētāmieliņām un mazām bodītēm.Jūrmala ir zaļa pilsēta ar plašām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par pilsētasidentitātes zīmi <strong>uz</strong>skatāma gan jūra, pludmale un kāpas, gan Lielupes krasts ar ūdensainavu un palieņu pļavām, gan pilsētas meži un parki. Dabas elementi dažkārtspēcīgāk kā apbūve nosaka pilsētas ainavas raksturu, īpaši mazajās ainavu telpās untuvajos skatos. Kā visu pilsētas ainavu pamats un vienlaikus fons vērtējami meži kāēnains patvērums svelmainā saulē, tāpat arī jūras un Lielupes krasta plašās panorāmasar efektīgo, mūžam mainīgo ūdens spoguli.Jūrmalas pilsēta ir viena no dabas apstākļu ziņā interesantākajām pilsētām Latvijā, konosaka lielā dabas apstākļu dažādība un izteiktās reljefa formas – jūras piekraste, upjuielejas un purvāji. Īpaša loma ir Rīgas līča piekrastei, kas ir unikāls dabas rajonsLatvijā, ar īpatnējiem, tikai jūras piekrastēm raksturīgiem veidojumiem. Dabasapstākļu radīto dažādību pastiprina ilgstošās ci<strong>lv</strong>ēka saimnieciskās darbības norises,kuru ietekmē veidojušās bioloģiski un vizuāli daudzveidīgas kultūrainavas. Jūrmalādaudzi no biotopiem (16% no kopējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2 ) ir reti unapdraudēti, tādēļ tiem Latvijā un arī visā Eiropas Savienībā ir noteikts aizsardzībasstatuss.Īpaša pilsētas dabas bagātība ir kāpu meži, slapjie meži un palieņu pļavas.Nozīmīgākie aizsargājamie biotopi Jūrmalā ir mežainas jūrmalas kāpas, melnalkšņustaignāji, parastās purvmirtes audzes un aizsargājamie pļavu biotopi. Bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīgas vecas mežaudzes veido 16% mežaudžu no kopējās mežaplatības pilsētā un ir vecākas par 150 gadiem, bet gandrīz 5% mežaudžu ir vecākaspar 200 gadiem. Kā atsevišķa un Jūrmalas pilsētai nozīmīga vērtība jāizdala bioloģiskivecie koki. Jūrmalā īpaši izplatītas ir vecās priedes. Šie koki ir gan ainaviski ļotivērtīgi, gan nozīmīga dzīvesvieta specifiskām bezmugurkaulinieku sugām, kurueksistence tieši atkarīga no šādiem kokiem.Bioloģiski vecās priedes sastopamas gan kā atsevišķi koki jaunākā mežaudzē, ganveido kompaktas teritorijas (mežu nogabalus). Nereti tās aug apbūvētās teritorijās,zaļajā zonā pie mājām, pagalmos, parkveida teritorijās.Apkopojot pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamiem biotopiem, bioloģiski vecukoku klātbūtni mežos un dabisko mežu biotopiem, pilsētas teritorijā izdalās vairākinelieli mežaudžu masīvi, ko veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijaitipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas,nesamazināt to platības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašlaik vēl raksturīgās mežubiotopu vērtības. Nav pieļaujama arī jauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslasmežaudžu pārveidošana un atmežošana. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielākaeitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir ļoti svarīgas, jokalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā.Bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas sakrīt ar tām, kurām jau ir noteikts aizsardzībasstatuss (Ķemeru nacionālajā parkā un dabas parkā „Ragakāpa”), vai kurās ir konstatētiīpaši aizsargājami biotopi mežainās jūrmalas kāpas un melnalkšņu staignāji (attēlotsJūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem kartogrāfiskajāmateriālā „Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objekti”). Visa61
teritorija ar paredzēto darbību, izņemot pašu Īpašumu, atzīmēta kā Eiropas Savienībāun Latvijā aizsargājams biotops – mežainās jūrmalas kāpas.UNESCO Vispārējā deklarācijā <strong>uz</strong>svērts, ka kultūras daudzveidība līdzāsbioloģiskajai daudzveidībai ir ci<strong>lv</strong>ēces kopējais mantojums. Savukārt UNESCOkonvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību identificētasga<strong>lv</strong>enās kultūras mantojuma sastāvdaļas: pieminekļi – arhitektūras darbi, monumentāli gleznojumi un skulptūras,arheoloģiskie elementi vai struktūras, <strong>uz</strong>raksti, alu mājokļi un pazīmjukombinācijas, kurām ir izcila vēstures, mākslas vai zinātnes vērtība; ansambļi/ celtņu grupas, kam arhitektūras, vienotības vai atrašanās vietas dēļ irizcila vērtība no zinātnes, vēstures vai mākslas viedokļa; ievērojamas vietas – ci<strong>lv</strong>ēku veidotas vai ci<strong>lv</strong>ēka un dabas mijiedarbībāveidojušās teritorijas, t.sk. arheoloģiskas nozīmes vietas, kam piemīt izcilavēsturiskā, estētiskā, etnogrāfiskā vai antropoloģiskā vērtība.Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaita ziņā Jūrmala ir viena no bagātākajāmpilsētām Latvijā. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijasdatiem Jūrmalā ir 558 arhitektūras pieminekļi, 11 pilsētbūvniecības pieminekļuteritorijas, 133 mākslas pieminekļi, 5 vēstures pieminekļi un 1 arheoloģijaspiemineklis. Dominējošais vairākums Jūrmalas aizsargājamās vēsturiskās apbūves irkoka dzīvojamās ēkas. Paredzētās darbības teritorijā neatrodas neviens no kultūraspieminekļiem, ne arī to aizsargjoslas, kas Jūrmalā noteiktas 100 m platumā.Teritorijas A mala atrodas tiešā tuvumā aizsargjoslai (iet pa Skautu ielu un tālāk notās līdz pat ūdens līnijai) ap Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju.Citos virzienos 1 km rādiusā neatrodas neviens kultūras piemineklis vai tāaizsargjosla. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ir Vaivaru – Asaru –Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajons (valsts aizsardzības Nr.6092), unir arī vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis: Vaivaru – Asaru – Mellužuvasarnīcu kvartāli (valsts aizsardzības Nr.6091).Svarīgākie aizsargājamie elementi, kas veido pilsētbūvniecības pieminekļa „Vaivaru –Asaru – Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajons” arhitektonisko unainavisko vērtību ir vēsturiskā plānojuma sistēma – vasarnīcu rajonu regulārais, jūraiparalēlais ga<strong>lv</strong>eno ielu un perpendikulāro šķērsielu tīkls, pretstatā seno centruneregulārajai ainaviskajai struktūrai, kā arī zemes vienību vēsturiskās robežas unproporcijas, apbūves apjomu mērogs, ēku izvietojuma ritms ielā, pielietotieceltniecības materiāli, dekori u.c.Svarīgākie aizsargājamie elementi, kas veido pilsētbūvniecības pieminekļa „Vaivaru –Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli” arhitektonisko un ainavisko vērtību, ir vēsturiskāplānojuma sistēma – ielu tīkls, zemes vienību dalījums, proporcijas un struktūra, kāarī apbūves apjomu mērogs, ēku izvietojuma ritms ielā, pielietotie celtniecībasmateriāli, ēku dekori u.c. Vērtīgākā apbūves daļa ir 15 valsts aizsargājami kultūraspieminekļi – objekti (arhitektūras pieminekļi), kā arī apmēram trīsdesmit objekti arpašvaldības noteiktu aizsargājamās apbūves statusu – kultūrvēsturiski vērtīgas,saglabājamas būves, kas aizsargājamas atbilstoši pašvaldības Apbūves noteikumiem.Pilsētbūvniecības pieminekļa individuālās aizsardzības zonas robeža noteikta,aizsargjoslas teritorijā iekļaujot telpu, kas atrodas kopīgā vizuālās <strong>uz</strong>tveramības zonā62
- Page 1:
VIESU NAMA UN APVIENOTA GĀJĒJU UN
- Page 8:
kurai patlabak ir kāds lietderīgs
- Page 11 and 12: Konvencija par „Eiropas dzīvās
- Page 13 and 14: papildināta un precizēta, ņemot
- Page 15 and 16: ietekmi novērš vai samazina līdz
- Page 17 and 18: izmainīšana, kas veicinātu kāpu
- Page 19 and 20: MK 24.04.2007. noteikumi Nr.281 „
- Page 21 and 22: ar mehāniskajiem transportlīdzek
- Page 26 and 27: Jūrmalas pilsētas teritorijas pl
- Page 28 and 29: Detālplānojuma grafiskajā daļā
- Page 30 and 31: 2. VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS U
- Page 32 and 33: teritorija), pie Krastciema, starp
- Page 34 and 35: aizsedz kāpu valnis un apaugums, t
- Page 36 and 37: 1.attēls. Paredzētās darbības
- Page 38 and 39: 2.redakcija” paredzēto, pie reko
- Page 40 and 41: teritorijas uz dienvidiem zemes vir
- Page 42 and 43: 5.attēls. Shematisks ģeoloģiskai
- Page 44 and 45: nogulumi jeb morēna un glaciofluvi
- Page 46 and 47: 2.3.2. Hidroģeoloģiskie apstākļ
- Page 48 and 49: darbības nodrošināšanai. Tomēr
- Page 50 and 51: 8.attēls. Koka konstrukcijām labi
- Page 52 and 53: 10.attēls. Dabā jau eksistējoša
- Page 54 and 55: Nepieciešamais elektroenerģijas p
- Page 56 and 57: Bioloģiskās notekūdeņu attīrī
- Page 58 and 59: eģionālās vides pārvaldes izsni
- Page 60 and 61: M CO = 1,13g/km × 0,5km × 4 × 20
- Page 64 and 65: ar pieminekļa teritoriju, veido vi
- Page 66 and 67: paredzams, ka dienā notiks maksim
- Page 68 and 69: iet pa skraju (bez koku un krūmu a
- Page 70 and 71: 15.attēls. Esošais celiņš16.att
- Page 72 and 73: Pie betonētajiem pamatiem esošais
- Page 74 and 75: alstīts uz teritorijas vairākkār
- Page 76 and 77: tuvumā, tas nevarētu būt traucē
- Page 78 and 79: viesnīcas apkārtnes labiekārtoš
- Page 80 and 81: ierīkošana/ ieviešanās), bet vi
- Page 82 and 83: 3.7. Paredzētās darbības ietekme
- Page 84 and 85: tiks labiekārtota taka uz pludmali
- Page 86 and 87: 2.tabulaIedzīvotāju viedokļi par
- Page 88 and 89: I.Sikora,N.Sikora,E.Sikorakokus un
- Page 90 and 91: 4. ZIŅOJUMA SABIEDRISKĀS APSPRIE
- Page 92 and 93: 3.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 94 and 95: apkalpošanai izveidots objekts.Par
- Page 96 and 97: vidi.Pārvalde izsaka sekojošus ko
- Page 98 and 99: Pārvalde izsaka sekojošus koment
- Page 100 and 101: 4.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 102 and 103: lpp. minēto „īpašuma sastāvā
- Page 104 and 105: Papildus norādām, ka detālplāno
- Page 106 and 107: informācija par mikrolieguma izvei
- Page 108 and 109: pienākums apsaimniekot savu zemesg
- Page 110 and 111: tapām (detālplānojumā - koka la
- Page 112 and 113:
5. Ziņojuma 4., 31.lpp. norādīts
- Page 114 and 115:
un noteiktajai izmantošanai un ter
- Page 116 and 117:
2. Vides aizsardzības likumā note
- Page 118 and 119:
6. INŽENIERTEHNISKIE UN ORGANIZATO
- Page 120 and 121:
Ņemot vērā, ka pa koka konstrukt
- Page 122 and 123:
7. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS IEGUVUMA
- Page 124 and 125:
aizsardzības konvencijas 1.protoko
- Page 126:
8. VIDES KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA