„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

vasaras apbūves raksturu, papildinātu ar lieliem mežu masīviem, šaurām neasfaltētāmieliņām un mazām bodītēm.Jūrmala ir zaļa pilsēta ar plašām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par pilsētasidentitātes zīmi uzskatāma gan jūra, pludmale un kāpas, gan Lielupes krasts ar ūdensainavu un palieņu pļavām, gan pilsētas meži un parki. Dabas elementi dažkārtspēcīgāk kā apbūve nosaka pilsētas ainavas raksturu, īpaši mazajās ainavu telpās untuvajos skatos. Kā visu pilsētas ainavu pamats un vienlaikus fons vērtējami meži kāēnains patvērums svelmainā saulē, tāpat arī jūras un Lielupes krasta plašās panorāmasar efektīgo, mūžam mainīgo ūdens spoguli.Jūrmalas pilsēta ir viena no dabas apstākļu ziņā interesantākajām pilsētām Latvijā, konosaka lielā dabas apstākļu dažādība un izteiktās reljefa formas – jūras piekraste, upjuielejas un purvāji. Īpaša loma ir Rīgas līča piekrastei, kas ir unikāls dabas rajonsLatvijā, ar īpatnējiem, tikai jūras piekrastēm raksturīgiem veidojumiem. Dabasapstākļu radīto dažādību pastiprina ilgstošās cilvēka saimnieciskās darbības norises,kuru ietekmē veidojušās bioloģiski un vizuāli daudzveidīgas kultūrainavas. Jūrmalādaudzi no biotopiem (16% no kopējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2 ) ir reti unapdraudēti, tādēļ tiem Latvijā un arī visā Eiropas Savienībā ir noteikts aizsardzībasstatuss.Īpaša pilsētas dabas bagātība ir kāpu meži, slapjie meži un palieņu pļavas.Nozīmīgākie aizsargājamie biotopi Jūrmalā ir mežainas jūrmalas kāpas, melnalkšņustaignāji, parastās purvmirtes audzes un aizsargājamie pļavu biotopi. Bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīgas vecas mežaudzes veido 16% mežaudžu no kopējās mežaplatības pilsētā un ir vecākas par 150 gadiem, bet gandrīz 5% mežaudžu ir vecākaspar 200 gadiem. Kā atsevišķa un Jūrmalas pilsētai nozīmīga vērtība jāizdala bioloģiskivecie koki. Jūrmalā īpaši izplatītas ir vecās priedes. Šie koki ir gan ainaviski ļotivērtīgi, gan nozīmīga dzīvesvieta specifiskām bezmugurkaulinieku sugām, kurueksistence tieši atkarīga no šādiem kokiem.Bioloģiski vecās priedes sastopamas gan kā atsevišķi koki jaunākā mežaudzē, ganveido kompaktas teritorijas (mežu nogabalus). Nereti tās aug apbūvētās teritorijās,zaļajā zonā pie mājām, pagalmos, parkveida teritorijās.Apkopojot pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamiem biotopiem, bioloģiski vecukoku klātbūtni mežos un dabisko mežu biotopiem, pilsētas teritorijā izdalās vairākinelieli mežaudžu masīvi, ko veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijaitipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas,nesamazināt to platības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašlaik vēl raksturīgās mežubiotopu vērtības. Nav pieļaujama arī jauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslasmežaudžu pārveidošana un atmežošana. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielākaeitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir ļoti svarīgas, jokalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā.Bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas sakrīt ar tām, kurām jau ir noteikts aizsardzībasstatuss (Ķemeru nacionālajā parkā un dabas parkā „Ragakāpa”), vai kurās ir konstatētiīpaši aizsargājami biotopi mežainās jūrmalas kāpas un melnalkšņu staignāji (attēlotsJūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem kartogrāfiskajāmateriālā „Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objekti”). Visa61