„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

0,02). Noteikti ir jāatzīmē, ka gruntsūdens horizonta virsmas absolūtās atzīmespraktiski vienmēr pārsniedz zemāk iegulošo pazemes ūdens horizontu statiskā līmeņaatzīmes.Smilšu (pārsvarā – smalkgraudaino) filtrācijas koeficients gan mainās plaši, tomērparasti ir ap 1 m/d.Ņemot kopumā, apskatāmajā teritorijā ir saglabājies dabiskais gruntsūdens režīms, jolīdzšinējā saimnieciskā darbība praktiski nekādā veidā nav bijusi saistīta ar pazemesūdeņiem.Neapšaubāmi, ka gruntsūdens plūsma kopumā ir orientēta uz Rīgas līci, tas ir, uzziemeļiem. Ir vispārzināms, ka tiešā jūras tuvumā jo bieži notiek pazemes ūdeņuplūsmas inversija – ja jūrā ceļas līmenis (uzplūdu gadījumā), sākas iesāļo jūras ūdeņuieplūšana (intrūzija) sauszemē. Ja jūrā līmenis krītas (atplūdu gadījumā), gruntsūdensplūsma atjauno savu dabisko tecējumu – uz atslodzes vietu Rīgas līcī. Precīzi spriestpar to, cik tālu no krasta var iestiepties jūras ūdeņu intrūzija, nevar. Nosacīti varpieņemt, ka iespaids varētu izpausties līdz kāpu joslai, iekļaujot virspludmales terasi,tas ir – aptuveni 60 – 80 metrus.Ir nepieciešams uzsvērt, ka apgrūtinātas noteces apstākļi praktiski neeksistē, kaut ganbezvārda upītes krastu atsevišķos iecirkņos un atsevišķās starpkāpu ieplakās irnovērojama zemas intensitātes pārpurvošanās.Dabiski gruntsūdens horizonts ir relatīvi vāji aizsargāts vai arī pilnīgi neaizsargāts nopotenciāli iespējama piesārņojuma tiešas iekļūšanas tajā, jo tā iegulas dziļums irneliels, bet ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido smilšaini nogulumi ar labāmfiltrācijas spējām. Ņemot vērā augstāk minēto, gruntsūdens un jūras ūdeņusajaukšanās iespējas, kā arī nepastāvīgo horizonta biezumu, to ūdensapgādei izmantoreti. Izņēmums ir gruntsūdeņu izmantošana tehniskiem mērķiem, tādiem kā laistīšana.Kvartāra spiediena – bezspiediena un spiediena ūdeņi izplatīti sporādiski – tikaiielejveida iegrauzumā. Šie horizonti ir vāji apzināti un to izmantošanas iespējasūdensapgādes vajadzībām ir neskaidras. Parasti pazemes ūdens kvalitāte šādoshorizontos ir pietiekoši augsta, tomēr to biezumi nav ievērojami (nepārsniedz 5 – 7 m)un, līdz ar to – ūdens bagātība ir niecīga.Ārpus ielejveida iegrauzuma Vaivaros plaši izplatīti ir augšējā devona Gaujas unvidusdevona Burtnieku horizonti. Abus horizontus (jo īpaši – Gaujas) plaši izmantošīs Jūrmalas daļas decentralizētajā ūdensapgādē. Tā, piemēram, Valsts SIA„Rehabilitācijas centrs „Vaivari”” ūdensapgādei izmanto divus dziļurbumus Alkšņuielā (aptuveni 0,5 km uz rietumiem no rehabilitācijas centra). Urbumu filtri ievietotiGaujas horizonta smilšakmeņos. Diemžēl apskatāmajā teritorijā šie horizonti ir pilnībāerodēti.200 m un lielākā dziļumā ieguļ vidusdevona Arukilas horizonts, ūdeni satur atsevišķismilšakmens slāņi, kas izvietojas aptuveni 200 – 210 un 230 – 250 metru dziļumā. Laigan arī šo slāņu ūdens bagātība ir neskaidra, izmantojot mūsdienīgu urbumukonstrukciju (tā saucamo Džonsona tipa filtru ar rupjgraudainas smilts apbērumu)visticamāk ir iespējams iegūt pazemes ūdeni apjomā, kas ir pietiekošs plānotās46