„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

Litorīnas jūras nogulumus, kas apskatāmajā teritorijā daļēji atsedzas zemes virspusē,veido dažādgraudaina, galvenokārt – smalkgraudaina, smilts. Dažkārt novērojamasgrants lēcas un/ vai starpkārtiņas, kā arī sīki slāņi ar organikas (augu un gliemežvāku)fragmentiem. Nogulumu biezums parasti nepārsniedz dažus metrus, dažkārtpalielinoties līdz 5 – 8 metriem.Kāpu joslā augstāk aprakstītos jūras nogulumus pārsedz eolie jeb vēja darbībasprodukti – labi šķirotas vidēji graudainas un smalkgraudainas smiltis. Šo veidojumubiezums ir atkarīgs no kāpu augstuma un pārsvarā tie ir pirmie metri, pieaugot līdz 6 –7 m augstākajās kāpās.Starpkāpu ieplakās izplatīti ir purvu nogulumi – kūdra, kas parasti ir vidēji un vājisadalījusies. Noteikti jāatzīmē, ka purvu nogulumi ir izplatīti stipri ierobežoti, bet tobiezumi – pavisam nelieli.Apskatāmais objekts ir izvietots Rīgas līča dienvidu krasta tiešā tuvumā. AtbilstošiV.Ulsta Baltijas jūras Latvijas krastu rajonēšanas shēmai [Latvijas ģeoloģiskā karte,mērogs 1 : 200 000. 42.lapa – Jūrmala. Paskaidrojuma teksts un kartes. Valstsģeoloģijas dienests. Rīga, 1999.], objekts izvietots VII krasta rajona (Engure –Jūrmala – Daugavas grīva – Gaujas grīva – Inčupes grīva) VII 3 posmā (Kauguru rags– Daugavas grīva). Sauszemes josla starp jūru un Lielupi ir Litorīnas jūras strēle, kasveidojusies (augusi) smilts materiālam pieplūstot garenvirzienā gar Rīgas līča rietumukrastu. Pēc Litorīnas jūras regresijas strēles pieaugšana beidzās. Tagadējā krastaveidošanās sākumposmā strēles ārējā malā izveidojās kāpu grēda, bet mūsdienās nopludmales ar vēju aizpūstā smilts uzkrājas priekškāpas veidā.Pludmales platums mainās no aptuveni 45 līdz 70 metriem un galvenokārt ir atkarīgsno gadalaika, noteiktas pludmales platuma izmaiņu tendences nav novērotas [Ulsts V.Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Valsts ģeoloģijas dienests. Rīga, 1998.]. 1969.gadarudens viesuļvētrā, kad uzplūdlīmeņa paaugstināšanās notika par aptuveni 3 m,priekškāpu noskaloja, bet krasts atkāpās par 5 – 10 metriem (7.attēls). Pēc vētrasizveidojušos kāpli daļēji apbēra ar pludmales smilti un ieaudzēja kārklu joslu.Palielinātās slodzes dēļ atjaunotajai priekškāpai ir kāpņveidīgs raksturs.7.attēls. Pludmales profils pie plānotās darbības vietas (pēc V.Ulsta)Paredzētās darbības vieta būs tieši izvietota zonā, ko 1969.gada vētras laikā noskaloja.Citiem vārdiem runājot, objektu ir plānots izvietot iecirknī, kas pakļauts zināmamriskam, proti – noskalošanai īpaši spēcīgu vētru laikā ar atkārtošanās biežumu reizi100 gados.44