„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

nogulumi jeb morēna un glaciofluviālie un glaciolimniskie veidojumi, kā arīmūsdienu nogulumi, kas izplatīti ļoti plaši un izceļas ar lielu dažādību.Apskatāmajā objektā un tā tiešā tuvumā ir izplatīti vienas no Baltijas jūras attīstībasstadijām – Litorīnas jūras – nogulumi, kā arī eolie jeb vēja darbības veidojumi, betapbūves vietās – arī tehnogēnie veidojumi.Ārpus ielejveida iegrauzuma kvartāra nogulumu uzbūve ir samērā vienkārša(„tradicionāla”), jo ģeoloģisko griezumu veido tikai augšējā pleistocēna un holocēnanogulumi, bet to biezumi pārsvarā ir nelieli. Savukārt ielejveida iegrauzumā tā ir ļotisarežģīta un nav viennozīmīgi interpretējama, jo trūkst konkrētu pētījumu.Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta, ierīkojot dziļurbumu Kāpu ielā 151 (SIA„Totas” dati), ielejveida iegrauzumā kvartāra sistēmas pamatnē visticamāk ieguļviduspleistocēna Lētīžas leduslaikmeta nogulumi – tā saucamā Lētīžas morēna, kasraksturojas ar ievērojamu rupjgraudainā materiāla klātbūtni un īpaši lielu blīvumu.Nogulumu biezums var krasi mainīties, bet maksimāli var sasniegt ~20 metrus. VirsLētīžas morēnas (~180 m dziļumā) iegulošos smilšaini – grantainos nogulumusnosacīti var izdalīt kā atbilstošus Pulvernieku starpleduslaikmetam. Arī šo nogulumubiezums ir stipri mainīgs, atsevišķos ielejveida iegrauzuma posmos to var nebūtvispār. Vēl augstāk (sākot ar ~125 m dziļumu) ieguļ viduspleistocēna glacigēnienogulumi – tā saucamā Kurzemes morēna, kas raksturojas ar plašu ievērojamabiezuma (ap 50 – 60 m) smilšmāla un mālsmilts ar granti un oļiem izplatību un pelēkunogulumu krāsu.Vēl augstāk izdalās augšējā pleistocēna Latvijas svītas nogulumi, ko veido gan pēdējāledāja tiešās darbības produkti (Latvijas morēna), gan nogulumi, kas veidojušiesledāja kušanas ūdeņu straumju ģeoloģiskās darbības rezultātā (tā saucamieglaciofluviālie nogulumi), kā arī nogulsnējušies atsevišķos sprostezeros(glaciolimniskie nogulumi).Pēdējā (Latvijas) apledojuma veidojumi – glacigēnie nogulumi jeb morēna –pārstāvēti galvenokārt ar pelēkbrūnu vai brūnu morēnas mālsmilti un smilšmālu argrants un oļu piejaukumu. Ārpus ielejveida iegrauzuma morēnas biezums nav liels unparasti nepārsniedz pirmos metrus, bet „apraktajā’’ ielejā tas daudzkārt pieaug un varsasniedz pat 70 – 80 metrus. Saprotams, ka morēnas ķermenī ir atsevišķi smilts, grantsun oļu starpslāņi un/ vai lēcas dažkārt pat vairāku desmitu metru biezumā. Tie ir tāsaucamie glaciofluviālie nogulumi.Tāpat samērā plaši ir izplatīti arī glaciolimniskie nogulumi, kas izgulsnējušiesLatvijas leduslaikmeta beigu posmā ledāja kušanas ūdeņu veidotos ezeros. Starp tiemizdalās gan tieši glaciolimniskie nogulumi, kas veidojušies atsevišķos sprostezeros,gan tā saucamā Baltijas ledus ezera, kas izveidojies saplūstot atsevišķiemsprostezeriem, nogulumi (Baltijas ledus ezers bija pirmā Baltijas jūras attīstībasstadija). Nogulumi pārstāvēti ar māliem un aleirītiem, dienvidu virzienā pakāpeniskipalielinās smilšu īpatsvars.Mūsdienu jeb holocēna nogulumi ir izplatīti, tos galvenokārt veido vienas no Baltijasjūras attīstības stadijām (Litorīnas jūras), kā arī eolie un purvu nogulumi.43