„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

6.attēls. Kvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte (izkopējums no „Latvijas ģeoloģiskākarte. Mērogs 1 : 200 000. 42. lapa – Jūrmala”)Vidusdevona Narvas svītas virsma ieguļ aptuveni 250 metru dziļumā. Svīta, kopārstāv mālu, dolomītmerģeļu un merģeļu slāņojums aptuveni 120 – 125 m biezumā,veido izcili izteiktu sprostslāni, kas izplatīts visā Latvijas teritorijā un kam irnoteicošā loma pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanās procesos.Virs reģionālā sprostslāņa ieguļ vidusdevona Arukilas svīta, ko veido smilšakmeņi unaleirolīti 35 līdz 45 m biezumā. Augstāk ieguļ Burtnieku svīta, kas tāpat pārstāvēta arsmilšakmeņiem, bet aleirolīti un māli ieguļ starpslāņu veidā. Burtnieku svītas biezumsir 40 līdz 50 metri.Nogulumiežu augšējā daļā ieguļ Gaujas svīta, to veido smilšakmeņu, mālu unaleirolītu slāņu mija. „Apraktajā” ielejā (~200 m dziļumā) svītas nogulumi atsedzaszemkvartāra virsmā. Svītas biezums ir ievērojams, tomēr ielejveida iegrauzumā irsaglabājusies tikai tās pati apakšējā daļa aptuveni 15 – 20 m biezumā.Ielejveida iegrauzumā aptuveni 200 – 205 metrus biezo kvartāra nogulumu segu veidoviduspleistocēna Lētīžas leduslaikmeta un Pulvernieku starpleduslaikmetu (izdalītinosacīti), Kurzemes leduslaikmeta, augšējā pleistocēna Latvijas svītas glacigēnie42