„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv
„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv „vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv
teritorija), pie Krastciema, starp Valteriem un Mellužiem, starp Mellužiem,Druvciemu un Jaundubultiem, starp Majoriem, Dzintariem un Bulduriem, starpLielupi, Stirnuragu un Buļļuciemu un arī Vārnukroga apkārtnē atrodas ārpusteritorijām ar noteiktu aizsardzības statusu. Tādēļ vienīgais to saglabāšanas veids irnoteikt ierobežojumus to izciršanai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.Uzsvērts, ka Vaivaros, teritorijā aiz atpūtas parka „Nemo” uz rietumiem Talsu šosejasvirzienā atrodas bioloģiski vērtīga meža teritorija. Tāpēc tā iekļauta 10D2 zonā un tāir paredzētās darbības teritorija.30.05.2011. veikta Īpašumu jeb paredzētās darbības vietu ieskaujošā zemes gabalaapsekošana, augu sugu sastāva un biotopu inventarizācija. Atzinumu sagatavojusisertificēta biotopu eksperte Egita Grolle. Tālāk izmantoti dati no minētā atzinuma(pilns atzinums pievienots 1.pielikumā).Viesu nama būvniecībai paredzētais Īpašums atrodas kāpās, tieši aiz pludmales zonas.Apkārtnes reljefs ir viļņots, to veido kāpu pauguri, vaļņi un ieplakas. Lielāko daļuteritorijas aizņem dabīgi izveidojies priežu mežs, koku stāvā dominē parastā priedePinus sylvestris. Krūmu stāvs ir vidēji blīvs, vietām izretināts vai tā nav vispār.Sastopamās sugas – parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, parastais krūklis – Frangulaalnus. Šajā Jūrmalas pilsētas daļā lielā mērā ir saglabājušies relatīvi netraucēti dabasapstākļi, tāpēc detālplānojumā visa šī teritorija ir rezervēta nākotnē veidojamammikroliegumam (skat. 3.pielikumu). Mikroliegums līdz 2013.gada aprīlim nav ierīkotsun nav definētas precīzas tā robežas, kā arī nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumiun aizliegtās darbības.Tālāk uz D pusi dominē ilgstoši veidojušies dabiski vai pusdabiski meži uz piejūraskāpām ar labi attīstītu kokaudzes struktūru un raksturojošo, ar mežu saistīto, sugukopu. Biotopa pionierstadijas ir gan bērzu Betula spp., gan jaukti meži ar lapukokiem, gan pioniermeži ar balto vītolu Salix alba mitrās starpkāpu ieplakās, kasattīstās par pārmitru jauktu mežu vai dumbrāju. Parastās priedes Pinus sylvestris unalkšņu Alnus spp. meži aizņem arī 95% teritorijas ap paredzēto darbību, bet, protams,ne pašu Īpašumu. Sīkāks biotopu un to pārstāvošo sugu uzskaitījums ir sniegtseksperta atzinumā, kas pievienots 1.pielikumā.Gar zemes gabala ziemeļu daļu konstatēts ES aizsargājams biotops „Priekškāpas”, kasir saistīts ar jūras un viļņu darbību. Lai pasargātu kāpu no izskalošanas vai nopūšanas,tā ir apstādīta ar kārkliem. Šeit ir sastopama arī jau iepriekš minētā pļavas silpurene,kā arī divās vietās jūrmalas pērkoņamoliņš Anthyllis maritima. Pērkoņamoliņaekotops ir sausi meži kāpās, suga Latvijā ir sastopama reti, pie apdraudošajiemfaktoriem var minēt biotopa izbradāšanu, kāpas apstādīšanu vai veģetācijas blīvumapalielināšanos dabiskās sukcesijas rezultātā, ja nenotiek dabiska jūras viļņu un vējaiedarbība. Sugas eksistences nodrošināšanai ir nepieciešama biotopa saglabāšanapatreizējā stāvoklī, neveicot papildus kāpu apstādīšanu ar krūmu sugām un nepieļaujotkāpu biotopa izbradāšanu vai cita veida mehānisku iznīcināšanu. Pieapsaimniekošanas prasībām obligāti būtu ieteicama izmīdīšanas un izbradāšanasaizliegšana, ierīkojot gājēju celiņus no vieglas konstrukcijas dabiska materiāla.Kopumā teritorija ir uzskatāma par dabisku, piegulošo teritoriju uz ziemeļiem veidopludmale un jūra, pārējā daļā turpinās ar priežu mežu apaugušas kāpas ar nelielām31
savrupmāju un mazdārziņu, kā arī sabiedrisko ēku apbūves zonām. Pēc ESaizsargājamo biotopu Latvijā noteikšanas rokasgrāmatas, zemes gabalu, izņemotaustrumu daļā esošo ar betona plātnēm klāto laukumu un ēkas pamatus, veido Latvijāun ES īpaši aizsargājams biotops „Mežainas piejūras (jūrmalas) kāpas”. Esošā biotopakvalitāte ir vērtējama kā samērā augsta. Teritorijā ir sastopamas vienas vecuma grupaspriedes, ir atsevišķas priedes, kā diametrs sasniedz 50 – 55 cm.Antropogēnās slodzes ietekme šobrīd ir vērtējama kā neliela. Teritoriju šķērso visaiblīvs celiņu tīkls, kas vietām klāts ar betona plāksnēm, tomēr kāpu erozija izmīdīšanasietekmē nav konstatēta un ir saglabājusies biotopam raksturīgā dabiskā auguveģetācija un struktūra. Teritorijā ir sastopama Latvijā īpaši aizsargājama augu suga –pļavas silpurene Pulsatilla pratensis. Augs Latvijā izplatīts nevienmērīgi, Piejūraszemienē tas ir sastopams bieži, pārējā teritorijā – reti. Sugas ekotops ir sausi, skrajipriežu meži piejūras un kontinentālajās kāpās, smilšainas nogāzes. Pētītajā teritorijāaugs ir konstatēts sešās vietās, taču iespējamo atradņu skaits ir lielāks (ekspertaatzinums).Gan vēsturiski, gan mūsdienās mežainas piejūras teritorijas apdraud vairāki –galvenokārt cilvēka darbības izraisīti – faktori. Būtisku negatīvu ietekmi radarekreācija, kas nereti veicina arī vides eitrofikāciju, kā rezultātā būtiski mainās augusabiedrību sastāvs. Biotopu negatīvi ietekmē apbūve, t. sk. ceļu rekonstrukcija unjaunbūve. Šis apstāklis ir jāņem vērā viesu nama un apvienotā gājēju un veloceliņaplānošanas un ierīkošanas gaitā. Jāņem vērā drenāžas apstākļu izmaiņas, augsnessablīvēšanās un citi dabisko vidi ietekmējošie faktori gan būvniecības, gan arīekspluatācijas gaitā.Biotopa labvēlīgas aizsardzības statusa nodrošināšanai piemērotākā apsaimniekošanabūtu netraucēta attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnāsslodzes kontrole. Pašreiz konstatētā kāpu zonas izmīdīšana vēl ir pieļaujamās robežās,bet nebūtu vēlama tās intensitātes palielināšanās. Nepieciešams ekspansīvās augusugas – krokainās rozes Rosa rugosa monitorings, lai nepieļautu tās tālākuizplatīšanos.Aizsargājamās pļavas silpurenes eksistenci apdraud augu izplūkšana vai izrakšana tāsziedēšanas laikā, biotopa izmīdīšana vai apbūve, kā arī vides eitrofikācija, kurasrezultātā izmainītos meža struktūra – rastos sugai nelabvēlīgi apstākļi. Sugaipiemērotākie apsaimniekošanas pasākumi būtu biotopa netraucēta attīstība unsaglabāšana patreizējā stāvoklī. Ieteicama gājēju celiņu labiekārtošana, izmantojotvieglas konstrukcijas, dabiskus materiālus (piemēram, koku).Pats Īpašums pašreizējā stāvoklī ir vidi degradējošs faktors. Nepabeigtie pamati unbetonētais laukums citādi maz skartajā kāpu mežā pie pludmales atstāj nesakoptas unnovārtā pamestas antropogēnas vides iespaidu. Teritorijas neskartības un dabiskumaaspektā arī nekoptais vecu betona flīžu celiņš ar platām izmīdītām takām abpus tam irnepievilcīgs elements. Šo vides nesakoptības faktoru degradējošo ietekmi plašākasteritorijas kontekstā pasvītro grausti un gruveši uz iekšzemes pusi piegulošajā zemesgabalā Kauguru ielā 3. Tomēr sakarā ar visu šo neglīto ainavisko elementu mazoaugstumu to nelabvēlīgā ietekme ir izteikti lokāla: Īpašumu ieskaujošais mežs gan irskrajš un tālu caurredzams, tomēr betona veidojumi atrodas tikai uz pašas zemes unīpaši neduras acīs, savukārt Kauguru ielas gruvešus pašreizējā nepilna stāva augstumā32
- Page 1: VIESU NAMA UN APVIENOTA GĀJĒJU UN
- Page 8: kurai patlabak ir kāds lietderīgs
- Page 11 and 12: Konvencija par „Eiropas dzīvās
- Page 13 and 14: papildināta un precizēta, ņemot
- Page 15 and 16: ietekmi novērš vai samazina līdz
- Page 17 and 18: izmainīšana, kas veicinātu kāpu
- Page 19 and 20: MK 24.04.2007. noteikumi Nr.281 „
- Page 21 and 22: ar mehāniskajiem transportlīdzek
- Page 26 and 27: Jūrmalas pilsētas teritorijas pl
- Page 28 and 29: Detālplānojuma grafiskajā daļā
- Page 30 and 31: 2. VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS U
- Page 34 and 35: aizsedz kāpu valnis un apaugums, t
- Page 36 and 37: 1.attēls. Paredzētās darbības
- Page 38 and 39: 2.redakcija” paredzēto, pie reko
- Page 40 and 41: teritorijas uz dienvidiem zemes vir
- Page 42 and 43: 5.attēls. Shematisks ģeoloģiskai
- Page 44 and 45: nogulumi jeb morēna un glaciofluvi
- Page 46 and 47: 2.3.2. Hidroģeoloģiskie apstākļ
- Page 48 and 49: darbības nodrošināšanai. Tomēr
- Page 50 and 51: 8.attēls. Koka konstrukcijām labi
- Page 52 and 53: 10.attēls. Dabā jau eksistējoša
- Page 54 and 55: Nepieciešamais elektroenerģijas p
- Page 56 and 57: Bioloģiskās notekūdeņu attīrī
- Page 58 and 59: eģionālās vides pārvaldes izsni
- Page 60 and 61: M CO = 1,13g/km × 0,5km × 4 × 20
- Page 62 and 63: vasaras apbūves raksturu, papildin
- Page 64 and 65: ar pieminekļa teritoriju, veido vi
- Page 66 and 67: paredzams, ka dienā notiks maksim
- Page 68 and 69: iet pa skraju (bez koku un krūmu a
- Page 70 and 71: 15.attēls. Esošais celiņš16.att
- Page 72 and 73: Pie betonētajiem pamatiem esošais
- Page 74 and 75: alstīts uz teritorijas vairākkār
- Page 76 and 77: tuvumā, tas nevarētu būt traucē
- Page 78 and 79: viesnīcas apkārtnes labiekārtoš
- Page 80 and 81: ierīkošana/ ieviešanās), bet vi
teritorija), pie Krastciema, starp Valteriem un Mellužiem, starp Mellužiem,Druvciemu un Jaundubultiem, starp Majoriem, Dzintariem un Bulduriem, starpLielupi, Stirnuragu un Buļļuciemu un arī Vārnukroga apkārtnē atrodas ārpusteritorijām ar noteiktu aizsardzības statusu. Tādēļ vienīgais to saglabāšanas veids irnoteikt ierobežojumus to izciršanai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.Uzsvērts, ka Vaivaros, teritorijā aiz atpūtas parka „Nemo” <strong>uz</strong> rietumiem Talsu šosejasvirzienā atrodas bioloģiski vērtīga meža teritorija. Tāpēc tā iekļauta 10D2 zonā un tāir paredzētās darbības teritorija.30.05.2011. veikta Īpašumu jeb paredzētās darbības vietu ieskaujošā zemes gabalaapsekošana, augu sugu sastāva un biotopu inventarizācija. Atzinumu sagatavojusisertificēta biotopu eksperte Egita Grolle. Tālāk izmantoti dati no minētā atzinuma(pilns atzinums pievienots 1.pielikumā).Viesu nama būvniecībai paredzētais Īpašums atrodas kāpās, tieši aiz pludmales zonas.Apkārtnes reljefs ir viļņots, to veido kāpu pauguri, vaļņi un ieplakas. Lielāko daļuteritorijas aizņem dabīgi izveidojies priežu mežs, koku stāvā dominē parastā priedePinus sy<strong>lv</strong>estris. Krūmu stāvs ir vidēji blīvs, vietām izretināts vai tā nav vispār.Sastopamās sugas – parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, parastais krūklis – Frangulaalnus. Šajā Jūrmalas pilsētas daļā lielā mērā ir saglabājušies relatīvi netraucēti dabasapstākļi, tāpēc detālplānojumā visa šī teritorija ir rezervēta nākotnē veidojamammikroliegumam (skat. 3.pielikumu). Mikroliegums līdz 2013.gada aprīlim nav ierīkotsun nav definētas precīzas tā robežas, kā arī nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumiun aizliegtās darbības.Tālāk <strong>uz</strong> D pusi dominē ilgstoši veidojušies dabiski vai pusdabiski meži <strong>uz</strong> piejūraskāpām ar labi attīstītu kokaudzes struktūru un raksturojošo, ar mežu saistīto, sugukopu. Biotopa pionierstadijas ir gan bērzu Betula spp., gan jaukti meži ar lapukokiem, gan pioniermeži ar balto vītolu Salix alba mitrās starpkāpu ieplakās, kasattīstās par pārmitru jauktu mežu vai dumbrāju. Parastās priedes Pinus sy<strong>lv</strong>estris unalkšņu Alnus spp. meži aizņem arī 95% teritorijas ap paredzēto darbību, bet, protams,ne pašu Īpašumu. Sīkāks biotopu un to pārstāvošo sugu <strong>uz</strong>skaitījums ir sniegtseksperta atzinumā, kas pievienots 1.pielikumā.Gar zemes gabala ziemeļu daļu konstatēts ES aizsargājams biotops „Priekškāpas”, kasir saistīts ar jūras un viļņu darbību. Lai pasargātu kāpu no izskalošanas vai nopūšanas,tā ir apstādīta ar kārkliem. Šeit ir sastopama arī jau iepriekš minētā pļavas silpurene,kā arī divās vietās jūrmalas pērkoņamoliņš Anthyllis maritima. Pērkoņamoliņaekotops ir sausi meži kāpās, suga Latvijā ir sastopama reti, pie apdraudošajiemfaktoriem var minēt biotopa izbradāšanu, kāpas apstādīšanu vai veģetācijas blīvumapalielināšanos dabiskās sukcesijas rezultātā, ja nenotiek dabiska jūras viļņu un vējaiedarbība. Sugas eksistences nodrošināšanai ir nepieciešama biotopa saglabāšanapatreizējā stāvoklī, neveicot papildus kāpu apstādīšanu ar krūmu sugām un nepieļaujotkāpu biotopa izbradāšanu vai cita veida mehānisku iznīcināšanu. Pieapsaimniekošanas prasībām obligāti būtu ieteicama izmīdīšanas un izbradāšanasaizliegšana, ierīkojot gājēju celiņus no vieglas konstrukcijas dabiska materiāla.Kopumā teritorija ir <strong>uz</strong>skatāma par dabisku, piegulošo teritoriju <strong>uz</strong> ziemeļiem veidopludmale un jūra, pārējā daļā turpinās ar priežu mežu apaugušas kāpas ar nelielām31