„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

2. VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS UN PAREDZĒTĀSDARBĪBAS RAKSTUROJUMS2.1. Paredzētās darbības vietas un apkārtnes dabas vērtīburaksturojumsJūrmala atrodas Piejūras ainavzemē (Rīgas ūdeņu un silaines un Tīreļu ainavuapvidū). Šīs īpatnējās dabas teritorijas raksturīgākās dabas ainavas ir piekrastes kāpas,kas stiepjas samērā šaurā joslā gar jūras krastu, un plaša pārmitru un pārpurvotulīdzenumu zona, kas atrodas aiz kāpu joslas.Piekrastes kāpu joslai, ko Jūrmalas pilsētā veido Litorīnas jūras līdzenuma un tagadējājūras krasta kāpas, raksturīgs īpatnējs, labi artikulēts un sarežģīts reljefs (kāpu grēdas,pauguri, pauguru grupas, kāpu masīvi, kāpu pauguraines, pārpūsti ciļņoti līdzenumiu.c.). Piekrastes kāpu ainava pieder pie jaunākajām, tātad nestabilākajām Latvijasdabas ainavām. Tā ir ainaviski ļoti pievilcīga ar augstu rekreācijas (un arī terapeitisko)potenciālu.Kāpu mežiem ir augsta ekoloģiskā vērtība, ko nosaka reljefs, hidroloģiskie apstākļi,kā arī mikroklimata daudzveidība, kas rada lielu atšķirīgu augu sabiedrībudaudzveidību salīdzinoši nelielā platībā. Īpaši nozīmīgas ir veco priežu kokaudzes ardabīgu struktūru un daudzveidīgu floristisko sastāvu. Vietām biotops ir veidojiesprimāri, dabiski aizaugot atklātām sekundārām kāpām, kas liecina par pirmatnīgosapstākļos notiekošiem procesiem. Kāpu mežiem ir daudzveidīga sociālekonomiskanozīme: rekreācijā, sportā, mežainas piejūras kāpas ir nozīmīgs objekts 20. un 21. gs.Latvijas mākslā. Biotops ir aprakstīts dažādu vēstures posmu rakstītajos avotos, tajāskaitā teikās un hronikās.Kāpu meži veidojas uz smilts vai podzolētas smilts augsnes, mitrākās ieplakās varuzkrāties kūdra un var novērot augsnes glejošanos. Tomēr smilts ir noteicošā videsveidotāja. Līdz ar to dominē ar barības vielām samērā nabadzīgi augu augšanasapstākļi. Lielu bioloģisko daudzveidību nosaka dažāds kāpu augstums, kā arīstarpkāpu ieplakās esošie atšķirīgie mitruma apstākļi. Priežu meži ir gaiši – ar skrajukoku un krūmu stāvu. Kāpu reljefs rada dažādi pret sauli eksponētas virsmas, kassamērā nelielā platībā rada atšķirīgus apgaismojuma un temperatūras apstākļus, kā arīatšķirīgu vēja ietekmi. Mikroklimata daudzveidību nodrošina kāpu mija ar pārmitrāmieplakām. Būvniecība un būves to ekspluatācijas gaitā rada mikroklimata izmaiņas –mitruma režīms, drenāža, noēnojums, cilvēku un tehnikas pārvietošanās radītā slodze.Piekrastes kāpas ir rets dabas veidojums gan Eiropā, gan pasaulē. Latvija ir viena nodažām Eiropas Savienības valstīm, kur sastopamas dabiskas ar mežu klātas kāpas, kāarī viena no retajām valstīm, kur liela daļa no mežainām piejūras kāpām pagaidāmnav būtiski pārveidotas. Latvijā kāpas aizņem mazāk par 1% no teritorijas, plašākāpiekrastes kāpu josla ir Rīgas līča dienvidu piekrastē, kur atrodas arī Jūrmalas pilsēta.Kāpas ir trausls dabas veidojums – atkailinātas (ja tiek ievainota vai iznīcināta kāpuveģetācija) tās strauji tiek pakļautas vēja un ūdens erozijai.Galvenie biotopi kāpu joslā ir sausieņu priežu meži: sili, mētrāji, kas pieder pieLatvijā mazizplatītiem meža tipiem (sili aizņem 1% no Latvijas mežu kopplatības,29