„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv „vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

eiroprojekts.lv
from eiroprojekts.lv More from this publisher
11.07.2015 Views

aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu, kaitējumu, pēc kā sugas vaibiotopi īsā laikā bez iejaukšanās atjaunojas līdz pamatstāvoklim vai līdz stāvoklim,kas, ņemot vērā attiecīgās sugas vai biotopa atjaunošanās dinamiku, ir līdzvērtīgspamatstāvoklim vai ir labāks par to.Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskāsdarbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās unmikroliegumos” (spēkā esošs no 01.01.2006., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz22.12.2011.) nosaka priekšnoteikumus, pie kādiem piešķirama kompensācija parsaimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajāsaizsargājamās teritorijās, un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību. Likums kākompensāciju veidus nosaka atlīdzību un zemes atpirkšanu (3.pants).Par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbībasierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kas nevar pretendēt uz EiropasSavienības fondu līdzekļiem, atbalsta maksājumu izmaksas kārtību un šo maksājumuapmēru nosaka Ministru kabinets. Tomēr šeit ir runa tikai par lauksaimnieciskās vaimežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un paredzētā darbība nav ne viena, neotra.Likuma 7. 1 pants nosaka arī tiesības prasīt zemes atpirkšanu. Zemes īpašnieks varprasīt tādas zemes atpirkšanu, uz kuras neatrodas būves (ēkas), ja:1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uzzemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabasrezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabasrezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā;2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabasteritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīmazonā pēc tam, kad, pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uzzemi nostiprinātas zemesgrāmatā.Tātad uz mikroliegumiem atpirkšana neattiecas.MK 21.03.2006. noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru parsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās unmikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” (spēkā esoši no 01.04.2006.,ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 07.12.2010.) nosaka kārtību, kādā novērtē atlīdzībasapmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabasteritorijās un mikroliegumos un atlīdzības novērtēšanas metodiku, kā arī atlīdzībasizmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus. Šie noteikumiattiecas tikai uz mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, tātad ne uz paredzētodarbību.MK 30.06.2008. noteikumi Nr.491 „Noteikumi par prioritāro secību zemesgabaluatpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību” (spēkā esoši no03.07.2008., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 05.05.2009.) nosaka zemes atpirkšanasiesniegumu pieņemšanas kārtību un zemesgabalu atpirkšanas prioritāro secību,termiņus un kārtību, kādā izmaksā kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu unatlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību. Tomēr šie noteikumi neattiecas uzmikroliegumiem un līdz ar to uz paredzēto darbību.17

MK 24.04.2007. noteikumi Nr.281 „Noteikumi par preventīvajiem un sanācijaspasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmaspreventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” (spēkā esoši no17.05.2007., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 02.03.2010.) nosaka kārtību, kādānosaka un veic sanācijas pasākumus, ja ir nodarīts kaitējums videi, kāda ir kārtība,kādā novērtē kaitējumu videi un aprēķina preventīvo, neatliekamo un sanācijaspasākumu izmaksas.Attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiembiotopiem sanācijas mērķi ir atjaunot pamatstāvokli, izmantojot primāro, papildu unkompensējošo sanāciju. Atjaunošana, tai skaitā dabiskā atjaunošanās, attiecībā uzkaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiemnozīmē izpostīto dabas resursu vai pasliktinājušos ar dabas resursiem saistīto funkcijuatjaunošanu līdz pamatstāvoklim.Primārā sanācija ir pasākumu kopums, kā mērķis ir atjaunot izpostītos dabas resursusvai pasliktinājušās ar dabas resursiem saistītās funkcijas līdz pamatstāvoklim vaiiespējami tuvu tam.Papildu sanācija ir pasākumu kopums, ko veic attiecībā uz dabas resursiem vai ardabas resursiem saistītajām funkcijām, lai kompensētu primārajā sanācijā pilnīgineatjaunotos izpostītos dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas.Papildu sanācijas mērķis ir sasniegt līmeni, kas līdzīgs dabas resursu vai ar dabasresursiem saistīto funkciju līmenim, kāds tas būtu, ja izpostītā teritorija būtu atjaunotalīdz tās pamatstāvoklim.Ja ar papildu sanāciju nav iespējams veikt atjaunošanu izpostītajā teritorijā, var tiktpieņemts lēmums veikt atjaunošanu alternatīvajā teritorijā. Ja iespējams un tas irlietderīgi, alternatīvā teritorija ģeogrāfiski jāsaista ar izpostīto teritoriju, ņemot vērāietekmētos dabas resursus, skartās īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamosbiotopus.Kompensējošā sanācija ir darbība, ko veic, lai kompensētu dabas resursu vai ar dabasresursiem saistīto funkciju iekšējos zudumus, kas veidojušies no kaitējuma rašanāslīdz brīdim, kad primārā sanācija ir pilnībā iedarbojusies. Šo kompensāciju veidopapildu uzlabojumi īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām vai ūdeņiem izpostītajāteritorijā vai alternatīvajā teritorijā, un to nevar aizstāt ar finansiālu kompensāciju.Kaitējumu īpaši aizsargājamam biotopam (iznīcināšana vai bojāšana, piemēram,piesārņošana, uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgoizrakteņu ieguve) atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katriem 10 m 2iznīcinātā vai bojātā biotopa. Nodarītos zaudējumus īpaši aizsargājamiem mežu unkrūmāju biotopiem neaprēķina, ja mežam nodarītie zaudējumi aprēķināti saskaņā arnormatīvajiem aktiem par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību.Lai aizsargātu dabiskus un mākslīgus objektus no nevēlamas ietekmes, nodrošinātu toekspluatāciju un drošību, 1997.gadā tika pieņemts „Aizsargjoslu likums” (spēkāesošs no 11.03.1997., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 26.10.2011.).18

aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu, kaitējumu, pēc kā sugas vaibiotopi īsā laikā bez iejaukšanās atjaunojas līdz pamatstāvoklim vai līdz stāvoklim,kas, ņemot vērā attiecīgās sugas vai biotopa atjaunošanās dinamiku, ir līdzvērtīgspamatstāvoklim vai ir labāks par to.Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām <strong>uz</strong> kompensāciju par saimnieciskāsdarbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās unmikroliegumos” (spēkā esošs no 01.01.2006., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz22.12.2011.) nosaka priekšnoteikumus, pie kādiem piešķirama kompensācija parsaimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajāsaizsargājamās teritorijās, un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību. Likums kākompensāciju veidus nosaka atlīdzību un zemes atpirkšanu (3.pants).Par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbībasierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kas nevar pretendēt <strong>uz</strong> EiropasSavienības fondu līdzekļiem, atbalsta maksājumu izmaksas kārtību un šo maksājumuapmēru nosaka Ministru kabinets. Tomēr šeit ir runa tikai par lauksaimnieciskās vaimežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un paredzētā darbība nav ne viena, neotra.Likuma 7. 1 pants nosaka arī tiesības prasīt zemes atpirkšanu. Zemes īpašnieks varprasīt tādas zemes atpirkšanu, <strong>uz</strong> kuras neatrodas būves (ēkas), ja:1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu <strong>uz</strong>zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabasrezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabasrezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā;2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabasteritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīmazonā pēc tam, kad, pamatojoties <strong>uz</strong> tiesisku darījumu, īpašuma tiesības <strong>uz</strong>zemi nostiprinātas zemesgrāmatā.Tātad <strong>uz</strong> mikroliegumiem atpirkšana neattiecas.MK 21.03.2006. noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru parsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās unmikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” (spēkā esoši no 01.04.2006.,ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 07.12.2010.) nosaka kārtību, kādā novērtē atlīdzībasapmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabasteritorijās un mikroliegumos un atlīdzības novērtēšanas metodiku, kā arī atlīdzībasizmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus. Šie noteikumiattiecas tikai <strong>uz</strong> mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, tātad ne <strong>uz</strong> paredzētodarbību.MK 30.06.2008. noteikumi Nr.491 „Noteikumi par prioritāro secību zemesgabaluatpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību” (spēkā esoši no03.07.2008., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 05.05.2009.) nosaka zemes atpirkšanasiesniegumu pieņemšanas kārtību un zemesgabalu atpirkšanas prioritāro secību,termiņus un kārtību, kādā izmaksā kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu unatlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību. Tomēr šie noteikumi neattiecas <strong>uz</strong>mikroliegumiem un līdz ar to <strong>uz</strong> paredzēto darbību.17

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!