30.05.2011. sagatavotajā sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumāNr.08/11 (pilns atzinums 1.pielikumā) paredzētās darbības īstenošanas zemes gabalākonstatēta Latvijā īpaši aizsargājama suga – pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.Augs Latvijā izplatīts nevienmērīgi – Piejūras zemienē sastopams diezgan bieži,pārējā teritorijā – reti. Sugas ekotops ir sausi, skraji priežu meži piejūras unkontinentālajās kāpās, smilšainas nogāzes. Paredzētās darbības zemes gabalā augskonstatēts 6 vietās, taču iespējams, ka atradņu skaits ir lielāks.Biotopu eksperte Egita Grolle <strong>uz</strong>skata, ka aizsargājamās augu sugas eksistenciapdraud augu izplūkšana vai izrakšana ziedēšanas laikā, biotopa izmīdīšana vaiapbūve, kā arī vides eitrofikācija, kā rezultātā izmainītos meža struktūra – rastos sugainelabvēlīgi vides apstākļi. Sugai piemērotākie apsaimniekošanas pasākumi būtubiotopa netraucēta attīstība un saglabāšana pašreizējā stāvoklī. Ieteicama gājēju celiņulabiekārtošana, izmantojot vieglas konstrukcijas dabiskus materiālus (piemēram,koku).MK 05.12.2000. noteikumi Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopuveidu sarakstu” (spēkā esoši no 09.12.2000., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz27.01.2009.) apstiprina īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu.30.05.2011. sagatavotajā sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumāNr.08/11 (pilns atzinums 1.pielikumā) konstatēts, ka visu paredzētās darbībasīstenošanas zemes gabalu, izņemot tā A daļā esošo betona plāksnēm klāto laukumuun ēkas pamatus, veido Latvijā un ES īpaši aizsargājams biotops „Mežainas piejūras(jūrmalas) kāpas”. Biotopa kvalitāte vērtējama kā samērā augsta. Biotops piejūrāsastopams diezgan bieži, bet Latvijas teritorijā neatrodas ārpus Piejūras zemienes.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem konstatēts, kamežainām jūrmalas kāpām (apzināti aptuveni 897 ha) pilsētā ir sastopami gan ļotitipiski un kvalitatīvi biotopi (tipiska veģetācija, dažādvecuma audzes, bioloģiski vecaspriedes), gan arī eitroficētas kāpas, kam raksturīga korinšu, ievu, pīlādžu krūmu stāvaveidošanās un netipiskas zemsedzes sugas. Visizcilākie mežaino jūrmalas kāpu mežiatrodas dabas parka „Ragakāpa” teritorijā, plašas un kvalitatīvas mežainās kāpas irJaunķemeros Ķemeru nacionālajā parkā, mežu masīvā pie Krastciema, starpValteriem un Mellužiem un posmā no Priedaines līdz Vārnukrogam. Kvalitatīviebiotopi vienlaicīgi satur cita aizsargājamā biotopa „Veci vai dabiski boreāli meži” (ESprioritāras nozīmes aizsargājams biotops, kods 9010*) pazīmes un vienlaicīgi ir arīdabiskie meža biotopi. Visvairāk ietekmēta (veģetācijas izmaiņas, aizaugšana)mežaino jūrmalas kāpu josla ir Rīgas līča piekrastē Bulduros un Dzintaros.Mežaino jūrmalas kāpu saglabāšanai ir prioritāra nozīme Jūrmalas pilsētas mežaaizsardzībā. Tajās nav pieļaujama reljefa pārveidošana, apbūve, ieteicamalabiekārtošana tūrisma infrastruktūras veidošanai, vēlams tūrisma vajadzībāmatsevišķus masīvus saglabāt bez speciālas infrastruktūras (labiekārtoti celiņi, soliņi),tādējādi dažādojot apmeklētāju priekšstatu par mežainajām jūrmalas kāpām unpiedāvājot atpūtai relatīvi dabiska biotopa fragmentus, jāturpina pameža izciršanavietās, kur notiek mežaino jūrmalas kāpu aizaugšana.Biotopu eksperte Egita Grolle <strong>uz</strong>skata, ka aizsargājamo biotopu apdraudošie faktoriteritorijā ap paredzēto darbību ir vienlaidus koku izciršana, dabiskā reljefa15
izmainīšana, kas veicinātu kāpu eroziju vēja un nokrišņu darbības rezultātā.Antropogēnās slodzes palielināšanās gadījumā iespējama vides eitrofikācija,piegružošana un palielināta izmīdīšana. Biotopa struktūras un augu sastāva maiņu varizraisīt krokainās rozes Rosa rugosa ekspansīva izplatīšanās. Potenciālsapdraudējums ir biotopa apbūve.MK 18.12.2012. noteikumi Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanasun apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un tobuferzonu noteikšanu” (spēkā esoši no 01.01.2013.) nosaka mikroliegumuizveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību. Mikroliegumus īpašiaizsargājamo biotopu aizsardzībai izveido biotopiem, kas noteikti MK 05.12.2000.noteikumos Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu".Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju, aļģu sugu(izņemot putnu, zivju un citas ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošas sugas) un biotopusaglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietas platībai.Šīs platības tiek noteiktas 0,1 – 30 hektāru robežās.Mikroliegumus apsaimnieko, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli tāmsugām vai biotopiem, kam mikroliegums izveidots.Saskaņā ar 10.09.2004. biotopu ekspertu (Vija Znotiņa, Kristaps Vilks, IneseSilamiķele) atzinumu, kas sagatavots detālplānojuma „Sabiedriskais centrs Vaivaros,Jūrmalā” ietvaros, paredzētās darbības zemes gabals <strong>uz</strong> R no betonētā laukuma unpamatiem ir rezervēts mikrolieguma veidošanai biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas”aizsardzībai. Tomēr līdz šim mikroliegums tā arī nav izveidots un nav definētasprecīzas tā robežas.Šo noteikumu 12. punktā noteikts: „Priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanuatbildīgajai institūcijai var iesniegt rakstiski jebkura persona, aizpildot īpašiaizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas(4.pielikums) pirmo daļu, kurai pievieno grafiski vai digitāli attēlotu paredzamomikrolieguma teritoriju mērogā 1:5000 vai 1:10000. Persona, iesniedzot īpašiaizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketaspirmo daļu, var tai pievienot eksperta sagatavotu īpaši aizsargājamās sugas un biotopamikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas otro daļu, kurā ietver sagatavotoinformāciju par plānotā mikrolieguma teritoriju.MK 27.03.2007. noteikumi Nr.213 „Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto,<strong>novērtēj</strong>ot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiemnodarītā kaitējuma <strong>ietekmes</strong> būtiskumu” (spēkā esoši no 31.03.2007.) definēkritērijus, ko izmanto, <strong>novērtēj</strong>ot īpaši aizsargājamām sugām vai īpašiaizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma <strong>ietekmes</strong> būtiskumu salīdzinājumā arpamatstāvokli.Saskaņā ar šiem noteikumiem par būtisku kaitējumu ne<strong>uz</strong>skata tādas attiecīgo suguvai biotopa negatīvas pārmaiņas, kas saskaņā ar pieejamo informāciju ir normālas unir mazākas nekā dabiskās svārstības, attiecīgo sugu vai biotopu negatīvas pārmaiņasdabisku iemeslu dēļ, negatīvas pārmaiņas, kas rodas, iejaucoties teritorijuapsaimniekošanā saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības plānu vai īpaši16
- Page 1: VIESU NAMA UN APVIENOTA GĀJĒJU UN
- Page 8: kurai patlabak ir kāds lietderīgs
- Page 11 and 12: Konvencija par „Eiropas dzīvās
- Page 13 and 14: papildināta un precizēta, ņemot
- Page 15: ietekmi novērš vai samazina līdz
- Page 19 and 20: MK 24.04.2007. noteikumi Nr.281 „
- Page 21 and 22: ar mehāniskajiem transportlīdzek
- Page 26 and 27: Jūrmalas pilsētas teritorijas pl
- Page 28 and 29: Detālplānojuma grafiskajā daļā
- Page 30 and 31: 2. VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS U
- Page 32 and 33: teritorija), pie Krastciema, starp
- Page 34 and 35: aizsedz kāpu valnis un apaugums, t
- Page 36 and 37: 1.attēls. Paredzētās darbības
- Page 38 and 39: 2.redakcija” paredzēto, pie reko
- Page 40 and 41: teritorijas uz dienvidiem zemes vir
- Page 42 and 43: 5.attēls. Shematisks ģeoloģiskai
- Page 44 and 45: nogulumi jeb morēna un glaciofluvi
- Page 46 and 47: 2.3.2. Hidroģeoloģiskie apstākļ
- Page 48 and 49: darbības nodrošināšanai. Tomēr
- Page 50 and 51: 8.attēls. Koka konstrukcijām labi
- Page 52 and 53: 10.attēls. Dabā jau eksistējoša
- Page 54 and 55: Nepieciešamais elektroenerģijas p
- Page 56 and 57: Bioloģiskās notekūdeņu attīrī
- Page 58 and 59: eģionālās vides pārvaldes izsni
- Page 60 and 61: M CO = 1,13g/km × 0,5km × 4 × 20
- Page 62 and 63: vasaras apbūves raksturu, papildin
- Page 64 and 65: ar pieminekļa teritoriju, veido vi
- Page 66 and 67:
paredzams, ka dienā notiks maksim
- Page 68 and 69:
iet pa skraju (bez koku un krūmu a
- Page 70 and 71:
15.attēls. Esošais celiņš16.att
- Page 72 and 73:
Pie betonētajiem pamatiem esošais
- Page 74 and 75:
alstīts uz teritorijas vairākkār
- Page 76 and 77:
tuvumā, tas nevarētu būt traucē
- Page 78 and 79:
viesnīcas apkārtnes labiekārtoš
- Page 80 and 81:
ierīkošana/ ieviešanās), bet vi
- Page 82 and 83:
3.7. Paredzētās darbības ietekme
- Page 84 and 85:
tiks labiekārtota taka uz pludmali
- Page 86 and 87:
2.tabulaIedzīvotāju viedokļi par
- Page 88 and 89:
I.Sikora,N.Sikora,E.Sikorakokus un
- Page 90 and 91:
4. ZIŅOJUMA SABIEDRISKĀS APSPRIE
- Page 92 and 93:
3.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 94 and 95:
apkalpošanai izveidots objekts.Par
- Page 96 and 97:
vidi.Pārvalde izsaka sekojošus ko
- Page 98 and 99:
Pārvalde izsaka sekojošus koment
- Page 100 and 101:
4.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 102 and 103:
lpp. minēto „īpašuma sastāvā
- Page 104 and 105:
Papildus norādām, ka detālplāno
- Page 106 and 107:
informācija par mikrolieguma izvei
- Page 108 and 109:
pienākums apsaimniekot savu zemesg
- Page 110 and 111:
tapām (detālplānojumā - koka la
- Page 112 and 113:
5. Ziņojuma 4., 31.lpp. norādīts
- Page 114 and 115:
un noteiktajai izmantošanai un ter
- Page 116 and 117:
2. Vides aizsardzības likumā note
- Page 118 and 119:
6. INŽENIERTEHNISKIE UN ORGANIZATO
- Page 120 and 121:
Ņemot vērā, ka pa koka konstrukt
- Page 122 and 123:
7. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS IEGUVUMA
- Page 124 and 125:
aizsardzības konvencijas 1.protoko
- Page 126:
8. VIDES KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA