harmonējošas Jūrmalas raksturīgās apbūves esamība, kas, ja vien konkrētā apbūveatbilst šīm harmonijas prasībām, konkrētajā pilsētvidē <strong>uz</strong>skatāma par piejūras ainavasdaudzveidības elementu līdztekus šādai ainavai bez apbūves, nevis par dabiskāsainavas degradēšanu.Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK (21.05.1992.) „Par dabisku biotopu,savvaļas faunas un floras aizsardzību” (Biotopu direktīva) mērķis ir sekmēt bioloģiskodaudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes, savvaļas faunu un floru dalībvalstuteritorijā. Pasākumi direktīvas ietvaros tiek izstrādāti ar mērķi saglabāt un atjaunotEiropas Kopienai nozīmīgas dabiskās dzīvotnes, savvaļas floru un faunu. Par šīsdirektīvas objektu <strong>uz</strong>skatāmas arī mežainās jūrmalas kāpas.Kāpu mežiem ir augsta ekoloģiskā vērtība, ko nosaka reljefs, hidroloģiskie apstākļi,kā arī mikroklimata daudzveidība, kas rada lielu atšķirīgu augu sabiedrībudaudzveidību salīdzinoši nelielā platībā. Īpaši nozīmīgas ir veco priežu kokaudzes ardabīgu struktūru un daudzveidīgu floristisko sastāvu, kāda ir visa teritorija apparedzēto darbību, izņemot pašu Īpašumu.Sausiem kāpu siliem un mētrājiem ir kaitīga antropogēnā pārslodze, kas pārsniedzzemsedzes noturību. Savukārt mērena izmīdīšana tiem ir pat vēlama, un pašreizējāsantropogēnās slodzes neliels palielinājums, iespējams, varētu būt vismaz nenelabvēlīgs. Ga<strong>lv</strong>enie riska faktori piekrastes kāpās ir kokaudzes nociršana vaiizretināšana un intensīva zemsedzes ievainošana vai iznīcināšana, t.i. arī paredzētādarbība.Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/4/EK (28.01.2003.) „Par videsinformācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEKatcelšanu” mērķis ir nodrošināt valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošās videsinformācijas brīvu pieejamību un izplatīšanu, kā arī formulēt pamatnoteikumus, kasreglamentē šādas informācijas pieejamību. Direktīva 2003/4/EK stājās spēkā14.02.2005. Savukārt 25.06.1998. EK parakstīja ANO Konvenciju „Par pieejuinformācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesuiestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, tā saukto Orhūsas konvenciju. Tiesiskonormu attīstībai un pilnveidošanai vides informācijas jomā tika pieņemta EiropasParlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (26.05.2003.), ar ko paredz sabiedrībaslīdzdalību dažu ar <strong>vidi</strong> saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā <strong>uz</strong>sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes direktīvas85/337/EEK un 96/61/EK.Direktīva 2003/35/EK groza direktīvu 85/337/EEK par informācijas pieejamību, kasietver nodrošināšanu ar informāciju pēc iespējas agrākā stadijā ar <strong>vidi</strong> saistīto lēmumupieņemšanas procedūrā, informācijas sniegšanas veidu papildināšanu, tai skaitā arīelektronisko saziņas līdzekļu lietošanu un citus aspektus.Paziņojums par viesu nama ar tā infrastruktūru, t.sk. piekļuves nodrošināšanainepieciešamo apvienoto gājēju un veloceliņu, projekta <strong>ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> <strong>novērtēj</strong>umaziņojuma sabiedrisko apspriešanu tika publicēts izdevuma „Jūrmalas pašvaldībasinformācijas biļetens” 13.09.2012. numurā. Jebkurš interesents varēja iepazīties arIVN materiāliem, izteikt savu viedokli un tādējādi piedalīties maksimāli objektīva<strong>novērtēj</strong>uma nodrošināšanā. Šī ir <strong>novērtēj</strong>uma ziņojuma 3.redakcija, kas atkārtoti11
papildināta un precizēta, ņemot vērā no jauna saņemtos viedokļus. Turpmākainformācija par IVN statusu un aktuālo ziņojumu būs pieejama VPVB mājas lapā.Helsinku konvencija (1974., 1992.) – par Baltijas jūras reģiona jūras videsaizsardzību. Konvencijas mērķis ir Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzība. Projektaattīstītājam jānovērš neattīrītu notekūdeņu ieplūde, kā arī naftas produktu un citubīstamu vielu noplūdes Baltijas jūrā.Paredzētās darbības ietvaros sadzīves notekūdeņus bija plānots attīrīt lokālāsbioloģiskās attīrīšanas iekārtās un pēc tam infiltrēt gruntī. Tomēr, ņemot vērā jūrastiešo tuvumu (~ 50 m), lai arī nelielu, bet iespējamu noskalošanas risku, un tiešātuvumā projektējamo mikroliegumu, šis risinājums jānoraida kā neiespējams. Tā vietānāksies izbūvēt pieslēgumu <strong>uz</strong> attālajiem (Vakara un Kauguru ielas krustojumā)pilsētas centralizētās kanalizācijas tīkliem. Skat. arī 2.6. un 8.nodaļu.Konvencijas „Par cīņu pret pārtuksnešošanos/ zemes degradāciju valstīs, kurāsnovērojami ievērojami sausuma periodi un/ vai pārtuksnešošanās, jo īpašiĀfrikā" (1994.) mērķis ir cīnīties pret pārtuksnešošanos un samazināt sausumaefektus valstīs, kas sastopas ar nopietnām sausuma un/ vai pārtuksnešošanāsizraisītajām problēmām. Konvencija attiecībā <strong>uz</strong> Eiropas valstīm nozīmē cīņu pretauglīgas augsnes izniekošanu, kā arī augsnes auglības zuduma novēršanu. Šīkonvencija tiek attiecināta arī <strong>uz</strong> zemes degradāciju (degradētajām teritorijām), kas,kaut arī nav jārekultivē saskaņā ar prasībām piesārņotām vietām, pamatojoties <strong>uz</strong>Parīzes konvenciju, būtu renaturalizējamas.Viesu nama ar infrastruktūru, t.sk. piekļuves tam nodrošināšanai nepieciešamāapvienotā gājēju un veloceliņa attīstīšanas gaitā maksimāli jāsamazina <strong>ietekmes</strong>, kasveicinātu zemsedzes un augsnes degradāciju: augšņu erozija: vēja erozija piekrastē, jūras krasta erozija, ko veicinabūvniecība kāpu zonā; punktveida un difūzais piesārņojums: augšņu apbūvēšana, ainavas degradācijaar pamestām būvēm (līdzīgi, kā kaimiņu zemes gabalā Vakara ielā 3), augsnessasāļošanās.Lai novērstu šos faktorus, ir jāparedz papildus pasākumi augsnes erozijas un augsnessasāļošanās novēršanai, apbūve prioritāri jāparedz jau degradētās teritorijās – šajāgadījumā esošo pamatu un jau esošās takas ar betona plāksnēm vietā.1.2. Nacionālo vides aizsardzības normatīvo aktu prasību analīzeVides aizsardzības likums (spēkā esošs no 29.11.2006., ar grozījumiem, kasizsludināti līdz 20.06.2012.) nosaka vispārīgo vides aizsardzības prasību ievērošanu,pieeju vides informācijai, <strong>ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> <strong>novērtēj</strong>uma un stratēģiskā IVNnepieciešamību, vides pārvaldības un vides audita prasības, kā arī reglamentē videsaizsardzības jomā iesaistīto pušu (Ministru kabinets, Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrija, Valsts vides dienests, pašvaldības, sabiedrība) tiesības unpienākumus. Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu unatjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu (2.panta 1.daļa). Likumānorādīto tiesisko normu funkcionēšanu nodrošina citi normatīvie akti.12
- Page 1: VIESU NAMA UN APVIENOTA GĀJĒJU UN
- Page 8: kurai patlabak ir kāds lietderīgs
- Page 11: Konvencija par „Eiropas dzīvās
- Page 15 and 16: ietekmi novērš vai samazina līdz
- Page 17 and 18: izmainīšana, kas veicinātu kāpu
- Page 19 and 20: MK 24.04.2007. noteikumi Nr.281 „
- Page 21 and 22: ar mehāniskajiem transportlīdzek
- Page 26 and 27: Jūrmalas pilsētas teritorijas pl
- Page 28 and 29: Detālplānojuma grafiskajā daļā
- Page 30 and 31: 2. VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS U
- Page 32 and 33: teritorija), pie Krastciema, starp
- Page 34 and 35: aizsedz kāpu valnis un apaugums, t
- Page 36 and 37: 1.attēls. Paredzētās darbības
- Page 38 and 39: 2.redakcija” paredzēto, pie reko
- Page 40 and 41: teritorijas uz dienvidiem zemes vir
- Page 42 and 43: 5.attēls. Shematisks ģeoloģiskai
- Page 44 and 45: nogulumi jeb morēna un glaciofluvi
- Page 46 and 47: 2.3.2. Hidroģeoloģiskie apstākļ
- Page 48 and 49: darbības nodrošināšanai. Tomēr
- Page 50 and 51: 8.attēls. Koka konstrukcijām labi
- Page 52 and 53: 10.attēls. Dabā jau eksistējoša
- Page 54 and 55: Nepieciešamais elektroenerģijas p
- Page 56 and 57: Bioloģiskās notekūdeņu attīrī
- Page 58 and 59: eģionālās vides pārvaldes izsni
- Page 60 and 61: M CO = 1,13g/km × 0,5km × 4 × 20
- Page 62 and 63:
vasaras apbūves raksturu, papildin
- Page 64 and 65:
ar pieminekļa teritoriju, veido vi
- Page 66 and 67:
paredzams, ka dienā notiks maksim
- Page 68 and 69:
iet pa skraju (bez koku un krūmu a
- Page 70 and 71:
15.attēls. Esošais celiņš16.att
- Page 72 and 73:
Pie betonētajiem pamatiem esošais
- Page 74 and 75:
alstīts uz teritorijas vairākkār
- Page 76 and 77:
tuvumā, tas nevarētu būt traucē
- Page 78 and 79:
viesnīcas apkārtnes labiekārtoš
- Page 80 and 81:
ierīkošana/ ieviešanās), bet vi
- Page 82 and 83:
3.7. Paredzētās darbības ietekme
- Page 84 and 85:
tiks labiekārtota taka uz pludmali
- Page 86 and 87:
2.tabulaIedzīvotāju viedokļi par
- Page 88 and 89:
I.Sikora,N.Sikora,E.Sikorakokus un
- Page 90 and 91:
4. ZIŅOJUMA SABIEDRISKĀS APSPRIE
- Page 92 and 93:
3.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 94 and 95:
apkalpošanai izveidots objekts.Par
- Page 96 and 97:
vidi.Pārvalde izsaka sekojošus ko
- Page 98 and 99:
Pārvalde izsaka sekojošus koment
- Page 100 and 101:
4.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 102 and 103:
lpp. minēto „īpašuma sastāvā
- Page 104 and 105:
Papildus norādām, ka detālplāno
- Page 106 and 107:
informācija par mikrolieguma izvei
- Page 108 and 109:
pienākums apsaimniekot savu zemesg
- Page 110 and 111:
tapām (detālplānojumā - koka la
- Page 112 and 113:
5. Ziņojuma 4., 31.lpp. norādīts
- Page 114 and 115:
un noteiktajai izmantošanai un ter
- Page 116 and 117:
2. Vides aizsardzības likumā note
- Page 118 and 119:
6. INŽENIERTEHNISKIE UN ORGANIZATO
- Page 120 and 121:
Ņemot vērā, ka pa koka konstrukt
- Page 122 and 123:
7. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS IEGUVUMA
- Page 124 and 125:
aizsardzības konvencijas 1.protoko
- Page 126:
8. VIDES KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA