„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv „vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

eiroprojekts.lv
from eiroprojekts.lv More from this publisher
11.07.2015 Views

7. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS IEGUVUMA NOZĪMĪGUMAIZVĒRTĒJUMSEiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujākajām izaugsmesnozarēm, un tas tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātībasprioritāti. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem tūrisms irpasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgsreģionālās un sociālās attīstības faktors.Tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām unprioritātēm. Jūrmala jau vēsturiski ir veidojusies par kūrortpilsētu, kuras ekonomikasun kultūras pamatā ir tūrisma un viesmīlības nozares, kas ietekmē pilsētvidi,infrastruktūru, pakalpojumu piedāvājumu un pilsētas sabiedrisko dzīvi. Jūrmala irvieta, kur cilvēki no daudzām pasaules valstīm brauc atpūsties, kā arī veikt darījumus.Jūrmala pēc savas struktūras un funkcijām ir krasi atšķirīga no citām Latvijaspilsētām, tādēļ kūrortpilsētas statuss Jūrmalai nozīmē Jūrmalas unikālās identitātes unekonomiskā un kultūras pamata apliecināšanu un priekšnoteikumus attīstībai. Jūrmalajau vairāk kā desmit gadus mēģina atjaunot kūrorta saimniecību, iesaistotiesstarptautiskā apritē.Tātad viesu nama ierīkošana atbilst reģiona attīstības plāniem un atbalstāmajāmprioritātēm, kā arī teritorijas plānojumam.Jūrmalas pilsētas dome 2012.gada 11.oktobrī ir pieņēmusi saistošos noteikumusNr.42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", ar kuriem ir apstiprināts jaunaisJūrmalas pilsētas teritorijas plānojums. Tas detaļās precizē tos pašus aspektus, kasattiecās uz paredzēto darbību iepriekšējā teritorijas plānojumā, bet jāuzsver, ka pēcbūtības nekas nemainās, viss turpinājumā izklāstītais, kas attiecas uz paredzētodarbību jaunajā plānojumā, ir pēc būtības tas pats, kā mazliet citādos formulējumosattiecās uz to iepriekšējā teritorijas plānojumā, saskaņā ar kuru tika izstrādātsparedzētās darbības teritorijas detālplānojums, kurš vienlīdz precīzi atbilst kātoreizējam, tā tagadējam pilsētas terotorijas plānojumam.No Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas „Teritorijas plānotā(atļautā) izmantošana” ir redzams, ka Latvijas valsts īpašumā esošais zemesgabals arkadastra Nr.1300 017 1310, uz kura atrodas darbības ierosinātāja Īpašums, ietverdivus teritorijas atļautās izmantošanas veidus. Teritorijai zem plānotā viesu namaatļautās izmantošanas veids ir 10JD: jauktā darījumu apbūves teritorija, kur saskaņāar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 346.punktu atļautā izmantošana irpludmales centrs, sabiedriskās ēdināšanas objekts un kūrorta objekts. Viens noatļautās izmantošanas apakšgrupas „kūrorta objekts” atļautās izmantošanas veidiem ir„viesnīca”, būvju klase 1211, kurā saskaņā ar 22.12.2009. Ministru kabinetanoteikumiem Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” ietilpst arī plānotais viesunams. Pārējā zemesgabala teritorijā atļautās izmantošanas veids ir 10D2: dabasteritorija, kur saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 351.punktuatļautā izmantošana ir dabas aizsardzības infrastruktūra, gājēju kustības infrastruktūraun brīvdabas atpūtas infrastruktūra. Minēto noteikumu 352.punkts nosaka, ka121

labiekārtojuma projekta sastāvā veic teritorijas bioloģiskās daudzveidības izpēti unrisinājumus izstrādā, pamatojoties uz tās rezultātiem.Vadoties no definīcijas, dabas teritorija ir publiska un daļēji publiska ārtelpa ardažādu apsaimniekošanas režīmu, apstādījumu un labiekārtojuma līmeni. Teritorijugalvenokārt izmanto atpūtai, rekreācijai un dabas tūrismam. Apbūve dabas teritorijānav galvenais zemes izmantošanas veids, bet tā nav arī aizliegta, it sevišķi, ja tā kalpoiepriekšminētajiem mērķiem. Vēl jo vairāk, atļautās izmantošanas apakšgrupā„brīvdabas atpūtas infrastruktūra”, cita starpā, ietilpst piebrauktuves, gājēju unvelosipēdistu celiņi un transporta līdzekļu stāvvietas, būvju klase 2112, 2141, 2412,2420. Vadoties no 22.12.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1620 „Noteikumipar būvju klasifikāciju”, ir konstatējams, ka būvju klase 2112 „Ielas un ceļi” sevīietver: ielas un ceļus pilsētās un apdzīvotās vietās, tai skaitā šķērsielas, lauku, meža,komersantu, māju ceļus, blakusceļus, pievedceļus, velosipēdistu un gājēju ceļus, kāarī laukumus ar cieto vai mīksto segumu. Tomēr šajā gadījumā labiekārtojumaelements ar nosacīto ārpussistēmas apzīmējumu „apvienotais gājēju un veloceliņš” arfunkciju arī piekļūt īpašumam pat nav 2112 klases būve, tas neatbilst terminiem„velosipēdistu un gājēju ceļš” un „pievedceļš”, kas nozīmē atsevišķas būves uzatsevišķas īpašuma vienības ar atsevišķu APU un būvatļauju, bet ir tikailabiekārtojuma elements tā paša īpašuma robežās, kurā atrodas objekts, kuram pa šāīpašuma teritoriju jāpiekļūst, tātad nav atsevišķa būve, bet tikai elements viesu namabūvprojekta sastāvā un tam nav arī nepieciešama zemes lietojuma veida maiņa: jateritorija, kurā veido šādu labiekārtojuma elementu, ir dabas teritorija, tad tā tāda arīpaliek.Vienlaicīgi tiktu sakārtota vide gājēju un velobraucēju vajadzībām un atrisinātsjautājums par piebraukšanas nodrošināšanu privātīpašumā esošām būvēm, jo piekļuveno pludmales, uz ko norādīts Vides pārraudzības valsts biroja 24.01.2013. vēstulēNr.3-01/108, ir pretrunā Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumiem, kur ir izvirzīta nepārprotama prasība, ka ēku būvniecība (šajā gadījumā– esošo būvju rekonstrukcija) ir atļauta tikai pēc pieslēguma vai piebraucamā ceļaizbūves. Pie šādiem apstākļiem nav konstatējams, ka 2012.gadā apstiprinātaisJūrmalas pilsētas teritorijas plānojums aizliegtu zemesgabala ar kadastra Nr.1300 0171310 robežās izveidot ziņojumā iekļauto apvienoto gājēju un veloceliņu, kas būtuizmantojams arī autotransportam tikai un vienīgi piekļūšanai privātīpašumā esošajāmbūvēm, un vienīgais vērtējamais jautājums ir ietekme uz vidi pēc būtības, laimaksimāli samazinātu vai izslēgtu iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargājamajiembiotopiem un citas ietekmes uz vidi.Bez piebraukšanas iespējas nodrošināšanas nav iespējams realizēt to teritorijas atļautoizmantošanu, kas zemesgabala ar kadastra Nr.1300 017 1310 daļai ir noteikta2012.gadā apstiprinātajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā, dodot iespēju attīstītun izmantot privātīpašumā esošās būves atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajammērķim, kas pēc būtības atbilst arī tam, kas bija noteikts iepriekšējā teritorijasplānojumā, atbilstoši kuram tika izstrādāts detālplānojums.Aizliedzot piebraukšanas iespējas nodrošināšanu Īpašumā esošajai likumīgiizveidotajai būvei uz vecajiem pamatem tiktu pārkāptas gan LR Satversmes 105.pantāparedzētās tiesības uz īpašumu, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību122

labiekārtojuma projekta sastāvā veic teritorijas bioloģiskās daudzveidības izpēti unrisinājumus izstrādā, pamatojoties <strong>uz</strong> tās rezultātiem.Vadoties no definīcijas, dabas teritorija ir publiska un daļēji publiska ārtelpa ardažādu apsaimniekošanas režīmu, apstādījumu un labiekārtojuma līmeni. Teritorijuga<strong>lv</strong>enokārt izmanto atpūtai, rekreācijai un dabas tūrismam. Apbūve dabas teritorijānav ga<strong>lv</strong>enais zemes izmantošanas veids, bet tā nav arī aizliegta, it sevišķi, ja tā kalpoiepriekšminētajiem mērķiem. Vēl jo vairāk, atļautās izmantošanas apakšgrupā„brīvdabas atpūtas infrastruktūra”, cita starpā, ietilpst piebrauktuves, gājēju unvelosipēdistu celiņi un transporta līdzekļu stāvvietas, būvju klase 2112, 2141, 2412,2420. Vadoties no 22.12.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1620 „Noteikumipar būvju klasifikāciju”, ir konstatējams, ka būvju klase 2112 „Ielas un ceļi” sevīietver: ielas un ceļus pilsētās un apdzīvotās vietās, tai skaitā šķērsielas, lauku, meža,komersantu, māju ceļus, blakusceļus, pievedceļus, velosipēdistu un gājēju ceļus, kāarī laukumus ar cieto vai mīksto segumu. Tomēr šajā gadījumā labiekārtojumaelements ar nosacīto ārpussistēmas apzīmējumu „apvienotais gājēju un veloceliņš” arfunkciju arī piekļūt īpašumam pat nav 2112 klases būve, tas neatbilst terminiem„velosipēdistu un gājēju ceļš” un „pievedceļš”, kas nozīmē atsevišķas būves <strong>uz</strong>atsevišķas īpašuma vienības ar atsevišķu APU un būvatļauju, bet ir tikailabiekārtojuma elements tā paša īpašuma robežās, kurā atrodas objekts, kuram pa šāīpašuma teritoriju jāpiekļūst, tātad nav atsevišķa būve, bet tikai elements viesu namabūvprojekta sastāvā un tam nav arī nepieciešama zemes lietojuma veida maiņa: jateritorija, kurā veido šādu labiekārtojuma elementu, ir dabas teritorija, tad tā tāda arīpaliek.Vienlaicīgi tiktu sakārtota vide gājēju un velobraucēju vajadzībām un atrisinātsjautājums par piebraukšanas nodrošināšanu privātīpašumā esošām būvēm, jo piekļuveno pludmales, <strong>uz</strong> ko norādīts Vides pārraudzības valsts biroja 24.01.2013. vēstulēNr.3-01/108, ir pretrunā Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumiem, kur ir izvirzīta nepārprotama prasība, ka ēku būvniecība (šajā gadījumā– esošo būvju rekonstrukcija) ir atļauta tikai pēc pieslēguma vai piebraucamā ceļaizbūves. Pie šādiem apstākļiem nav konstatējams, ka 2012.gadā apstiprinātaisJūrmalas pilsētas teritorijas plānojums aizliegtu zemesgabala ar kadastra Nr.1300 0171310 robežās izveidot ziņojumā iekļauto apvienoto gājēju un veloceliņu, kas būtuizmantojams arī autotransportam tikai un vienīgi piekļūšanai privātīpašumā esošajāmbūvēm, un vienīgais vērtējamais jautājums ir ietekme <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> pēc būtības, laimaksimāli samazinātu vai izslēgtu iespējamo negatīvo ietekmi <strong>uz</strong> aizsargājamajiembiotopiem un citas <strong>ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong>.Bez piebraukšanas iespējas nodrošināšanas nav iespējams realizēt to teritorijas atļautoizmantošanu, kas zemesgabala ar kadastra Nr.1300 017 1310 daļai ir noteikta2012.gadā apstiprinātajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā, dodot iespēju attīstītun izmantot privātīpašumā esošās būves atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajammērķim, kas pēc būtības atbilst arī tam, kas bija noteikts iepriekšējā teritorijasplānojumā, atbilstoši kuram tika izstrādāts detālplānojums.Aizliedzot piebraukšanas iespējas nodrošināšanu Īpašumā esošajai likumīgiizveidotajai būvei <strong>uz</strong> vecajiem pamatem tiktu pārkāptas gan LR Satversmes 105.pantāparedzētās tiesības <strong>uz</strong> īpašumu, gan Eiropas Ci<strong>lv</strong>ēktiesību un pamatbrīvību122

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!