„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv
„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv „vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv
Ņemot vērā, ka pa koka konstruktīvo elementu segumu ir ne visai ērti pārvietoties ardivriteni un ļoti neērti stumt bērnu ratiņus, apvienotajam gājēju un veloceliņamjāizvēlas starp grants un/vai smilts segumu.Pie betonētajiem pamatiem esošais betona plāksnēm izliktais laukums būvniecībaslaikā tiks izmantots būvmateriālu izvietošanai, bet pēc tam tajā paredzēts veidotstāvlaukumu 5 automašīnām (skat. arī 18.attēlu). Tas būs dabiskā ainavā neiederīgsakcents, kura ietekmi novērst vai ievērojami samazināt nav iespējams, tomēr šīstāvvieta ir ļoti maza un tieši blakus viesu namam, redzama ļoti īsā pludmales posmā,tāpēc ietekme uz vidi ir izteikti lokāla un uzskatāma par nebūtisku.Pats viesu nams (372 m 2 platībā) tiks būvēts esošo betonēto pamatu (150,1 m 2platībā) vietā, pirms tam tos demontējot. Tas nozīmē, ka arī ap esošajiem pamatiemvēl ~ 5 m rādiusā tiks iznīcināta zemsedze – lielāks apbūves laukums un teritorija, laipiebrauktu un pieietu pie būvlaukuma. Būs nepieciešams nocirst arī 3 priedes. Tomērviesu nama izbūves un ekspluatācijas ietekme uz reljefu, atsevišķiem kokiem unbiotopu kopumā vērtējama kā nebūtiska. Būtiskākā ir ietekme uz ainavu.Pēdējo gadsimtu laikā notiek pakāpeniski izveidojušās Jūrmalas kā kūrorta pilsētasraksturīgās ainavas degradēšana un pilsēta zaudē savu estētisko pievilcību. To izraisaatsevišķu apdzīvotu vietu veidošana par vienlaidus apbūvi ar pastāvīgas dzīves vietasstatusu. Jūrmalas pilsētas tradicionālās ainavas izmaiņas kopumā vai atsevišķāsteritorijās tās zudums un tradicionālās pilsētas ainavas radīšana ir vērtējama kāpaliekoša ietekme. Taču paredzētās darbības teritorijā apbūve ir paredzēta nelielāintensitātē. Tiks veidota klasiskā Jūrmalai raksturīgā apbūve – māja priežu mežā.Projekta mērķis ir ierīkot videi draudzīgu viesu namu, tomēr, lai arī apbūve navplānota blīva, pamatā būs jau esošo pamatu vietā un nav paredzēti ievērojami ēkuaugstumi, projektējot liela uzmanība būtu jāpievērš arhitektoniskajiem risinājumiem,izmantojamajiem materiāliem un krāsu toņiem, kas pareizi izvēlēti var ievērojamimazināt degradējošo ietekmi.Ekspluatējot viesu namu, palielināsies teritorijas lokālais piesārņojums (apkureskatla emisijas gaisā, autotransporta izplūdes gāzes, sadzīves atkritumi, kanalizācijasnotekūdeņi). Taču gan atkritumi, gan notekūdeņi tiks atbilstoši apsaimniekoti, tādējādineradot ievērojamu vides piesārņojumu. Viesu namā paredzēts izmantot gāzes apkuri,līdz ar to nav paredzama būtiska ietekme uz gaisa kvalitāti apkārtnē.Ņemot vērā to, ka Vakara un Kauguru ielas krustojumā ir pievilkts esošs pilsētascentralizēts sadzīves kanalizācijas tīkls, iekārta izvietojama jutīgā teritorijā (tiešāpiekrastes un veidojama mikrolieguma tuvumā), lai arī neliels, bet pastāvnoskalojuma risks, kā arī faktu, ka šādas iekārtas nereti nedarbojas ar projektētoefektivitāti, projektā jāparedz iespēja izveidot pieslēgumu šiem tīkliem. Papildusjāņem vērā MK 18.12.2012. noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumuizveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un tobuferzonu noteikšanu” prasība – mikroliegumos, kas izveidoti biotopu aizsardzībai,aizliegta jebkādu notekūdeņu novadīšana (iepludinot tieši vai mikrolieguma teritorijāietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienestareģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiemnorādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā119
nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamābiotopa kvalitāti. Tādējādi lokāli notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi ir pilnībānoraidāmi kā likumdošanas aktu prasībām neatbilstoši.Līdz šim reāli neapbūvētā (esošie pamati nekad nav tikuši izbūvēti par ēku) mežateritorijā izveidojoties jaunai apbūvei, saistībā ar to parādīsies autosatiksme, kas gannebūs intensīva un drīzāk būs izņēmuma gadījums. Var prognozēt, ka transportavienību palielināšanās neradīs pārvietošanās ierobežojumus vai tiešu traucējumublakus esošo māju iedzīvotājiem, pludmales viesiem un arī cilvēkiem, kas mežuizmanto pastaigām.Plānotā darbība kopumā pazeminās šīs teritorijas rekreācijas potenciālu (tā vairsnebūs atpūtnieku iecienītā dabiskā teritorija, kā arī samazināsies pieejamā platība,kaut arī teritorija netiks nožogota) un paaugstinās meža biotopu degradēšanas risku, jocita starpā arī palielināsies teritorijas rekreācijas slodzes. Pašlaik visu teritoriju(galvenokārt mierīgām pastaigām) regulāri izmanto tuvējo māju iedzīvotāji unpludmales viesi, pēc plānotās apbūves samazinātajā platībā pastāvīgi uzturēsies unatpūtīsies ne vien šī atpūtnieku grupa, bet arī rekreatīvi daudz aktīvāka grupa – jaunāviesu nama klienti.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem ir iezīmētas īpašiaizsargājamās teritorijas un objekti, bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas,kurās konstatēti īpaši aizsargājami biotopi (mežainas jūrmalas kāpas, aizsargājamipļavu biotopi un citi), dabiskie meži biotopi, bioloģiski vecu koku grupas. Arīparedzētās darbības apkaimē ieteiktais mikroliegums ir iezīmēts kā bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīga teritorija – mežainas jūrmalas kāpas.Pēc viesu nama izveides tā turpmākajā ekspluatācijā jārēķinās ar Apbūvesnoteikumiem, kas reglamentē, ka dabas teritorijās, izstrādājot labiekārtojumaprojektus, veic bioloģiskās daudzveidības izpēti un risinājumus izstrādā, pamatojotiesuz tās rezultātiem. Paredzētās darbības apkaimē jau ir veiktas divas šādas bioloģiskāsdaudzveidības izpētes. Pirmajā (10.09.2004. biotopu eksperti Vija Znotiņa, KristapsVilks, Inese Silamiķele), kurā zemes gabalā ap šobrīd paredzētās darbības veikšanasvietu „Vaivari 1310” (kadastra Nr.1300 017 1310) vērtēta teritorijas bioloģiskāvērtība, ir ieteikts, bet pagaidām nav izveidots, mikroliegums, kurā pieļaujama tikaitāda darbība, kas nepieciešama biotopa aizsardzībai, nav pieļaujama dabiskāszemsedzes iznīcināšana un teritorija apsaimniekojama tā, lai maksimāli atjaunotosdabiskais priežu siliem un mētrājiem raksturīgais augājs, nav pieļaujama sēta zālājaierīkošana. Viesu nama izveides gadījumā paredzams, ka tā īpašnieks arī turpmāk būsšā zemes gabala nomnieks, kuram tas būs jāapsaimnieko atbilstoši sava rekreācijasobjekta vajadzībām, vienlaikus rēķinoties ar dabas aizsardzības prasībām, kas kļūs jostingrākas tad, ja tiks izveidots ieteiktais mikroliegums. Otrā, jaunākajā izpētē(30.05.2011. sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte Egita Grolle), kurāteritorija vērtēta tieši paredzētās darbības kontekstā, paredzētajai darbībai izvirzītikonkrēti nosacījumi, kas pilnībā tiek ievēroti viesu nama izbūvē.120
- Page 70 and 71: 15.attēls. Esošais celiņš16.att
- Page 72 and 73: Pie betonētajiem pamatiem esošais
- Page 74 and 75: alstīts uz teritorijas vairākkār
- Page 76 and 77: tuvumā, tas nevarētu būt traucē
- Page 78 and 79: viesnīcas apkārtnes labiekārtoš
- Page 80 and 81: ierīkošana/ ieviešanās), bet vi
- Page 82 and 83: 3.7. Paredzētās darbības ietekme
- Page 84 and 85: tiks labiekārtota taka uz pludmali
- Page 86 and 87: 2.tabulaIedzīvotāju viedokļi par
- Page 88 and 89: I.Sikora,N.Sikora,E.Sikorakokus un
- Page 90 and 91: 4. ZIŅOJUMA SABIEDRISKĀS APSPRIE
- Page 92 and 93: 3.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 94 and 95: apkalpošanai izveidots objekts.Par
- Page 96 and 97: vidi.Pārvalde izsaka sekojošus ko
- Page 98 and 99: Pārvalde izsaka sekojošus koment
- Page 100 and 101: 4.tabulaKomentāru un priekšlikumu
- Page 102 and 103: lpp. minēto „īpašuma sastāvā
- Page 104 and 105: Papildus norādām, ka detālplāno
- Page 106 and 107: informācija par mikrolieguma izvei
- Page 108 and 109: pienākums apsaimniekot savu zemesg
- Page 110 and 111: tapām (detālplānojumā - koka la
- Page 112 and 113: 5. Ziņojuma 4., 31.lpp. norādīts
- Page 114 and 115: un noteiktajai izmantošanai un ter
- Page 116 and 117: 2. Vides aizsardzības likumā note
- Page 118 and 119: 6. INŽENIERTEHNISKIE UN ORGANIZATO
- Page 122 and 123: 7. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS IEGUVUMA
- Page 124 and 125: aizsardzības konvencijas 1.protoko
- Page 126: 8. VIDES KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA
nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamābiotopa kvalitāti. Tādējādi lokāli notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi ir pilnībānoraidāmi kā likumdošanas aktu prasībām neatbilstoši.Līdz šim reāli neapbūvētā (esošie pamati nekad nav tikuši izbūvēti par ēku) mežateritorijā izveidojoties jaunai apbūvei, saistībā ar to parādīsies autosatiksme, kas gannebūs intensīva un drīzāk būs izņēmuma gadījums. Var prognozēt, ka transportavienību palielināšanās neradīs pārvietošanās ierobežojumus vai tiešu traucējumublakus esošo māju iedzīvotājiem, pludmales viesiem un arī ci<strong>lv</strong>ēkiem, kas mežuizmanto pastaigām.Plānotā darbība kopumā pazeminās šīs teritorijas rekreācijas potenciālu (tā vairsnebūs atpūtnieku iecienītā dabiskā teritorija, kā arī samazināsies pieejamā platība,kaut arī teritorija netiks nožogota) un paaugstinās meža biotopu degradēšanas risku, jocita starpā arī palielināsies teritorijas rekreācijas slodzes. Pašlaik visu teritoriju(ga<strong>lv</strong>enokārt mierīgām pastaigām) regulāri izmanto tuvējo māju iedzīvotāji unpludmales viesi, pēc plānotās apbūves samazinātajā platībā pastāvīgi <strong>uz</strong>turēsies unatpūtīsies ne vien šī atpūtnieku grupa, bet arī rekreatīvi daudz aktīvāka grupa – jaunāviesu nama klienti.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem ir iezīmētas īpašiaizsargājamās teritorijas un objekti, bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas,kurās konstatēti īpaši aizsargājami biotopi (mežainas jūrmalas kāpas, aizsargājamipļavu biotopi un citi), dabiskie meži biotopi, bioloģiski vecu koku grupas. Arīparedzētās darbības apkaimē ieteiktais mikroliegums ir iezīmēts kā bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīga teritorija – mežainas jūrmalas kāpas.Pēc viesu nama izveides tā turpmākajā ekspluatācijā jārēķinās ar Apbūvesnoteikumiem, kas reglamentē, ka dabas teritorijās, izstrādājot labiekārtojumaprojektus, veic bioloģiskās daudzveidības izpēti un risinājumus izstrādā, pamatojoties<strong>uz</strong> tās rezultātiem. Paredzētās darbības apkaimē jau ir veiktas divas šādas bioloģiskāsdaudzveidības izpētes. Pirmajā (10.09.2004. biotopu eksperti Vija Znotiņa, KristapsVilks, Inese Silamiķele), kurā zemes gabalā ap šobrīd paredzētās darbības veikšanasvietu „Vaivari <strong>1310”</strong> (kadastra Nr.1300 017 1310) vērtēta teritorijas bioloģiskāvērtība, ir ieteikts, bet pagaidām nav izveidots, mikroliegums, kurā pieļaujama tikaitāda darbība, kas nepieciešama biotopa aizsardzībai, nav pieļaujama dabiskāszemsedzes iznīcināšana un teritorija apsaimniekojama tā, lai maksimāli atjaunotosdabiskais priežu siliem un mētrājiem raksturīgais augājs, nav pieļaujama sēta zālājaierīkošana. Viesu nama izveides gadījumā paredzams, ka tā īpašnieks arī turpmāk būsšā zemes gabala nomnieks, kuram tas būs jāapsaimnieko atbilstoši sava rekreācijasobjekta vajadzībām, vienlaikus rēķinoties ar dabas aizsardzības prasībām, kas kļūs jostingrākas tad, ja tiks izveidots ieteiktais mikroliegums. Otrā, jaunākajā izpētē(30.05.2011. sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte Egita Grolle), kurāteritorija vērtēta tieši paredzētās darbības kontekstā, paredzētajai darbībai izvirzītikonkrēti nosacījumi, kas pilnībā tiek ievēroti viesu nama izbūvē.120
Change language