„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

2. Vides aizsardzības likumā noteiktais piesardzības princips „...ir pieļaujamsierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēkuveselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, jaaizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselībasaizsardzību” un novēršanas princips – „persona (šajā gadījumā lēmuma pieņēmējs,(IVN ziņojuma autora piezīme)), cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vaicilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš toizplatīšanos un negatīvās sekas (3.panta 1.daļas 2. un 3.punkts).Abos gadījumos būtu jāpierāda, ka īpašnieka tiesību īstenošana rada ar viņapotenciālajiem ieguvumiem nesamērojamu kaitējumu videi un/vai cilvēku veselībai,kura novēršana tātad sniegtu sabiedrībai nozīmīgu, par šiem neiegūtajiemieguvumiem būtiskāku labumu. Tas šajā IVN nav konstatēts: sava biznesa attīstībasniedz īpašniekam būtisku labumu, vienlaikus sniedzot kūrorta pilsētai raksturīgupakalpojumu un paplašinot konkrēta rekreācijas resursa izmantošanas iespējas ne tikaišaurai vietējai sabiedrībai, kamēr šā kūrorta resursa brīvas izmantošanas ērtībusamazinājums tā rezultātā iespējams, bet ne objektīvi obligāts (tas atkarīgs nosubjektīvas izvēles) tikai šaurai vietējai sabiedrībai. Mikroliegumam ieteiktāsteritorijas obligātas saglabāšanas neskartā veidolā 100% apmērā „nozīmīgaissabiedriskais labums” un dabas aizsardzības nozīmīgums tik lielā mērā, lai ierobežotuīpašnieka civiltiesības, ir apšaubāms arī pēc tādas netiešas pazīmes, ka sabiedrības undabas aizsardzības intereses pārstāvošās pašvaldības un valsts institūcijas 8 gadu laikākopš ieteikuma te izveidot mikroliegumu nav uzskatījušas šo pasākumu par prioritāruun nav veikušas nekādas atbilstošas procesuālas darbības.Paredzētās darbības īstenošanas 1.alternatīva paredz apvienoto gājēju unveloceliņu izveidot Īpašumā ietilpstošā esošā betonētā celiņa vietā (skat. 4.pielikumaattēlā brūnā krāsā), paplašinot to līdz nepieciešamajiem 3,5 m, kas prasa nocirst 34(diametrs < 50 cm) kokus (4.pielikuma attēlā apzīmēti ar brūniem punktiem). Trasesgarums ~390 m.Paredzētās darbības īstenošanas 2.alternatīvā trase tiek novietota jaunā vietā (skat.4.pielikuma attēlā zilā krāsā) un šajā variantā jācērt tikai 11 mazi koki (pēctopogrāfijas 12, bet dabā viens jau ir pazudis, 4.pielikuma attēlā apzīmēti ar ziliempunktiem). Trases garums ~ 400 m.Abu alternatīvu ietekme uz vidi sīkāk analizēta 3.1.nodaļā un konstatēts, ka2.alternatīvai ir būtiska ietekme uz ainavu un zemsedzi, bet 1.alternatīvā jāizcērt lielsskaits koku. Iespējams, ka grants seguma noturības uzlabošanai zem tā ieklājamsģeotekstils.Ietekmes uz ainavu mazināšanai biotopu eksperte Egita Grolle klājumam iesakaizmantot dabīgus materiālus – koka konstruktīvos elementus vai granti, smilti. Kokakonstruktīvie elementi neatbilst velobraucēju un jo īpaši bērnu ratiņu stūmēju ērtībām,tāpēc jāizvēlas blīvs, līdzens grants segums, kas pēc izskata un virsmas īpašībām ļotilīdzīgs vienkārši nomīdītajai zemsedzei gan esošajām betona flīzēm. Divriteņu unbērnu ratiņu ripošanai tas būs tikpat ērts kā meža taka, viegli izturēs epizodiskupārvietošanos ar vieglo automašīnu lēnā gaitā, un pa to normālā situācijā vispār nebūsparedzēts pārvietoties smagajām automašīnām, kurām tas nodrošinās piekļuvi viesunamam tikai un vienīgi avārijas gadījumā (piem., ugunsdzēsēju mašīnām) un pēc115