„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv
„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv „vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv
kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotasvisas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamaispozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vaipasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai (Vides aizsardzībaslikuma 3.panta 4.punkts).Šajā IVN būtiskāks ir izvērtēšanas princips, lai nonāktu pie secinājuma, vai paredzētāsdarbības īstenošanas pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā, ieskaitot paredzētāsdarbības pieteicēju kā tieskas sabiedrības locekli, pārsniegs kāpu zonai unprojektējamajam mikroliegumam nodarīto kaitējumu. Tāpat arī piesardzības princips:lai arī mikroliegums joprojām nav izveidots, jāņem vērā, ka šajā vietā pastāvpriekšnoteikumi tāda izveides lietderībai.Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir noteikti vairākos starptautiskajos dokumentos.Vispasaules ANO Galotņu sammitā Johannesburgā 2002.gadā tika pieņemtsIlgtspējīgas attīstības ieviešanas plāns (balstās uz Riodežaneiro deklarācijas), koparakstīja arī Latvija. Šis plāns nosaka trīs galvenos mērķus, kas ir jāsasniedz, lainodrošinātu ceļu uz ilgtspējīgu attīstību. Tie ir: nabadzības novēršana, ilgtspējīgupatēriņa un ražošanas modeļu maiņa, dabas resursu aizsardzība un pārvaldība.Konvencija „Par bioloģisko daudzveidību” 05.06.1992. jeb Riodežaneirokonvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu „Par 1992.gada 5.jūnijaRiodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (izsludināts 08.09.1995.).Konvencijas uzdevumi, kas veicami saskaņā ar tajā ietvertajiem atbilstošajiemnosacījumiem, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīgaizmantošana un godīga, līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale,ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģijunodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgufinansēšanu.Valstīm, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, ir jāizstrādā stratēģijas un rīcībasprogrammas, kas jāintegrē visos nacionālos, tautsaimniecības sektoru(mežsaimniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, enerģētika, transports) unteritoriālos plānos, tai skaitā arī Jūrmalas teritorijas plānojumā. Tādējādi tā ir jāņemvērā arī projektējot viesu namu ar infrastruktūru, t.sk. tā piekļuvei nepieciešamoapvienoto gājēju un veloceliņu.Konvencijas prasības iestrādātas likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”(spēkā esošs no 07.04.1993., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 18.05.2011.) unSugu un biotopu aizsardzības likumā (spēkā esošs no 19.04.2000., ar grozījumiem,kas izsludināti līdz 22.12.2011.).Paredzētās darbības īstenošana nav paredzēta kādā šobrīd īpaši aizsargājamā teritorijā,jo plānotais mikroliegums paredzētā apvienotā gājēju un veloceliņa vietā tā arī līdzšim nav izveidots un nav definētas precīzas tā robežas. Šis novērtējums ir balstīts uzteritorijas vairākkārtēju apsekošanu ar mērķi novērtēt tajā esošo bioloģiskodaudzveidību, identificēt aizsargājamas sugas un biotopus. Secināts, ka daļa teritorijasap paredzēto darbību, iespējams, kādreiz tiks iekļauta jaunveidojamā mikroliegumā,jo atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem mikroliegumi tiek veidoti.9
Konvencija par „Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”16.09.1979. jeb Bernes konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu „Par1979.gada Bernes konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņuaizsardzību”. Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru, faunu un to dabiskāsdzīvotnes. Sevišķi tiek uzsvērta apdraudēto un izzūdošo sugu aizsardzība.Paredzētās darbības īstenošanas kontekstā šāds biotops ir mežainas jūrmalas kāpas,tomēr Latvijā tas aizņem gandrīz veselu 1% teritorijas un jo īpaši plašā joslāsastopams tieši Rīgas līča dienvidu piekrastē, kur atrodas arī Jūrmalas pilsēta.Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCOkonvencija (1972.) definē jēdzienu „dabas mantojums”: dabas pieminekļi – fizikāli vai bioloģiski veidojumi, vai šādu veidojumugrupas ar īpašu, universālu estētisku vai zinātnisku vērtību; ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas irkādas apdraudētas augu vai dzīvnieku sugas dzīves vieta, kam ir īpašasnozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa; dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes,saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.Valsts pienākums ir nodrošināt kultūras un dabas mantojuma, kas atrodas tāsteritorijā, identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizāciju un nodošanunākamajām paaudzēm. Tādēļ maksimāli jāizmanto esošie valsts resursi unnepieciešamības gadījumā arī starptautiskā, tajā skaitā jebkura pieejamā finansiālā,mākslinieciskā, zinātniskā un tehniskā palīdzība.Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku kultūras un dabas mantojuma aizsardzību,konservāciju un popularizāciju, šīs konvencijas dalībvalstis iespēju robežās unatbilstoši katras valsts apstākļiem centīsies: īstenot atbilstošu politiku, kā mērķis būtu piešķirt kultūras un dabasmantojumam zināmas funkcijas sabiedrības dzīvē, kā arī iekļaut šī mantojumaaizsardzību plānošanas programmās; izveidot, ja tādu nav, vienu vai vairākus kultūras un dabas mantojumaaizsardzības, konservācijas un popularizēšanas dienestus ar atbilstošupersonālu un līdzekļiem; attīstīt zinātniskos un tehniskos pētījumus, lai valsts spētu novērtēt un novērstkultūras un dabas mantojumam draudošās briesmas; veikt atbilstošus juridiskus, zinātniskus, tehniskus, administratīvus un finansupasākumus, lai atklātu, aizsargātu, konservētu, popularizētu un atjaunotu šomantojumu; atbalstīt nacionālo un reģionālo centru izveidošanu un attīstību, kas sagatavospeciālistus kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas jomās un veicinaattiecīgus zinātniskos pētījumus.Kāpu meži uzskatāmi par dabas teritoriju, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība nosaglabāšanas un dabas skaistuma viedokļa. Teritorijā ap paredzēto darbību sastopamiebiotopi veido vizuāli augstvērtīgu Latvijai raksturīgo piejūras ainavu. No otras puses,tieši tā ir arī rekreācijas vērtība, kurai, gan ievērojot saglabāšanas prasības,jānodrošina pieeja un iespēja cilvēkam to baudīt savai atpūtai, ko sekmē arī paredzētādarbība, bez tam kāpu mežiem tieši Jūrmalas teritorijā ir raksturīga arī ar tiem10
- Page 1: VIESU NAMA UN APVIENOTA GĀJĒJU UN
- Page 8: kurai patlabak ir kāds lietderīgs
- Page 13 and 14: papildināta un precizēta, ņemot
- Page 15 and 16: ietekmi novērš vai samazina līdz
- Page 17 and 18: izmainīšana, kas veicinātu kāpu
- Page 19 and 20: MK 24.04.2007. noteikumi Nr.281 „
- Page 21 and 22: ar mehāniskajiem transportlīdzek
- Page 26 and 27: Jūrmalas pilsētas teritorijas pl
- Page 28 and 29: Detālplānojuma grafiskajā daļā
- Page 30 and 31: 2. VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS U
- Page 32 and 33: teritorija), pie Krastciema, starp
- Page 34 and 35: aizsedz kāpu valnis un apaugums, t
- Page 36 and 37: 1.attēls. Paredzētās darbības
- Page 38 and 39: 2.redakcija” paredzēto, pie reko
- Page 40 and 41: teritorijas uz dienvidiem zemes vir
- Page 42 and 43: 5.attēls. Shematisks ģeoloģiskai
- Page 44 and 45: nogulumi jeb morēna un glaciofluvi
- Page 46 and 47: 2.3.2. Hidroģeoloģiskie apstākļ
- Page 48 and 49: darbības nodrošināšanai. Tomēr
- Page 50 and 51: 8.attēls. Koka konstrukcijām labi
- Page 52 and 53: 10.attēls. Dabā jau eksistējoša
- Page 54 and 55: Nepieciešamais elektroenerģijas p
- Page 56 and 57: Bioloģiskās notekūdeņu attīrī
- Page 58 and 59: eģionālās vides pārvaldes izsni
Konvencija par „Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”16.09.1979. jeb Bernes konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu „Par1979.gada Bernes konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņuaizsardzību”. Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru, faunu un to dabiskāsdzīvotnes. Sevišķi tiek <strong>uz</strong>svērta apdraudēto un izzūdošo sugu aizsardzība.Paredzētās darbības īstenošanas kontekstā šāds biotops ir mežainas jūrmalas kāpas,tomēr Latvijā tas aizņem gandrīz veselu 1% teritorijas un jo īpaši plašā joslāsastopams tieši Rīgas līča dienvidu piekrastē, kur atrodas arī Jūrmalas pilsēta.Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCOkonvencija (1972.) definē jēdzienu „dabas mantojums”: dabas pieminekļi – fizikāli vai bioloģiski veidojumi, vai šādu veidojumugrupas ar īpašu, universālu estētisku vai zinātnisku vērtību; ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas irkādas apdraudētas augu vai dzīvnieku sugas dzīves vieta, kam ir īpašasnozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa; dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes,saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.Valsts pienākums ir nodrošināt kultūras un dabas mantojuma, kas atrodas tāsteritorijā, identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizāciju un nodošanunākamajām paaudzēm. Tādēļ maksimāli jāizmanto esošie valsts resursi unnepieciešamības gadījumā arī starptautiskā, tajā skaitā jebkura pieejamā finansiālā,mākslinieciskā, zinātniskā un tehniskā palīdzība.Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku kultūras un dabas mantojuma aizsardzību,konservāciju un popularizāciju, šīs konvencijas dalībvalstis iespēju robežās unatbilstoši katras valsts apstākļiem centīsies: īstenot atbilstošu politiku, kā mērķis būtu piešķirt kultūras un dabasmantojumam zināmas funkcijas sabiedrības dzīvē, kā arī iekļaut šī mantojumaaizsardzību plānošanas programmās; izveidot, ja tādu nav, vienu vai vairākus kultūras un dabas mantojumaaizsardzības, konservācijas un popularizēšanas dienestus ar atbilstošupersonālu un līdzekļiem; attīstīt zinātniskos un tehniskos pētījumus, lai valsts spētu novērtēt un novērstkultūras un dabas mantojumam draudošās briesmas; veikt atbilstošus juridiskus, zinātniskus, tehniskus, administratīvus un finansupasākumus, lai atklātu, aizsargātu, konservētu, popularizētu un atjaunotu šomantojumu; atbalstīt nacionālo un reģionālo centru izveidošanu un attīstību, kas sagatavospeciālistus kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas jomās un veicinaattiecīgus zinātniskos pētījumus.Kāpu meži <strong>uz</strong>skatāmi par dabas teritoriju, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība nosaglabāšanas un dabas skaistuma viedokļa. Teritorijā ap paredzēto darbību sastopamiebiotopi veido vizuāli augstvērtīgu Latvijai raksturīgo piejūras ainavu. No otras puses,tieši tā ir arī rekreācijas vērtība, kurai, gan ievērojot saglabāšanas prasības,jānodrošina pieeja un iespēja ci<strong>lv</strong>ēkam to baudīt savai atpūtai, ko sekmē arī paredzētādarbība, bez tam kāpu mežiem tieši Jūrmalas teritorijā ir raksturīga arī ar tiem10