„vaivari 1310” ietekmes uz vidi novērtēj - eiroprojekts.lv

VIESU NAMA UN APVIENOTA GĀJĒJU UNVELOCELIŅA IZBŪVES JŪRMALĀ, ZEMES GABALĀ„VAIVARI 1310” IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMAZIŅOJUMSSagatavojis konsultants Valdis Felsbergs2013.gada aprīlis

Tabulu saraksts:1.tabula. Apvienotā gājēju un veloceliņa alternatīvu salīdzinājums2.tabula. Iedzīvotāju viedokļi par detālplānojumu paredzētās darbības teritorijā3.tabula. Komentāru un priekšlikumu apkopojums par IVN ziņojuma 1.redakcijuPielikumu saraksts:1.pielikums. 30.05.2011. sagatavotais sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertesEgitas Grolles atzinums Nr.08/11.2.pielikums. 10.09.2004. biotopu ekspertu (Vija Znotiņa, Kristaps Vilks, IneseSilamiķele) atzinums.3.pielikums. Detālplānojuma grafiskā daļa „Plānotā teritorijas izmantošana,2.redakcija”.4.pielikums. Apvienotā gājēju un veloceliņa alternatīvas.5.pielikums. Kaimiņu īpašuma īpašnieka atteikuma kopija.6.pielikums. Sabiedriskās apspriedes protokols un saņemtās vēstules pēc tās.7.pielikums. Izdrukas no Valsts zemes dienesta datu bāzes.3

kurai patlabak ir kāds lietderīgs pielietojums – betonētais celiņš –, kas jau šobrīd irvisai nekopts, turpinātu fiziski nolietoties un pakāpeniski zaudētu savu funkciju,kļūstot par tādu pašu nevēlamu antropogēnu palieku kā pārējais Īpašums.7

kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotasvisas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamaispozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vaipasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai (Vides aizsardzībaslikuma 3.panta 4.punkts).Šajā IVN būtiskāks ir izvērtēšanas princips, lai nonāktu pie secinājuma, vai paredzētāsdarbības īstenošanas pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā, ieskaitot paredzētāsdarbības pieteicēju kā tieskas sabiedrības locekli, pārsniegs kāpu zonai unprojektējamajam mikroliegumam nodarīto kaitējumu. Tāpat arī piesardzības princips:lai arī mikroliegums joprojām nav izveidots, jāņem vērā, ka šajā vietā pastāvpriekšnoteikumi tāda izveides lietderībai.Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir noteikti vairākos starptautiskajos dokumentos.Vispasaules ANO Galotņu sammitā Johannesburgā 2002.gadā tika pieņemtsIlgtspējīgas attīstības ieviešanas plāns (balstās uz Riodežaneiro deklarācijas), koparakstīja arī Latvija. Šis plāns nosaka trīs galvenos mērķus, kas ir jāsasniedz, lainodrošinātu ceļu uz ilgtspējīgu attīstību. Tie ir: nabadzības novēršana, ilgtspējīgupatēriņa un ražošanas modeļu maiņa, dabas resursu aizsardzība un pārvaldība.Konvencija „Par bioloģisko daudzveidību” 05.06.1992. jeb Riodežaneirokonvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu „Par 1992.gada 5.jūnijaRiodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (izsludināts 08.09.1995.).Konvencijas uzdevumi, kas veicami saskaņā ar tajā ietvertajiem atbilstošajiemnosacījumiem, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīgaizmantošana un godīga, līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale,ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģijunodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgufinansēšanu.Valstīm, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, ir jāizstrādā stratēģijas un rīcībasprogrammas, kas jāintegrē visos nacionālos, tautsaimniecības sektoru(mežsaimniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, enerģētika, transports) unteritoriālos plānos, tai skaitā arī Jūrmalas teritorijas plānojumā. Tādējādi tā ir jāņemvērā arī projektējot viesu namu ar infrastruktūru, t.sk. tā piekļuvei nepieciešamoapvienoto gājēju un veloceliņu.Konvencijas prasības iestrādātas likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”(spēkā esošs no 07.04.1993., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 18.05.2011.) unSugu un biotopu aizsardzības likumā (spēkā esošs no 19.04.2000., ar grozījumiem,kas izsludināti līdz 22.12.2011.).Paredzētās darbības īstenošana nav paredzēta kādā šobrīd īpaši aizsargājamā teritorijā,jo plānotais mikroliegums paredzētā apvienotā gājēju un veloceliņa vietā tā arī līdzšim nav izveidots un nav definētas precīzas tā robežas. Šis novērtējums ir balstīts uzteritorijas vairākkārtēju apsekošanu ar mērķi novērtēt tajā esošo bioloģiskodaudzveidību, identificēt aizsargājamas sugas un biotopus. Secināts, ka daļa teritorijasap paredzēto darbību, iespējams, kādreiz tiks iekļauta jaunveidojamā mikroliegumā,jo atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem mikroliegumi tiek veidoti.9

Konvencija par „Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”16.09.1979. jeb Bernes konvencija Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu „Par1979.gada Bernes konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņuaizsardzību”. Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru, faunu un to dabiskāsdzīvotnes. Sevišķi tiek uzsvērta apdraudēto un izzūdošo sugu aizsardzība.Paredzētās darbības īstenošanas kontekstā šāds biotops ir mežainas jūrmalas kāpas,tomēr Latvijā tas aizņem gandrīz veselu 1% teritorijas un jo īpaši plašā joslāsastopams tieši Rīgas līča dienvidu piekrastē, kur atrodas arī Jūrmalas pilsēta.Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCOkonvencija (1972.) definē jēdzienu „dabas mantojums”: dabas pieminekļi – fizikāli vai bioloģiski veidojumi, vai šādu veidojumugrupas ar īpašu, universālu estētisku vai zinātnisku vērtību; ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas irkādas apdraudētas augu vai dzīvnieku sugas dzīves vieta, kam ir īpašasnozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa; dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes,saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.Valsts pienākums ir nodrošināt kultūras un dabas mantojuma, kas atrodas tāsteritorijā, identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizāciju un nodošanunākamajām paaudzēm. Tādēļ maksimāli jāizmanto esošie valsts resursi unnepieciešamības gadījumā arī starptautiskā, tajā skaitā jebkura pieejamā finansiālā,mākslinieciskā, zinātniskā un tehniskā palīdzība.Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku kultūras un dabas mantojuma aizsardzību,konservāciju un popularizāciju, šīs konvencijas dalībvalstis iespēju robežās unatbilstoši katras valsts apstākļiem centīsies: īstenot atbilstošu politiku, kā mērķis būtu piešķirt kultūras un dabasmantojumam zināmas funkcijas sabiedrības dzīvē, kā arī iekļaut šī mantojumaaizsardzību plānošanas programmās; izveidot, ja tādu nav, vienu vai vairākus kultūras un dabas mantojumaaizsardzības, konservācijas un popularizēšanas dienestus ar atbilstošupersonālu un līdzekļiem; attīstīt zinātniskos un tehniskos pētījumus, lai valsts spētu novērtēt un novērstkultūras un dabas mantojumam draudošās briesmas; veikt atbilstošus juridiskus, zinātniskus, tehniskus, administratīvus un finansupasākumus, lai atklātu, aizsargātu, konservētu, popularizētu un atjaunotu šomantojumu; atbalstīt nacionālo un reģionālo centru izveidošanu un attīstību, kas sagatavospeciālistus kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas jomās un veicinaattiecīgus zinātniskos pētījumus.Kāpu meži uzskatāmi par dabas teritoriju, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība nosaglabāšanas un dabas skaistuma viedokļa. Teritorijā ap paredzēto darbību sastopamiebiotopi veido vizuāli augstvērtīgu Latvijai raksturīgo piejūras ainavu. No otras puses,tieši tā ir arī rekreācijas vērtība, kurai, gan ievērojot saglabāšanas prasības,jānodrošina pieeja un iespēja cilvēkam to baudīt savai atpūtai, ko sekmē arī paredzētādarbība, bez tam kāpu mežiem tieši Jūrmalas teritorijā ir raksturīga arī ar tiem10

harmonējošas Jūrmalas raksturīgās apbūves esamība, kas, ja vien konkrētā apbūveatbilst šīm harmonijas prasībām, konkrētajā pilsētvidē uzskatāma par piejūras ainavasdaudzveidības elementu līdztekus šādai ainavai bez apbūves, nevis par dabiskāsainavas degradēšanu.Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK (21.05.1992.) „Par dabisku biotopu,savvaļas faunas un floras aizsardzību” (Biotopu direktīva) mērķis ir sekmēt bioloģiskodaudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes, savvaļas faunu un floru dalībvalstuteritorijā. Pasākumi direktīvas ietvaros tiek izstrādāti ar mērķi saglabāt un atjaunotEiropas Kopienai nozīmīgas dabiskās dzīvotnes, savvaļas floru un faunu. Par šīsdirektīvas objektu uzskatāmas arī mežainās jūrmalas kāpas.Kāpu mežiem ir augsta ekoloģiskā vērtība, ko nosaka reljefs, hidroloģiskie apstākļi,kā arī mikroklimata daudzveidība, kas rada lielu atšķirīgu augu sabiedrībudaudzveidību salīdzinoši nelielā platībā. Īpaši nozīmīgas ir veco priežu kokaudzes ardabīgu struktūru un daudzveidīgu floristisko sastāvu, kāda ir visa teritorija apparedzēto darbību, izņemot pašu Īpašumu.Sausiem kāpu siliem un mētrājiem ir kaitīga antropogēnā pārslodze, kas pārsniedzzemsedzes noturību. Savukārt mērena izmīdīšana tiem ir pat vēlama, un pašreizējāsantropogēnās slodzes neliels palielinājums, iespējams, varētu būt vismaz nenelabvēlīgs. Galvenie riska faktori piekrastes kāpās ir kokaudzes nociršana vaiizretināšana un intensīva zemsedzes ievainošana vai iznīcināšana, t.i. arī paredzētādarbība.Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/4/EK (28.01.2003.) „Par videsinformācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEKatcelšanu” mērķis ir nodrošināt valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošās videsinformācijas brīvu pieejamību un izplatīšanu, kā arī formulēt pamatnoteikumus, kasreglamentē šādas informācijas pieejamību. Direktīva 2003/4/EK stājās spēkā14.02.2005. Savukārt 25.06.1998. EK parakstīja ANO Konvenciju „Par pieejuinformācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesuiestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, tā saukto Orhūsas konvenciju. Tiesiskonormu attīstībai un pilnveidošanai vides informācijas jomā tika pieņemta EiropasParlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (26.05.2003.), ar ko paredz sabiedrībaslīdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uzsabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes direktīvas85/337/EEK un 96/61/EK.Direktīva 2003/35/EK groza direktīvu 85/337/EEK par informācijas pieejamību, kasietver nodrošināšanu ar informāciju pēc iespējas agrākā stadijā ar vidi saistīto lēmumupieņemšanas procedūrā, informācijas sniegšanas veidu papildināšanu, tai skaitā arīelektronisko saziņas līdzekļu lietošanu un citus aspektus.Paziņojums par viesu nama ar tā infrastruktūru, t.sk. piekļuves nodrošināšanainepieciešamo apvienoto gājēju un veloceliņu, projekta ietekmes uz vidi novērtējumaziņojuma sabiedrisko apspriešanu tika publicēts izdevuma „Jūrmalas pašvaldībasinformācijas biļetens” 13.09.2012. numurā. Jebkurš interesents varēja iepazīties arIVN materiāliem, izteikt savu viedokli un tādējādi piedalīties maksimāli objektīvanovērtējuma nodrošināšanā. Šī ir novērtējuma ziņojuma 3.redakcija, kas atkārtoti11

papildināta un precizēta, ņemot vērā no jauna saņemtos viedokļus. Turpmākainformācija par IVN statusu un aktuālo ziņojumu būs pieejama VPVB mājas lapā.Helsinku konvencija (1974., 1992.) – par Baltijas jūras reģiona jūras videsaizsardzību. Konvencijas mērķis ir Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzība. Projektaattīstītājam jānovērš neattīrītu notekūdeņu ieplūde, kā arī naftas produktu un citubīstamu vielu noplūdes Baltijas jūrā.Paredzētās darbības ietvaros sadzīves notekūdeņus bija plānots attīrīt lokālāsbioloģiskās attīrīšanas iekārtās un pēc tam infiltrēt gruntī. Tomēr, ņemot vērā jūrastiešo tuvumu (~ 50 m), lai arī nelielu, bet iespējamu noskalošanas risku, un tiešātuvumā projektējamo mikroliegumu, šis risinājums jānoraida kā neiespējams. Tā vietānāksies izbūvēt pieslēgumu uz attālajiem (Vakara un Kauguru ielas krustojumā)pilsētas centralizētās kanalizācijas tīkliem. Skat. arī 2.6. un 8.nodaļu.Konvencijas „Par cīņu pret pārtuksnešošanos/ zemes degradāciju valstīs, kurāsnovērojami ievērojami sausuma periodi un/ vai pārtuksnešošanās, jo īpašiĀfrikā" (1994.) mērķis ir cīnīties pret pārtuksnešošanos un samazināt sausumaefektus valstīs, kas sastopas ar nopietnām sausuma un/ vai pārtuksnešošanāsizraisītajām problēmām. Konvencija attiecībā uz Eiropas valstīm nozīmē cīņu pretauglīgas augsnes izniekošanu, kā arī augsnes auglības zuduma novēršanu. Šīkonvencija tiek attiecināta arī uz zemes degradāciju (degradētajām teritorijām), kas,kaut arī nav jārekultivē saskaņā ar prasībām piesārņotām vietām, pamatojoties uzParīzes konvenciju, būtu renaturalizējamas.Viesu nama ar infrastruktūru, t.sk. piekļuves tam nodrošināšanai nepieciešamāapvienotā gājēju un veloceliņa attīstīšanas gaitā maksimāli jāsamazina ietekmes, kasveicinātu zemsedzes un augsnes degradāciju: augšņu erozija: vēja erozija piekrastē, jūras krasta erozija, ko veicinabūvniecība kāpu zonā; punktveida un difūzais piesārņojums: augšņu apbūvēšana, ainavas degradācijaar pamestām būvēm (līdzīgi, kā kaimiņu zemes gabalā Vakara ielā 3), augsnessasāļošanās.Lai novērstu šos faktorus, ir jāparedz papildus pasākumi augsnes erozijas un augsnessasāļošanās novēršanai, apbūve prioritāri jāparedz jau degradētās teritorijās – šajāgadījumā esošo pamatu un jau esošās takas ar betona plāksnēm vietā.1.2. Nacionālo vides aizsardzības normatīvo aktu prasību analīzeVides aizsardzības likums (spēkā esošs no 29.11.2006., ar grozījumiem, kasizsludināti līdz 20.06.2012.) nosaka vispārīgo vides aizsardzības prasību ievērošanu,pieeju vides informācijai, ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā IVNnepieciešamību, vides pārvaldības un vides audita prasības, kā arī reglamentē videsaizsardzības jomā iesaistīto pušu (Ministru kabinets, Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrija, Valsts vides dienests, pašvaldības, sabiedrība) tiesības unpienākumus. Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu unatjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu (2.panta 1.daļa). Likumānorādīto tiesisko normu funkcionēšanu nodrošina citi normatīvie akti.12

Likumā norādīts, ka lēmumus, kas var ietekmēt vidi, pieņem, ievērojot šādusprincipus: princips „piesārņotājs maksā” – persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tāsdarbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu unseku likvidēšanu; piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vaipasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kā ietekme navpietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgslīdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību; novēršanas princips – persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un cituvidei vai cilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas naviespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas; izvērtēšanas princips – jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas varbūtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbībasvai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas varnegatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas videsaizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvaisrezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākumanodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.Pēc IVN procedūras pabeigšanas, lēmuma pieņēmējs par paredzētās darbībasakceptēšanu būs Jūrmalas pilsētas dome.Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (spēkā esošs no 13.11.1998., argrozījumiem, kas izsludināti līdz 14.12.2011.) mērķis ir novērst vai samazināt fiziskoun juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanasnelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicamašajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanasdokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumusnelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, vai aizliegtu paredzētās darbībasuzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos.Saskaņā ar šī likuma prasībām, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) 2011.gadaoktobrī ir veikusi sākotnējo izvērtējumu paredzētajai darbībai – dienesta viesnīcaspamatu rekonstrukcijai par viesu namu un veloceliņa izbūvei zemes gabalos „Vaivari1310” un Vakara iela (posmā zemes gabals „Alkšņu iela 1229” – Rīgas jūras līcis).VPVB 16.11.2011. ir pieņēmis lēmumu Nr.409 „Par ietekmes uz vidi novērtējumaprocedūras piemērošanu” un 25.01.2012. izdevis programmu paredzētās darbības –viesu nama un apvienotā gājēju un veloceliņa izbūves – ietekmes novērtējumam.Likuma 3.panta 1.punkts nosaka, ka: „ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējasagrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanasstadijā”. Uz IVN gatavošanas brīdi paredzētā darbība ir ieceres stadijā, līdz ar tošobrīd nav izstrādāti detalizēti būvniecības risinājumi un rasējumi. Sagatavota tikaigalveno būvju izvietojuma zemes gabalā skice (skat. 1.attēlā). Paredzētās darbībasietekmes uz vidi apzināšana šādā projektēšanas stadijā ļaus jau sākotnēji apzinātbūtiskākās ietekmes un limitējošos faktorus un, ja tiek identificēta kāda aspektabūtiska ietekme, turpmākajos projektēšanas etapos piemērot risinājumus, kas šādu13

ietekmi novērš vai samazina līdz nebūtiskai. Taču tas, ka projekta risinājumi navdetalizēti, ierobežo arī novērtējuma detalizācijas pakāpi.Kārtību, kādā veicams minētais novērtējums, reglamentē MK 25.01.2011. noteikumiNr.83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”. Likums„Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un ar to saistītie MK 25.01.2011. noteikumiNr.83 regulē attiecības starp šajā procesā iesaistītajām pusēm, nosaka to pienākumus,darbību secību, sagatavoto dokumentu saturu, laika grafiku, sabiedrības informēšanas,lēmumu pārskatīšanas kārtību un citas tiesību normas šajā sakarā.Šis novērtējums tiek veikts saskaņā ar MK 25.01.2011. noteikumu Nr.83 prasībām.Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas mērķi ir saglabāt un atjaunotekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību, saglabāt un veicināt vietējosavvaļas sugu daudzveidību, saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu unmājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību, veicināt tradicionālās ainavas struktūrassaglabāšanos, nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.Šīs programmas vadlīniju ievērošana ir ārkārtīgi svarīga piekrastes kāpu zonas unbiotopu saglabāšanas un aizsardzības nodrošināšanai.Likuma „Sugu un biotopu aizsardzības likums” (spēkā esošs no 19.04.2000., argrozījumiem, kas izsludināti līdz 20.12.2012.) mērķi, kas attiecas uz paredzētodarbību, ir: nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus, regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem unsociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām, regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību.Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vairetas sugas un biotopi vai sugas, kas apdzīvo specifiskus biotopus. Īpaši aizsargājamāssugas un biotopi atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Īpaši aizsargājamo sugu un biotopulabvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs var noteikt mikroliegumus.Likumā norādīti zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumi, kas paredz to, kazemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums veicināt sugu unbiotopu daudzveidības saglabāšanu, ziņot par īpaši aizsargājamo sugu un biotopuizmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasībuneievērošanu, neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti unkontroli.Zemes īpašniekiem ir tiesības uz kompensāciju par saimnieciskās darbībasierobežojumiem mikroliegumos.MK 14.11.2000. noteikumi Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu unierobežoti izmantojamo sugu sarakstu” (spēkā esoši no 18.11.2000., argrozījumiem, kas izdarīti līdz 27.07.2004.) apstiprina īpaši aizsargājamo sugusarakstu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, sugas minētasnoteikumu pielikumos. Noteikumos iestrādātas Bonnas konvencijas prasības.14

30.05.2011. sagatavotajā sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumāNr.08/11 (pilns atzinums 1.pielikumā) paredzētās darbības īstenošanas zemes gabalākonstatēta Latvijā īpaši aizsargājama suga – pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.Augs Latvijā izplatīts nevienmērīgi – Piejūras zemienē sastopams diezgan bieži,pārējā teritorijā – reti. Sugas ekotops ir sausi, skraji priežu meži piejūras unkontinentālajās kāpās, smilšainas nogāzes. Paredzētās darbības zemes gabalā augskonstatēts 6 vietās, taču iespējams, ka atradņu skaits ir lielāks.Biotopu eksperte Egita Grolle uzskata, ka aizsargājamās augu sugas eksistenciapdraud augu izplūkšana vai izrakšana ziedēšanas laikā, biotopa izmīdīšana vaiapbūve, kā arī vides eitrofikācija, kā rezultātā izmainītos meža struktūra – rastos sugainelabvēlīgi vides apstākļi. Sugai piemērotākie apsaimniekošanas pasākumi būtubiotopa netraucēta attīstība un saglabāšana pašreizējā stāvoklī. Ieteicama gājēju celiņulabiekārtošana, izmantojot vieglas konstrukcijas dabiskus materiālus (piemēram,koku).MK 05.12.2000. noteikumi Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopuveidu sarakstu” (spēkā esoši no 09.12.2000., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz27.01.2009.) apstiprina īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu.30.05.2011. sagatavotajā sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumāNr.08/11 (pilns atzinums 1.pielikumā) konstatēts, ka visu paredzētās darbībasīstenošanas zemes gabalu, izņemot tā A daļā esošo betona plāksnēm klāto laukumuun ēkas pamatus, veido Latvijā un ES īpaši aizsargājams biotops „Mežainas piejūras(jūrmalas) kāpas”. Biotopa kvalitāte vērtējama kā samērā augsta. Biotops piejūrāsastopams diezgan bieži, bet Latvijas teritorijā neatrodas ārpus Piejūras zemienes.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem konstatēts, kamežainām jūrmalas kāpām (apzināti aptuveni 897 ha) pilsētā ir sastopami gan ļotitipiski un kvalitatīvi biotopi (tipiska veģetācija, dažādvecuma audzes, bioloģiski vecaspriedes), gan arī eitroficētas kāpas, kam raksturīga korinšu, ievu, pīlādžu krūmu stāvaveidošanās un netipiskas zemsedzes sugas. Visizcilākie mežaino jūrmalas kāpu mežiatrodas dabas parka „Ragakāpa” teritorijā, plašas un kvalitatīvas mežainās kāpas irJaunķemeros Ķemeru nacionālajā parkā, mežu masīvā pie Krastciema, starpValteriem un Mellužiem un posmā no Priedaines līdz Vārnukrogam. Kvalitatīviebiotopi vienlaicīgi satur cita aizsargājamā biotopa „Veci vai dabiski boreāli meži” (ESprioritāras nozīmes aizsargājams biotops, kods 9010*) pazīmes un vienlaicīgi ir arīdabiskie meža biotopi. Visvairāk ietekmēta (veģetācijas izmaiņas, aizaugšana)mežaino jūrmalas kāpu josla ir Rīgas līča piekrastē Bulduros un Dzintaros.Mežaino jūrmalas kāpu saglabāšanai ir prioritāra nozīme Jūrmalas pilsētas mežaaizsardzībā. Tajās nav pieļaujama reljefa pārveidošana, apbūve, ieteicamalabiekārtošana tūrisma infrastruktūras veidošanai, vēlams tūrisma vajadzībāmatsevišķus masīvus saglabāt bez speciālas infrastruktūras (labiekārtoti celiņi, soliņi),tādējādi dažādojot apmeklētāju priekšstatu par mežainajām jūrmalas kāpām unpiedāvājot atpūtai relatīvi dabiska biotopa fragmentus, jāturpina pameža izciršanavietās, kur notiek mežaino jūrmalas kāpu aizaugšana.Biotopu eksperte Egita Grolle uzskata, ka aizsargājamo biotopu apdraudošie faktoriteritorijā ap paredzēto darbību ir vienlaidus koku izciršana, dabiskā reljefa15

izmainīšana, kas veicinātu kāpu eroziju vēja un nokrišņu darbības rezultātā.Antropogēnās slodzes palielināšanās gadījumā iespējama vides eitrofikācija,piegružošana un palielināta izmīdīšana. Biotopa struktūras un augu sastāva maiņu varizraisīt krokainās rozes Rosa rugosa ekspansīva izplatīšanās. Potenciālsapdraudējums ir biotopa apbūve.MK 18.12.2012. noteikumi Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanasun apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un tobuferzonu noteikšanu” (spēkā esoši no 01.01.2013.) nosaka mikroliegumuizveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību. Mikroliegumus īpašiaizsargājamo biotopu aizsardzībai izveido biotopiem, kas noteikti MK 05.12.2000.noteikumos Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu".Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju, aļģu sugu(izņemot putnu, zivju un citas ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošas sugas) un biotopusaglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietas platībai.Šīs platības tiek noteiktas 0,1 – 30 hektāru robežās.Mikroliegumus apsaimnieko, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli tāmsugām vai biotopiem, kam mikroliegums izveidots.Saskaņā ar 10.09.2004. biotopu ekspertu (Vija Znotiņa, Kristaps Vilks, IneseSilamiķele) atzinumu, kas sagatavots detālplānojuma „Sabiedriskais centrs Vaivaros,Jūrmalā” ietvaros, paredzētās darbības zemes gabals uz R no betonētā laukuma unpamatiem ir rezervēts mikrolieguma veidošanai biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas”aizsardzībai. Tomēr līdz šim mikroliegums tā arī nav izveidots un nav definētasprecīzas tā robežas.Šo noteikumu 12. punktā noteikts: „Priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanuatbildīgajai institūcijai var iesniegt rakstiski jebkura persona, aizpildot īpašiaizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas(4.pielikums) pirmo daļu, kurai pievieno grafiski vai digitāli attēlotu paredzamomikrolieguma teritoriju mērogā 1:5000 vai 1:10000. Persona, iesniedzot īpašiaizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketaspirmo daļu, var tai pievienot eksperta sagatavotu īpaši aizsargājamās sugas un biotopamikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas otro daļu, kurā ietver sagatavotoinformāciju par plānotā mikrolieguma teritoriju.MK 27.03.2007. noteikumi Nr.213 „Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto,novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiemnodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu” (spēkā esoši no 31.03.2007.) definēkritērijus, ko izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpašiaizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu salīdzinājumā arpamatstāvokli.Saskaņā ar šiem noteikumiem par būtisku kaitējumu neuzskata tādas attiecīgo suguvai biotopa negatīvas pārmaiņas, kas saskaņā ar pieejamo informāciju ir normālas unir mazākas nekā dabiskās svārstības, attiecīgo sugu vai biotopu negatīvas pārmaiņasdabisku iemeslu dēļ, negatīvas pārmaiņas, kas rodas, iejaucoties teritorijuapsaimniekošanā saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības plānu vai īpaši16

aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu, kaitējumu, pēc kā sugas vaibiotopi īsā laikā bez iejaukšanās atjaunojas līdz pamatstāvoklim vai līdz stāvoklim,kas, ņemot vērā attiecīgās sugas vai biotopa atjaunošanās dinamiku, ir līdzvērtīgspamatstāvoklim vai ir labāks par to.Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskāsdarbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās unmikroliegumos” (spēkā esošs no 01.01.2006., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz22.12.2011.) nosaka priekšnoteikumus, pie kādiem piešķirama kompensācija parsaimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajāsaizsargājamās teritorijās, un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību. Likums kākompensāciju veidus nosaka atlīdzību un zemes atpirkšanu (3.pants).Par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbībasierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kas nevar pretendēt uz EiropasSavienības fondu līdzekļiem, atbalsta maksājumu izmaksas kārtību un šo maksājumuapmēru nosaka Ministru kabinets. Tomēr šeit ir runa tikai par lauksaimnieciskās vaimežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un paredzētā darbība nav ne viena, neotra.Likuma 7. 1 pants nosaka arī tiesības prasīt zemes atpirkšanu. Zemes īpašnieks varprasīt tādas zemes atpirkšanu, uz kuras neatrodas būves (ēkas), ja:1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uzzemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabasrezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabasrezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā;2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabasteritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīmazonā pēc tam, kad, pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uzzemi nostiprinātas zemesgrāmatā.Tātad uz mikroliegumiem atpirkšana neattiecas.MK 21.03.2006. noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru parsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās unmikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” (spēkā esoši no 01.04.2006.,ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 07.12.2010.) nosaka kārtību, kādā novērtē atlīdzībasapmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabasteritorijās un mikroliegumos un atlīdzības novērtēšanas metodiku, kā arī atlīdzībasizmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus. Šie noteikumiattiecas tikai uz mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, tātad ne uz paredzētodarbību.MK 30.06.2008. noteikumi Nr.491 „Noteikumi par prioritāro secību zemesgabaluatpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību” (spēkā esoši no03.07.2008., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 05.05.2009.) nosaka zemes atpirkšanasiesniegumu pieņemšanas kārtību un zemesgabalu atpirkšanas prioritāro secību,termiņus un kārtību, kādā izmaksā kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu unatlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību. Tomēr šie noteikumi neattiecas uzmikroliegumiem un līdz ar to uz paredzēto darbību.17

MK 24.04.2007. noteikumi Nr.281 „Noteikumi par preventīvajiem un sanācijaspasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmaspreventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” (spēkā esoši no17.05.2007., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 02.03.2010.) nosaka kārtību, kādānosaka un veic sanācijas pasākumus, ja ir nodarīts kaitējums videi, kāda ir kārtība,kādā novērtē kaitējumu videi un aprēķina preventīvo, neatliekamo un sanācijaspasākumu izmaksas.Attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiembiotopiem sanācijas mērķi ir atjaunot pamatstāvokli, izmantojot primāro, papildu unkompensējošo sanāciju. Atjaunošana, tai skaitā dabiskā atjaunošanās, attiecībā uzkaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiemnozīmē izpostīto dabas resursu vai pasliktinājušos ar dabas resursiem saistīto funkcijuatjaunošanu līdz pamatstāvoklim.Primārā sanācija ir pasākumu kopums, kā mērķis ir atjaunot izpostītos dabas resursusvai pasliktinājušās ar dabas resursiem saistītās funkcijas līdz pamatstāvoklim vaiiespējami tuvu tam.Papildu sanācija ir pasākumu kopums, ko veic attiecībā uz dabas resursiem vai ardabas resursiem saistītajām funkcijām, lai kompensētu primārajā sanācijā pilnīgineatjaunotos izpostītos dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas.Papildu sanācijas mērķis ir sasniegt līmeni, kas līdzīgs dabas resursu vai ar dabasresursiem saistīto funkciju līmenim, kāds tas būtu, ja izpostītā teritorija būtu atjaunotalīdz tās pamatstāvoklim.Ja ar papildu sanāciju nav iespējams veikt atjaunošanu izpostītajā teritorijā, var tiktpieņemts lēmums veikt atjaunošanu alternatīvajā teritorijā. Ja iespējams un tas irlietderīgi, alternatīvā teritorija ģeogrāfiski jāsaista ar izpostīto teritoriju, ņemot vērāietekmētos dabas resursus, skartās īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamosbiotopus.Kompensējošā sanācija ir darbība, ko veic, lai kompensētu dabas resursu vai ar dabasresursiem saistīto funkciju iekšējos zudumus, kas veidojušies no kaitējuma rašanāslīdz brīdim, kad primārā sanācija ir pilnībā iedarbojusies. Šo kompensāciju veidopapildu uzlabojumi īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām vai ūdeņiem izpostītajāteritorijā vai alternatīvajā teritorijā, un to nevar aizstāt ar finansiālu kompensāciju.Kaitējumu īpaši aizsargājamam biotopam (iznīcināšana vai bojāšana, piemēram,piesārņošana, uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgoizrakteņu ieguve) atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katriem 10 m 2iznīcinātā vai bojātā biotopa. Nodarītos zaudējumus īpaši aizsargājamiem mežu unkrūmāju biotopiem neaprēķina, ja mežam nodarītie zaudējumi aprēķināti saskaņā arnormatīvajiem aktiem par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību.Lai aizsargātu dabiskus un mākslīgus objektus no nevēlamas ietekmes, nodrošinātu toekspluatāciju un drošību, 1997.gadā tika pieņemts „Aizsargjoslu likums” (spēkāesošs no 11.03.1997., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 26.10.2011.).18

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātupiesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstuerozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabasresursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīguteritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala:1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, betnav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākasdabiskā sauszemes veģetācija, izņemot, ja pilsētās ir apstiprināts vietējāspašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās navmazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus.Paredzētās darbības īstenošanas vietā detālplānojums nosaka 150 m platu krastakāpu aizsargjoslu,2) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tieknoteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi: pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūvesnosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi,paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldībasteritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums.Apvienotā gājēju un veloceliņa ierīkošanai nepieciešamā zemes lietojumamaiņai būs jāsaņem Ministru kabineta rīkojums.Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus augstāk minētajiem aprobežojumiemaizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad: saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta RVP un atbilstoši vietējāspašvaldības teritorijas plānojumam tiek:o renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;o būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm; ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldībasteritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotasar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, kas ir paredzētāsdarbības gadījums.Atļautās darbības veic, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi (vaisākotnējais) izvērtējums un/ vai saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums parnoslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā arlikuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām.Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts arī: pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt turkājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos. Lēmumi par nožogojumunojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguviūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;19

ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē,meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritorijuapsaimniekošanu vai uzraudzību; rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti arvietējo pašvaldību; novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu unsaliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šimnolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām; pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kadtas nepieciešams atļauto darbību veikšanai; veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai,kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai; kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem,izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki unslimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli.Ne teritorija, ne ēkas netiks nožogotas ar žogu. Apvienotā gājēju un veloceliņaizbūves vietā nāksies nocirst vairāk vai mazāk koku (atkarībā no izvēlētās trasesalternatīvas), tomēr nekāda veida cirtes (ne galveno, ne kopšanas) nav paredzētsīstenot. Mehānisko transporta līdzekļu, t.sk. operatīvo, apkalpes un apkopes, piekļuveprojektējamajam viesu namam notiks pa apvienoto gājēju un veloceliņu līdzīgi, kā tastiek īstenots citās līdzīgās vietās Jūrmalā (skat. arī 1.3.nodaļu). Biotopu saudzēšanasnolūkā nav paredzēts piebraukšanai pie ēkas ierīkot īpašu autoceļu, jo paredzamāsatiksmes intensitāte būs ļoti zema (dažas automašīnas dienā), īpaši ne kūrortsezonā,kad varētu nebūt vispār.Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespējakājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietuierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošoapbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienukilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošoapstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumāvar noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūtpludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem irtiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ.Šobrīd paredzētās darbības zemes gabalu klāj blīvs taku tīkls. Arī pēc paredzētāsdarbības īstenošanas nav paredzēts nekādā veidā ierobežot kājāmgājēju pārvietošanos,gluži otrādi – tiks ierīkots labiekārtots apvienots gājēju un veloceliņš, ko varēsizmantot visi pludmales viesi.Paredzētās darbības ierosinātājs ir iepazinies ar ierobežojumiem krasta kāpuaizsargjoslā un neplāno īstenot nevienu no neatļautajām darbībām – ugunskurukuršana, publisku pasākumu rikošana u.c.Saskaņā ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1148 „Vietējās pašvaldībasteritorijas plānošanas noteikumi” (spēkā ar 10.10.2009., ar grozījumiem, kasizdarīti līdz 23.08.2011.) detālplānojums ir vietējās pašvaldības administratīvāsteritorijas daļas plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas20

plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot un precizējot tajā noteiktāsteritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.Detālplānojumā katrai esošajai un plānotajai zemes vienībai parāda pašreizējoizmantošanu un nosaka: plānoto (atļauto) izmantošanu; teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (ietverot apgrūtinājumus); zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, paredzot ielaspiebraukšanai pie katras jaunizveidotas zemes vienības; ūdens notekas, meliorācijas būves un ierīces un citu tehnisko infrastruktūru; esošo, piegulošo un jaunizveidojamu ielu, velosipēdistu celiņu uninženierkomunikāciju koridoru profilus; labiekārtojuma nosacījumus; adresāciju; citus risinājumus, kas detalizē un precizē vietējās pašvaldības teritorijasplānojuma risinājumus un nosacījumus.Ar Jūrmalas pilsētas domes 26.01.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.4 spēkā irstājies sabiedriskā centra Vaivaros, Jūrmalā detālplānojums, kas ietver arī paredzētāsdarbības īstenošanas zemesgabalu. Tā kā detālplānojums tomēr nav detalizējisparedzētajai darbībai būtiskus un obligātus aspektus (piebraukšana pie katrasjaunizveidotas zemes vienības, labiekārtojuma nosacījumi), ir nepieciešams novērstnepilnības detālplānojumā, to grozot un papildinot.Meža likuma (spēkā esošs no 17.03.2000. ar grozījumiem, kas izsludināti līdz13.02.2013.) mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiemmeža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības,īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakotvienādus pienākumus.Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanāpapildu nosacījumus paredz citi normatīvie akti.Likuma 3.pantā noteikts likuma objekts – mežs un meža zeme, bet 1.pantā – sniegtasmeža un meža zemes definīcijas – „ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kurgalvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā varsasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija irvismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības” un „meža zeme – zeme, uzkuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošiepārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi”.Saskaņā ar likuma 35.pantu, apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskāvaldītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai: nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas; pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas; saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā; veicinātu meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.Tā kā šobrīd plānotais mikroliegums teritorijā ap paredzēto darbību nav izveidots, tāuzskatāma par meža zemi. Lai ierīkotu apvienotu gājēju un veloceliņu ar21

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem (2010. – 2022.)grafiskā daļa „Plānotā (atļautā) izmantošana” betonēto pamatu vietu zonē kā 10JDteritoriju, t.i. jaukta darījumu apbūve.Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem(turpmāk tekstā – Apbūves noteikumi), jauktas darījumu apbūves teritorijas irnoteiktas daudzfunkcionālai komerciālu un sabiedrisku uzņēmumu attīstībai. Šoteritoriju galvenie atļautās izmantošanas veidi ir saistīti ar tirdzniecību,pakalpojumiem un citām publiskām funkcijām. Teritorijās tiek ierobežota dzīvojamāsapbūves attīstība, tajās aizliegts veidot ražošanas uzņēmumusAtļautā izmantošana jauktā darījumu apbūves teritorijā (10JD): pludmales centrs; sabiedriskās ēdināšanas objekts; kūrorta objekts.Apbūves noteikumu 1.pielikumā „Teritorijas atļautās izmantošanas veidu iedalījums”atšifrēti dažādi pakalpojumu objekti, t.sk. kūrorta objekti, un tie ir:ārstniecības iestāde,sanatorija, kūrorta poliklīnika, procedūru kabineti, peldiestāde (vannu māja), atklātidūņu un ūdeņu baseini, baseini atklātā ūdenī (norobežota akvatorijas daļa vai peldošsbaseins), viesnīca, pludmales centrs. Viesnīcai, savukārt, ir viesu mājai identiskadefinīcija – viesu izmitināšanas un apkalpošanas objekts, kurā ir vismaz 4 numuri.Tātad viesu māja jeb viesu nams ir kūrorta objekts.Viss pārējais zemes gabals ārpus esošajiem pamatiem zonēts kā dabas teritorija.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā dabas teritorijas iedalītas vairākās grupāsatkarībā no dabiskajiem apstākļiem, dabas vērtībām, aizsardzības statusa un atļautālabiekārtojuma līmeņa.10D2 zonas noteiktas teritorijās, kur ir konstatēti Eiropas nozīmes aizsargājamidabiskie pļavu un meža biotopi, kā arī vietās, kur saglabājušās dabiskās ekosistēmas.Dabas teritorijas bagātina pilsētbūvniecisko ainavu un uzlabo dzīves vides kvalitātikūrorta pilsētāDabas teritorijas (10D2) atļautā izmantošanai: dabas aizsardzības infrastruktūra; gājēju kustības infrastruktūra; brīvdabas atpūtas infrastruktūra.Paredzētās darbības apvienotais gājēju un veloceliņš ar piekļuves funkciju viesunamam atbilst brīvdabas atpūtas infrastruktūrai – tas būs labiekārtojuma elements, kaspieejams publiskai lietošanai visiem pludmales apmeklētājiem.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā iekļauts papildus nosacījums, kalabiekārtojuma projekta sastāvā dabas teritorijās jāveic teritorijas bioloģiskāsdaudzveidības izpēte un risinājumi jāizstrādā, pamatojoties uz tās rezultātiem.Paredzētās darbības teritorijā veiktas pat 2 šādas izpētes.10.09.2004. ir saņemts biotopu ekspertu (Vija Znotiņa, Kristaps Vilks, IneseSilamiķele) atzinums (pilna atzinuma kopija 2.pielikumā) par teritorijas esošās dabas25

pamatnes turpmāku apsaimniekošanu. Eksperti ir konstatējuši, ka teritorijas (starppludmali, Skautu ielu, Asaru prospektu, Atbalss ielu un Vakara ielu) ziemeļu daļāraksturīgs dabiski veidojies un attīstījies ļoti vecs priežu mežs, kam raksturīgas šādasbioloģiskajai daudzveidībai īpaši nozīmīgas struktūras: dažādvecuma, dabiskiatjaunojusies audze, atsevišķi ļoti veci koki, koki ar deguma rētām, koki ar resniemzariem, koki ar liela izmēra sausiem zariem, dzeņveidīgo sakalti koki. Izteikts kāpureljefs, divas ūdensteces dabiskās gravās. Audzi veido dažādu paaudžu un izmērupriedes. Izklaidus konstatētas smiltāju neļķes Dianthus deltoides un Latvijā īpašiaizsargājamās augu sugas pļavas silpurenes Pulsatilla pratensis atradnes. Šo suguklātbūtne liecina par meža dabiskumu. Visu šo teritoriju (Rīgas VVM, Kāpu VM39.kvartāla, 4., 10.nogabals un 5.nogabala rietumu daļa) nepieciešams saglabāt kādabas pamatni un tajā ieteicams projektēt mikroliegumu.Eksperti rekomendē cita starpā: nepārveidot kāpu reljefu; uzlabot teritorijas labiekārtojumu, taku tīklu veidot mērķtiecīgai gājējuplūsmas virzīšanai neskarot mikroliegumus un nepieļaujot kāpu zemsedzesizbradāšanu; nepieļaut jaunas apbūves veidošanu Rīgas līča piekrastes krasta kāpuaizsargjoslā bez apbūves.30.05.2011. sagatavotajā sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumāNr.08/11 (pilns atzinums 1.pielikumā) secināts, ka, neskatoties uz to, ka visuparedzētās darbības īstenošanas zemes gabalu, izņemot tā A daļā esošo betonaplāksnēm klāto laukumu un ēkas pamatus, veido Latvijā un ES īpaši aizsargājamsbiotops „Mežainas piejūras (jūrmalas) kāpas”, paredzētā darbība (viesu nams uzesošiem pamatiem un apvienotais gājēju un veloceliņš) ir pieļaujama, ievērojot: ieteicamāka būtu gājēja un veloceliņa plānošana pa jau esošo taku, pēciespējas saglabājot platības ar dabisko veģetāciju; atsevišķu koku izciršana būtisku kaitējumu sastopamajām augu sugāmneradīs, tomēr tā var izraisīt lokālu kāpu eroziju. Nebūtu pieļaujama priežu ardiametru 50 un vairāk centimetru izciršana; celiņu būvei būtu nepieciešams izmantot dabiskus materiālus – koku, smilti,granti u.c. Šādu celiņu izbūve radīs mazākus apkārtējās vides bojājumus unatstās mazāku ietekmi uz ainavu. Celiņa platumam jābūt maksimāli šaurākam,izvairoties no nevajadzīgas koku ciršanas un neierobežojot augu sēkluizplatību visā biotopā; aizsargājamā biotopa teritorijā aizliegtas darbības, kas radītu dabiskā reljefaizmaiņas (kāpu norakšana); viesnīcas apkārtnes labiekārtošanas vajadzībām nebūtu pieļaujama kāpuapstādīšana ar krāšņumaugiem vai zālāja ierīkošana priežu meža teritorijā.Tātad gan teritorijas plānojums, gan biotopu eksperts atzīst viesu nama izbūvi parīstenojamu paredzētajā vietā, ievērojot minētos nosacījumus.Kā Jūrmalas pilsētas domes 26.01.2005. saistošie noteikumi Nr.4 spēkā ir sabiedriskācentra Vaivaros, Jūrmalā detālplānojums, kas ietver arī paredzētās darbībasīstenošanas zemesgabalu. Detālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt vietējāspašvaldības teritorijas plānojuma detalizāciju plānotajā teritorijā. Kopumādetālplānojuma teritorija aptver 37,95 ha lielu platību.26

Detālplānojuma grafiskajā daļā „Esošā teritorijas izmantošana” paredzētās darbībaszemesgabals, kā arī teritorijas uz A un R no tā ir zonētas kā dabas pamatne.Detālplānojuma grafiskajā daļā „Plānotā teritorijas izmantošana, 2.redakcija”paredzētās darbības īstenošanas vietā esošie dienesta viesnīcas pamati ir atzīmēti arlietošanas mērķi PK2, betona plāksnēm izliktais laukums un no tā uz D ir paredzētastehniskās apbūves teritorijas (T2, T3, T4), bet pārējā teritorija uz R (PK5 un PK6) irrezervēta jaunveidojamam mikroliegumam „Mežainas jūrmalas kāpas”.PK – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla bezapbūves. Šajā joslā apbūve atļauta vienīgi apzīmētajās vietās (dienesta viesnīcasbetona pamati tādi ir). Apbūves veids: atpūtnieku aprūpei paredzētu ēkurekonstrukcija, ierīkošana (paredzētā darbība – viesu nams – tāda ir), kā arī esošošāda tipa ēku un būvju paplašināšana, ieskaitot gājēju un velosipēdistu takas. Atļautskonkrēts objekts: rekonstruējams pludmales apkalpes objekts. Rekonstruējamo esošoobjektu maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi.PK2 zonā paredzēts rekonstruēt esošo objektu pludmales apkalpes vajadzībām. Tā irparedzētā darbība – viesu nama izbūve.PK5 un PK6 – apzīmētajā laukumā projektējams meža biotopu mikroliegums. PK5zonā paredzēts rekonstruēt esošo pagrabu un veikt labiekārtošanu saskaņā armikrolieguma dabas aizsardzības plānu. Jāatzīmē gan, ka, pirmkārt, mikroliegumsnav izveidots, otrkārt, mikroliegumiem netiek sastādīti dabas aizsardzības plāni.T2, T3, T4 – inženierkomunikāciju trase.Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka, ka atļautsveidot vienīgi tādas zemes vienības, kam tiek nodrošināta piekļūšana, atbilstoši šonoteikumu prasībām. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta šādos gadījumos: zemes vienībai ir pieslēgums vai ir iespējams izbūvēt pieslēgumu D vai Ekategorijas ielai; zemes vienībai ir pieslēgums C vai B kategorijas ielai; zemes vienība robežojas ar C kategorijas ielu apbūvētās teritorijās unpieslēguma risinājums ir izstrādāts detālplānojuma sastāvā.Pie tam ēku būvniecība zemes vienībā ir atļauta tikai pēc pieslēguma vai piebraucamāceļa izbūves, ko veic būvniecības ierosinātājs. Zemes vienībās ir jānodrošinaoperatīvo un apkalpes dienestu autotransporta piekļūšana ēkām un citām būvēm tāszemes vienības robežās, kurā atrodas būve.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem izstrādes materiālos irdots skaidrojums, ka prasības piekļūšanai ietver nosacījumus piebraukšanas iespējunodrošināšanai būvēm. Prasības ietver minimālos nosacījumus pieslēgumu unpiebraucamo ceļu izbūvei. Lai drīkstētu veidot jaunu zemes vienību vai veiktbūvniecību, jābūt piebraukšanas iespējām līdz publiski pieejamai ielai (ceļam),jānodrošina iespēja piebraukt operatīvajam transportam. Mutiskā konsultācijā28.05.2012. Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes pārstāvis precizēja, ka Apbūvesnoteikumos minētās prasības piebraucamo ceļu garumam un platumam attiecas tikai27

uz gadījumiem, kad vienu un to pašu ceļu izmanto vairāki īpašumi un tas tiek izdalītskā atsevišķa zemes vienība. Gadījumos, kad piebraukšanas iespējas tiek nodrošinātastikai vienai zemes vienībai caur vienu citu zemes vienību (kā tas būtu šajā IVNvērtētajā gadījumā, ja pirms būves uzsākšanas viesnīcas pamati tktu izdalīti atsevišķāzemes vienībā), vai kad piebrauktuvas būvēm tiek veidotas pa to pašu zemes vienību,kurā atrodas būves (kā tas būtu šajā IVN vērtētajā gadījumā, ja līdz būves uzsākšanaszemes vienības netiktu izdalītas), Apbūves noteikumi reglamentē piebraukšanu tikailīdz zemes gabala robežai, brauktuves parametrus pa zemes gabalu līdz ēkāmApbūves noteikumi neregulē, bet, protams, tiem jābūt tādiem, lai piebraukšanasiespējas fiziski būtu pilnvērtīgi nodrošinātas, citādi prasība nodrošināt piekļuvesiespējas nav uzskatāma par izpildītu un tādu projektu nevar saskaņot.Detālplānojuma izstrādes laikā saņemti nosacījumi no vairākām institūcijām, t.sk.Jūrmalas pilsētas domes Labiekārtošanas un komunālās saimniecības nodaļas07.02.2002. vēstule Nr.01.1-13/530 „Par projektēšanas nosacījumiem”, kurā irizvirzīts nosacījums „izstrādāt piebraucamo ceļu projektu, t.sk. garenprofilu unšķērsprofilu tipus, paredzot izbrauktuves uz zemesgabaliem”.Tomēr detālplānojumā paredzētās darbības īstenošanai izdalāmajam jaunajamzemesgabalam (jeb, kamēr nav izdalīts – plānotajai būvei caur zemes gabalu, kurā tāatrodas) piebraukšanas iespējas ar autotransportu nav paredzētas. Saskaņā argrafiskajā daļā „Transporta shēma, 2.redakcija” paredzēto, pie rekonstruējamāsdienesta viesnīcas (esošajiem betona pamatiem) piekļūt iespējams tikai pa gājēju unveloceliņiem. Pie tam vienīgais veloceliņš paredzēts pa inženierkomunikāciju trasi(T2, T3, T4).Tātad tas, ka detālplānojums paredz veidot jaunu zemesgabalu, bet neparedzautotransporta piekļuvi jaunajam zemesgabalam atbilstoši pilsētas plānojumaprasībām, ir detālplānojuma nepilnība, kas jānovērš ar detālplānojuma precizējumu šāIVN rezultātā.Teritorijas R malā Vakara iela, sākot no Krūkļu ielas uz jūras pusi, paredzēta kāgājēju ceļš uz pludmali uz koka laipām. Tomēr attiecībā uz piekļuves iespējām,mutiskā konsultācijā 28.05.2012. Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldē skaidroja, kapiebraukšanu ēkai tās īpašniekiem, viesiem, apkalpojošajam personālam unpakalpojumu sniedzējiem (būvtehnika, atkritumu izvešana u.tml.) iespējamsnodrošināt pa Vakara ielas posmu, kas zonēts kā gājēju ceļš uz pludmali uz kokalaipām, tam saņemot īpašas atļaujas.28

2. VIDES STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS UN PAREDZĒTĀSDARBĪBAS RAKSTUROJUMS2.1. Paredzētās darbības vietas un apkārtnes dabas vērtīburaksturojumsJūrmala atrodas Piejūras ainavzemē (Rīgas ūdeņu un silaines un Tīreļu ainavuapvidū). Šīs īpatnējās dabas teritorijas raksturīgākās dabas ainavas ir piekrastes kāpas,kas stiepjas samērā šaurā joslā gar jūras krastu, un plaša pārmitru un pārpurvotulīdzenumu zona, kas atrodas aiz kāpu joslas.Piekrastes kāpu joslai, ko Jūrmalas pilsētā veido Litorīnas jūras līdzenuma un tagadējājūras krasta kāpas, raksturīgs īpatnējs, labi artikulēts un sarežģīts reljefs (kāpu grēdas,pauguri, pauguru grupas, kāpu masīvi, kāpu pauguraines, pārpūsti ciļņoti līdzenumiu.c.). Piekrastes kāpu ainava pieder pie jaunākajām, tātad nestabilākajām Latvijasdabas ainavām. Tā ir ainaviski ļoti pievilcīga ar augstu rekreācijas (un arī terapeitisko)potenciālu.Kāpu mežiem ir augsta ekoloģiskā vērtība, ko nosaka reljefs, hidroloģiskie apstākļi,kā arī mikroklimata daudzveidība, kas rada lielu atšķirīgu augu sabiedrībudaudzveidību salīdzinoši nelielā platībā. Īpaši nozīmīgas ir veco priežu kokaudzes ardabīgu struktūru un daudzveidīgu floristisko sastāvu. Vietām biotops ir veidojiesprimāri, dabiski aizaugot atklātām sekundārām kāpām, kas liecina par pirmatnīgosapstākļos notiekošiem procesiem. Kāpu mežiem ir daudzveidīga sociālekonomiskanozīme: rekreācijā, sportā, mežainas piejūras kāpas ir nozīmīgs objekts 20. un 21. gs.Latvijas mākslā. Biotops ir aprakstīts dažādu vēstures posmu rakstītajos avotos, tajāskaitā teikās un hronikās.Kāpu meži veidojas uz smilts vai podzolētas smilts augsnes, mitrākās ieplakās varuzkrāties kūdra un var novērot augsnes glejošanos. Tomēr smilts ir noteicošā videsveidotāja. Līdz ar to dominē ar barības vielām samērā nabadzīgi augu augšanasapstākļi. Lielu bioloģisko daudzveidību nosaka dažāds kāpu augstums, kā arīstarpkāpu ieplakās esošie atšķirīgie mitruma apstākļi. Priežu meži ir gaiši – ar skrajukoku un krūmu stāvu. Kāpu reljefs rada dažādi pret sauli eksponētas virsmas, kassamērā nelielā platībā rada atšķirīgus apgaismojuma un temperatūras apstākļus, kā arīatšķirīgu vēja ietekmi. Mikroklimata daudzveidību nodrošina kāpu mija ar pārmitrāmieplakām. Būvniecība un būves to ekspluatācijas gaitā rada mikroklimata izmaiņas –mitruma režīms, drenāža, noēnojums, cilvēku un tehnikas pārvietošanās radītā slodze.Piekrastes kāpas ir rets dabas veidojums gan Eiropā, gan pasaulē. Latvija ir viena nodažām Eiropas Savienības valstīm, kur sastopamas dabiskas ar mežu klātas kāpas, kāarī viena no retajām valstīm, kur liela daļa no mežainām piejūras kāpām pagaidāmnav būtiski pārveidotas. Latvijā kāpas aizņem mazāk par 1% no teritorijas, plašākāpiekrastes kāpu josla ir Rīgas līča dienvidu piekrastē, kur atrodas arī Jūrmalas pilsēta.Kāpas ir trausls dabas veidojums – atkailinātas (ja tiek ievainota vai iznīcināta kāpuveģetācija) tās strauji tiek pakļautas vēja un ūdens erozijai.Galvenie biotopi kāpu joslā ir sausieņu priežu meži: sili, mētrāji, kas pieder pieLatvijā mazizplatītiem meža tipiem (sili aizņem 1% no Latvijas mežu kopplatības,29

mētrāji – 2,5%), un lāni. Arī paredzētās darbības teritorija un tai piegulošās platībasuz A un R galvenokārt raksturojamas kā tipisks Piejūras zemienes priežu sausieņumežs. Biotops veido vizuāli augstvērtīgu Latvijai raksturīgo piejūras ainavu. Tajāiekļauti arī citu biotopu, kas mazāki par 0,1 ha, ieslēgumi, t. sk. pārmitri biotopi, kasattīstījušies starpkāpu ieplakās, – līdz 30 m plati, pārmitri reljefa pazeminājumi arkrūmājiem vai pārmitriem mežiem, – līdz 3 ha lieli baltalkšņu, melnalkšņu un jauktukoku meži, krūmāji, jo tie veido daļu no vienota mežainu piejūras kāpu kompleksa.Tiek iekļauti arī atvērumi, vējgāzes, degumi, izcirtumi, jaunaudzes, degradētas vietas,ja to kopplatība nepārsniedz 10% no visa biotopa, un vienlaikus tos raksturo biotopamatbilstošie apstākļi un sugas, kā arī tie ir daļa no vienota mežainu piejūras kāpukompleksa.Kāpas ir dabiska iekšzemes aizsargjosla, kas norobežo iekšzemi no dinamiskajiemprocesiem jūras krastā. Mežainas kāpas ir gandrīz pilnībā nostiprinājušās dabiskajāvidē un izmaiņas var izraisīt tikai īpaši spēcīgas vētras. To ietekmi var pastiprinātdažādi antropogēnie faktori. Būtiskākie no tiem – dažādas intensitātes mežizstrāde,rekreācija vai būvniecība, kas, pilnībā vai daļēji iznīcinot augāju, var izraisīt lokālueroziju.Sausie kāpu sili un mētrāji ir vieni no visvieglāk ievainojamajiem Latvijas mežiem, jomeža zemsedze un zemsega tajos ir trausla un nenoturīga. Galvenie riska faktoripiekrastes kāpās tāpēc ir kokaudzes nociršana vai izretināšana un zemsedzesievainošana vai iznīcināšana. Tāpēc jebkādas darbības, kas notiek tiešā kāpu joslā irdetalizēti izvērtējamas, jo ievērojamu ilgtermiņa ietekmi var radīt ne tikai būvniecība,bet arī netiešie ar to saistītie aspekti. Paredzētās darbības kontekstā jāņem vērāaizbūvētās platības, traucētie dabiskie drenāžas procesi, izmīdījumi, izbraukājumi,ietekme uz ainavu, biotopa fragmentācija, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanasiespējas.Biotopa normālai pastāvēšanai tomēr ir nepieciešama mērena slodze: gan dabiskā –vētras, ugunsgrēki, gan antropogēnā – mērena nostaigāšana u.c., lai mazinātuhumusvielu uzkrāšanos un kavētu sēklaudžu dīgšanu, kas veicinātu neraksturīgalakstaugu stāva izveidošanos un aizaugšanu ar parasto egli Picea abies un citiemkokaugiem.Jāuzsver, ka nepieciešamo traucējumu (ugunsgrēki, vētras, mērena nostaigāšana u. c.)apjomam iztrūkstot, notiek dabiska biotopa pārveidošanās barības vielām bagātākāsekosistēmās. Negatīvs faktors ir pārāk liels traucējumu apjoms, piemēram, biežiugunsgrēki vai blīva apbūve. Atsevišķos gadījumos biotopu negatīvi ietekmē smiltsiegūšana, kas samazina eolo nogulumu apjomu un platību. [ES īpašas nozīmesaizsargājamo biotopu Latvijā noteikšanas metodika, Latvijas dabas fonds, 2010].Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem stratēģiskā ietekmesuz vidi novērtējuma vides pārskata ziņojums atzīmē, ka dabisko meža biotopuinventarizācija iepriekšējā laika periodā nav veikta visos mežos, uz kartēm tieidentificējami vietās, kur lielākā blīvumā atzīmētas bioloģiski vecas priedes (arīozoli). Tās sastopamas Ķemeru nacionālā parka mežos, Rīgas līča krasta kāpuaizsargjoslā, ozoliem Druvciemā (Slokas ielā 92) noteikts aizsargājamo koku statuss,taču bioloģiski vecu koku grupas Jaunķemeros uz austrumiem no Ķemeru nacionālāparka teritorijas, mežā starp Kaugurciemu un Vaivariem (arī paredzētās darbības30

teritorija), pie Krastciema, starp Valteriem un Mellužiem, starp Mellužiem,Druvciemu un Jaundubultiem, starp Majoriem, Dzintariem un Bulduriem, starpLielupi, Stirnuragu un Buļļuciemu un arī Vārnukroga apkārtnē atrodas ārpusteritorijām ar noteiktu aizsardzības statusu. Tādēļ vienīgais to saglabāšanas veids irnoteikt ierobežojumus to izciršanai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.Uzsvērts, ka Vaivaros, teritorijā aiz atpūtas parka „Nemo” uz rietumiem Talsu šosejasvirzienā atrodas bioloģiski vērtīga meža teritorija. Tāpēc tā iekļauta 10D2 zonā un tāir paredzētās darbības teritorija.30.05.2011. veikta Īpašumu jeb paredzētās darbības vietu ieskaujošā zemes gabalaapsekošana, augu sugu sastāva un biotopu inventarizācija. Atzinumu sagatavojusisertificēta biotopu eksperte Egita Grolle. Tālāk izmantoti dati no minētā atzinuma(pilns atzinums pievienots 1.pielikumā).Viesu nama būvniecībai paredzētais Īpašums atrodas kāpās, tieši aiz pludmales zonas.Apkārtnes reljefs ir viļņots, to veido kāpu pauguri, vaļņi un ieplakas. Lielāko daļuteritorijas aizņem dabīgi izveidojies priežu mežs, koku stāvā dominē parastā priedePinus sylvestris. Krūmu stāvs ir vidēji blīvs, vietām izretināts vai tā nav vispār.Sastopamās sugas – parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, parastais krūklis – Frangulaalnus. Šajā Jūrmalas pilsētas daļā lielā mērā ir saglabājušies relatīvi netraucēti dabasapstākļi, tāpēc detālplānojumā visa šī teritorija ir rezervēta nākotnē veidojamammikroliegumam (skat. 3.pielikumu). Mikroliegums līdz 2013.gada aprīlim nav ierīkotsun nav definētas precīzas tā robežas, kā arī nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumiun aizliegtās darbības.Tālāk uz D pusi dominē ilgstoši veidojušies dabiski vai pusdabiski meži uz piejūraskāpām ar labi attīstītu kokaudzes struktūru un raksturojošo, ar mežu saistīto, sugukopu. Biotopa pionierstadijas ir gan bērzu Betula spp., gan jaukti meži ar lapukokiem, gan pioniermeži ar balto vītolu Salix alba mitrās starpkāpu ieplakās, kasattīstās par pārmitru jauktu mežu vai dumbrāju. Parastās priedes Pinus sylvestris unalkšņu Alnus spp. meži aizņem arī 95% teritorijas ap paredzēto darbību, bet, protams,ne pašu Īpašumu. Sīkāks biotopu un to pārstāvošo sugu uzskaitījums ir sniegtseksperta atzinumā, kas pievienots 1.pielikumā.Gar zemes gabala ziemeļu daļu konstatēts ES aizsargājams biotops „Priekškāpas”, kasir saistīts ar jūras un viļņu darbību. Lai pasargātu kāpu no izskalošanas vai nopūšanas,tā ir apstādīta ar kārkliem. Šeit ir sastopama arī jau iepriekš minētā pļavas silpurene,kā arī divās vietās jūrmalas pērkoņamoliņš Anthyllis maritima. Pērkoņamoliņaekotops ir sausi meži kāpās, suga Latvijā ir sastopama reti, pie apdraudošajiemfaktoriem var minēt biotopa izbradāšanu, kāpas apstādīšanu vai veģetācijas blīvumapalielināšanos dabiskās sukcesijas rezultātā, ja nenotiek dabiska jūras viļņu un vējaiedarbība. Sugas eksistences nodrošināšanai ir nepieciešama biotopa saglabāšanapatreizējā stāvoklī, neveicot papildus kāpu apstādīšanu ar krūmu sugām un nepieļaujotkāpu biotopa izbradāšanu vai cita veida mehānisku iznīcināšanu. Pieapsaimniekošanas prasībām obligāti būtu ieteicama izmīdīšanas un izbradāšanasaizliegšana, ierīkojot gājēju celiņus no vieglas konstrukcijas dabiska materiāla.Kopumā teritorija ir uzskatāma par dabisku, piegulošo teritoriju uz ziemeļiem veidopludmale un jūra, pārējā daļā turpinās ar priežu mežu apaugušas kāpas ar nelielām31

savrupmāju un mazdārziņu, kā arī sabiedrisko ēku apbūves zonām. Pēc ESaizsargājamo biotopu Latvijā noteikšanas rokasgrāmatas, zemes gabalu, izņemotaustrumu daļā esošo ar betona plātnēm klāto laukumu un ēkas pamatus, veido Latvijāun ES īpaši aizsargājams biotops „Mežainas piejūras (jūrmalas) kāpas”. Esošā biotopakvalitāte ir vērtējama kā samērā augsta. Teritorijā ir sastopamas vienas vecuma grupaspriedes, ir atsevišķas priedes, kā diametrs sasniedz 50 – 55 cm.Antropogēnās slodzes ietekme šobrīd ir vērtējama kā neliela. Teritoriju šķērso visaiblīvs celiņu tīkls, kas vietām klāts ar betona plāksnēm, tomēr kāpu erozija izmīdīšanasietekmē nav konstatēta un ir saglabājusies biotopam raksturīgā dabiskā auguveģetācija un struktūra. Teritorijā ir sastopama Latvijā īpaši aizsargājama augu suga –pļavas silpurene Pulsatilla pratensis. Augs Latvijā izplatīts nevienmērīgi, Piejūraszemienē tas ir sastopams bieži, pārējā teritorijā – reti. Sugas ekotops ir sausi, skrajipriežu meži piejūras un kontinentālajās kāpās, smilšainas nogāzes. Pētītajā teritorijāaugs ir konstatēts sešās vietās, taču iespējamo atradņu skaits ir lielāks (ekspertaatzinums).Gan vēsturiski, gan mūsdienās mežainas piejūras teritorijas apdraud vairāki –galvenokārt cilvēka darbības izraisīti – faktori. Būtisku negatīvu ietekmi radarekreācija, kas nereti veicina arī vides eitrofikāciju, kā rezultātā būtiski mainās augusabiedrību sastāvs. Biotopu negatīvi ietekmē apbūve, t. sk. ceļu rekonstrukcija unjaunbūve. Šis apstāklis ir jāņem vērā viesu nama un apvienotā gājēju un veloceliņaplānošanas un ierīkošanas gaitā. Jāņem vērā drenāžas apstākļu izmaiņas, augsnessablīvēšanās un citi dabisko vidi ietekmējošie faktori gan būvniecības, gan arīekspluatācijas gaitā.Biotopa labvēlīgas aizsardzības statusa nodrošināšanai piemērotākā apsaimniekošanabūtu netraucēta attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnāsslodzes kontrole. Pašreiz konstatētā kāpu zonas izmīdīšana vēl ir pieļaujamās robežās,bet nebūtu vēlama tās intensitātes palielināšanās. Nepieciešams ekspansīvās augusugas – krokainās rozes Rosa rugosa monitorings, lai nepieļautu tās tālākuizplatīšanos.Aizsargājamās pļavas silpurenes eksistenci apdraud augu izplūkšana vai izrakšana tāsziedēšanas laikā, biotopa izmīdīšana vai apbūve, kā arī vides eitrofikācija, kurasrezultātā izmainītos meža struktūra – rastos sugai nelabvēlīgi apstākļi. Sugaipiemērotākie apsaimniekošanas pasākumi būtu biotopa netraucēta attīstība unsaglabāšana patreizējā stāvoklī. Ieteicama gājēju celiņu labiekārtošana, izmantojotvieglas konstrukcijas, dabiskus materiālus (piemēram, koku).Pats Īpašums pašreizējā stāvoklī ir vidi degradējošs faktors. Nepabeigtie pamati unbetonētais laukums citādi maz skartajā kāpu mežā pie pludmales atstāj nesakoptas unnovārtā pamestas antropogēnas vides iespaidu. Teritorijas neskartības un dabiskumaaspektā arī nekoptais vecu betona flīžu celiņš ar platām izmīdītām takām abpus tam irnepievilcīgs elements. Šo vides nesakoptības faktoru degradējošo ietekmi plašākasteritorijas kontekstā pasvītro grausti un gruveši uz iekšzemes pusi piegulošajā zemesgabalā Kauguru ielā 3. Tomēr sakarā ar visu šo neglīto ainavisko elementu mazoaugstumu to nelabvēlīgā ietekme ir izteikti lokāla: Īpašumu ieskaujošais mežs gan irskrajš un tālu caurredzams, tomēr betona veidojumi atrodas tikai uz pašas zemes unīpaši neduras acīs, savukārt Kauguru ielas gruvešus pašreizējā nepilna stāva augstumā32

aizsedz kāpu valnis un apaugums, tāpēc vienlaikus šie degradējošie ainavas elementiredzeslaukā nesastopas.2.2. Paredzētās darbības un tai piegulošo teritoriju apraksts,pieejamie infrastruktūras objekti2.2.1. Paredzētā darbībaParedzēto darbību ir plānots īstenot paredzētās darbības pieteicējam piederošajosnekustamajos īpašumos: jaunbūvē (kadastra Nr.1300 017 1310 002) un divās ar tosaistītajās izbūvēs: pie pamatiem esošs betonēts laukums (kadastra Nr.1300 017 1310050) un betona flīzēm klāti celiņi (kadastra Nr.1300 017 1310 051) (līdz šim unturpmāk tekstā – Īpašums). Darbības nodrošināšanai Īpašuma īpašnieks uz 10 gadiemnoslēdzis zemes nomas līgumu (12.11.2010. līgums Nr.2089-Z/2) ar Īpašumuieskaujošā zemes gabala „Vaivari 1310” (kadastra Nr.1300 017 1310) īpašnieku – LRFinanšu ministriju. Saskaņā ar detālplānojumu betonētie pamati, laukums un totuvākā apkārtne tiks izdalīta kā atsevišķs (jaunveidojams) zemes gabals. Šobrīd šajāsakarā nekādas rīcības vēl nav notikušas – ne veikti uzmērījumi, ne izdarītisaskaņojumi, ne izdarītas atzīmes zemesgrāmatā.Atbilstoši teritorijas plānojumam un reālajai situācijai dabā, zemes gabals izvietotsteritorijā „Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla bezapbūves”. Īpašuma sastāvā ietilpstošie savulaik neuzbūvētās dienesta viesnīcaspamati aizņem 150,1 m 2 platību. Teritoriju šķērso blīvs taku tīkls, un tā daļa šo taku,kas izliktas ar betona plāksnēm, ietilpst Īpašumā. Ārpus takām acīmredzamazemsedzes izmīdīšana un kāpu erozija nav konstatēta, izņemot nomīdītas joslas abpusbetonētajām takām līdz 3 m kopējā platumā un tāda paša platuma nomīdītu takuturpinājumā aiz pamatiem, kur flīžu ceļš izbeidzas. Tas liecina, ka betonētais takasplatums (~ 70 cm) nav pietiekams tās lietotājiem: pa to nav iespējams iet pat diviemcilvēkiem blakus, savukārt, piemēram, bērnu ratiņus pa izšķobītajām flīzēm naviespējams pastumt un arī riteņbraucēji acīmredzot izvēlas braukt tām blakus.Projekta mērķis ir ierīkot videi draudzīgu viesu namu, sakopjot un pārveidojot esošāsnepabeigtās un nolietotās Īpašuma būves. Nams ir plānots jau esošo pamatu vietā.Ēkas augstums nepārsniegs 2 stāvus un liela uzmanība tiks pievērstaizmantojamajiem materiāliem, formām un krāsām, lai tie pēc iespējas iederētosainavā. Visai teritorijai ir raksturīgs viļņots kāpu reljefs, attālums no projektējamāviesu nama līdz jūrai nepārsniedz 50 m. Teritorija no estētiskā viedokļa viesu namapotenciālajiem apmeklētājiem ir pievilcīga un tai ir visi priekšnoteikumi pludmalesapkalpes obejkta izveidei.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma Apbūves noteikumi reglamentē, ka, ierīkojotkādu ēku vai citu būvi, ir pienākums nodrošināt piebraukšanu, ja zemesgabalam, kurānodomāts izvietot minēto ēku vai citu būvi, vai, kur šī būve atrodas, piebraukšana navnodrošināta. Arī zemesgabala iekšienē ēkām jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības unglābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvjuprojektēšanas būvnormatīviem.33

Līdz ar to paredzētās darbības pieteicēja īpašumā esošais flīžu celiņš ir arnepietiekamiem parametriem un pārprojektējams tā, lai to piebraukšanai varētuizmantot arī autotransports viesu nama īpašnieku, klientu, apkalpojošā personāla unpakalpojumu sniedzēju (būvtehnika, atkritumu izvešana u.tml.) vajadzībām, kā arīavārijas dienesti.Tā kā atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma idejai paredzētā darbība uz IVNgatavošanas brīdi ir tikai ieceres stadijā, šobrīd nav izstrādāti detalizēti būvniecībasrisinājumi un rasējumi. Sagatavota tikai galveno būvju (ēkas un automašīnuatāvlaukuma) izvietojuma zemes gabalā skice (skat. 1.attēlā). Abas apvienotā gājējuun veloceliņa ar motorizēta transporta piebraukšanas funkciju alterternatīvas skat.4.pielikumā.Aizsargjoslu likums nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celtjaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvjuceltniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā unnotiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienestaRVP. Projektējamā viesu nama ēkas vietā šobrīd ir betonēti pamati, uz kuriem bijisplānots būvēt dienesta viesnīcu (skat. 2.attēlu), un vieta atbilst Aizsargjoslu likumāminētajam izņēmumam. Arī teritorijas detālplānojums betonēto pamatu vietā paredzierīkot (rekonstruēt) pludmales apkalpes objektu. Šo vajadzību apmierināšanas iespējunodrošināšanai vienotā Īpašumā ar pamatiem ir apvienots arī esošais betonētaislaukums (plānots autostāvlaukums līdz 5 automašīnām) un esošie betonētie celiņi,kaut gan esošajā platumā tie ir nepietiekami un rada nepieciešamību to paplašināt vaimeklēt alternatīvu trasi, ja gadījumā tāda izrādās lietderīgāka un videi nekaitīgāka paresošās paplašināšanu.34

1.attēls. Paredzētās darbības ēkas un automašīnu stāvlaukuma izvietojuma skice uz 10.04.2013.35

2.attēls. Esošie betonētie dienesta viesnīcas pamati2.2.2. Infrastruktūras objektu pieejamība un piebraukšanas iespējasTā kā paredzētās darbības vietu ieskauj teritorija Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasteskrasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves, apbūve, izņemot pamatus, nekad nav tikusiīstenota: ēka nekad nav bijusi izbūvēta un ekspluatēta un piebraukšana neesošajai ēkainav notikusi. Arī cita infrastruktūra Īpašumam šobrīd nav pievadīta – nav izveidotselektrības pieslēgums, izvilkti gāzes vadi, centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijastīkli, ierīkoti komunikāciju kabeļi.Ņemot vērā komunikāciju neesamību teritorijā, iecere paredzētās darbībasnodrošināšanai paredz ierīkot lokālu apkuri (apkures katls). Lokālas ūdensapgādes(urbums) un notekūdeņu apsaimniekošanas (bioloģiskā attīrīšana ar infiltrāciju gruntī)nodrošināšanas iespēja ir izvērtēta un atzīstama par nelietderīgu (skat. 2.3.2., 2.6. un2.8.nodaļu). Elektrības pazemes kabelis tiks ierīkots virzienā uz Kauguru ielu (uzteritorijas D) pa detālplānojumā paredzēto tehniskās apbūves teritoriju –inženierkomunikāciju trasi. Vakara un Kauguru ielas krustojumā ir pievilkts esošs ganelektrības kabelis, gan pilsētas centralizēts sadzīves kanalizācijas tīkls, kā arīgāzesvads un ūdenstornis ar tīkliem, līdz kam nepieciešamības gadījumā iespējamsizbūvēt pieslēgumu.Viesu namam nepieciešams nodrošināt arī autotransporta piekļūšanu. Tomērdetālplānojumā paredzētās darbības īstenošanas zemesgabalam piebraukšanas iespējasar autotransportu nav paredzētas. Saskaņā ar grafiskajā daļā „Transporta shēma,36

2.redakcija” paredzēto, pie rekonstruējamās dienesta viesnīcas (esošajiem betonapamatiem) piekļūt iespējams tikai pa gājēju un veloceliņu. Pie tam vienīgaisveloceliņš paredzēts pa inženierkomunikāciju trasi (T2, T3, T4). Tā uzskatāma parplānošanas kļūdu, ko būs nepieciešams novērst, izdarot detālplānojumā grozījumus.Piekļūšanas iespējas līdz viesu namam plānots nodrošināt pa Vakara ielu līdz zemesgabalam „Vaivari 1310” (kadastra Nr.1300 017 1310) un tālāk pa Īpašumā ietilpstošotaku vai jaunu trasi caur zemes gabalu „Vaivari 1310”. Minēto taku paredzētspārprojektēt par apvienotu gājēju un veloceliņu (vai 2.alternatīvā – projektēt tādu pajaunu trasi) no Īpašuma austrumu daļā esošā betonētā laukuma līdz Vakara ielas ceļanodalījuma joslai sarkano līniju robežās. Pieslēgums paredzēts posmā pie zemesgabala „Alkšņu iela 1229” – Rīgas līcis.Neskatoties uz to, ka dabā tuvākā iela (~200 m attālumā) ir Kauguru iela, blakusesošozemes gabalu īpašnieki nepiekrīt piebraucamā ceļa veidošanai caur savu īpašumu(īpašnieka vēstules kopija ar pušu labprātīgas vienošanās noraidījumu, kas atkārtotipārapstiprināts telefoniskā konsultācijā, pievienota 5.pielikumā), piekļūšanu noprojektējamā viesu nama līdz tuvākajai ielai iespējams nodrošināt tikai paralēli krastalīnijai, izmantojot Īpašumā ietilpstošo taku caur zemes gabalu „Vaivari 1310”(1.alternatīva) vai šķērsojot zemes gabalu „Vaivari 1310” ~400 m garumā pa jaunutrasi (2.alternatīva).1.alternatīvā esošās takas paplašināšanai ir jānocērt 34 (diametrs

saglabājušies tikai Jūrmalas pilsētas abos galos – teritorija starp Vijolīšu ielu, Slokasezeru un pilsētas robežu (jo ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā), kā arī teritorija starpOskara Kalpaka un Meža prospektu, Vikingu ielu un 33.līniju (jo ietilpst dabas parkā„Ragakāpa”). Pārējā kūrortu pilsētas piekrastes teritorija neapbūvēta palikusi relatīvišaurā un fragmentētā joslā.Uz D līdz Pētera Beltes ielai stiepjas piekrastes kāpu meži, ko fragmentē Alkšņu (unVakara) iela, Asaru prospekts, Talsu un Ventspils šoseja, kā arī Atbalss iela. AizPētera Beltes ielas sākas intensīva daudzstāvu, daudzdzīvokļu ēku apbūve. D esošāKauguru ielas 3 teritorija raksturojama kā degradēta teritorija – tā netiek izmantota,būves pamestas un daļēji sagruvušas. Tomēr teritorijas īpašnieki nepiekrīt, ka pa tās Amalu tiktu organizēta piebraukšana paredzētajam viesu namam (īpašnieka vēstuleskopija pievienota 5.pielikumā), jo uzskata, ka tādējādi tiktu samazināta viņu īpašumavērtība.Paredzētās darbības teritorijai tuvākās sabiedriskās ēkas ir Vaivaru rehabilitācijascentrs (izvietots teritorijā starp Kāpu un Vēju ielu) un atrakciju parks „Nemo”.Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari” (atrodas ~450 m attālumā uz DA) irmedicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnesvalsts nozīmes objekts – lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā.Atrakciju parks „Nemo” piedāvā nakšņošanu kempinga mājiņās, telšu vietas unkemperu stāvvietas, baseinu un saunu, kafejnīcu, kā arī labiekārtotu pludmali gantradicionālām, gan netradicionālām sporta spēlēm, tematiskajiem pasākumiem unvienkārši atpūtai. Atrakciju parks ir atvērts gada siltajā pusē.Skautu ielā 2 (~340 m attālumā DA virzienā no paredzētās darbības teritorijas)atrodas Vaivaru pamatskola. Skola ir Jūrmalas pilsētas domes un VSIA „Nacionālaisrehabilitācijas centrs „Vaivari”” dibināta iestāde pirmsskolas izglītības,pamatizglītības un speciālās izglītības programmu īstenošanai, kas organizatoriski unfinansiāli pakļauta Jūrmalas pilsētas domei. Ar VSIA „NRC „Vaivari”” noslēgtslīgums par ēku un teritorijas lietošanu un uzturēšanu.2.3. Teritorijas ģeoloģiski – hidroģeoloģisko un hidroloģisko apstākļuraksturojumsParedzētās darbības teritorija ir izvietota Piejūras zemienē, Rīgavas līdzenumā, tādapaša nosaukuma dabas apvidū, tiešā Rīgas līča piekrastes tuvumā.Mūsdienu reljefs mainās no ļoti vāji viļņota (praktiski plakana) pludmalē līdz lēzeniviļņotam (3.attēls) un viļņotam (piekrastes kāpu zonā). Gandrīz visur ir saglabājiesdabiskais zemes virsmas reljefs, minimāli izmainīts (norakts, izlīdzināts un uzbērts)tas ir tikai atsevišķās platībās, ko klāj agrāk ierīkoto celiņu un ēkas pamati. Objektā untā tuvumā mūsdienu reljefa absolūtās atzīmes atrodas robežās no 0 (jūras krastā) līdz~ 1,5 – 1,7 metriem pludmales beigu posmā un 2 – 3 metriem virs jūras līmeņa(turpmāk – vjl) teritorijā starp priekškāpu un augstākajām kāpām, kā virsotnēs reljefaabsolūtās atzīmes sasniedz 8 līdz 10 metru vjl atzīmi. Posmā no plānotās darbības38

teritorijas uz dienvidiem zemes virsmai ir izteikts pakāpenisks paaugstinājums (Asaruprospekta apkārtnē tās atzīmes sasniedz ~ 4 m vjl).3.attēls. Tipisks kāpu reljefs2.3.1. Īss ģeoloģiskās uzbūves raksturojumsĢeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido (no apakšas uz augšu) vidējā devona Narvas,Arukilas, Burtnieku un augšējā devona Gaujas svītu nogulumieži, kā arī kvartārasistēmas nogulumi [Eberhards G. Latvijas jūras krasti. Latvijas Universitāte. Rīga,2003.]. Ieskatu Jūrmalas reģiona ģeoloģiskajā uzbūvē sniedz ģeoloģiskās kartes (4. un6.attēls), kā arī shematiskais ģeoloģiskais griezums (5.attēls).39

4.attēls. Pamatiežu ģeoloģiskā karte (Izkopējums no „Latvijas ģeoloģiskā karte.Mērogs 1 : 200 000. 42.lapa – Jūrmala”)Devona iežu virsma Jūrmalā pārsvarā atrodas 25 – 30 metru dziļumā no zemesvirsmas (aptuveni 20 – 25 m zem mūsdienu jūras līmeņa absolūtajās atzīmēs), bet tiešiVaivaros sākas relatīvi straujš virsmas kāpums un uz rietumiem no Vaivariem tāpārsvarā atrodas vairs tikai 1 – 5 m zem jūras līmeņa.Relatīvi līdzeno devona iežu virsmu sašķeļ 0,8 – 1,2 km plati, submeridionālā virzienāorientēti ielejveida iegrauzumi jeb tā saucamās „apraktās” ielejas. Ielejveidaiegrauzumi turpinās arī Rīgas līča akvatorijā, veidojot sarežģītu mozaīkveida struktūru(4.attēls). Virs vienas no tām – iespējams, visdziļākās Latvijā (dziļākajā vietā –pludmalē pie Asariem, devona iežu virsma fiksēta 282 metrus zem mūsdienu jūraslīmeņa [Ulsts V. Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Valsts ģeoloģijas dienests. Rīga,1998.]), ir izvietots arī apskatāmais objekts. Iegrauzuma dziļums tieši zem objektaprecīzi nav prognozējams, netālu (Kāpu ielā 151) izvietotajā dziļurbumā tas ir 202metri.40

5.attēls. Shematisks ģeoloģiskais griezums41

6.attēls. Kvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte (izkopējums no „Latvijas ģeoloģiskākarte. Mērogs 1 : 200 000. 42. lapa – Jūrmala”)Vidusdevona Narvas svītas virsma ieguļ aptuveni 250 metru dziļumā. Svīta, kopārstāv mālu, dolomītmerģeļu un merģeļu slāņojums aptuveni 120 – 125 m biezumā,veido izcili izteiktu sprostslāni, kas izplatīts visā Latvijas teritorijā un kam irnoteicošā loma pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanās procesos.Virs reģionālā sprostslāņa ieguļ vidusdevona Arukilas svīta, ko veido smilšakmeņi unaleirolīti 35 līdz 45 m biezumā. Augstāk ieguļ Burtnieku svīta, kas tāpat pārstāvēta arsmilšakmeņiem, bet aleirolīti un māli ieguļ starpslāņu veidā. Burtnieku svītas biezumsir 40 līdz 50 metri.Nogulumiežu augšējā daļā ieguļ Gaujas svīta, to veido smilšakmeņu, mālu unaleirolītu slāņu mija. „Apraktajā” ielejā (~200 m dziļumā) svītas nogulumi atsedzaszemkvartāra virsmā. Svītas biezums ir ievērojams, tomēr ielejveida iegrauzumā irsaglabājusies tikai tās pati apakšējā daļa aptuveni 15 – 20 m biezumā.Ielejveida iegrauzumā aptuveni 200 – 205 metrus biezo kvartāra nogulumu segu veidoviduspleistocēna Lētīžas leduslaikmeta un Pulvernieku starpleduslaikmetu (izdalītinosacīti), Kurzemes leduslaikmeta, augšējā pleistocēna Latvijas svītas glacigēnie42

nogulumi jeb morēna un glaciofluviālie un glaciolimniskie veidojumi, kā arīmūsdienu nogulumi, kas izplatīti ļoti plaši un izceļas ar lielu dažādību.Apskatāmajā objektā un tā tiešā tuvumā ir izplatīti vienas no Baltijas jūras attīstībasstadijām – Litorīnas jūras – nogulumi, kā arī eolie jeb vēja darbības veidojumi, betapbūves vietās – arī tehnogēnie veidojumi.Ārpus ielejveida iegrauzuma kvartāra nogulumu uzbūve ir samērā vienkārša(„tradicionāla”), jo ģeoloģisko griezumu veido tikai augšējā pleistocēna un holocēnanogulumi, bet to biezumi pārsvarā ir nelieli. Savukārt ielejveida iegrauzumā tā ir ļotisarežģīta un nav viennozīmīgi interpretējama, jo trūkst konkrētu pētījumu.Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta, ierīkojot dziļurbumu Kāpu ielā 151 (SIA„Totas” dati), ielejveida iegrauzumā kvartāra sistēmas pamatnē visticamāk ieguļviduspleistocēna Lētīžas leduslaikmeta nogulumi – tā saucamā Lētīžas morēna, kasraksturojas ar ievērojamu rupjgraudainā materiāla klātbūtni un īpaši lielu blīvumu.Nogulumu biezums var krasi mainīties, bet maksimāli var sasniegt ~20 metrus. VirsLētīžas morēnas (~180 m dziļumā) iegulošos smilšaini – grantainos nogulumusnosacīti var izdalīt kā atbilstošus Pulvernieku starpleduslaikmetam. Arī šo nogulumubiezums ir stipri mainīgs, atsevišķos ielejveida iegrauzuma posmos to var nebūtvispār. Vēl augstāk (sākot ar ~125 m dziļumu) ieguļ viduspleistocēna glacigēnienogulumi – tā saucamā Kurzemes morēna, kas raksturojas ar plašu ievērojamabiezuma (ap 50 – 60 m) smilšmāla un mālsmilts ar granti un oļiem izplatību un pelēkunogulumu krāsu.Vēl augstāk izdalās augšējā pleistocēna Latvijas svītas nogulumi, ko veido gan pēdējāledāja tiešās darbības produkti (Latvijas morēna), gan nogulumi, kas veidojušiesledāja kušanas ūdeņu straumju ģeoloģiskās darbības rezultātā (tā saucamieglaciofluviālie nogulumi), kā arī nogulsnējušies atsevišķos sprostezeros(glaciolimniskie nogulumi).Pēdējā (Latvijas) apledojuma veidojumi – glacigēnie nogulumi jeb morēna –pārstāvēti galvenokārt ar pelēkbrūnu vai brūnu morēnas mālsmilti un smilšmālu argrants un oļu piejaukumu. Ārpus ielejveida iegrauzuma morēnas biezums nav liels unparasti nepārsniedz pirmos metrus, bet „apraktajā’’ ielejā tas daudzkārt pieaug un varsasniedz pat 70 – 80 metrus. Saprotams, ka morēnas ķermenī ir atsevišķi smilts, grantsun oļu starpslāņi un/ vai lēcas dažkārt pat vairāku desmitu metru biezumā. Tie ir tāsaucamie glaciofluviālie nogulumi.Tāpat samērā plaši ir izplatīti arī glaciolimniskie nogulumi, kas izgulsnējušiesLatvijas leduslaikmeta beigu posmā ledāja kušanas ūdeņu veidotos ezeros. Starp tiemizdalās gan tieši glaciolimniskie nogulumi, kas veidojušies atsevišķos sprostezeros,gan tā saucamā Baltijas ledus ezera, kas izveidojies saplūstot atsevišķiemsprostezeriem, nogulumi (Baltijas ledus ezers bija pirmā Baltijas jūras attīstībasstadija). Nogulumi pārstāvēti ar māliem un aleirītiem, dienvidu virzienā pakāpeniskipalielinās smilšu īpatsvars.Mūsdienu jeb holocēna nogulumi ir izplatīti, tos galvenokārt veido vienas no Baltijasjūras attīstības stadijām (Litorīnas jūras), kā arī eolie un purvu nogulumi.43

Litorīnas jūras nogulumus, kas apskatāmajā teritorijā daļēji atsedzas zemes virspusē,veido dažādgraudaina, galvenokārt – smalkgraudaina, smilts. Dažkārt novērojamasgrants lēcas un/ vai starpkārtiņas, kā arī sīki slāņi ar organikas (augu un gliemežvāku)fragmentiem. Nogulumu biezums parasti nepārsniedz dažus metrus, dažkārtpalielinoties līdz 5 – 8 metriem.Kāpu joslā augstāk aprakstītos jūras nogulumus pārsedz eolie jeb vēja darbībasprodukti – labi šķirotas vidēji graudainas un smalkgraudainas smiltis. Šo veidojumubiezums ir atkarīgs no kāpu augstuma un pārsvarā tie ir pirmie metri, pieaugot līdz 6 –7 m augstākajās kāpās.Starpkāpu ieplakās izplatīti ir purvu nogulumi – kūdra, kas parasti ir vidēji un vājisadalījusies. Noteikti jāatzīmē, ka purvu nogulumi ir izplatīti stipri ierobežoti, bet tobiezumi – pavisam nelieli.Apskatāmais objekts ir izvietots Rīgas līča dienvidu krasta tiešā tuvumā. AtbilstošiV.Ulsta Baltijas jūras Latvijas krastu rajonēšanas shēmai [Latvijas ģeoloģiskā karte,mērogs 1 : 200 000. 42.lapa – Jūrmala. Paskaidrojuma teksts un kartes. Valstsģeoloģijas dienests. Rīga, 1999.], objekts izvietots VII krasta rajona (Engure –Jūrmala – Daugavas grīva – Gaujas grīva – Inčupes grīva) VII 3 posmā (Kauguru rags– Daugavas grīva). Sauszemes josla starp jūru un Lielupi ir Litorīnas jūras strēle, kasveidojusies (augusi) smilts materiālam pieplūstot garenvirzienā gar Rīgas līča rietumukrastu. Pēc Litorīnas jūras regresijas strēles pieaugšana beidzās. Tagadējā krastaveidošanās sākumposmā strēles ārējā malā izveidojās kāpu grēda, bet mūsdienās nopludmales ar vēju aizpūstā smilts uzkrājas priekškāpas veidā.Pludmales platums mainās no aptuveni 45 līdz 70 metriem un galvenokārt ir atkarīgsno gadalaika, noteiktas pludmales platuma izmaiņu tendences nav novērotas [Ulsts V.Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Valsts ģeoloģijas dienests. Rīga, 1998.]. 1969.gadarudens viesuļvētrā, kad uzplūdlīmeņa paaugstināšanās notika par aptuveni 3 m,priekškāpu noskaloja, bet krasts atkāpās par 5 – 10 metriem (7.attēls). Pēc vētrasizveidojušos kāpli daļēji apbēra ar pludmales smilti un ieaudzēja kārklu joslu.Palielinātās slodzes dēļ atjaunotajai priekškāpai ir kāpņveidīgs raksturs.7.attēls. Pludmales profils pie plānotās darbības vietas (pēc V.Ulsta)Paredzētās darbības vieta būs tieši izvietota zonā, ko 1969.gada vētras laikā noskaloja.Citiem vārdiem runājot, objektu ir plānots izvietot iecirknī, kas pakļauts zināmamriskam, proti – noskalošanai īpaši spēcīgu vētru laikā ar atkārtošanās biežumu reizi100 gados.44

2.3.2. Hidroģeoloģiskie apstākļiParedzētās darbības īstenošanas vietā, tāpat kā visur citur Latvijā, ir izteikta vertikālāhidroģeoķīmiskā zonalitāte, tas ir – izdalās 3 pazemes ūdeņu zonas (no augšas uzapakšu): ūdeņu aktīvas apmaiņas (satur saldūdeni), lēnas ūdeņu apmaiņas (saturiesāļūdeņus) un „stagnanto” ūdeņu zona, ko veido sālsūdeņi [Levins I., Levina N.,Gavena I. Latvijas pazemes ūdeņu resursi. Valsts ģeoloģijas dienests. Rīga, 1998.].Tikai no pirmajā zonā ierīkotiem dziļurbumiem iespējams iegūt dzeršanai unsaimnieciskām vajadzībām izmantojamu ūdeni. Zonas vienu no otras atdalasprostslāņi, kas ūdeni faktiski nesatur. Starp pirmo un otro zonu izvietojasvidusdevona Narvas sprostslānis – aptuveni 120 – 125 m bieza dolomītmerģeļu,merģeļu un mālu slāņkopa.Apskatāmās teritorijas ūdeņu aktīvas apmaiņas zonu (skatīt I zonu 5.attēlā) veido (noaugšas uz leju): kvartāra horizontu komplekss (kopumā aptver 3 vai 4 horizontus) unArukilas horizonts. Kopējais zonas biezums ir ap 250 metriem. Objekta zemes dzīlesietilpst aktīvas ūdens apmaiņas zonas spiedienūdeņu, kuru atslodze notiek Rīgas līcīrelatīvi tālu no krasta, tranzīta apgabalā.Kvartāra ūdens kompleksu veido gan gruntsūdens jeb pirmais bezspiediena ūdenshorizonts, gan spiediena – bezspiediena un arī spiediena ūdens horizonti ielejveidaiegrauzuma dziļākajos intervālos.Gruntsūdens veidojas pateicoties atmosfēras nokrišņu (tajā skaitā, sniega kušanasūdeņu) infiltrācijai un parasti izvietojas vai nu eolo smilšaino nogulumu apakšējādaļā, vai arī Litorīnas jūras labi caurlaidīgajās smiltīs. Visumā nelielā teritorijasdrenētība un smilšainās grunts ļoti plašā izplatība sekmē nepārtrauktu nokrišņuinfiltrāciju gandrīz visa gada garumā. Visā apskatāmajā teritorijā gruntsūdenshorizonta virsma ir brīva.Gruntsūdens līmeņa dziļumu galvenokārt nosaka tiešais jūras tuvums, kā arī reljefaartikulācijas pakāpe, pārpurvotu iecirkņu esamība un, ievērojami mazākā mērā –teritorijas augšējās daļas ģeoloģiskās uzbūves īpatnības. Gruntsūdens līmeņa iegulasdziļums viennozīmīgi ir saistīts ar līmeni Rīgas līcī un lielākajā teritorijas daļā tasnepārsniedz 1,5 – 2,0 metrus. Visdziļāk (3 – 4 līdz 7 – 8 un, iespējams, pat vēl vairākmetru dziļumā no zemes virsmas) gruntsūdens ieguļ atsevišķu kāpu izplatībasiecirkņos. Savukārt, bezvārda upītes tuvumā gruntsūdens līmenis atrodas tuvu zemesvirsmai (noteikti seklāk par 1,5 metriem).Aerācijas zonas biezums ir atkarīgs no gadalaika – ir novērotas ievērojamasgruntsūdens horizonta iegulas dziļuma svārstības, kas var sasniegt pat 1,0 – 1,5metrus. Tāpat mainīgs ir arī gruntsūdens horizonta biezums, tas svārstās no 0 – 1 mpludmalē līdz 3 – 5 un pat vairāk m kāpu izplatības zonā. Ielejveida iegrauzumā(tātad, arī apskatāmajā objektā) gruntsūdens horizonta biezums ievērojami pieaug –līdz pat apmēram 20 m.Absolūtajās atzīmēs zemākie gruntsūdens līmeņi raksturīgi pludmalei, kur jūrastuvumā tie nepārsniedz dažus desmitus centimetru virs 0 atzīmes, augstākie (līdz 2 – 3m vlj) – atsevišķu kāpu apkārtnē. Gruntsūdens krituma gradients mainās galvenokārtno 0,0005 līdz 0,0025, bet kāpu reljefā tas var daudzkārt pieaugt (līdz pat 0,01 –45

0,02). Noteikti ir jāatzīmē, ka gruntsūdens horizonta virsmas absolūtās atzīmespraktiski vienmēr pārsniedz zemāk iegulošo pazemes ūdens horizontu statiskā līmeņaatzīmes.Smilšu (pārsvarā – smalkgraudaino) filtrācijas koeficients gan mainās plaši, tomērparasti ir ap 1 m/d.Ņemot kopumā, apskatāmajā teritorijā ir saglabājies dabiskais gruntsūdens režīms, jolīdzšinējā saimnieciskā darbība praktiski nekādā veidā nav bijusi saistīta ar pazemesūdeņiem.Neapšaubāmi, ka gruntsūdens plūsma kopumā ir orientēta uz Rīgas līci, tas ir, uzziemeļiem. Ir vispārzināms, ka tiešā jūras tuvumā jo bieži notiek pazemes ūdeņuplūsmas inversija – ja jūrā ceļas līmenis (uzplūdu gadījumā), sākas iesāļo jūras ūdeņuieplūšana (intrūzija) sauszemē. Ja jūrā līmenis krītas (atplūdu gadījumā), gruntsūdensplūsma atjauno savu dabisko tecējumu – uz atslodzes vietu Rīgas līcī. Precīzi spriestpar to, cik tālu no krasta var iestiepties jūras ūdeņu intrūzija, nevar. Nosacīti varpieņemt, ka iespaids varētu izpausties līdz kāpu joslai, iekļaujot virspludmales terasi,tas ir – aptuveni 60 – 80 metrus.Ir nepieciešams uzsvērt, ka apgrūtinātas noteces apstākļi praktiski neeksistē, kaut ganbezvārda upītes krastu atsevišķos iecirkņos un atsevišķās starpkāpu ieplakās irnovērojama zemas intensitātes pārpurvošanās.Dabiski gruntsūdens horizonts ir relatīvi vāji aizsargāts vai arī pilnīgi neaizsargāts nopotenciāli iespējama piesārņojuma tiešas iekļūšanas tajā, jo tā iegulas dziļums irneliels, bet ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido smilšaini nogulumi ar labāmfiltrācijas spējām. Ņemot vērā augstāk minēto, gruntsūdens un jūras ūdeņusajaukšanās iespējas, kā arī nepastāvīgo horizonta biezumu, to ūdensapgādei izmantoreti. Izņēmums ir gruntsūdeņu izmantošana tehniskiem mērķiem, tādiem kā laistīšana.Kvartāra spiediena – bezspiediena un spiediena ūdeņi izplatīti sporādiski – tikaiielejveida iegrauzumā. Šie horizonti ir vāji apzināti un to izmantošanas iespējasūdensapgādes vajadzībām ir neskaidras. Parasti pazemes ūdens kvalitāte šādoshorizontos ir pietiekoši augsta, tomēr to biezumi nav ievērojami (nepārsniedz 5 – 7 m)un, līdz ar to – ūdens bagātība ir niecīga.Ārpus ielejveida iegrauzuma Vaivaros plaši izplatīti ir augšējā devona Gaujas unvidusdevona Burtnieku horizonti. Abus horizontus (jo īpaši – Gaujas) plaši izmantošīs Jūrmalas daļas decentralizētajā ūdensapgādē. Tā, piemēram, Valsts SIA„Rehabilitācijas centrs „Vaivari”” ūdensapgādei izmanto divus dziļurbumus Alkšņuielā (aptuveni 0,5 km uz rietumiem no rehabilitācijas centra). Urbumu filtri ievietotiGaujas horizonta smilšakmeņos. Diemžēl apskatāmajā teritorijā šie horizonti ir pilnībāerodēti.200 m un lielākā dziļumā ieguļ vidusdevona Arukilas horizonts, ūdeni satur atsevišķismilšakmens slāņi, kas izvietojas aptuveni 200 – 210 un 230 – 250 metru dziļumā. Laigan arī šo slāņu ūdens bagātība ir neskaidra, izmantojot mūsdienīgu urbumukonstrukciju (tā saucamo Džonsona tipa filtru ar rupjgraudainas smilts apbērumu)visticamāk ir iespējams iegūt pazemes ūdeni apjomā, kas ir pietiekošs plānotās46

darbības nodrošināšanai. Tomēr šādas konstrukcijas urbuma ierīkošana tik lielādziļumā ir ļoti sarežģīta un dārga.Vēl dziļāk ieguļ Narvas sprostslānis, kas, kā jau minēts, atdala saldūdeņu zonu noiesāļūdeņiem, kas nav izmantojami dzeršanai.Līdz ar to jāuzskata, ka plānotās darbības nodrošināšana ar ūdeni ir stipriproblemātiska. Ir jārēķinās ne tikai ar lielu urbuma ierīkošanas dziļumu (iespaidīgāmizmaksām), bet arī ar potenciāli iespējamām krasām ģeoloģiskā griezuma (un līdz arto arī hidroģeoloģisko apstākļu) izmaiņām. Kā liecina SIA „Totas”, kas ierīkojadziļurbumu Kāpu ielā 151 (dažus simtus metru uz austrumiem no apskatāmā objekta),pieredze, paredzēt (kaut vai aptuveni) ūdensnesošo slāņu intervālu (vai intervālus)ielejveida iegrauzumā faktiski nav iespējams.Paredzētā darbība nekādā veidā nevar atstāt iespaidu uz ūdensapgādi tuvākajāapkārtnē, jo tāda šeit nav attīstīta, faktiski neeksistē. Pateicoties tam, ka objekts irizvietots virs ļoti plaša un dziļa ielejveida iegrauzuma pamatiežu virsmā, tuvākieūdensapgādes urbumi atrodas ievērojamā attālumā. Tuvumā esošā VSIA „Nacionālaisrehabilitācijas centrs „Vaivari”” ūdensapgādei izmantojamie dziļurbumi izvietotiAlkšņu ielā, aptuveni 500 m attālumā (uz rietumiem) no plānotās darbības vietas. Beztam, izmantojamie ūdens ieguves horizonti ieguļ vismaz 100, bieži vien 150 – 180 mdziļumā, ir droši hidrauliski izolēti un dabiski ļoti labi aizsargāti, jo virs tiem iegulošoūdens vāji caurlaidīgo slāņu biezums noteikti pārsniedz 20 metrus.Pamatojoties uz augstāk minēto, var droši apgalvot, ka arī notekūdeņu attīrīšanasietaišu izbūve tāpat nevar atstāt iespaidu uz individuālo ūdensapgādi. Bezvārda upīte(uz rietumiem no objekta) ir ļoti labs robežnosacījums, jo aiz tās nekāda veidaiespaids uz gruntsūdeni nav prognozējams. Tiešais jūras tuvums nepieļauj iespējugruntsūdenim (un arī jebkāda veida piesārņojumam tajā) plūst uz Jūrmalas apbūvētāsteritorijas pusi tālāk kā par dažiem desmitiem metru (spēcīgu uzplūdu gadījumā).Tomēr tieši par notekūdeņu apsaimniekošanu un tās ietekmi sīkāk skat.2.6.nodaļu.2.4. Plānoto ēku un būvju apraksts, tām nepieciešamā zemes platībaParedzēto darbību ir plānots īstenot paredzētās darbības pieteicējam piederošajosnekustamajos īpašumos: jaunbūvē (kadastra Nr.1300 017 1310 002) un divās ar tosaistītajās izbūvēs: pie pamatiem esošs betonēts laukums (kadastra Nr.1300 017 1310050) un betona flīzēm klāti celiņi (kadastra Nr.1300 017 1310 051) (iepriekš unturpmāk tekstā – Īpašums), kas atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam irrezervēti jauktai darījumu apbūvei – kūrorta objektam. Darbības nodrošināšanaiĪpašuma īpašnieks uz 10 gadiem noslēdzis zemes nomas līgumu (12.11.2010. līgumsNr.2089-Z/2) ar Īpašumu ieskaujošā zemes gabala kopplatībā 68 046 m 2 „Vaivari1310” (kadastra Nr.1300 017 1310) īpašnieku – LR Finanšu ministriju.Īpašums izvietots Jūrmalas pilsētas dabas teritorijā, Baltijas jūras un Rīgas līčapiekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves. Šajā joslā atļauta apbūve vienīgiapzīmētajās vietās (Īpašums tāds arī ir). Apbūves veids: atpūtnieku aprūpei paredzētuēku rekonstrukcija, ierīkošana (paredzētā darbība – viesu nams – tāda arī ir), kā arīesošo šāda tipa ēku un būvju paplašināšana, kam šajā gadījumā atbilst esošās Īpašumā47

ietilpstošās gājēju un velosipēdistu takas paplašināšana, nodrošinot pa to arīpiebraukšanas iespējas viesu namam ar autotransportu (bet ne publisku pielietojumumotorizētajam transportam).Tā kā ne Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums, ne detālplānojums piebraukšanasiespēju projektējamajam viesu namam nav paredzējis, saskaņā ar Aizsargjoslu likumānoteikto, iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, kam paredzēta zemeslietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā,katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums.Īpašumu ieskaujošais zemes gabals ņemts nomā ar mērķi ierīkot videi draudzīguatpūtas vietu – viesu namu. Teritorijai ir raksturīgs viļņots kāpu reljefs, attālums noprojektējamā viesu nama līdz jūrai nepārsniedz 50 m. Teritorija no estētiskā viedokļaviesu nama potenciālajiem apmeklētājiem ir pievilcīga un tai ir visi priekšnoteikumilabi apmeklētas atpūtas vietas izveidei.Šobrīd viesu namam un apvienotajam gājēju un veloceliņam ir sagatavots skičuprojekts. Lai izvairītos no šajā ietekmes uz vidi novērtējumā identificētajāmproblēmām un riskiem (ja tādi tiks identificēti) un iekļautu optimālus ietekmesnovēršanas pasākumus, būvprojektā tiks iestrādātas visas attiecīgās prasības. Ēkas unautostāvvietu paredzēto izvietojumu skat. 1.attēlā, bet apvienotā gājēju un veloceliņaabas alternatīvas – 4.pielikumā. Projekta pamatideja ir ierīkot labiekārtotu atpūtasvietu – viesu namu, piedāvājot pludmales viesiem ar ērtībām izbaudīt Baltijas jūraspiekrastes skaistumu, tādēļ, ne vien izpildot Jūrmalas atbildīgo dienestu noteikumusbūves arhitektoniskajām kvalitātēm, bet arī biznesa interesēs rūpējoties par viesunama pievilcību atpūtniekiem, liela uzmanība tiks pievērsta tam, lai apbūve unkomunikācijas neradītu ietekmi uz vidi un dabas vērtībām, kas tādējādi mazinātu arīpaša viesu nama pievilcību un tūristu intereses zudumu par to.Ēka būs vieglas konstrukcijas, tiks izmantoti pēc iespējas dabīgi materiāli, kasmaksimāli labi iekļaujas ainavā. Nav pieļaujami lieli, uzkrītoši, ainavā neiederīgiobjekti, kā arī jānovērš potenciālas mākslīgi izraisītas ūdens plūsmas izraisīta augsneserozija.Viesu nams plānots divstāvīgs, paredzamais būvapjoms ir 2500 m 3 , tajā tiks ierīkoti 4viesu numuri un ekspluatējama jumta terase. Atbilstoši VPVB 16.11.2011. lēmumamNr.409 viesu nama apbūves laukums ir 400 m 2 platībā, detālplānojums atļauj veidotapbūvi platībā 31 x 12 = 372 m 2 , bet projektējamā viesu nama skice (uz 10.04.2013.)paredz ēkas apbūves laukumu 291,45 m 2 . Tādējādi administratīvajos aktos noteiktierobežlielumi pat netiek sasniegti. Tomēr jāņem vērā, ka skice ir tikai skice, unapbūves laukums tehniskā projekta iztrādes gaitā var nedaudz mainīties robežās no291,45 m 2 līdz atļautajiem 372 m 2 .Pie esošajiem betonētajiem pamatiem izvietots betona plāksnēm klāts laukums(kadastra Nr.1300 017 1310 050), kur izvietojama autostāvvieta 5 automašīnām.Gājēju celiņš (taka) no ēkas līdz pludmalei (skat. 8.attēlu) tiks labiekārtots, izklājot toar koka laipām vai līdzīgu koka segumu, tādējādi organizējot atpūtnieku plūsmu unsaudzējot zemsedzi.48

8.attēls. Koka konstrukcijām labiekārtojamā taka no viesu nama uz pludmaliLai nodrošinātu viesu, apkalpes (atkritumu savākšanas mašīnas, iekārtu remonta unuzturēšanas dienestu) un nepieciešamības gadījumā operatīvā transporta piekļuvi,nepieciešams viesu namam nodrošināt piebraukšanas iespēju. Lai arī īsākā trase, kasdabā jau daļēji pastāv un beidzas ar strupceļu (skat. 9. un 10.attēlu), būtu tieši uzteritorijas D, caur zemesgabalu Kauguru ielā 3 uz Vakara ielu, šā zemesgabalaīpašnieki nepiekrīt šādam risinājumam (īpašnieka vēstules kopija pievienota5.pielikumā). Tāpēc ir paredzēts funkcionāli apvienot gājēju un veloceliņu 3,5 mplatumā un ~400 m garumā un izvietot no Īpašumā ietilpstošā betonētā laukuma līdzVakara ielas ceļa nodalījuma joslai sarkano līniju robežās. Pieslēgums paredzētsVakara ielas posmā pie zemes gabala Alkšņu iela 1229 – Rīgas līcis (kadastraNr.1300 017 1229). Šis apvienotais gājēju un veloceliņš nodrošinās iespējunepieciešamības gadījumā pie viesu nama piebraukt arī autotransportam.49

9.attēls. Dabā daļēji esošā trase caur cita īpašnieka teritorijuApvienotā gājēju un veloceliņa izvietojumam izstrādātas 2 alternatīvas – vienāalternatīvā trase tiek novietota stingri pēc esošā celiņa, tomēr šajā variantā ir jānocērt34 (diametrs < 50 cm) koki, otrā alternatīvā trase tiek veidota jaunā vietā un šajāvariantā jācērt 12 koki (viens jau dabā ir pazudis). Alternatīvas sīkāk tiks salīdzinātasturpmākajā novērtējumā.Apvienotais gājēju un veloceliņš bija paredzēts no betona bruģakmeņiem, tomērbiotopu eksperte Egita Grolle savā atzinumā ietekmes uz ainavu mazināšanaiklājumam iesaka izmantot dabīgus materiālus – koka konstruktīvos elementus vaigranti, smilti. Ekspertes atzinumā minēti arī nosacījumi, ka celiņš pēc iespējas irjāplāno pa esošo taku, platumam ir jābūt maksimāli šauram, izvairoties no kokuciršanas un neierobežojot augu izplatību visā biotopā, pilnīgi nepieļaujama ir priežuciršana, kā diametrs pārsniedz 50 cm un dabiskā reljefa izmaiņas radošas darbības.Piedāvātie paredzētās darbības risinājumi iespēju robežās ņem vērā visas šīs prasības.Paredzētā būvniecība saistīta ar atmežošanas nepieciešamību apvienotā gājēju unveloceliņa vietā. Lai ierīkotu apvienoto gājēju un veloceliņu un automašīnustāvlaukumu, būs nepieciešams ~1800 m 2 lielā platībā veikt atmežošanu.50

10.attēls. Dabā jau eksistējoša trase uz D no teritorijasPirms zemes klātnes būvniecības darbu uzsākšanas, jāveic trases sagatavošana –jānocērt trases ceļā un tiešā tuvumā esošie koki (daudzums atkarīgs no izvēlētāsbrauktuves alternatīvas, diametrs nepārsniedz 50 cm), jānorok esošā zemsedze noceliņa klātnes šķērsprofila laukumā. Trasi nevienā alternatīvā nešķērso neelektrolīnija, ne sakaru kabelis, tāpēc projektā papildus saskaņojumi ar attiecīgajāminstitūcijām nebūs nepieciešami.Netiek plānota teritorijas nožogošana, kas padarītu pārējiem atpūtniekiem rekreācijainepieejamu atlikušo mežaino teritoriju un apgrūtinātu piekļuvi pludmalei.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem Teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu galīgā redakcija nosaka, ka ēku būvniecībazemes vienībā ir atļauta tikai pēc pieslēguma vai piebraucamā ceļa izbūves, ko veicbūvniecības ierosinātājs. Tā gan arī fiziski ir vienīgā iespējamā secība. Tas nozīmē, kapirms viesu nama izbūves, jāveic paredzētā apvienotā gājēju un veloceliņa ierīkošana,jo citādi nav ne atļauta, ne iespējama būvniecības tehnikas piebraukšana jaunbūvei.51

2.5. Paredzētās darbības nodrošināšanai nepieciešamie energoresursiun ūdens daudzums, tā kvalitāteViesu nams ir plānots tā intensīvai izmantošanai galvenokārt tūrisma sezonas laikā(maijs – septembris), līdz ar to siltumenerģijas gada patēriņš nebūs liels. Arī ziemābūs nepieciešams nodrošināt minimālu siltumenerģijas padevi, lai uzturētu optimāluēkas mikroklimatu un nodrošinātu visu iekārtu netraucētu darbību, kā arīnepieciešamības gadījumā nodrošinātu viesu uzturēšanos, ja būs tāds pieprasījums.Vasarās siltumenerģija būs nepieciešama karstā ūdens sagatavošanai.Siltumenerģijas ražošanai tiks izmantots automātisks apkures katls, kurā kā kurināmoplānots izmantot sašķidrināto gāzi. Ir iespējams izveidot arī pieslēgumu esošamvidēja spiediena (P < 4 bar) sadales gāzes vadam, kas izvilkts gan pa Vakara ielu, ganKauguru ielu (līdz pat zemes gabalam Kauguru ielā 3). Gadījumā, ja tiks pieņemtslēmums ierīkot pieslēgumu gāzesvadam, trase no viesu nama tiks vilkta uz D padetālplānojumā paredzēto tehniskās apbūves teritoriju – inženierkomunikāciju trasi.Ņemot vērā apsildāmo platību, siltumenerģijas iegūšanai nepieciešamā apkures katlajauda nepārsniegs 50 kW. Papildus tiks uzstādīti arī elektriski sildītāji un elektriskiūdens sagatavotāji – boileri.Par apkures sistēmas projektēšanu, piegādi, uzstādīšanu, ieregulēšanu, palaišanudarbībā un turpmāku apkalpošanu tiks slēgts līgums ar attiecīgi specializētuuzņēmumu. Lai apsildes sistēmā kā siltumnesēju izmantotu ūdeni, tas ir jāattīra tā, lainesaturētu izšķīdušus sāļus, gāzes un citus piemaisījumus, kas izsauc ne tikai apsildessistēmas iekšējo virsmu koroziju, bet rada arī sāļu nosēdumus un apaugumaveidošanos uz virsmas, kas būtiski pasliktina siltuma pāreju un bojā apsildes iekārtas.Ja kā siltumnesējs tiks izmantots ūdens, tā sagatavošanu un iepildīšanu sistēmā veiksapkalpojošais uzņēmums. Uz vietas, Īpašumā un teritorijā paredzētās darbības tiešātuvumā, nekāda sagatavošana un/vai ūdens attīrīšana veikta netiks. Jau attīrīts ūdenstiks ievadīts slēgtā un relatīvi nelielā apkures sistēmā, kur tas cirkulēs un zudumineradīsies.Tā kā apkures sistēma būs automātiska un viesu nams ziemas periodā tiks izmantotsar nelielu noslodzi, bet atsevišķos periodos netiks izmantots nemaz, lai novērstusituācijas, ka apkures sistēma iziet no ierindas, kā rezultātā cauruļvadi un sildelementi(radiatori) sasalst un pārplīst, iespējams, ūdens vietā kā siltumnesējs tiks izmantotskāds no speciālajiem antifrīzam līdzīgajiem šķidrumiem, kas paredzēti tieši apkuressistēmām un ir nesasalstoši.Šādi siltumnesēji paredzēti tieši apkures sistēmām un to sastāvā ir īpašas piedevas,kas novērš katlakmens rašanos uz siltumapmaiņas iekārtu un cauruļvadu sienām, kāarī nepieļauj metālu koroziju, citas piedevas novērš putošanos un veic siltumnesējastabilizēšanu. Šiem siltumnesējiem piemīt zems blīvums, pateicoties kam siltumapārnese notiek ātri un cirkulācijas sūkņiem ir mazāka slodze. Tā kā sistēma būs slēgta,zudumi neradīsies, nekāda ķīmisku vielu rezervju uzglabāšana teritorijā un sistēmaspapildināšana nebūs nepieciešama. Regulārās sistēmas apkopes veiks specializētsuzņēmums.52

Nepieciešamais elektroenerģijas patēriņš, ņemot vērā sezonas nevienmērīgumu,apkurei, sadzīves tehnikai un apgaismojumam varētu sastādīt aptuveni 800 kWhmēnesī (balstoties uz datiem līdzīgos objektos).Elektrifikāciju plānots veikt, izmantojot pazemes kabeli, ko paredzēts izvilkt virzienāuz Kauguru ielu (uz teritorijas D) pa detālplānojumā paredzēto tehniskās apbūvesteritoriju – inženierkomunikāciju trasi. Vakara un Kauguru ielas krustojumā irpievilkta esoša 10 kV kabeļu elektrolīnija. Minētās līnijas jaudas ir pilnībāpietiekamas, lai apgādātu viesu namu ar elektroenerģiju.Tiks izmantoti jauni un moderni ēkas siltināšanas paņēmieni, materiāli, kā arīuzstādīta energoefektīva sadzīves tehnika, tādējādi iespēju robežās samazinotelektroenerģijas patēriņu.Ūdens tiks patērēts sadzīves vajadzībām. Dzeramā ūdens apgādes vajadzībām plānotsierīkot lokālu ūdens ieguves urbumu, lai nodrošinātu: tualešu un dušu darbošanos viesu nama vajadzībām; ūdeni virtuves un saimniecības vajadzībām; iespējams, apkures sistēmas darbību; noteiktam ūdens daudzumam jābūt pieejamam ārējās ugunsdzēsībasvajadzībām (15 l/s pēc LBN 222-99, ņemot vērā, ka objekts neatrodas blīviapbūvētā teritorijā, šeit varētu tikt piemērots lauku teritorijām noteiktaisdaudzums 10 l/s).Kopējais aprēķinātais ūdens patēriņš sastāda vidēji 3 m 3 diennaktī jeb 600 m 3 gadā.Šāds aprēķins balstīts uz aptuvenām aplēsēm, rēķinot maksimālo viesu namanoslogotību 15 cilvēki (4 numuri ar 3 cilvēkiem katrā, 3 darbinieki). Viena cilvēkasadzīves vajadzībām nepieciešams 150 – 200 l/dn (LBN 222-99). Pieņemts, ka viesunama noslodze varētu būt 200 dienas gadā.Ūdens ieguvei un izmantošanai tiks uzstādītas modernas iekārtas un santehnika, kaslīdz minimumam samazinās dzeramā ūdens patēriņu.Kvartāra spiediena – bezspiediena un spiediena ūdeņi izplatīti sporādiski, ir vājiapzināti un to izmantošanas iespējas ūdensapgādes vajadzībām ir neskaidras. Parastipazemes ūdens kvalitāte šādos horizontos ir pietiekoši augsta, tomēr to biezumi navievērojami (nepārsniedz 5 – 7 m) un, līdz ar to – ūdens bagātība ir niecīga.200 m un lielākā dziļumā ieguļ vidusdevona Arukilas horizonts, ūdeni satur atsevišķismilšakmens slāņi, kas izvietojas aptuveni 200 – 210 un 230 – 250 metru dziļumā. Laigan arī šo slāņu ūdens bagātība ir neskaidra, izmantojot mūsdienīgu urbumukonstrukciju (tā saucamo Džonsona tipa filtru ar rupjgraudainas smilts apbērumu)visticamāk ir iespējams iegūt pazemes ūdeni apjomā, kas ir pietiekošs plānotāsdarbības nodrošināšanai. Tomēr šādas konstrukcijas urbuma ierīkošana tik lielādziļumā ir ļoti sarežģīta un dārga.Vēl dziļāk ieguļ Narvas sprostslānis, kas atdala saldūdeņu zonu no iesāļūdeņiem, kasnav izmantojami dzeršanai.53

Līdz ar to, jāuzskata, ka plānotās darbības nodrošināšana ar ūdeni ir stipriproblemātiska. Ir jārēķinās ne tikai ar lielu urbuma ierīkošanas dziļumu (iespaidīgāmizmaksām), bet arī ar potenciāli iespējamām krasām ģeoloģiskā griezuma (un, līdz arto, arī hidroģeoloģisko apstākļu) izmaiņām. Kā liecina SIA „Totas”, kas ierīkojadziļurbumu Kāpu ielā 151 (dažus simtus metru uz austrumiem no apskatāmā objekta),pieredze, paredzēt (kaut vai aptuveni) ūdensnesošo slāņu intervālu (vai intervālus)ielejveida iegrauzumā faktiski nav iespējams.Tāpēc, visticamāk, nāksies īstenot pieslēgumu pilsētas centralizētajiem ūdensapgādestīkliem vai nu virzienā uz D (Vakara un Kauguru ielas krustojums), vai uz R zemprojektējamā apvienotā gājēju un veloceliņa.Runājot par ārējās ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamo ūdens daudzumu, jāierīkohidrants vai ūdens uzglabāšanas rezervuārs – tvertne, kas nodrošinātu ugunsgrēkadzēšanu, kamēr objektā ierastos ugunsdzēsēji.2.6. Notekūdeņu rašanās avoti, daudzumi, attīrīšana un novadīšanaLietus notekūdeņi tiks novadīti no viesu nama jumta. Tā kā viesu namā nekādasražošanas darbības, kā rezultātā lietus notekūdeņi varētu tikt piesārņoti ar ķīmiskāmvielām, nenotiks, lietus notekūdeņi uzskatāmi par tīriem. Tīrie lietus notekūdeņi noēkas jumta, autostāvvietas un apvienotā gājēju un veloceliņa netiks īpaši savākti unattīrīti, bet paštecē notecēs no teritorijas un iesūksies gruntī. Laukumi, no kuriemlietus notekūdeņi notecēs nav platības ziņā lieli un nav izvietoti vienlaidus, līdz ar tonav prognozējama teritorijas izskalošana vai noskalošana.Dzeramais ūdens tiks patērēts tikai sadzīves vajadzībām un aprēķinātais ūdens patēriņšsastāda 3 m 3 diennaktī jeb 600 m 3 gadā, tātad sadzīves notekūdeņu daudzums būstikpat liels, t.i. 3 m 3 diennaktī jeb 600 m 3 gadā.Projektējot objektu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, vienmēr izvērtē arī tokooperēšanas lietderību (neatkarīgi no resoru piederības), kā arī ņem vērā esošoūdensapgādes un kanalizācijas būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko stāvokli,paredzot to izmantošanas un darbības intensificēšanas iespējas.Paredzētās darbības īstenošanas zemes gabala tiešā tuvumā neatrodas centralizēti nelietus, ne sadzīves kanalizācijas tīkli, tāpat tiešā tuvumā nav uzņēmumu vai objektu,uz kuru attīrīšanas iekārtām būtu iespējams novadīt paredzētās darbības radītossadzīves notekūdeņus. Tāpēc sākotnējā iecere paredzēja sadzīves notekūdeņus savāktun novadīt uz lokālām bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, bet attīrītos notekūdeņuspēc tam infiltrēt gruntī paredzētās darbības zemesgabalā.Tā kā viesu nams izvietots tikai ~ 50 m attālumā no pludmales, notekūdeņu attīrīšanaibija plānots izmantot bioloģiskās attīrīšanas iekārtas un nevis septiķi, jo tās nodrošinalielāku attīrīšanas efektivitāti. Teritorijā ir zems gruntsūdens līmenis un labi filtrējošakāpu smilts, tāpēc šī sistēma tehniski ir piemērota. Ir iespējams izvēlēties tādu iekārtu,kas piemērota mainīgām slodzēm.54

Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pareizi ekspluatējot, iespējams panāktattīrīšanas pakāpi 90 – 95% no sākotnējā piesārņojuma. Attīrīšanas procesu nodrošinamikroorganismu biocenoze. Pēc uzbūves izšķir iekārtas, kur baktērijas dzīvo speciālānostiprinātā rievotā plastmasas režģī, iekārtas ar brīvi peldošām baktērijām, kas dzīvodūņu masā, kā arī iekārtas, kurās baktērijas dzīvo uz peldošiem režģiem.Baktērijas, kas dzīvo attīrīšanas ietaisēs un vairojas attīrīšanas procesu laikā, ircilvēkam nekaitīgas. Pieejamas dažādas jaudas un lieluma bioloģiskās notekūdeņuattīrīšanas iekārtas, kas paredzētas gan savrupmāju, gan vairāku māju vai pat ciematuapkalpošanai.Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises sastāv no nosēdakas un apstrādes tvertnes,kā arī nepieciešamības gadījumā tvertnes, kur notiek attīrītā notekūdens dzidrināšana.Ūdenim plūstot cauri iekārtai, cietākās un smagākās frakcijas paliks nosēdakā, betmehāniski attīrītie notekūdeņi vai nu hidrauliski, paštecē, vai ar sūkņa palīdzību tiekiesūknēti apstrādes tvertnē. Tālāk notiek bioloģiskās attīrīšanas process, kā laikā arkompresora palīdzību pievadot gaisu, tiek nodrošināta notekūdeņu piesātināšanās arskābekli, kas rada labvēlīgu vidi mikroorganismiem – īpašām baktēriju kultūrām.Attīrītais notekūdens tiek paštecē vai ar sūkņa palīdzību novadīts apkārtējā vidē –infiltrēts gruntī.Lai nodrošinātu iekārtu darbību un augstu notekūdeņu attīrīšanas pakāpi, būtiski tāsregulāri apkopt, kā arī ņemt vērā to, ka attīrīšanas ietaisē dzīvojošās sīkbūtnes irjūtīgas pret izmaiņām vidē, t.sk. sārmiem, ko satur tīrīšanas līdzekļi, dezinfekcijaslīdzekļiem, antibiotikām, tāpat arī pārtikas atliekām, ja tās tiek izlietas kanalizācijā.Protams, ir pieļaujamas zināmas koncentrācijas, daudzuma un sastāva sadzīvesķīmijas klātbūtne.Saskaņā ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vieluemisiju ūdenī” (ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 27.07.2010.) tipiskus sadzīvesnotekūdeņus raksturojoši parametri ir bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 150 – 350mg/l, ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) 210 – 740 mg/l, kopējās suspendētās vielas120 – 450 mg/l un kopējais fosfors 6 – 23 mg/l. Viesu nama sadzīves notekūdeņi,ņemot vērā tās noslodzi un lietojuma veidu, visticamāk, atbildīs vidējam līdzzemākajam katra parametra rādītājam.Izvirzot nosacījumus B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujās iekārtām, kasattīrītus sadzīves notekūdeņus novada vidē, reģionālās vides pārvaldes parasti uzdodkontrolēt šādas vielas un tām izvirza sekojošus robežlielumus: suspendētās vielas – ≤ 35 mg/l; ĶSP – ≤ 125 mg/l; BSP5 – ≤ 25 mg/l; kopējais slāpeklis – netiek limitēts; kopējais fosfors – netiek limitēts; sintētiskās anjonu virsmas aktīvās vielas – netiek limitētas.Viesu nama attīrītie notekūdeņi atbildīs augstāk minētajiem parametriem, lai ganiekārtai nebūs jāsaņem ne B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, jo attīrīšanasiekārtu jauda būtu 3 m 3 / dnn, kas nesasniedz B kategorijas robežu (> 20 m 3 / dnn), nearī C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums (iekārtām ar jaudu 5 – 20 m 3 /55

dnn). Tomēr būtu nepieciešams sekot līdz attīrīto notekūdeņu kvalitātei, laikonstatētu, vai iekārtas darbojas ar projektēto efektivitāti, jo tās izvietotas jutīgā zonā(īpaši tuvu pludmalei).Ņemot vērā saražoto notekūdeņu maksimālo gada daudzumu un piesārņojošo vielukoncentrāciju, viesu nams gadā novadītu gruntī 0,021 t suspendēto vielu un maksimāli0,01 t kopējā fosfora.Pēc attīrīšanas notekūdeņus bija plānots infiltrēt gruntī. Lai nodrošinātu efektīvuinfiltrācijas procesu, īpaši, ņemot vērā iekārtu noslodzes nevienmērīgumu, iesakāmsizmantot kādu no mūsdienīgajām infiltrācijas sistēmām, piemēram, speciālasinfiltrācijas kasetes. Šādas sistēmas režģa uzbūve nodrošina maksimālu stabilitāti,izturību un ūdens plūsmas optimizāciju. Tā ir trīsdimensionāli caurplūstoša –ieplūstošais ūdens uzreiz var izplatīties visos virzienos, tā sadalīšana papildu cauruļusistēmā nav nepieciešama.Viesu nama vajadzībām būtu nepieciešams iebūvēt apmēram 2 m³ kasešu, kas irekvivalents ap 16 tonnām oļu un vairākiem desmitiem metru drenāžas cauruļu.Turklāt kasetes paredzētas ilgmūžīgai ekspluatācijai un gadījumā, ja izveidojasaizsērējums, to var pārbaudīt ar lokālām zondēm un skalot ar augstspiediena metodi.Būtiskākais ieguvums ir iespēja izveidot infiltrācijas lauku daudz ātrāk, ērtāk unmazākā platībā, nav jārok garas tranšejas drenāžas caurulēm, pietiek ar vienubūvbedri, kur ievietot kasetes – nav jāizrakņā liekas platības.Skiču projektā nebija iekļauts precīzs plānotā notekūdens infiltrācijas laukaizvietojums, tomēr, ņemot vērā to, ka ūdensapgāde bija plānota, izmantojot lokāluartēzisku urbumu, tam tiktu aprēķināta un noteikta aizsargjosla, kā rādiusā infiltrācijaslauks nedrīkstētu atrasties. Aizsargjoslu izmērus ap ūdensgūtnēm, ūdensvadu tīkliemun būvēm, kā arī aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus, uzturēšanas un stāvokļakontroli nosaka Aizsargjoslu likums, MK 10.10.2006. noteikumi Nr.833„Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijastīkliem” un MK 20.01.2004. noteikumi Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanasvietām noteikšanas metodika”.Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, 2 metrus plata sanitārā aizsargjosla būtunepieciešama arī ap pašu infiltrācijas lauku, kur ietek attīrīts ūdens no slēgta tipabioloģiskās attīrīšanas ietaisēm. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu piegulošo teritorijuaizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes. Šo aizsargjoslu nav nepieciešams dabāapzīmēt.Tomēr, ņemot vērā to, ka Vakara un Kauguru ielas krustojumā ir pievilkts esošspilsētas centralizēts sadzīves kanalizācijas tīkls, iekārta izvietojama jutīgā teritorijā(tiešā piekrastes un plānotā mikrolieguma tuvumā), lai arī neliels, bet pastāvnoskalojuma risks, kā arī faktu, ka šādas iekārtas nereti nedarbojas ar projektētoefektivitāti, projektā jāparedz iespēja izveidot pieslēgumu šiem tīkliem. Papildusjāņem vērā MK 18.12.2012. noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumuizveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un tobuferzonu noteikšanu” prasība – mikroliegumos, kas izveidoti biotopu aizsardzībai,aizliegta jebkādu notekūdeņu novadīšana (iepludinot tieši vai mikrolieguma teritorijāietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienesta56

eģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiemnorādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņānevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamābiotopa kvalitāti. Tādējādi lokāli notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi irnoraidāmi kā likumdošanas aktu prasībām neatbilstoši.2.7. Atkritumu rašanās un apsaimniekošanaLielākais atkritumu daudzums radīsies būvniecības darbu rezultātā – izbūvējamāapvienotā gājēju un veloceliņa un auto stāvlaukuma vietā noņemtā zemsedze unaugsnes virskārta, demontētie esošie betona pamati, ēkas būvniecībā izmantotobūvmateriālu atlikumi, atgriezumi, iepakojumi un strādnieku sadzīves atkritumi.Visi atkritumi tiks sašķiroti pa to veidiem un nodoti licencētām attiecīgo atkritumuveidu apsaimniekojošām organizācijām izvešanai uz tuvākajām pārstrādes vaiutilizācijas vietām. Šāda organizācija, kas savus pakalpojumus sniedz Jūrmalā, varētubūt SIA „Jūrmalas ATU”. SIA „Jūrmalas ATU” nodrošina gan sadzīves, ganbūvmateriālu apsaimniekošanu.Paredzēts, ka viesu nama darbības gaitā radīsies sadzīves atkritumi, aptuveni 4,5 m 3mēnesī. Atkritumi tiks savākti speciālos konteineros un nodoti atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumam, kam ir atkritumu apsaimniekošanas atļauja attiecīgoatkritumu apsaimniekošanai, visticamāk, SIA „Jūrmalas ATU”.2.8. Izmešu avotu gaisā raksturojums un izmešu daudzumanovērtējumsParedzētā darbība – viesu nama un apvienota gājēju un veloceliņa būvniecība unekspluatācija zemesgabalā „Vaivari 1310” – būtisku ietekmi uz ārtelpu gaisa kvalitātineradīs. Potenciālie gaisa piesārņojuma avoti objekta ekspluatācijas laikā būs lokālāapkures iekārta un automašīnas. Pie viesu nama paredzēta autostāvvieta 5automašīnām.Kā viens no iespējamiem siltumenerģijas ieguves avotiem (ja netiktu īstenotspieslēgums attālajiem pilsētas centralizētās apkures sistēmas tīkliem) varētu tiktizmantots apkures katls, kur kā kurināmo izmantotu sašķidrināto gāzi. Ņemot vērāapsildāmo platību, siltumenerģijas iegūšanai nepieciešamā apkures katla jaudanepārsniegs 50 kW. Katla lietderība koeficients jauniem katliem nav mazāks par 90%.Apkures katla radīto emisiju gaisā novērtējums. Sašķidrinātās gāzes patēriņšmaksimālās slodzes režīmā:50kWB == 1,2 g / s45,54MJ/ kg × 0,9 , kur:50 kW – plānotā katla uzstādītā nominālā jauda45,54 MJ/kg – sašķidrinātās gāzes zemākā sadegšanas siltuma faktors0,9 – katla lietderības koeficients.57

Emisijas daudzuma aprēķināšanai izmantoti emisijas faktori no MK 14.12.2004.noteikumu Nr.1015 „Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai” 2.pielikuma2.tabulas „Sašķidrinātās naftasgāzes sadedzināšana” – propāna sadedzināšanaiekārtām ar ievadīto siltuma jaudu līdz 2,93 MW. Sašķidrinātās gāzes sadedzināšanasrezultātā atmosfērā nonāk slāpekļa oksīdi, oglekļa monoksīds un oglekļa dioksīds.Paredzamais maksimālais kurināmā daudzums gadā – līdz 10 tonnām jeb 18,5 m 3 ,sekundē – 1,2 g/s jeb 2,22×10 -6 m 3 /s.Slāpekļa oksīdi (izteikti kā NO 2 ):33 3E t / a= 18,5m/ a × 1,68×10 g / m = 0,031t/ a3 −63 3= 2,22m/ s×10 × 1,68g/ m × 10 0,0037gE g / s= /Oglekļa oksīds (CO):33 3E t / a= 18,5m/ a × 0,228×10 g / m = 0,004t/ a3 −63 3 3= 2,22m/ s × 10 × 0,228g/ m × 10 g / m 0,0005gE g / s= /Oglekļa dioksīda emisija aprēķināta saskaņā ar VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas centrs” izdoto metodiku „CO 2 emisiju no kurināmā stacionārāssadedzināšanas aprēķina metodika”, 2011.gada decembris.E aE t / a= /−3t /= 10t/ a × 45,54GJ/ t × 10 = 0,4554TJ/ t= 0,4554TJ/ t × 62,44t/ TJ 28,435taTomēr pašreizējā projekta stadijā nav pieņemts galīgais lēmums, sagatavoti rasējumiun dabā nosprausta vieta gāzes uzglabāšanas (visticamāk pazemes) tvertnesuzstādīšanai. Šajā IVN nav konstatēti šādu risinājumu izslēdzoši apstākļi.Autostāvvietas radīto emisiju gaisā novērtējums. Emisijas no objektaautostāvvietas aprēķinātas saskaņā ar Austrālijas Vides, ūdens, kultūras un mākslasministrijas apstiprināto metodiku mehāniskajiem transportlīdzekļiem („EmissionEstimation Technique Manual for Aggregated Emissions from Motor Vehicles”).Saskaņā ar augstākminēto metodiku, automašīnu izplūdes gāzes satur slāpekļa oksīdus(izteikti kā slāpekļa dioksīds NO 2 ), oglekļa oksīdu (CO), gaistošos organiskossavienojumus (GOS), cietās daļiņas PM 10 un sēra dioksīdu (SO 2 ).Aprēķinos pieņemts, ka autostāvvietu izmantos vieglais pasažieru autotransports, nokā trīs automašīnas darbosies ar benzīna dzinēju, bet divas – ar dīzeļdegvielas dzinēju.Vienas automašīnas nobrauktā nosacītā distance, ieskaitot dzinēja sildīšanu, irpieņemta 0,5 km. Emisiju aprēķinā pieņemts, ka tiks izmantota visa autostāvvieta (5vietas), iebraukšana un izbraukšana notiks 2 reizes diennaktī. Tātad piesārņojošāsvielas gaisā emitēs 6 ar benzīnu darbināmas automašīnas un 4 ar dīzeļdegvieludarbināmas vieglās automašīnas diennaktī.Oglekļa oksīds (CO):M CO = 22,3g/km × 0,5km × 6 × 200dnn ×10 -6 = 0,013 t/a (benzīna dzinējs)ss58

M CO = 1,13g/km × 0,5km × 4 × 200dnn ×10 -6 = 0,0005 t/a (dīzeļdegvielas dzinējs)Slāpekļa dioksīds (NO 2 ):M NO2 = 1,78g/km × 0,5km × 6 × 200dnn ×10 -6 = 0,0011 t/a (benzīna dzinējs)M NO2 = 1,02g/km × 0,5km × 4 × 200dnn ×10 -6 = 0,0004 t/a (dīzeļdegvielas dzinējs)Gaistošie organiskie savienojumi (GOS):M GOS = 1,45g/km × 0,5km × 6 × 200dnn ×10 -6 = 0,0009 t/a (benzīna dzinējs)M GOS = 0,513g/km × 0,5km × 4 × 200dnn ×10 -6 = 0,0002 t/a (dīzeļdegvielas dzinējs)Daļiņas PM 10 :M PM10 = 0,00932g/km × 0,5km × 6 × 200dnn ×10 -6 = 0,00001 t/a (benzīna dzinējs)M PM10 = 0,148g/km × 0,5km × 4 × 200dnn ×10 -6 = 0,0001 t/a (dīzeļdegvielas dzinējs)Sēra dioksīds SO 2 :M SO2 = 0,0239g/km × 0,5km × 6 × 200dnn ×10 -6 = 0,00001 t/a (benzīna dzinējs)M SO2 = 0,285g/km × 0,5km × 4 × 200dnn ×10 -6 = 0,0001 t/a (dīzeļdegvielas dzinējs)Augstāk veiktie aprēķini rāda, ka viesu nama apkures katla un autostāvvietas darbībasgada laikā radīto emisiju daudzumi ir nelieli un nevar radīt būtisku ietekmi uz gaisakvalitāti tuvākajā apkārtnē. Tuvumā neatrodas citi gaisa piesārņojuma avoti, ar koparedzētās darbības emisijas varētu summēties vai jutīgi objekti tādā attālumā, ko tāstieši varētu ietekmēt. Izmešu apjoms ir tik nenozīmīgs, ka veikt piesārņojumaizkliedes modelēšanu nav lietderīgi. Nav paredzama ne robežvērtību sasniegšana, nepārsniegšana MK 03.11.2010. noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”minētajām piesārņojošajām vielām.Attiecībā uz būvniecības darbu ietekmi uz gaisa kvalitāti tuvējā apkārtnē, vērtējams,ka, pieņemot pat divu smagā transporta reisu kustību uz objektu (abos virzienos 4braucieni) dienā, paredzamā ietekme uz gaisa kvalitāti apkārtnē būvniecības laikāparedzama tik nenozīmīga, ka veikt atsevišķu aprēķinu un piesārņojošo vielu izkliediir nelietderīgi, jo objekta ietekme piesārņojošo vielu izkliedes kartēs pat nebūsredzama.Kopumā viesu nama būvniecība un ekspluatācija kā izmešu avots ir nenozīmīgs,piesārņojošas darbības atļauja tam nav vajadzīga, izkliede jūras vējā ir intensīva unietekme uz vidi vērā neņemama.2.9. Teritorijas labiekārtošanas un pieejamības raksturojumsParedzētā darbība ir viesu nama, autostāvvietas 5 automašīnām un apvienota gājēju unveloceliņa izbūve. Zemsedzes saudzēšanai un atpūtnieku plūsmas vadīšanai esošaisceliņš (taka) uz pludmali (skat. arī 8.attēlu) tiks labiekārtots – izlikts ar vieglām kokakonstrukcijām.Cita veida labiekārtojumi nav paredzēti. Lai pēc iespējas saglabātu dabīgo zemsedziun atlikušo aizsargājamā biotopa daļu, nav paredzēta nekādu stādījumu ierīkošana.59

Netiek plānota teritorijas nožogošana, kas padarītu pārējiem atpūtniekiem rekreācijainepieejamu atlikušo mežaino teritoriju un apgrūtinātu piekļuvi pludmalei. Visasesošās takas varēs izmantot tāpat kā līdz šim. Arī projektējamo apvienoto gājēju unveloceliņu brīvi varēs izmantot kājāmgājēji un velobraucēji, tomēr pie pieslēgumaVakara ielai tiks uzstādīta paceļama barjera. Barjera tiks uzstādīta tādēļ, kaautostāvvieta pie viesu nama ir paredzēta tikai 5 automašīnām viesu nama klientiemun nebūs izmantojama kā publiska maksas vai bezmaksas stāvvieta.Viesu namu un tā piedāvātos pakalpojumus varēs izmantot jebkurš no pludmalesviesiem, jo tas paredzēts kā pludmales apkalpes objekts.2.10. Teritorijas un apkārtnes ainaviskais un kultūrvēsturiskaisnozīmīgumsJūrmala vēsturiski ir veidojusies par kūrortpilsētu, kā ekonomikas un kultūras pamatāir tūrisma un viesmīlības nozares, kas ietekmē pilsētvidi, infrastruktūru, pakalpojumupiedāvājumu un pilsētas sabiedrisko dzīvi. Jūrmala ir vieta, kur cilvēki no daudzāmpasaules valstīm brauc atpūsties, kā arī veikt darījumus.Pludmales, kas ir vienas no retajām balto smilšu pludmalēm Eiropā, ir arī viens nogalvenajiem Jūrmalas tūrisma produktiem. Pludmales kopā ar kāpu mežiem irgalvenais Jūrmalas rekreācijas objekts, t.sk. arī paredzētās darbības īstenošanas vietā,kur pludmale izvietojas tikai ~ 50 m attālumā no projektētā viesu nama.Paredzētā darbība tiek īstenota cieši saistībā ar iepriekš minēto – ir paredzētsintensificēt pakalpojumu piedāvājumu pludmales tiešā tuvumā, lai nodrošinātupludmales viesus ar labiekārtotu atpūtas infrastruktūru un naktsmājām.Tuvākais tūrisma un rekreācijas objekts ir vasaras ūdens atrakciju parks „Nemo”35 000 m 2 platībā, kas ir daudzkārt lielāks objekts par paredzēto darbību. Tajā tiekpiedāvātas telšu vietas un treileru stāvvietas, ir kempinga mājiņas un labiekārtotadivstāvu viesu māja. Siltās sezonas laikā darbojas āra ūdens atrakciju parks ar 5slīdkalniņiem, 2 baseiniem un pirts kompleksu, bērnu rotaļu laukums, kā arīkafejnīcas terases. Vasaras restorāna teltī pieejama arī galerija, lasītava un deju zāle.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem SIVN Vides pārskatā(tekstā izmantoti dati un apraksti no Vides pārskata) minēts, ka Jūrmalas pilsētā plašisastopamas ainaviski nozīmīgas vietas un areāli, kas pārstāv gan Latvijas apstākļiemraksturīgas, gan Jūrmalai specifiskas kultūrainavas un atbilst vienotā dabas unkultūras mantojuma kategorijai. Pilsētai izteikti unikāla un tās izstiepto raksturupasvītrojoša ir Rīgas līča krasta ainava. Tā uztverama no dažādām līča piekrastesvietām un ir katrreiz mainīga, no katras vietas citāda. Visā līča garumā uztveramsliedags ar priežu meža līniju fonā, ko vietām, paceļoties virs koku galotnēm vai„iznākot” pludmalē, pārtrauc liela mēroga (galvenokārt viesnīcu) būves.Tā kā Jūrmala faktiski ir pilsēta mežā, tad arī taisnajos ielu posmos pāri kokulapotnēm, bet visbiežāk – mūžzaļajām priežu galotnēm nekādas augstceltņu aprisesneizceļas, jo tās pārsvarā nav izvietotas tieši pie ielu sarkanajām līnijām. Tā veidojasatpazīstamā, nereti mazpilsētu atgādinošā Jūrmalas ainava ar kūrorta pilsētas un60

vasaras apbūves raksturu, papildinātu ar lieliem mežu masīviem, šaurām neasfaltētāmieliņām un mazām bodītēm.Jūrmala ir zaļa pilsēta ar plašām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par pilsētasidentitātes zīmi uzskatāma gan jūra, pludmale un kāpas, gan Lielupes krasts ar ūdensainavu un palieņu pļavām, gan pilsētas meži un parki. Dabas elementi dažkārtspēcīgāk kā apbūve nosaka pilsētas ainavas raksturu, īpaši mazajās ainavu telpās untuvajos skatos. Kā visu pilsētas ainavu pamats un vienlaikus fons vērtējami meži kāēnains patvērums svelmainā saulē, tāpat arī jūras un Lielupes krasta plašās panorāmasar efektīgo, mūžam mainīgo ūdens spoguli.Jūrmalas pilsēta ir viena no dabas apstākļu ziņā interesantākajām pilsētām Latvijā, konosaka lielā dabas apstākļu dažādība un izteiktās reljefa formas – jūras piekraste, upjuielejas un purvāji. Īpaša loma ir Rīgas līča piekrastei, kas ir unikāls dabas rajonsLatvijā, ar īpatnējiem, tikai jūras piekrastēm raksturīgiem veidojumiem. Dabasapstākļu radīto dažādību pastiprina ilgstošās cilvēka saimnieciskās darbības norises,kuru ietekmē veidojušās bioloģiski un vizuāli daudzveidīgas kultūrainavas. Jūrmalādaudzi no biotopiem (16% no kopējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2 ) ir reti unapdraudēti, tādēļ tiem Latvijā un arī visā Eiropas Savienībā ir noteikts aizsardzībasstatuss.Īpaša pilsētas dabas bagātība ir kāpu meži, slapjie meži un palieņu pļavas.Nozīmīgākie aizsargājamie biotopi Jūrmalā ir mežainas jūrmalas kāpas, melnalkšņustaignāji, parastās purvmirtes audzes un aizsargājamie pļavu biotopi. Bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīgas vecas mežaudzes veido 16% mežaudžu no kopējās mežaplatības pilsētā un ir vecākas par 150 gadiem, bet gandrīz 5% mežaudžu ir vecākaspar 200 gadiem. Kā atsevišķa un Jūrmalas pilsētai nozīmīga vērtība jāizdala bioloģiskivecie koki. Jūrmalā īpaši izplatītas ir vecās priedes. Šie koki ir gan ainaviski ļotivērtīgi, gan nozīmīga dzīvesvieta specifiskām bezmugurkaulinieku sugām, kurueksistence tieši atkarīga no šādiem kokiem.Bioloģiski vecās priedes sastopamas gan kā atsevišķi koki jaunākā mežaudzē, ganveido kompaktas teritorijas (mežu nogabalus). Nereti tās aug apbūvētās teritorijās,zaļajā zonā pie mājām, pagalmos, parkveida teritorijās.Apkopojot pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamiem biotopiem, bioloģiski vecukoku klātbūtni mežos un dabisko mežu biotopiem, pilsētas teritorijā izdalās vairākinelieli mežaudžu masīvi, ko veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijaitipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas,nesamazināt to platības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašlaik vēl raksturīgās mežubiotopu vērtības. Nav pieļaujama arī jauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslasmežaudžu pārveidošana un atmežošana. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielākaeitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir ļoti svarīgas, jokalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā.Bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas sakrīt ar tām, kurām jau ir noteikts aizsardzībasstatuss (Ķemeru nacionālajā parkā un dabas parkā „Ragakāpa”), vai kurās ir konstatētiīpaši aizsargājami biotopi mežainās jūrmalas kāpas un melnalkšņu staignāji (attēlotsJūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem kartogrāfiskajāmateriālā „Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objekti”). Visa61

teritorija ar paredzēto darbību, izņemot pašu Īpašumu, atzīmēta kā Eiropas Savienībāun Latvijā aizsargājams biotops – mežainās jūrmalas kāpas.UNESCO Vispārējā deklarācijā uzsvērts, ka kultūras daudzveidība līdzāsbioloģiskajai daudzveidībai ir cilvēces kopējais mantojums. Savukārt UNESCOkonvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību identificētasgalvenās kultūras mantojuma sastāvdaļas: pieminekļi – arhitektūras darbi, monumentāli gleznojumi un skulptūras,arheoloģiskie elementi vai struktūras, uzraksti, alu mājokļi un pazīmjukombinācijas, kurām ir izcila vēstures, mākslas vai zinātnes vērtība; ansambļi/ celtņu grupas, kam arhitektūras, vienotības vai atrašanās vietas dēļ irizcila vērtība no zinātnes, vēstures vai mākslas viedokļa; ievērojamas vietas – cilvēku veidotas vai cilvēka un dabas mijiedarbībāveidojušās teritorijas, t.sk. arheoloģiskas nozīmes vietas, kam piemīt izcilavēsturiskā, estētiskā, etnogrāfiskā vai antropoloģiskā vērtība.Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaita ziņā Jūrmala ir viena no bagātākajāmpilsētām Latvijā. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijasdatiem Jūrmalā ir 558 arhitektūras pieminekļi, 11 pilsētbūvniecības pieminekļuteritorijas, 133 mākslas pieminekļi, 5 vēstures pieminekļi un 1 arheoloģijaspiemineklis. Dominējošais vairākums Jūrmalas aizsargājamās vēsturiskās apbūves irkoka dzīvojamās ēkas. Paredzētās darbības teritorijā neatrodas neviens no kultūraspieminekļiem, ne arī to aizsargjoslas, kas Jūrmalā noteiktas 100 m platumā.Teritorijas A mala atrodas tiešā tuvumā aizsargjoslai (iet pa Skautu ielu un tālāk notās līdz pat ūdens līnijai) ap Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju.Citos virzienos 1 km rādiusā neatrodas neviens kultūras piemineklis vai tāaizsargjosla. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ir Vaivaru – Asaru –Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajons (valsts aizsardzības Nr.6092), unir arī vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis: Vaivaru – Asaru – Mellužuvasarnīcu kvartāli (valsts aizsardzības Nr.6091).Svarīgākie aizsargājamie elementi, kas veido pilsētbūvniecības pieminekļa „Vaivaru –Asaru – Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajons” arhitektonisko unainavisko vērtību ir vēsturiskā plānojuma sistēma – vasarnīcu rajonu regulārais, jūraiparalēlais galveno ielu un perpendikulāro šķērsielu tīkls, pretstatā seno centruneregulārajai ainaviskajai struktūrai, kā arī zemes vienību vēsturiskās robežas unproporcijas, apbūves apjomu mērogs, ēku izvietojuma ritms ielā, pielietotieceltniecības materiāli, dekori u.c.Svarīgākie aizsargājamie elementi, kas veido pilsētbūvniecības pieminekļa „Vaivaru –Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli” arhitektonisko un ainavisko vērtību, ir vēsturiskāplānojuma sistēma – ielu tīkls, zemes vienību dalījums, proporcijas un struktūra, kāarī apbūves apjomu mērogs, ēku izvietojuma ritms ielā, pielietotie celtniecībasmateriāli, ēku dekori u.c. Vērtīgākā apbūves daļa ir 15 valsts aizsargājami kultūraspieminekļi – objekti (arhitektūras pieminekļi), kā arī apmēram trīsdesmit objekti arpašvaldības noteiktu aizsargājamās apbūves statusu – kultūrvēsturiski vērtīgas,saglabājamas būves, kas aizsargājamas atbilstoši pašvaldības Apbūves noteikumiem.Pilsētbūvniecības pieminekļa individuālās aizsardzības zonas robeža noteikta,aizsargjoslas teritorijā iekļaujot telpu, kas atrodas kopīgā vizuālās uztveramības zonā62

ar pieminekļa teritoriju, veido vienotu kompozīciju ar pieminekli, piemēram,eksponējas ielas perspektīvā. Aizsargjoslas robeža noteikta atbilstoši īpašumu robežuun adrešu situācijai Jūrmalas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem izstrādeslaikā (2010.g.). Šī pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zona saplūst arpilsētbūvniecības pieminekļa „Vaivaru – Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli”aizsardzības zonu, tāpēc faktiski veido vienotu teritoriju.2.11. Apvienotā gājēju un veloceliņa noslodze un sasaiste ar citieminfrastruktūras objektiemLai viesu namam nodrošinātu viesu, apkalpes un nepieciešamības gadījumā operatīvātransporta piekļuvi, nepieciešams izbūvēt tādu apvienotu gājēju un veloceliņu, pa kuruniecīgā intensitātē varētu pārvietoties arī vieglais autotransports, avārijas gadījumā –arī smagais. Lai arī dabā tuvākā un praktiski jau eksistējoša trase (skat. arī 9. un10.attēlu) būtu tieši uz teritorijas D, caur zemesgabalu Kauguru ielā 3 uz Vakara ielu,zemesgabalu īpašumtiesību sadalījuma dēļ to nav iespējams īstenot (īpašniekavēstules kopija pievienota 5.pielikumā). Tāpēc ir paredzēts funkcionāli apvienotgājēju un veloceliņu 3,5 m platumā un ~400 m garumā un izvietot no Īpašumāietilpstošā betonētā laukuma līdz Vakara ielas ceļa nodalījuma joslai sarkano līnijurobežās pa Īpašumā ietilpstošās betona plākšņu takas trasi (1. alternatīva) vai jaunutrasi (2. alternatīva). Pieslēgums paredzēts Vakara ielas posmā pie zemes gabalaAlkšņu iela 1229 – Rīgas līcis (kadastra Nr.1300 017 1229), kas detālplānojumāzonēts kā gājēju ceļš uz koka laipām uz pludmali.Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldē mutiskā konsultācijā 28.05.2012. skaidroja, kapiebraukšanu ēkai tās īpašniekiem, viesiem, apkalpojošajam personālam unpakalpojumu sniedzējiem (būvtehnika, atkritumu izvešana u.tml.) iespējamsnodrošināt gan pa gājēju ceļu, gan apvienotu gājēju un veloceliņu, pirms tam saņemotīpašas atļaujas. Šādā veidā Jūrmalas pilsētā tiek organizēta apkalpojošā, operatīvā uniedzīvotāju transporta piekļuve īpašumiem esošajās gājēju ielās (skat. arī 1.3.nodaļu).Detālplānojuma grafiskajā daļā „Transporta shēma, 2.redakcija” visa Vakara iela irparedzēta gājējiem un velotransportam, bet Vakara iela no Krūkļu ielas krustojumapapildus arī autotransporta vajadzībām. Šobrīd Vakara iela nav ne izbūvēta, neaprīkota, ne arī marķēta kā gājēju un/vai veloceliņš. Attīstāmas gājēju un veloceliņutrases detālplānojumā gan atzīmētas arī pa Kauguru ielas 3 teritoriju, bet to attīstīšanainepiekrīt Kauguru ielas 3 īpašnieki. Jaunajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumāiezīmētas arī citas plānotās velotransporta shēmas Vaivaros – gar pludmali atpūtasveloceliņa maršruts, lietišķā veloceliņa maršruts līdz pludmalei, kā arī perspektīvaisEuroVelo EV10 veloceliņš.Tādējādi paredzētās darbības detālplānojumā neparedzētais apvienotais gājēju unveloceliņš pieslēgsies attīstāmajam gājēju un veloceliņam uz Vakara ielas un pilnībāiekļausies Jūrmalas pilsētas gājēju un velosipēdistu maršrutos un aizstās trūkstošoposmu caur Kauguru ielas 3 teritoriju.Saskaņā ar Apbūves noteikumiem, Vakara, Kauguru un Krūkļu iela (skat. 11. un12.attēlu) atbilst E kategorijas ielām. E kategorijas iela nozīmē – iela caur apbūvētuteritoriju ar dominējošu piekļūšanas un uzturēšanās funkciju. Pa šāda tipa ielām nav63

paredzēta tranzīta, kravas tranzīta, sabiedriskā transporta un pilsētas daļas iekšējāsatiksme. Autostāvvietas uz šāda tipa ielām ir kā izņēmums, bet ir pieļaujamslabiekārtojums, tostarp sezonas objekti.11.attēls. Vakara ielas (pa labi) un Krūkļu ielas (taisni) krustojumsApvienoto gājēju un veloceliņu un autostāvvietu izmantos galvenokārt vieglaispasažieru autotransports. Tā kā viesu nama noslodze būs sezonāla, prognozējams, kaar pilnu jaudu tā darbosies

paredzams, ka dienā notiks maksimāli divi smagā transporta reisi uz objektu.Būvniecības laikā smagā autotransporta kustībai izmantojamā virsma ar pagaidusegumu vai bez seguma jāpārveido par gājēju un veloceliņu ar tā paliekošo segumupēc viesu nama būvniecības, kad smagajam autotransportam pa to vairs navjāpārvietojas. Nekādi regulāri smagā autotransporta reisi, pat reti, normālā gājēju unveloceliņa ekspluatācijā nav paredzēti, tikai piekļuve avārijas gadījumā.12.attēls. Vakara ielas posms starp Alkšņu ielu un Krūkļu ielu65

3. IESPĒJAMĀ IETEKME UZ VIDI VIESU NAMA UNAPVIENOTĀ GĀJĒJU UN VELOCELIŅA IZBŪVES UNEKSPLUATĀCIJAS LAIKĀ3.1. Viesu nama un apvienotā gājēju un veloceliņa izbūveinepieciešamās teritorijas sagatavošanaAizsargjoslu likums atļauj uzsākt paredzētās darbības īstenošanu tad, kad ir veiktsietekmes uz vidi izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums unizdoti tehniskie noteikumi. Tiklīdz minētie dokumenti būs saņemti, tiks uzsāktadetalizēta tehniskā projekta sagatavošana, kur tiks iestrādāti visi ietekmi uz vidimazinošie pasākumi un izvērsta izvēlētā alternatīva. Pēc būvatļaujas saņemšanas tiksuzsākta apvienotā gājēju un veloceliņa izbūve un pēc tam arī viesu nama būvniecība.Apvienotais gājēju un veloceliņš varētu tikt izbūvēts 2 mēnešu laikā, viesu nams – 8mēnešu laikā. Būvdarbus vēlams veikt gada vēsajā pusē, bet ne sasaluma periodā.Tā kā šobrīd betonētajiem pamatiem nav iespējams piebraukt, pirms viesu namaizbūves jāveic apvienotā gājēju un veloceliņa izveide. Paredzētā būvniecība saistīta aratmežošanas nepieciešamību apvienotā gājēju un veloceliņa vietā. Lai ierīkotuapvienotu gājēju un veloceliņu un automašīnu stāvlaukumu būs nepieciešams ~1800m 2 lielā platībā veikt atmežošanu labiekārtojuma vajadzībām bez zemes lietojumaveida maiņas.Pirms zemes klātnes būvniecības darbu uzsākšanas, jāveic trases sagatvošana –jānocērt trases ceļā un tiešā tuvumā esošie koki, jānorok esošā zemsedze no celiņaklātnes šķērsprofila laukumā.Apvienotā gājēju un veloceliņa izvietojumam izstrādātas 2 alternatīvas (skat.4.pielikumu). 1.alternatīva paredz trasi pēc iespējas novietot esošā betonētā celiņavietā (attēlā brūnā krāsā), tomēr šajā variantā ir jānocērt 34 koki (attēlā atzīmēti arbrūnu punktu). Trases garums ~ 390 m. 2.alternatīvā trase tiek novietota jaunā vietāun šajā variantā jācērt 11 koki (topogrāfijā ir 12, attēlā atzīmēti ar ziliem punktiem,bet viens jau dabā ir pazudis). Trases garums ~ 400 m.1.tabulā apkopoti abu alternatīvu vides aspekti.Apvienotā gājēju un veloceliņa alternatīvu salīdzinājums1.tabulaGarums, m Platība, m 2 Ietekme uzzemsedziNocērtamiekokiIetekme uzreljefuIetekme uzainavu1.alternatīva 390 1365 Nebūtiska Būtiska (34) Nav Nebūtiska2.alternatīva 400 1452,5 Būtiska Nebūtiska (11) Nebūtiska Būtiska1.alternatīvā trase maksimāli iet pa jau esošu taku, līdz ar to ietekme uz zemsedzi būsceliņa paplašināšana, kā arī nomīdīšana un izbraukšana paralēli trasei tās ierīkošanaslaikā. Tomēr aptuveni pusē garuma esošā taka ir relatīvi plata un tās malas jauizmīdītas, līdz ar to ietekme vērtēta kā nebūtiska. 2.alternatīvā trase vairākos posmos66

iet pa skraju (bez koku un krūmu apauguma), bet līdz šim neietekmētu teritoriju, līdzar to ietekme uz zemsedzi vērtēta kā būtiska – dabiska zemsedze tiks iznīcināta.Biotopu eksperte Egita Grolle savā atzinumā norāda, ka pilnīgi nepieļaujama ir priežuciršana, kā diametrs pārsniedz 50 cm un dabiskā reljefa izmaiņas radošas darbības.Nevienas nocērtamās priedes diametrs nesasniedz 50 cm nevienā no alternatīvām(skat. 13.attēlu).13.attēls. Nocērtamas priedes gar trases malām 1.alternatīvāTā kā 1.alternatīvā trase iet pa esošu taku, kas daļā izlikta ar betona plāksnēm, reljefumainīt nav nepieciešams. Līdz ar to ietekme uz reljefu vērtēta kā nebūtiska.2.alternatīva, lai arī projektēta ar mērķi maksimāli saglabāt reljefu, tomēr posmiem iespa līdz šim dabisku teritoriju. Sablīvējot grunti, uzvedot materiālu, planējot, reljefa67

paaugstinājumi, īpaši trases sākuma posmā tiks ietekmēti (skat. 14.attēlu). Taču, tā kānetiks veikti nekādi kāpu norakšanas darbi un pati trase reljefa paaugstinājumus skarminimāli, ietekme vērtēta kā nebūtiska.14.attēls. Reljefa veidojumi 2.alternatīvas trases sākuma posmā1.alternatīvas trases vietā ir esošs, vietām betonēts celiņš, kas daudzviet ir izmīdītsvisā apvienotajam gājēju un veloceliņam nepieciešamajā platumā (skat. 15.attēlu).Līdz ar to šajās vietās, ierīkojot apvienoto gājēju un veloceliņu, var teikt, dabiskāszemsedzes platība vispār nesamazināsies, tomēr šaurākajās vietās tiks nosegta arīpatlaban neizmīdīta zemsedze un izcirsti 34 koki (skat. 16.attēlu). Ietekmētajās vietāsradīsies ietekme uz mikroainavu, tomēr kopumā ietekme uz ainavu vērtējama kānebūtiska. Tā kā 2.alternatīva atsevišķos posmos ies pa līdz šim neietekmētu, dabīguteritoriju (skat. 17.attēlu), tā ainavā un jau esošajā blīvajā celiņu tīklā būs jaunsmākslīgs, objekts, tāpēc ietekme vērtēta kā būtiska.Ietekmes uz ainavu mazināšanai biotopu eksperte Egita Grolle klājumam iesakaizmantot dabīgus materiālus – koka konstruktīvos elementus vai granti, smilti.Ekspertes atzinumā minēti arī nosacījumi, ka celiņš pēc iespējas ir jāplāno pa esošotaku, platumam ir jābūt maksimāli šauram, izvairoties no koku ciršanas unneierobežojot augu izplatību visā biotopā. Nav gan īsti izprotams nosacījums„platumam ir jābūt maksimāli šauram”, tomēr, tā kā atzinums gatavots 3,5 m platamceliņam, tam jānozīmē ieteikumu nepārsniegt šo platumu. Ekspertes nosacījumiemlabāk atbilst 1.alternatīva, lai gan tieši šajā alternatīvā nebūs iespējams izvairīties nokoku ciršanas.68

15.attēls. Esošais celiņš16.attēls. Abu alternatīvu sākuma posms. 1.alternatīvā izcērtamās priedes69

17.attēls. 2.alternatīvas trase starp saglabājamām priedēm18.attēls. Betonētais laukums plānotās autostāvvietas vietā70

Pie betonētajiem pamatiem esošais betona plāksnēm izliktais laukums būvniecībaslaikā tiks izmantots būvmateriālu izvietošanai, bet pēc tam tajā paredzēts veidotstāvlaukumu 5 automašīnām (skat. 18.attēlu).Pats viesu nams tiks būvēts Īpašumā ietilpstošo esošo betonēto pamatu vietā, pirmstam tos demontējot. Detālplānojums atļauj veidot apbūvi platībā 31 x 12 = 372 m 2 .Viesu nama skice (uz 10.04.2013.) paredz ēkas apbūves laukumu 291,45 m 2 un 3priežu nociršanu. Tomēr jāņem vērā, ka skice ir tikai skice, un apbūves laukumstehniskā projekta iztrādes gaitā var nedaudz mainīties robežās no 291,45 m 2 līdzatļautajiem 372 m 2 .Paša viesu nama izbūves uz Īpašuma un tā ekspluatācijas ietekme uz reljefu,atsevišķiem kokiem un biotopu kopumā vērtējama kā nebūtiska. Būtiskākā ir ietekmeuz ainavu. Viesu nama ekspluatācijas laikā varētu pieaugt ietekme uz zemsedzi, joteritorijā palielināsies rekreācijas slodze.Kā pozitīvs aspekts minama projektā paredzētā gājēju celiņa (takas) no ēkas līdzpludmalei labiekārtošana, izklājot to ar koka laipām vai līdzīgu koka segumu, tādējādiorganizējot atpūtnieku plūsmu un saudzējot zemsedzi.3.2. Prognoze par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vējaerozijas procesiem un apkārtējo individuālo ūdensapgādiParedzētā darbība nekādā veidā nevar atstāt iespaidu uz ūdensapgādi tuvākajāapkārtnē, jo tāda šeit nav attīstīta, faktiski neeksistē. Pateicoties tam, ka objekts irizvietots virs ļoti plaša un dziļa ielejveida iegrauzuma pamatiežu virsmā, tuvākieūdensapgādes urbumi atrodas ievērojamā attālumā. Tuvumā esošā Valsts SIA„Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”” ūdensapgādei izmantojamie dziļurbumiizvietoti Alkšņu ielā, aptuveni 500 m attālumā (uz rietumiem) no plānotās darbībasvietas. Bez tam, izmantojamie ūdens ieguves horizonti ieguļ vismaz 100, bieži vien150 – 180 m dziļumā, ir droši hidrauliski izolēti un dabiski ļoti labi aizsargāti, jo virstiem iegulošo ūdens vāji caurlaidīgo slāņu biezums noteikti pārsniedz 20 metrus.Pamatojoties uz augstāk minēto, var droši apgalvot, ka pat sākotnēji plānotānotekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūve nevar atstāt iespaidu uz apkārtējo individuāloūdensapgādi. Dabiskai upītei līdzīgais notekgrāvis uz rietumiem no objekta ir ļoti labsrobežnosacījums, jo aiz tā nekāda veida iespaids uz gruntsūdeni nav prognozējams.Tiešais jūras tuvums nepieļauj iespēju gruntsūdenim (un arī jebkāda veidapiesārņojumam tajā) plūst uz Jūrmalas apbūvētās teritorijas pusi tālāk kā par dažiemdesmitiem metru (spēcīgu uzplūdu gadījumā). Tomēr 2.6.nodaļā apskatītie apsvērumilokālas notekūdeņu apsaimniekošanas iespējas liek pilnībā noraidīt.Ir jāņem vērā tas, ka būvniecība ir pieļaujama tikai teritorijā starp priekškāpu un1969.gada katastrofālās vētras izveidoto izskalošanas kāpli (7.attēls), lai tā nevarētusekmēt vēja erozijas procesu intensitātes pieaugumu. Absolūti lielākā daļa no erozijasprocesiem norisinās pludmalē un minētajā zonā var attīstīties tikai apaugumaiznīcināšanas gadījumā. Ja būvdarbu gaitā izdodas saglabāt dabisko apaugumu vai patmākslīgi paplašināt tā platību, stabilizējot priekškāpu, vēja erozijas intensitātes71

pieaugums nav prognozējams. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir saglabāt priekškāpasveģetāciju, kā arī neiznīcināt nevienu no kāpās augošajiem kokiem.Rīgas līča piekrastes posmā no Kauguriem līdz Vaivariem priekškāpā uzkrātās smiltsapjoms pēc 1969.gada vētras ir atjaunojies un tagad vairs būtiski nemainās [EberhardsG. Latvijas jūras krasti. Latvijas Universitāte. Rīga, 2003], [Ulsts V. Baltijas jūrasLatvijas krasta zona. Valsts ģeoloģijas dienests. Rīga, 1998.]. Tas norāda uz to, ka šeiteksistē aptuvens līdzsvars starp vēja izpūsto un garkrastu sanešu plūsmas atnestosmilts apjomu. Lai saglabātu šo līdzsvaru un nodrošinātu pludmales stabilitāti,būvniecība ir pieļaujama tikai aiz priekškāpas.3.3. Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz bioloģiskodaudzveidību, kaitējuma būtiskumsPriežu meži ir ļoti nozīmīga Jūrmalas pilsētas dabas vērtība. Aplūkojamajā zemesgabalā kopumā sastopamas dažāda vecuma priedes, kas liecina par meža veselīgumuun ilgtspēju. Teritorija atzīstama par unikālu, ainavisku un potenciāli piemērotudzīvotni vairākām retām un aizsargājamām dzīvnieku, sēņu un augu sugām.Mežaudzi veido dažādu paaudžu un izmēru priedes. Izklaidus konstatētas smiltājuneļķes Dianthus deltoides un Latvijā īpaši aizsargājamās augu sugas pļavas silpurenesPulsatilla pratensis atradnes. Šo sugu klātbūtne liecina par meža dabiskumu. Pļavassilpurene ir iekļauta MK 14.11.2000. noteikumos Nr.396 „Par īpaši aizsargājamosugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.Saskaņā ar biotopu ekspertu (Vija Znotiņa, Kristaps Vilks, Inese Silamiķele)10.09.2004. atzinumu, kas sagatavots detālplānojuma „Sabiedriskais centrs VaivarosJūrmalā” ietvaros, paredzētās darbības zemes gabals uz R no betonētā laukuma unpamatiem ir rezervēts mikrolieguma veidošanai biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas”aizsardzībai. Eksperti uzskata, ka šo teritoriju nepieciešams saglabāt kā dabaspamatni. Tajā pašā laikā nav nepieciešama īpaša aizsargājamo augu aizsargjoslasizdalīšana, jo suga pļavas silpurene ir sastopama visā mežaino jūrmalas kāputeritorijā.Lai saglabātu dabas vērtības, eksperti projektējamajā mikroliegumā pieļauj tikai tādudarbību, kas nepieciešama biotopa aizsardzībai. Nav pieļaujama dabiskās zemsedzesiznīcināšana. Teritorija apsaimniekojama tā, lai maksimāli atjaunotos dabiskais priežusiliem un mētrājiem raksturīgais augājs, nav pieļaujama sēta zālāja ierīkošana. Arīparedzēto darbību eksperti vērtē negatīvi – nav pieļaujama jaunas apbūves veidošana(paredzētā pludmales apkalpes objektu rekonstrukcija) Rīgas līča piekrastes krastakāpu aizsargjoslā bez apbūves.Teritorija ir ar diezgan lielu antropogēno slodzi, kurai nākotnē paredzēts vēl lielākspieaugums, tāpēc jāierīko paaugstinātas labiekārtotības takas, kas tieši neskar plānotomikroliegumu un īpaši jutīgos sausos biotopus.Īpašums, kurā īstenojama paredzētā darbība, neatrodas kādā šobrīd īpaši aizsargājamāteritorijā, jo plānotais mikroliegums paredzētā apvienotā gājēju un veloceliņa vietā tāarī līdz šim nav izveidots un nav definētas precīzas tā robežas. Šis novērtējums ir72

alstīts uz teritorijas vairākkārtējas apsekošanas ar mērķi novērtēt tajā esošobioloģisko daudzveidību, identificēt aizsargājamas sugas un biotopus. Secināts, kadaļa paredzētās darbības teritorijas, iespējams, kādreiz tiks iekļauta jaunveidojamāmikroliegumā, jo atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem mikroliegumi tiek veidoti.Tāpēc plānoto mikroliegumu būtu nepieciešams izveidot pirms paredzētās darbībasīstenošanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tā robežas, pieļaujamieapsaimniekošanas pasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arī būs iespējamsapvienotā gājēju un veloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtības netiktuskartas.Lai arī paredzētās darbības īstenošanai vajadzīgā platība papildus jau esošajamĪpašumam, salīdzinot ar visu paredzētās darbības zemes gabalu, nav liela unnepārsniedz 1800 m² jeb ~2,5% zemes gabala „Vaivari 1310”, dabas apstākļu unbiotopu analīze liecina, ka paredzētā darbība radīs negatīvu ietekmi uz šīs teritorijasdabas vidi. Kā konstatēts 3.1.nodaļā, negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību undetālplānojumā paredzēto jaunveidojamo mikroliegumu (īpaši aizsargājamo biotopu)radīs apvienotais gājēju un veloceliņš. Viesu nams atradīsies ārpus projektējamāmikrolieguma teritorijas.Eiropā un pasaulē retais biotops – mežainas jūrmalas kāpas – ir Eiropas Savienībā unLatvijā īpaši aizsargājams. Kāpu meži līdz ar jūras krastu ir viens no galvenajiemJūrmalas (un visas Latvijas piekrastes) rekreācijas resursiem un viens no Jūrmalaspilsētas pievilcības pamatelementiem. Sausie kāpu sili un mētrāji ir vieni novisvieglāk ievainojamajiem Latvijas mežiem, jo meža zemsedze tajos ir trausla unnenoturīga. Galvenie riska faktori piekrastes kāpās tāpēc ir kokaudzes nociršana vaiizretināšana un zemsedzes ievainošana vai iznīcināšana. Plānotā apvienotā gājēju unveloceliņa izbūve mežaino jūrmalas kāpu joslā paredzētās darbības teritorijā,pirmkārt, daļu no tām iznīcinās (noteiktā platībā notiks biotopu transformācija),otrkārt – atlikušo daļu fragmentēs, kas pazeminās šīs joslas stabilitāti.Pašlaik visu teritoriju (galvenokārt pastaigām, tostarp ar bērniem un suņiem, veselībasskrējieniem, nūjošanai u.tml.) izmanto tuvējo māju iedzīvotāji un tikai ļoti īsu gadalaiku vērā ņemami apmeklētās pludmales atpūtnieki. Pēc plānotās apbūves Īpašumā,rekreācijai izmantojamā platība fiziski nesamazināsies, bet psiholoģiski tā kļūs mazākpievilcīga viesu namam nepiederošiem cilvēkiem. Toties tā kļūs piederīga konkrētamrekreācijas infrastruktūras objektam un attiecīgi izmantojama tā viesiem, kuri tovarētu izmantot intensīvāk. Nav kritēriju, pēc kā noteikt, vai rekreācijas slodzepalielināsies vai samazināsies, tāpēc pēc piesardzības principa jāvērtē, kapalielināsies. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka divstāvu viesu nams ar maksimālonoslogotību 15 cilvēki (4 numuri ar 3 cilvēkiem katrā, 3 darbinieki), turklāt tikaiatpūtas sezonā, varētu radīt antropogēno slodzi, kas nevēlami pārsniedz teritorijasbiotopiem pat ieteicamo mēreno slodzi. Savukārt, ja pieaugoša rekreācijas slodzenerada fiziskus draudus rekreācijas resursa kvalitātei, tad tā pieejamības unizmantošanas ērtības atpūtnieku baudījumam paaugstināšanos var uzskatīt parpozitīvu ietekmi uz to kā rekreācijas resursu.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem SIVN Vides pārskataprojektā secināts, ka mežaino jūrmalas kāpu saglabāšanai ir prioritāra nozīmeJūrmalas pilsētas meža aizsardzībā. Tajās nav pieļaujama reljefa pārveidošana,apbūve, ieteicama gan labiekārtošana tūrisma infrastruktūras veidošanai, gan arī73

vēlams tūrisma vajadzībām atsevišķus masīvus saglabāt bez speciālas infrastruktūras(labiekārtoti celiņi, soliņi), tādējādi dažādojot apmeklētāju priekšstatu par mežainajāmjūrmalas kāpām un piedāvājot iepazīšanai relatīvi dabiska biotopa fragmentus.Paredzētā darbība kā labiekārtošana atpūtnieku ērtībām atbilst vienam no šiemmērķiem, ciktāl tā tiek īstenota saudzīgi pret citiem.30.05.2011. sagatavotajā sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumāNr.08/11 (pilns atzinums 1.pielikumā) secināts, ka paredzētā darbība (viesu nams unapvienotais gājēju un veloceliņš) kopumā ir pieļaujama, ievērojot atsevišķusnosacījumus.3.4. Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz dabiskās ainavasdaudzveidībuEiropas ainavu konvencijā uzsvērts, ka dalībvalstīm, kas pievienojušās Eiropas ainavukonvencijai, nepieciešams identificēt ainavas visā tās teritorijā, novērtēt, ņemot vērāto īpašās vērtības, ko tām ir piešķīrušas ieinteresētās puses un sabiedrība. Jūrmalaspilsētai nav veikta šāda visaptveroša ainavu novērtēšana.Pilsētas ainavai kā jebkurai mūsdienu ainavai piemīt vides vērtība kā ekosistēmasdaļai, kultūras vērtība kā vietas vēsturiskai liecībai un transformācijām, kas ar tonotikušas, vai īpašība, kas dod iedvesmu rakstniekiem un dzejniekiem, estētiskāvērtība – kā vizuālais un uztveres iespaids, kas veidojas caur gadsimtiem, sociālāvērtība – pieaugoša sabiedrības identitātes attēlošana.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem izstrādes materiāloskonstatēts, ka Jūrmala ir pilsēta ar vēsturiski veidojušos zemu mežaparka tipa apbūvi.Pilsētas ainavas daudzveidība lielākoties saskatāma tuvplānā. Nav daudz tālu skatuperspektīvu ar noslēdzošām dominantēm ielās. Pilsētas panorāmu un siluetu varnovērtēt galvenokārt skatos no pludmales un Lielupes krasta.Piekrastes kāpu josla ir ainaviski ļoti pievilcīga, tās rekreācijas (un arī terapeitiskais)potenciāls ir ļoti liels. Paredzētā darbība, lai arī klasificējama kā mežaparka tipaapbūve, radīs ietekmi uz šobrīd dabisko ainavu.Maza mēroga jeb nebūtiska ietekme uz ainavu būs projektējamā apvienotā gājēju unveloceliņa 1.alternatīvai. Tā kā 2.alternatīva atsevišķos posmos ies pa līdz šimneietekmētu, dabīgu teritoriju, tā ainavā un jau esošajā blīvajā celiņu tīklā būs jaunsmākslīgs objekts. Ievērojamā platuma būve vēl vairāk fragmentēs teritoriju unaizsargājamo biotopu, tāpēc ietekme vērtējama kā būtiska. Ietekmes uz ainavumazināšanai biotopu eksperte Egita Grolle klājumam iesaka izmantot dabīgusmateriālus – koka konstruktīvos elementus vai granti, smilti.Stāvlaukums 5 automašīnām būs redzams no pludmales un izcelsies kā dabiskā ainavāneiederīgs akcents, bet ar viesu namu nesaistītajiem atpūtniekiem, kam tāds nešķietpievilcīgs, šajā Jūrmalas rietumu galā vienmēr ir iespējams netālu atrast citupievilcīgāku atpūtas vietu pludmalē. Savukārt paša viesu nama atpūtniekiem, kasizvēlējušies atpūtu nevis redzeslaukā neskartā ainavā un pludmalē, bet viesu namā artam piederošo infrastruktūru citādi neskartas ainavas ielenkumā pludmales tiešā74

tuvumā, tas nevarētu būt traucēklis, īpaši tad, ja viesu namā būs nodrošināts arī tādaveida atpūtas objektiem raksturīgs inventārs (pludmales gultas, saulsargi u.tml.). Šānelielā atpūtas objekta lokālā ietekme uz ainavu šajā Jūrmalas daļā, kurā līdzīgu nav,kļūs par ainavas un citu rekreācijas resursu izmantošanas iespēju daudzveidībaselementu un nav vērtējama viennozīmīgi: atpūtas veidu un ainavas izvēle ir lielā mērāatkarīga no atpūtnieku subjektīvajām vēlmēm, un nevar apgalvot, ka tas rekreācijasvērtības samazinājums, ko šis pludmales rekreācijas infrastruktūras objekts ar vizuāloietekmi ļoti ierobežotā teritorijā rada no to neizmantojošo atpūtnieku, kam tādsnepatīk, viedokļa ir lielāks par to ieguvumu, ko bauda tieši to izvēlējušies atpūtnieki,kam patīk šāds atpūtas veids un šis objekts tādu nodrošina.Pats viesu nams tiks būvēts esošo betonēto pamatu vietā, pirms tam tos demontējot.Tā kā esošo pamatu vietā tālāka apbūve nekad nav tikusi īstenota, apbūves vietaatrodas tikai ~ 50 m attālumā no jūras, viesu nama izbūve radīs būtisku ietekmi uzainavu.Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem Apbūvesnoteikumos definētajam, vizuālā ietekme – iespaids, ko uz ainavu, arī pilsētainavu,atstāj plānotā attīstība. Šis iespaids var būt labvēlīgs – pilnveidot un papildināt ainavu,neitrāls, kā arī degradējošs – neatgriezeniski pārveidot ainavu. Paredzētās darbībasvizuālā ietekme uz ainavu pēc piesardzības principa vērtējama kā degradējoša, jo taislikta izpildījuma gadījumā neapšaubāmi piemīt šāds nevēlams potenciāls. Tomērrezultāts ir principiāli atkarīgs no arhitektoniskā risinājuma (gan pēc formām, gankrāsām), kam ļoti stingri jāpieiet Jūrmalas atbildīgajiem dienestiem projektasaskaņošanas un būvniecības uzraudzības fāzē, tādējādi nodrošinot iespējas šaidegradējošajai ietekmei būt nebūtiskai un tuvoties neitrālai.Jāņem vērā arī tas, ka līdzšinējā lokālā relatīvā ainaviskā neskartība ir visai nosacītaun, iespējams, terminēta, jo pagaidām novārtā pamestajos pieguļošajos zemes gabalostālāk iekšzemē ar senāku laiku būvju graustiem, ko patlaban aizsedz kāpas, arī irsagaidāma attīstība un apbūve ar vizuālu ietekmi pāri kāpām, kuras ietekme arī būsatkarīga no arhitektoniskajiem risinājumiem, bet arī bez šā viesu nama parādīsiesvizuāli antropogēni elementi.3.5. Nepieciešamās izmaiņas Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumāDetālplānojuma grafiskajā daļā „Plānotā teritorijas izmantošana, 2.redakcija”paredzētās darbības īstenošanas vietā esošie dienesta viesnīcas pamati ir atzīmēti arlietošanas mērķi PK2, betona plāksnēm izliktais laukums un no tā uz D ir paredzētskā tehniskās apbūves teritorijas (T2, T3, T4), bet pārējā teritorija uz R (PK5 un PK6),izņemot Īpašumā ietilpstošo betona flīzēm klāto celiņu (kadastra Nr.1300 017 1310051), ir rezervēta jaunveidojamam mikroliegumam „Mežainas jūrmalas kāpas”.Detālplānojuma grafiskā daļā „Plānotā teritorijas izmantošana, 2.redakcija”paskaidro, ka PK – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpuaizsargjosla bez apbūves. Šajā joslā atļauta apbūve vienīgi apzīmētajās vietās(dienesta viesnīcas betona pamati tādi ir). Apbūves veids – atpūtnieku aprūpeiparedzētu ēku rekonstrukcija, ierīkošana (paredzētā darbība – viesu māja – tāda ir), kāarī esošo šāda tipa ēku un būvju paplašināšana, ieskaitot gājēju un velosipēdistu75

takas. Atļauts konkrēts objekts: rekonstruējams pludmales apkalpes objekts.Rekonstruējamo esošo objektu maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi.Detālplānojuma grafiskajā daļā „Transporta shēma, 2.redakcija”, savukārt, teritorijāparedzēti ir gājēju celiņi un veloceliņi, nevis takas. Ne detālplānojumā, ne Apbūvesnoteikumos nav definētas ne gājēju un velosipēdistu takas, ne celiņi un to parametri.Jūrmalā ir izveidotas gājēju ielas – Jomas iela (posmā no Turaidas ielas līdz Ātraiielai) un Raiņa iela (perspektīvā – posmā no Tirzas ielas līdz Nometņu ielai).PK2 zonā paredzēts rekonstruēt esošo objektu pludmales apkalpes vajadzībām. Tā irparedzētā darbība – viesu nama izbūve.PK5 un PK6 – apzīmētajā laukumā projektējams meža biotopu mikroliegums. PK5zonā paredzēts rekonstruēt esošo pagrabu un veikt labiekārtošanu saskaņā armikrolieguma dabas aizsardzības plānu. Jāatzīmē, ka mikroliegumiem netiek sastādītidabas aizsardzības plāni.Detālplānojuma izstrādes procesā, t.sk. par Īpašumu ieskaujošo teritoriju, kuru skarsparedzētā darbība, saņemts biotopu ekspertu atzinums. Saskaņā ar biotopu ekspertu(Vija Znotiņa, Kristaps Vilks, Inese Silamiķele) 10.09.2004. atzinumu (pilnsatzinums 2.pielikumā), Īpašumu ieskaujošais zemes gabals, kuru skars paredzētādarbība, ir rezervēts mikrolieguma veidošanai biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas”aizsardzībai.Arī paredzēto darbību eksperti vērtē negatīvi – nav pieļaujama jaunas apbūvesveidošana (paredzētā pludmales apkalpes objekta rekonstrukcija) Rīgas līčapiekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves.Biotopu ekspertu atzinums ir iestrādāts detālplānojumā: Īpašumu ieskaujošā teritorija,kuru skars paredzētā darbība, ir rezervēta mikrolieguma veidošanai, bet mikroliegumslīdz šim tā arī nav izveidots un nav definētas precīzas tā robežas, kamēr Īpašums irapstiprināts viesu nama izbūvei 372 m 2 platībā.30.05.2011. sagatavotajā sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumāNr.08/11 (pilns atzinums 1.pielikumā) secināts, ka, neskatoties uz to, ka visu Īpašumuieskaujošo zemes gabalu, kuru skars paredzētā darbība, veido Latvijā un ES īpašiaizsargājams biotops „Mežainas piejūras (jūrmalas) kāpas”, paredzētā darbība irpieļaujama, ievērojot: ieteicamāka būtu gājēja un veloceliņa plānošana pa jau esošo taku, pēciespējas saglabājot platības ar dabisko veģetāciju; atsevišķu koku izciršana būtisku kaitējumu sastopamajām augu sugāmneradīs, tomēr tā var izraisīt lokālu kāpu eroziju. Nebūtu pieļaujama priežu ardiametru 50 un vairāk centimetru izciršana; celiņu būvei būtu nepieciešams izmantot dabiskus materiālus – koku, smilti,granti u.c. Šādu celiņu izbūve radīs mazākus apkārtējās vides bojājumus unatstās mazāku ietekmi uz ainavu. Celiņa platumam jābūt maksimāli šaurākam,izvairoties no nevajadzīgas koku ciršanas un neierobežojot augu sēkluizplatību visā biotopā; aizsargājamā biotopa teritorijā aizliegtas darbības, kas radītu dabiskā reljefaizmaiņas (kāpu norakšana);76

viesnīcas apkārtnes labiekārtošanas vajadzībām nebūtu pieļaujama kāpuapstādīšana ar krāšņumaugiem vai zālāja ierīkošana priežu meža teritorijā.Tātad gan teritorijas plānojums, gan jaunākā biotopu ekspertīze atzīst viesu namaizbūvi par īstenojamu paredzētajā vietā un paredzētajā apjomā, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus.Attiecībā uz piekļuves iespējām, mutiskā konsultācijā 28.05.2012. Jūrmalas pilsētasdomes Būvvaldē skaidroja, ka piebraukšanu ēkai tās īpašniekiem, viesiem,apkalpojošajam personālam un pakalpojumu sniedzējiem (būvtehnika, atkritumuizvešana u.tml.) iespējams nodrošināt pa apvienotu gājēju un veloceliņu, pirms tamsaņemot īpašas atļaujas. Tas nozīmē, ka piebraukšanu ar šādām pašām atļaujām būsiesējams organizēt arī pa detālplānojumā paredzēto Vakara ielas posmu, kas zonēts kāgājēju ceļš uz pludmali uz koka laipām (skat. 19.attēlu).19.attēls. Vakara ielas posms ar skatu uz pludmali, projektējamais apvienotais gājējuun veloceliņš pieslēdzas no labās pusesTomēr detālplānojuma grafiskā daļa „Transporta shēma, 2.redakcija” vienīgoveloceliņu uz rekonstruējamo dienesta viesnīcu (esošajiem betona pamatiem)paredzējusi pa inženierkomunikāciju trasi (T2, T3, T4).Tāpēc, ņemot vērā dažādo lietoto terminoloģiju un neskaidrās prasības piekļuvesēkām nodrošināšanai, pretrunas ar pilsētas teritorijas plānojumu (nav paredzētapiebraukšana jaunveidojamam zemes gabalam), detālplānojums jāprecizē, t.i. jāveic77

grozījumi, nosakot kāda veida un raksturlielumu takas, celiņi un/vai piebrauktuve unkurās vietās ir atļauta.Paredzētās darbības īstenošanas gaitā paredzētās darbības pieteicējam (Īpašumaīpašniekam) jāiesniedz Valsts meža dienestā priekšlikums par mikrolieguma izveidi,ņemot vērā atzinuma par šo ietekmes uz vidi novērtējumu rekomendācijas unobligātos nosacījumus, lai līdz nepieciešamās atmežošanas uzsākšanai būtu precīzinoteiktas mikrolieguma robežas, neietverot atmežojamo trasi, un atļautās darbības tāteritorijā. Arī pati prasība paredzētās darbības pieteicējam pirms paredzētās darbībasuzsākšanas iniciēt mikrolieguma izveidošanas procedūru var būt atzinuma par IVNobligāts nosacījums.3.6. Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīzeAizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gandabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt toekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgāsietekmes.Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātupiesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstuerozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabasresursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīguteritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.Tā kā paredzētā darbība ir izvietota Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā,jāņem vērā ne tikai tas, ka darbība atbilst Aizsargjoslu likuma izņēmumiem (atļautaēku un būvju celtniecība vai paplašināšana, ja tā ir paredzēta vietējās pašvaldībasteritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas arattiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi; kā arī ir atļauts pārveidotreljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, kad tas nepieciešams atļauto darbībuveikšanai), bet īpaši jāpievērš uzmanība tās ietekmei uz Baltijas jūru, mežaaizsargfunkcijām, erozijas procesu veicināšanas riskiem, piekrastes ainavu, piekrastesdabas resursiem, atpūtas un tūrisma resursiem, teritorijas kā sabiedrībai nozīmīgasteritorijas saglabāšanu un aizsardzību, un tās līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.Paredzētās darbības negatīva ietekme uz Baltijas jūru nav identificēta. Vienīgāietekme vairāku nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās rezultātā (vētra ar iestāšanāsvarbūtību 1 reizi 100 gados) būtu varējusi rasties lokālas sadzīves notekūdeņubioloģiskās attīrīšanas ar attīrīto notekūdeņu infiltrēšanu gruntī īstenošanas gadījumā.Tomēr lokāla notekūdeņu apsaimniekošanas iespēja 2.6.nodaļā ir noraidīta, līdz ar tonav paredzama nekāda ietekme.Meža aizsargfunkcijas tiks ietekmētas – tiks izcirsti atsevišķi koki, ~ 2,5% zemesgabala tiks iznīcināta zemsedze, kas uzskatāma par lokālu ietekmi. Tomēr ietekmevērtējama kā lokāla tikai pie nosacījuma, ka atlikušajā neietekmētajā teritorijānepalielinās antropogēnā slodze (nomīdīšana, izbraukāšana, mākslīgu stādījumu78

ierīkošana/ ieviešanās), bet vienlaikus arī pilnībā neizzūd, jo mērena slodze šaizemsedzei ir vajadzīga.Sausie kāpu sili un mētrāji ir vieni no visvieglāk ievainojamajiem Latvijas mežiem, jomeža zemsedze un zemsega tajos ir trausla un nenoturīga. Galvenie riska faktoripiekrastes kāpās tāpēc ir kokaudzes nociršana vai izretināšana un zemsedzesievainošana vai iznīcināšana, t.i. arī paredzētā darbība. Tomēr nav prognozējamabūtiska erozijas procesa veicināšana. Atsevišķu koku nociršana var izraisīt lokālukāpu eroziju.Galvenā paredzētās darbības ietekme būs uz dabīgo piekrastes ainavu un dabīgābiotopa integritāti kā piekrastes dabas resursiem. Būtiskāko ietekmi radīs gan viesunams, gan paredzētais automašīnu stāvlaukums, jo tie būs redzami no pludmales,tomēr arī šī ietekme būs izteikti lokāla. Platā un līdz šim neietekmētā vietā ierīkotāapvienotā gājēju un veloceliņa 2.alternatīva jau esošajā blīvajā celiņu tīklā būs jaunsmākslīgs objekts, kas palielinās teritorijas un aizsargājamā biotopa fragmentāciju.Maza mēroga jeb nebūtiska ietekme uz ainavu būs projektējamā apvienotā gājēju unveloceliņa 1.alternatīvai.Kāpu meži līdz ar jūras krastu ir viens no galvenajiem Jūrmalas (un visas Latvijaspiekrastes) rekreācijas resursiem un viens no Jūrmalas pilsētas pievilcībaspamatelementiem. Tajā pašā laikā svarīgi ir tas, lai pilsētas viesiem pieejamas būtuatpūtas iespējas labiekārtotās pludmalēs, kas samazina ietekmi uz vidi, īpaši vietās,kur atpūtnieku skaits ir liels. Paredzētā darbība būs šāds labiekārtojuma objekts.Iedzīvotāji, paužot savu viedokli detālplānojuma izstrādes procesā, ir darījuši zināmu,ka šī teritorija ir tiem svarīga ar dabas pamatnes funkciju. Iedzīvotājus īpaši uztrauciespēja, ka gan pa Vakara ielu, gan pārējo teritoriju pārvietosies mehanizēts transportsun tāpēc šo teritoriju nāksies pielāgot transporta līdzekļu pārvietošanās vajadzībām –sagatavot pamatni, uzvest mākslīgus materiālus, ievērojami paplašināt, izveidotsegumu.Biotopu eksperti esošās ietekmes uz zemsedzi un aizsargājamiem biotopiemsamazināšanai ir ieteikuši esošās takas labiekārtot atbilstoši šo biotopu ilgtspējīgasizmantošanas vajadzībām, neizslēdzot šādas izmantošanas pieļaujamību un mērenasantropogēnās slodzes nepieciešamību.Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā nav identificētas tādas ietekmes, kurusavstarpējā saistība varētu pastiprināt šo ietekmju nozīmīgumu.Galvenais paredzēto darbību limitējošais faktors ir projektētais mikroliegums, kas līdzšim tā arī nav izveidots. Līdz ar to nav zināmas precīzas mikrolieguma robežas, tāvērtību izvietojums, aizsardzības režīms, atļautās un aizliegtās darbības tā teritorijā.Paredzētās darbības īstenošanas gaitā paredzētās darbības pieteicējam (Īpašumaīpašniekam) jāiesniedz Valsts meža dienestā priekšlikums par mikrolieguma izveidi,ņemot vērā atzinuma par šo ietekmes uz vidi novērtējumu rekomendācijas unobligātos nosacījumus, lai līdz nepieciešamās atmežošanas uzsākšanai būtu precīzinoteiktas mikrolieguma robežas, neietverot atmežojamo trasi, un atļautās darbības tāteritorijā. Arī pati prasība paredzētās darbības pieteicējam pirms paredzētās darbības79

uzsākšanas iniciēt mikrolieguma izveidošanas procedūru var būt atzinuma par IVNobligāts nosacījums.Attiecībā uz piekļuves iespējām, mutiskā konsultācijā 28.05.2012. Jūrmalas pilsētasdomes Būvvaldes pārstāvis skaidroja, ka piebraukšanu ēkai tās īpašniekiem, viesiem,apkalpojošajam personālam un pakalpojumu sniedzējiem (būvtehnika, atkritumuizvešana u.tml.) iespējams nodrošināt pa apvienotu gājēju un veloceliņu, pirms tamsaņemot īpašas atļaujas. Tas nozīmē, ka piebraukšanu ar šādām pašām atļaujām būsiesējams organizēt arī pa detālplānojumā paredzēto Vakara ielas posmu (skat.20.attēlu), kas zonēts kā gājēju ceļš uz pludmali uz koka laipām. Tomēr, ņemot vērādažādo lietoto terminoloģiju un neskaidrās prasības piebraukšanas ēkāmnodrošināšanai, detālplānojumā būtu jāprecizē, kāda veida un raksturlielumu takas,celiņi un/ vai piebrauktuve un kurās vietās ir atļauta.Detalizēts atbilstības izvērtējums Aizsargjoslu likumam un teritorijas plānojumiemdots arī 1.3.nodaļā.20.attēls. Vakara iela virzienā no pludmales uz Krūkļu ielu80

3.7. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējumsParedzētās darbības īstenošanas vietas izmantošana saistīta ar atpūtnieku aprūpeiparedzētu apbūvi, pārējā darbības īstenotāja teritorija saglabāsies kā dabas pamatne.Tāpēc paredzētās darbības īstenošana radīs lokālas un pēc sava rakstura atšķirīgasietekmes, ko iedala objekta būvniecības, ekspluatācijas un pēcekspluatācijas posmuietekmēs.Jāuzsver, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā nav identificētas tādas ietekmes,kas varētu summēties vai pastiprināt savstarpējo un kopējo ietekmiInženiertehniskie un organizatoriskie pasākumi negatīvo ietekmju uz vidi novēršanaivai samazināšanai apskatīta 6.nodaļā.3.7.1. Ietekmes objekta būvniecības laikāBūvniecības laika ietekmes jāiedala divos posmos. Pirmais posms saistāms arteritorijas sagatavošanu būvniecībai, bet otrais ietver pašu objektu būvniecību.Pirmajā posmā paredzama koku un krūmu izciršana, zemsedzes likvidēšana apbūveiun komunikācijām paredzētajās vietās un citas būvinženiertehniskās darbības. Plānotāapvienotā gājēju un veloceliņa izbūve aizsargājamā mežainu jūrmalas kāpu biotopajoslā daļu no tā iznīcinās, bet atlikušo daļu fragmentēs. Kokaudzes retināšana unfragmentēšana apbūves sagatavošanas procesā palielina arī lokālu augsnes erozijasrisku. Kāpu zemsedzes norakšana ~1800 m 2 apjomā un ainavas izmaiņas vērtējama kānozīmīga ietekme. Teritorijas sagatavošana apbūvei ir uzskatāma par pamatu vēlākaikumulatīvo ietekmju veidošanai.Otrā posma ietekmes ir saistītas ar plānoto objektu būvniecību, kurā būs vērāneņemama pārejoša ietekme uz gaisa kvalitāti un troksni, bet liela vērība jāpiegriežzemsedzes izmīdīšanai un izbraukāšanai, kura maksimāli jākoncentrē tikai veidojamāapvienotā gājēju un veloceliņa platumā un nav pieļaujama ietekme pārējā teritorijā.3.7.2. Ietekmes objekta ekspluatācijas laikāĪstenojot apbūvi paredzētās darbības zemesgabalā, palielināsies teritorijas lokālaispiesārņojums (apkures katla emisijas gaisā, autotransporta izplūdes gāzes, sadzīvesatkritumi). Taču gan atkritumi, gan notekūdeņi tiks atbilstoši apsaimniekoti, tādējādineradot ievērojamu vides piesārņojumu. Pēdējos gados Latvijā individuālajās apkuressistēmās intensīvi sāk izmantot siltumsūkņus, elektroapsildi, kā arī pievērst uzmanībuiekārtu un ēku energoefektivitātei, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti. Viesu namāparedzēts izmantot gāzes apkuri, līdz ar to nav paredzama būtiska ietekme uz gaisakvalitāti apkārtnē.Līdz šim reāli neapbūvētā meža teritorijā novedot līdz galam uzsākto un līdznepabeigto apbūvi, saistībā ar to parādīsies autosatiksme, kas gan nebūs intensīva undrīzāk būs izņēmuma gadījums. Tas neradīs pārvietošanās ierobežojumus vai tiešu81

traucējumu blakus esošo māju iedzīvotājiem, pludmales viesiem un arī cilvēkiem, kasmežu izmanto pastaigām.3.7.3. Ietekmes objektu pēcekspluatācijas posmāObjekta pēcekspluatācijas posms sākas pēc vairākiem gadu desmitiem, skaitot no tāekspluatācijā nodošanas brīža (un būve var pastāvēt arī simt un vairāk gadu).Paredzētās darbības izbeigšana laika ziņā ir attālināts process un ir atkarīgs no objektarakstura (ēka vai apvienotais gājēju un veloceliņš) un citiem faktoriem, kas šo posmuvar saīsināt vai pagarināt, piemēram, zemes nomas līguma termiņš, ēkas kalpošanaslaiks u.c. Pēcekspluatācijas posms, ja tāds vispār pārskatāmā nākotnē sagaidāms,ietver galvenokārt objekta nojaukšanu, pārbūvi, inženierkomunikāciju atjaunošanu,uzlabošanu, kā rezultātā dominēs dabas resursu izmantošana (ūdens, būvmateriāli),būvatkritumu radīšana un no šīm darbībām izrietošās ietekmes, kas vērtējamas kānenozīmīgas un īslaicīgas.3.7.4. Tiešās ietekmesTiešās jeb primārās ietekmes izpaužas tajā vietā un laikā, kad tiek īstenota darbība,kas ietekmi rada. Paredzētās darbības īstenošanas tiešās ietekmes ir saistāmas ar mežabiotopu un tajos esošo sugu mehānisku ietekmēšanu, kā arī ainavas izmaiņām.Kopumā teritorija starp Jūrmalas, Skautu, Pētera Beltes ielu un Talsu šoseju ir viensno lielākajiem mazapbūvētajiem piekrastes kāpu mežu nogabaliem Jūrmalas pilsētā.Vēl 2 līdzīgi nogabali saglabājušies tikai Jūrmalas pilsētas abos galos – teritorija starpVijolīšu ielu, Slokas ezeru un pilsētas robežu (jo ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā),kā arī teritorija starp Oskara Kalpaka un Meža prospektu, Vikingu ielu un 33.līniju (joietilpst dabas parkā „Ragakāpa”). Pārējā kūrortu pilsētas piekrastes teritorijaneapbūvēta palikusi relatīvi šaurā un fragmentētā joslā.Jāuzsver, ka meža esamība ir īpaši svarīga Jūrmalas pilsētai, lai saglabātu tradicionāliizveidojušos kūrortu un atpūtas pilsētas statusu. Tāpēc rūpīgi jāpārdomā apvienotāgājēju un veloceliņa izvietojums zemesgabalā.3.7.5. Netiešās ietekmesNetiešās jeb sekundārās ietekmes izpaužas vēlāk un tās ir inducētas vides, iedzīvotāju,zemes lietošanas izmaiņās un citos veidos. Paredzētās darbības teritorijā galvenāsnetiešās ietekmes ietver apbūves teritorijas izveidošanu tieši ar mežu klātajā teritorijāun pēdējās samazināšanu, kas var: veicināt lokālu augsnes eroziju, teritorijas kā rekreācijas vietas pievilcības mazināšanos cilvēkiem, kas navviesu nama klienti, rekreācijas slodzes palielināšanos.Bet no otras puses kā netiešās ietekmes uzskatāmas arī: izveidojot vietējas nozīmes apkalpes objektu (viesu namu), tiks nodrošinātapakalpojumu pieejamība pludmales viesiem;82

tiks labiekārtota taka uz pludmali, kā arī atpūtnieku pārvietošanās organizētapa jaunizveidoto apvienoto gājēju un veloceliņu; esošo betonēto pamatu īpašniekam būs iespējas realizēt savas likumīgāstiesības apsaimniekot savu īpašumu un attīstīt teritoriju atbilstoši Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojumā un tuvākās apkaimes detālplānojumāparedzētajam.3.7.6. Paliekošās ietekmesTeritorijas apbūve pati par sevi ir paliekoša ietekme un var izraisīt arī citas ietekmes,kas ir saistītas ar meža ekosistēmas izmaiņām. Plānotā darbība nosacīti pazemināsparedzētās darbības teritorijas rekreācijas potenciālu, toties paaugstinās šā potenciālareālo pielietojumu rekreācijas vajadzībām. Ja palielināsies teritorijas rekreācijasslodzes, tas var paaugstināt meža biotopu degradēšanas risku, bet var arīnepaaugstināt, jo mērena antropogēnā slodza šādiem biotopiem ir vēlama. Pašlaikvisu teritoriju (galvenokārt mierīgām pastaigām) regulāri izmanto tuvējo mājuiedzīvotāji un pludmales viesi, pēc plānotās apbūves šādu atpūtnieku skaits varētunemainīties vai pat samazināties, toties nāks klāt skaitliski maza, bet rekreatīvi aktīvagrupa – jaunā viesu nama klienti. Kopumā antropogēnā slodze varētu nemainīties, joīpaši sakarā ar pludmales un viesu nama atpūtnieku sezonālo aktivitāti un līdzšinējotuvējās apkaimes iedzīvotāju daudz vienmērīgāko no sezonas mazāk atkarīgoteritorijas izmantošanu.Pēdējo gadu desmitu laikā notiek pakāpeniski izveidojušās Jūrmalas kā kūrortapilsētas raksturīgās ainavas degradēšana un pilsēta zaudē savu estētisko pievilcību. Toizraisa atsevišķu apdzīvotu vietu veidošana par vienlaidus apbūvi ar pastāvīgas dzīvesvietas statusu. Jūrmalas pilsētas tradicionālās ainavas izmaiņas kopumā vai atsevišķāsteritorijās tās zudums un tradicionālās pilsētas ainavas radīšana ir vērtējama kāpaliekoša ietekme. Taču paredzētās darbības teritorijā apbūve ir paredzēta nelielāintensitātē. Tiks veidota klasiskā Jūrmalai raksturīgā apbūve – māja priežu mežā.3.8. Sabiedrības (arī pašvaldības) attieksmes pret projekta realizācijuJūrmalas pilsētas dome savu atbalstu paredzētās darbības realizācijai ir paudusi, ganteritorijas plānojumā, gan detālplānojumā betonētos pamatus zonējot ar lietošanasmērķi – atpūtnieku aprūpei paredzētu ēku rekonstrukcija. Jūrmalas pilsētas domesBūvvalde viesu nama izbūvei 14.12.2010. ir izsniegusi plānošanas un arhitektūrasuzdevumu Nr.1378 un 08.09.2011. tā precizējumus Nr.1420. Apvienotā gājēju unveloceliņa izbūvei Jūrmalas pilsētas domes Būvvalde 15.02.2011. izdevusiinženierbūvju plānošanas uzdevumu Nr.155. Jūrmalas pilsētas dome atbalstaparedzētās darbības īstenošanu tai paredzētajā vietā un apjomā.Pēc plānošanas un arhitektūras uzdevumiem atbilstoša tehniskā projektasagatavošanas un saskaņojumu saņemšanas no visām atbildīgajām institūcijām, t.sk.atzinuma par IVN ziņojumu saņemšanas no VPVB, Jūrmalas pilsētas domesBūvvaldē tiks saņemta būvatļauja un uzsākta būvniecība.83

Šā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros nav veiktas iedzīvotāju aptaujas papildusIVN procedūrā noteiktajām apspriešanām, jo kopā ar jau veiktajām sabiedriskajāmapspriešanām teritorijas plānojuma un detālplānojuma izstrādes izstrādes procesākonsultācijas ar sabiedrību ir bijušas pietiekamas, lai noskaidrotu tās attieksmi.Iedzīvotājiem bija vairākkārtīga iespēja izteikt savu viedokli.2.tabulā apkopoti iedzīvotāju viedokļi, kas izteikti detālplānojuma sagatavošanasprocesā un tieši attiecas uz paredzēto darbību, kā arī Jūrmalas pilsētas domesBūvvaldes sniegtās atbildes vai komentāri uz tiem.Apkopojot iedzīvotāju viedokļus, secināms, ka iedzīvotāji iebilst gan pret apbūvesveidošanu kāpās, gan pret autotransporta un pat velotransporta pārvietošanās maršrutuizveidi un attīstību. Daudzi iebildumi ir Vakara ielas posma no Krūkļu ielas līdzpludmalei pārveidošanai par braucamu ielu. Iedzīvotāju attieksme pret paredzētodarbību ir noraidoša. Tāpat iedzīvotāji pieprasījuši mikrolieguma izveidošanu, tomērtas nav ticis īstenots.Tāpēc plānoto mikroliegumu ir nepieciešams izveidot pirms paredzētās darbībasīstenošanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tā robežas, pieļaujamieapsaimniekošanas pasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arī būs iespējamsapvienotā gājēju un veloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtības netiktuskartas. Visticamāk, ka tad arī iedzīvotāji būs pārliecināti par dabas vērtībusaglabāšanu un ir iespējama to negatīvās attieksmes maiņa.Tagad trūkst argumentu, kas ļautu izvērtēt, vai tuvējās apkaimes iedzīvotājunevēlēšanās redzēt sev kaimiņos viesu namu kā rekreācijas objektu saistīta ar bažāmpar kaitējumu zemes gabalam „Vaivari 1310” (kadastra Nr.1300 017 1310) kā dabasvērtībai un publiskam rekreācijas resursam, kura rekreācijas vērtība pašreizējāstāvoklī viņuprāt būtu augstāka nekā ar tajā izbūvētu viesu namu un apvienoto gājējuun veloceliņu, vai ar nevēlēšanos tā rekreācijas vērtību, ko patlaban izmanto praktiskitikai tuvējās apkaimes iedzīvotāji, dalīt ar kūrortpilsētas viesiem – atpūtniekiem noplašākas apkaimes, padarot to publiskāku, pieejamu plašākam baudītāju lokam.Pirmais viedoklis nozīmētu bažas par kaitējumu publiskam rekreācijas resursam,kamēr otrais, gluži otrādi, vēlēšanos neveicināt publiska kūrortpilsētas rekreācijasresursa pienācīgu publisku lietojumu šaura lietotāju loka interesēs.84

2.tabulaIedzīvotāju viedokļi par detālplānojumu paredzētās darbības teritorijāIedzīvotājs Komentārs AtbildeI.ŠteinaKāpēc aizsargājamā kāpu joslā tiek plānotaceltniecība?Šajā teritorijā paredzēta esošu objektu būvsubstances rekonstrukcijas pludmales apkalpes funkcijām.Kāpēc nav pieaicinātu speciālistu – biologu 10.09.2004. saņemts atzinums „par Jūrmalas pilsētas teritorijas „Sabiedriskais centrs Vaivaros” bioloģisko– vērtējuma par kāpu mikrolieguma vērtību”, ko izstrādājuši eksperti Vija Znotiņa, Kristaps Vilks (LU BF) un Inese Silamiķele (LU ĢZF), kas tiekizveidošanu.ievērtēts tālākajā projektēšanā.L.Veidemane,G.Ozola,A.MelnalksneJ.Placis,A.Prikna,O.Derkača,R.Beitners,E.Pureniņa-Beihucs,A.Beitners,M.Andrujščenko,F.Ņeverčiks,I.Ausberga,A.Lutinovs,I.Lutinova,V.Kristovska,M.Ņeverčiks,I.Šenteļeva,L.Kristovska,A.KristovskaDetālplānojumā nav norādīta josla bezapbūves tiesībām un dabas pamatnesaizsargmehānisms.Ņemot vērā Satversmes tiesā iesniegtosLatvijas Universitātes Bioloģijas fakultātesekspertes atzinumus par Eiropas Savienībāaizsargājamo biotopu, kā arī kāpu ainavassaglabāšanas nolūkā, minētajā teritorijāveidot mikroliegumu.Izsaukt kompetentu komisiju, kaspārskatītu zonējumu dabā, vadoties noesošās ainavas, nevis ar lineālu kartēmehāniski novelkot zaļo līniju, kas dabā ir120 m nevis 150 m, līdz ar to no kāpuaizsargjoslas tiek izslēgtas pašas kāpas.Nepieļaut aizsargjoslas teritorijā veiktkapitālus būvdarbus, tas attiecas uz Vakaraielas labiekārtošanu ar visāmkomunikācijām līdz pat liedagam. Vakaraielu labiekārtot līdz Krūkļu ielai, tālāk toveidot tikai kā gājēju celiņu.Absolūti nepieļaujami šajā joslā plānot unierīkot velosipēdu u.c. mehānisko un motoDetālplānojuma ietvaros paredzēts saglabāt esošo PK aizsargjoslu (Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpuaizsargjosla bez apbūves). Detālplānojumā paredzēts jauns KK aizsargjoslas (Baltijas jūras piekrastes kāpasaizsargjoslas robeža) novietojums līdz 150 m, saglabājot visus aizsargājamos biotopus aizsargjoslā.Dabas pamatnes aizsargmehānismu regulē LR likumdošana.Atbilstoši 10.09.2004. saņemtā atzinuma „par Jūrmalas pilsētas teritorijas „Sabiedriskais centrs Vaivaros”bioloģisko vērtību” (izstrādājuši eksperti Vija Znotiņa, Kristaps Vilks (LU BF) un Inese Silamiķele (LU ĢZF))rekomendācijām, tiek paredzēts izveidot mikroliegumu „Mežainas jūrmalas kāpas”.Detālplānojumā paredzēts jauns, precizēts KK aizsargjoslas (Baltijas jūras piekrastes kāpas aizsargjoslasrobeža) novietojums līdz 150 m (un nevis 120 m), kas tieši izriet no esošās ainavas (esošā apbūve zemesgabalāKauguru 3).Krūkļu, Vakara un Dzegužu ielai ir esošas sarkanās līnijas, kas tiek saglabātas. Inženierkomunikāciju un ceļuizbūve tajās ir dzīvojošo īpašnieku un iedzīvotāju vajadzību jautājums (t.sk. apkalpes un neatliekamāspalīdzības transportam).Transporta shēma detālplānojuma 2.redakcijā paredzēja autotransporta kustību pa Vakara ielu līdz Krūkļu ielaivietējās apgādes vajadzībām. Vakara ielu posmā starp Krūkļu ielu un liedagu paredzēts labiekārtot tikai gājējuvajadzībām.Aizsargjoslā nav paredzētas mehāniskā un moto transporta plūsmas.85

I.Sikora,N.Sikora,E.SikoraJūrmalas pilsētasdomesiedzīvotājukonsultatīvāspadomes sēdesprotokols Nr.35(06.08.2004.)L.Kristovskispārvietošanās līdzekļu maršrutus.Mūs, tāpat arī citus iedzīvotājus uztraucpiedāvātais un detālajā plānojumāiekļautais Vakara ielas pagarinājums posmāstarp Krūkļu un Dzegužu ielām.Neattīstīt un saglabāt patreizējā stāvoklīVakara ielu virzienā uz jūru (tikai gājējiem)– aug aizsargājamie augi un puķes, dabaspamatne, utt.Iedzīvotāji iesaka vides novērtējumu kāpuzonai – izstrādāt mikroliegumu augiem unpuķēm.Uzskatu par nepieņemamu kāpuaizsargjoslas samazināšanu vienīgajā vietāJūrmalā, kur kāpas pieejamas plašākaisabiedrībai orientēšanās sporta un atpūtaspasākumu rīkošanai.Satversmes tiesas lēmums stingri norāda uzkāpu saglabāšanu un alternatīvas vietasmeklēšanu sabiedriskā centra celšanai, kuradēļ varētu iet bojā Eiropas atzītie vērtīgiebiotopi un pirmatnējais piejūras mežs.Uzskatu par nepieņemamu jaunu ieluizbūvi (Kauguru, Vakara), kas izpostīsKrūkļu, Vakara un Dzegužu ielai ir esošas sarkanās līnijas, kas tiek saglabātas. Inženierkomunikāciju un ceļuizbūve tajās ir dzīvojošo īpašnieku un iedzīvotāju vajadzību jautājums (t.sk. apkalpes un neatliekamāspalīdzības transportam).Transporta shēma detālplānojuma 2.redakcijā paredzēja autotransporta kustību pa Vakara ielu līdz Krūkļu ielaivietējās apgādes vajadzībām. Vakara ielu posmā starp Krūkļu ielu un liedagu paredzēts labiekārtot tikai gājējuvajadzībām.Atbilstoši 10.09.2004. saņemtā atzinuma „par Jūrmalas pilsētas teritorijas „Sabiedriskais centrs Vaivaros”bioloģisko vērtību” (izstrādājuši eksperti Vija Znotiņa, Kristaps Vilks (LU BF) un Inese Silamiķele (LU ĢZF))rekomendācijām, tiek paredzēts izveidot mikroliegumu „Mežainas jūrmalas kāpas”.Detālplānojuma ietvaros paredzēts saglabāt esošo PK aizsargjoslu (Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpuaizsargjosla bez apbūves). Detālplānojumā paredzēts jauns KK aizsargjoslas (Baltijas jūras piekrastes kāpasaizsargjoslas robeža) novietojums līdz 150 m, kas tieši izriet no esošās situācijas (esošā apbūve zemesgabalāKauguru 3, pieder SIA „Vaivari”). Blakus esošā kāpa (zemesgabals 1310) paliek jaunas apbūves neskarta.Detālplānojuma 2.redakcijas izstrāde konkrētai teritorijai ir uzsākta ar Jūrmalas pilsētas domes 12.05.2004.lēmumu Nr.311 „Par detālplānojuma Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros 2.redakcijas izstrādesuzsākšanu”. Detālplānojumam ir sekojoši mērķi: rast risinājumu atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavotplānojuma galīgo redakciju, ievērojot Jūrmalas pilsētas attīstības plānu un vadoties no Jūrmalas apbūvesnoteikumiem un LR būvnormatīviem; rast kompromisu un sabalansēt sabiedrības, īpašnieku un pašvaldības intereses ar vides aizsardzību; precizēt zemes izmantošanas noteikumus, lai veicinātu plānojamās teritorijas attīstību; nodrošināt labus transporta sakarus; noteikt ielu sarkanās līnijas, aizsargjoslas un inženiertehnisko komunikāciju koridorus; sekmēt investoru tiesības izmantot un attīstīt savu īpašumu vai lietošanā nodoto zemi saskaņā arteritorijas plānojuma nosacījumiem; sekmēt sabiedrībai iespēju iegūt informāciju, izteikt savu viedokli un piedalīties izstrādāšanas procesā; precizēt minētās intereses un atbilstošus mērķus, līdzsvarot konfliktējošos, kā arī noteikt teritorijasparcelāciju, zemes atļauto izmantošanu, zemesgabalu plānojuma noteikumus un apbūves rādītājus,piebraucamo ceļu un ielu sarkanās līnijas.Krūkļu, Vakara un Dzegužu ielai ir esošas sarkanās līnijas, kas tiek saglabātas. Inženierkomunikāciju un ceļuizbūve tajās ir dzīvojošo īpašnieku un iedzīvotāju vajadzību jautājums (t.sk. apkalpes un neatliekamās86

I.Sikora,N.Sikora,E.Sikorakokus un ainavu.Ierosinu plānojamā vietā un vēl citāsatlikušajās neskartajās dabas pamatnēskāpu aizsargjoslā Jūrmalā veidotmikroliegumus un izpostītajās vietāsatjaunot priežu audzes.Jūsu vēstulē ir norādīts, ka ir ievērotiiedzīvotāju sniegtie priekšlikumi, kā arīveikta teritorijas bioloģiskā izpēte, kas irpamatojums projekta sabiedriskāsapspriešanas termiņa pagarināšanai.Diemžēl detālplānojuma 2.redakcijā navnorādes uz bioloģisko ekspertīžurezultātiem, tāpat nav konkretizētsbioloģiskais mikroliegums Vaivaru kāpuzonā augošajam mežam, kā tas ir norādītsLR Satversmes tiesas 09.03.2004.spriedumā lietā Nr.2003-16-05 unReģionālās attīstības un pašvaldību lietuministra 02.06.2003. rīkojumā Nr.2-02/60„Par Jūrmalas pilsētas domes 09.10.2002.saistošo noteikumu Nr.10 apturēšanu”, kāarī iedzīvotāju rakstiskajos priekšlikumos.Norādām, ka šobrīd netraucēti tiek postītsaizsargjoslas teritorijā augošais mežs, jotajā tiek rīkotas regulāras zirgu izjādes,neievērojot mutiskos solījumus un videsinspektoru aizrādījumus. Bez tam, jebkādaceltniecības uzsākšana var būt saistīta ardabas, šajā gadījumā – ar aizsargjoslasteritorijā augošā meža, postījumiem.Detālplānojuma apstiprināšanai ir jānotiekpalīdzības transportam).Transporta shēma detālplānojuma 2.redakcijā paredzēja autotransporta kustību pa Vakara ielu līdz Krūkļu ielaivietējās apgādes vajadzībām. Vakara ielu posmā starp Krūkļu ielu un liedagu paredzēts labiekārtot tikai gājējuvajadzībām.Atbilstoši 10.09.2004. saņemtā atzinuma „par Jūrmalas pilsētas teritorijas „Sabiedriskais centrs Vaivaros”bioloģisko vērtību” (izstrādājuši eksperti Vija Znotiņa, Kristaps Vilks (LU BF) un Inese Silamiķele (LU ĢZF))rekomendācijām, tiek paredzēts izveidot mikroliegumu „Mežainas jūrmalas kāpas”.Jautājums par priežu jaunaudzēm konkrētajā detālplānojuma teritorijā tiks risināts, izstrādājot 2.redakcijas„Labiekārtojuma plānu”.2004.gada septembrī pēc Jūrmalas pilsētas domes pasūtījuma biologu grupa – V.Znotiņa, K.Vilks, I.Silamiķeleapsekoja dabā detālplānojuma teritoriju un sagatavoja atzinumu par teritorijas bioloģisko vērtību unrekomendācijas turpmākajai teritorijas apsaimniekošanai. Atbilstoši atzinumam detālplānojuma gala redakcijāir paredzēts izveidot mikroliegumu, kā arī precizēta krasta kāpas aizsargjoslas iespējamā novietne šajāteritorijā. Zirgu izjādes takas šajā teritorijā detālplānojums neparedz.87

vienlaicīgi ar bioloģiskā mikroliegumanoteikšanu šai teritorijai.Mūs, tāpat kā citus iedzīvotājus uztraucatkārtoti piedāvātais un detālplānojumāiekļautais Vakara ielas pagarinājums posmāstarp Krūkļu un Dzegužu ielām. Protams, irjāsakārto Vakara iela līdz Krūkļu ielai, kasarī korekti ir izstrādāts detaļplānojumā, tačunesaskatām pamatu šīs ielas tālāka posmaizveidošanai starp Krūkļu un Dzegužuielām, jo, veidojot šo ielas posmu būtujānorok kāpas un jāizcērt mežs. Šis ielasposms tiktu veidots 150 m aizsargjoslasteritorijā. Dzegužu ielā esošajām mājām irvēsturiski izveidots piebraucamais ceļš uniebrauktuves no citām ielām. Minētopagarinājuma posmu līdz jūrai vēsturiskiizmanto kā gājēju celiņu, kas būtusakārtojams kā publiska piekļūšanas vietapludmalei.Projektā norādītais Vakara ielas pagarinājums detālplānojuma gala redakcijā no Krūkļu ielas līdz jūraiparedzēts tikai gājējiem un labiekārtojams ar koka laipām, nodrošinot publisku pieeju pludmalei.88

4. ZIŅOJUMA SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS REZULTĀTUAPKOPOJUMS UN IZVĒRTĒJUMSŠī ir ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma 3.redakcija, kas papildināta un precizēta,ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos un uzklausītos viedokļus, kā arīpapildus saņemtos komentārus. Saņemto vēstuļu, apspriešanas sanāksmes protokolaun dalībnieku saraksta kopijas pievienotas 6.pielikumā.Sabiedriskās apspriešanas laikā jebkuram interesentam bija iespējams iepazīties arziņojumu vai nu internetā (http://www.eiroprojekts.lv/vaivari/ un www.jurmala.lv),vai doties uz vietām (Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldē), kur ziņojums bija pieejamsizdrukāts papīra formātā.Gan paredzētās darbības ierosinātāja pilnvarotas personas mājaslapā(http://www.eiroprojekts.lv/vaivari/ un www.jurmala.lv), gan Vides pārraudzības valstsbiroja mājaslapā bija ievietota informācija par to, ka šāds novērtējuma ziņojums irizstrādāts, kur ar to var iepazīties un līdz kuram datumam tiks gaidīti rakstiskiierosinājumi, papildinājumi, viedokļi, kur un kad notiks sabiedriskās apspriedessanāksme. Šī informācija bija izvietota arī publiskās vietās un publicēta vietējā laikrakstā(izdevuma „Jūrmalas pašvaldības informācijas biļetens” 13.09.2012. numurā).Sabiedriskā apspriešana ilga no 13.09.2012. līdz 13.10.2012. Komentārus, nosūtot tosziņojuma sagatavotājam vai VPVB, varēja iesniegt visā minētajā laika periodā.Sabiedriskās apspriedes sanāksme notika Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanasnodaļā Edinburgas prospektā 75, Jūrmalā 27.09.2012. laikā no plkst. 17.40. – 19.00un tajā piedalījās 7 dalībnieki (saraksta kopiju skat. 6.pielikumā), tikai par vides undabas aizsardzību kompetentu institūciju pārstāvji un profesionāļi: ne paredzētāsdarbības apkārtnes, ne vispār Jūrmalas iedzīvotāju nebija. Pēc informācijas par IVNprocedūru, paredzēto darbību, tās radītajām ietekmēm un to būtiskumu, notikadiskusija, kas noslēdzās ar paredzētās darbības vietas apmeklējumu dabā.Sanāksmes laikā galvenie jautājumi un diskusija radās par apvienotā gājēju unveloceliņa novietojumu. Gan valsts, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji uzstāja uzto, ka neviena no abām alternatīvām nav atbalstāma un vienīgais apspriežamaisvariants būtu celiņa novietojuma teorētiskā alternatīva. Ja ne citādi, tad īstenojotdetālplānojumā pieļautā, bet Kauguru ielas 3 īpašnieku noraidītā, risinājumapiemērošanu piespiedu kārtā.Tāpat izskanēja, ka viesu namu tā nelielās ietilpības dēļ varēšot izmantot ļotiierobežots cilvēku skaits, tā apkalpošana neradīšot vērā ņemamu darba vietu skaitu,tāpēc secināms, ka paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā nepārsniegšotdarbības nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. Sanāksmes protokola kopijapievienota 6.pielikumā.Pēc sabiedriskās apspriedes sanāksmes 3 dienu laikā tika sagatavots un paredzētāsdarbības ierosinātāja pilnvarotas personas mājaslapā(http://www.eiroprojekts.lv/vaivari/) ievietots sanāksmes protokols. Protokols tāpattika nosūtīts arī Jūrmalas pilsētas domei un VPVB, kur bija interesentiem pieejams.Ikvienam sanāksmes dalībniekam bija tiesības septiņu dienu laikā pēc sabiedriskās89

apspriešanas sanāksmes iesniegt paredzētās darbības ierosinātājam un VPVBpievienošanai protokolam atsevišķu viedokli par protokolā atspoguļoto informācijupar sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Šāds atsevišķs viedoklis saņemts netika.Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemtas divas vēstules ar komentāriem unviedokļiem – VVD Lielrīgas RVP 03.10.2012. vēstule Nr.5-4/3665 un Dabasaizsardzības pārvaldes 12.10.2012. vēstule Nr.4.9/29/2012-N-E (kopijas pievienotas6.pielikumā). Vēstulēs ietverti arī tie jautājumi un viedokļi, kas izskanēja sabiedriskāsapspriešanas sanāksmē 27.09.2012., līdz ar to sanāksmes viedokļi nav izdalītiatsevišķi. Komentāri apkopoti un uz tiem sniegtas atbildes 3.tabulā.29.11.20012. VPVB tika iesniegta IVN ziņojuma 2.redakcija, par kuru 24.01.2013.izteikti papildus viedokļi un komentāri – Dabas aizsardzības pārvaldes 15.01.2013.vēstule Nr.4.9/3/2013-N-E, Vides aizsardzības kluba 29.12.2012. vēstule Nr.2.5-42,Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas 27.12.2012. vēstule Nr.14-1/3691un VPVB 24.01.2013. vēstule Nr.3-01/108 (kopijas pievienotas 6.pielikumā).Komentāri apkopoti un uz tiem sniegtas atbildes 4.tabulā.90

3.tabulaKomentāru un priekšlikumu apkopojums par IVN ziņojuma 1.redakcijuKomentārsPar paredzēto darbību VVD LRVP ir sekojoši iebildumi un rekomendācijas:1. IVN ziņojuma titullapa nav norādīts tā izstrādātājs un tas ir bez izstrādātājaparaksta.Par paredzēto darbību VVD LRVP ir sekojoši iebildumi un rekomendācijas:2. IVN ziņojuma 5.lpp. (tagad 6.lpp.) dota atsauce uz Jūrmalas pilsētasdomes 2005.gada 26.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.4, ka spēkā irstājies detālplānojums sabiedriskajam centram Vaivaros, Jūrmalā starpSkautu ielu, Vakara ielu, Asaru prospektu un pludmali (turpmāk –detālplānojums), kurā viesu. māja paredzēta teritorijā PK-2, kas ir Rīgasjūras līča piekrastes kāpu aizsargjosla bez apbūves. Apbūvi šajā teritorijānosaka apstiprinātie apbūves noteikumi. Šajā joslā (PK) atļauta apbūvevienīgi apzīmētajās vietās – teritorijās apbūves izvietojumam, kas noradītarasējumā „Plānotā teritorijas izmantošana 2.redakcija”, kas norādītas šajālapā, atpūtnieku aprūpei paredzētu ēku rekonstrukcija, ierīkošana, kā arīesošo šāda tipa ēku un būvju paplašināšana, ieskaitot gājēju un velosipēdistutakas. Atļauts konkrēts objekts: rekonstruējams pludmales apskates objekts.Rekonstruējamo esošo objektu maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi.Ceļš, kas savieno zemes gabalu ar pludmales apkalpes objektudetālplānojumā uzrādīts no zemes gabala „Kauguru 3”, neskarot potenciālojaunizveidojamo mikroliegumu – „Mežainas Jūrmalas kāpas”, kas diemžēlnav izveidots.Par paredzēto darbību VVD LRVP ir sekojoši iebildumi un rekomendācijas:3. IVN ziņojuma 21. lpp. (tagad 22.lpp.) norādīts, ka Jūrmalas teritorijasplānojumā turpmākajiem 12.gadiem (2010. – 2022.) grafiskajā daļā „Plānotā(atļautā) izmantošana” betonēto pamatu vietu zonē ka 10JD teritoriju, t.i.jaukta darījumu apbūve.AtbildeVVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 03.10.2012. vēstule Nr.5-4/3665Paskaidroju VVD LRVP, ka ietekmes uz vidi (IVN) procedūrā tiek vērtēta paredzētāsdarbības ietekme uz vidi nevis pati paredzētā darbība, līdz ar to nav korekti izteiktiebildumus un rekomendācijas par paredzēto darbību.Titullapa ir papildināta, norādot ziņojumu izstrādātāju. Kopā ar IVN ziņojumu tiekiesniegta parakstīta un datēta pavadvēstule. Tā kā neviens normatīvais dokumentsnenosaka IVN ziņojuma parakstīšanu, šis iebildums tiek noraidīts.Komentāra teikumu konstrukcijas brīžiem apgrūtina tā jēgas izprašanu, tomēr faktiminēti pareizi un tie ir iekļauti IVN ziņojumā. Šis komentārs nesatur ne iebildumu, nerekomendāciju.Jūrmalas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nav skaidrojošā vārdnīca untāpēc šeit ir dotas definīcijas specifiskiem vai Jūrmalai īpašiem terminiem, lainodrošinātu to viennozīmīgu pielietojumu.Izmantojot līdzības, jāsaka VVD LRVP, ka viesu nami visā Latvijā var pastāvēt bezkūrortiem, bet kūrorti nevar pastāvēt bez viesnīcām un viesu namiem, tāpēc uzskatāms,ka viesu nams ir raksturīgs kūrorta objekts.91

Atļautā izmantošana jauktā darījumu apbūves teritorijā (10JD) ir:• pludmales centrs;• sabiedriskās ēdināšanas objekts;• kūrorta objekts.Jūrmalas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1.2. punktā„Lietotie termini” kūrortu objektam nav dota definīcija, tāpēc uzskatīt, kaviesu māja ir kūrorta objekts nav īsti pamatots, jo pēc analoģijas zināms, kaviesu mājas ir visā Latvijā, vietās kas nav kūrorta teritorijas.Par paredzēto darbību VVD LRVP ir sekojoši iebildumi un rekomendācijas:4. IVN ziņojuma 24. lpp. (tagad 25.lpp.) norādīts, ka (PK) joslā atļautaapbūve vienīgi apzīmētajās vietās un ka dienesta viesnīcas betona pamati tādiir un ka apbūves veids – atpūtnieku aprūpei paredzētu ēku rekonstrukcija,ierīkošana (paredzēta darbība – viesu māja – tāda ir).Norādīts, ka (PK2) zonā paredzēts (esošo pamatu vietā) rekonstruēt esošoobjektu pludmales apkalpes vajadzībām un ka paredzētā darbība ir viesumājas izbūve.VVD LRVP izvērtējot terminu „ēkas rekonstrukcija” vadījās no Augstākāstiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.marta lēmumalietā SKA – 330/2011 (turpmāk – lēmums).Atbilstoši lēmuma 3. punktam, „saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gadal.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 21.punkturekonstrukcija ir būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tas daļasapjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainotapjomu.Noskaidrojot jēdziena „būves apjoms” saturu, secināms, ka ar šo jēdzienutiek aptverta gan būves platība, gan tās tilpums, tādējādi Aizsargjoslu likuma36.panta otrās daļas l.punktā lietotajā jēdzienā „būvapjoms” būvniecībureglamentējošo normatīvo aktu izpratnē ir ietverts arī būves tilpums, līdz arto rekonstrukcija ir pieļaujama, tikai nepārsniedzot jau esošo būves apjomaradītājus, tostarp esošo būvtilpumu”. Ņemot vērā būvtilpuma definīcijusecināms, ka konkrētajā gadījumā nevar būt runa par būvtilpuma noteikšanuvispār, jo ēkas pamati, iztrūkstot ārēji norobežojošām virsmām veido, tikaigaisa telpu.Izvērtējot augstāk minēto, VVD LRVP viedoklis ir, ka IVN ziņojums veiktsjaunbūves izvietošanai esošo pamatu vietā, vairāk kā 2 reizes palielinot esošopamatu apbūves laukumu, kas nebūs pludmales apmeklētāju vajadzībām unŠajā gadījumā nav jāpiemēro vis Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas l.punkts, betgan jāņem vērā, ka paredzētā darbība tiek īstenota pilsētā, un līdz ar to jāpiemēroAizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punkts: „Krasta kāpu aizsargjoslā unpludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celtjaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad: „ēku un būvjuceltniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijasplānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valstsvides dienesta reģionālo vides pārvaldi”. Šis punkts neparedz nekādus ne būvapjoma, nebūvtilpuma ierobežojumus.Tā kā nav doti argumenti, nav saprotams VVD LRVP apgalvojums, ka viesu nams tiešāpludmales tuvumā nekalpos pludmales apmeklētāju apkalpošanas vajadzībām.92

apkalpošanai izveidots objekts.Par paredzēto darbību VVD LRVP ir sekojoši iebildumi un rekomendācijas:5. IVN ziņojuma 34. lpp. (tagad 35.lpp.) norādīts, ka piekļūšanas iespējas līdzviesu mājai plānots nodrošināt pa zemes gabalu „Vaivari 1310” (kad.Nr. 13000171310) un Vakara ielu. Apvienotais gājēju un veloceliņš (turpmāk– ceļš) paredzēts no īpašuma austrumu daļā esošā betonētā laukuma līdzVakara ielas ceļa nodalījuma joslai. Pieslēgums paredzēts posmā pie zemesgabala „Alkšņu iela 1229” – Rīgas jūras līcis. Ceļš paredzēts ~ 415 mgarumā, zemes gabalā kas detālplānojumā paredzēts ka potenciālaismikroliegums. Apvienota ceļa platums paredzēts – 3,5 m.Ceļa izvietojumam IVN ziņojumā izstrādātas 2 alternatīvas. Vienā alternatīvātrase tiek novietota pēc esošā celiņa, tomēr šajā variantā ir jānocērt 34 koki,otrā alternatīvā jānocērt 12 koki. Detālplānojumā, uz kuru atsaucas IVNziņojuma izstrādātājs, ceļš šādā veidā nav paredzēts un teritorija paredzētamikrolieguma izveidošanai.Detālplānojuma izstrādes gaitā 2004.gada 10.septembrī ir saņemts biotopuekspertu (Vijas Znotiņas, Kristapa Vilka, lneses Silamiķeles) atzinums parteritorijas esošās dabas pamatnes turpmāku apsaimniekošanu. Eksperti irkonstatējuši, ka teritorijas (starp pludmali, Skautu ielu, Asaru prospektu,Atbalss ielu un Vakara ielu) ziemeļu daļā raksturīgs dabiski veidojies unattīstījies ļoti vecs priežu mežs, kam raksturīgas šādas bioloģiskaidaudzveidībai īpaši nozīmīgas struktūras: dažāda vecuma dabiskiatjaunojusies audze, atsevišķi ļoti veci koki, koki ar deguma rētām, koki arresniem zariem, koki ar liela izmēra sausiem zariem, dzeņveidīgo sakaltikoki. Izteikts kāpu reljefs, divas ūdensteces dabiskās gravās. Audzi veidodažādu paaudžu un izmēra priedes. Izklaidus konstatētas smiltāju neļķesDianthus deltoides un Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas pļavassilpurenes Pulsatilla pratensis atradnes. Šo sugu klātbūtne liecina par mežadabiskumu. Visu šo teritoriju nepieciešams saglabāt kā dabas pamatni un tajāprojektējams mikroliegums.Eksperti rekomendēja:• nepārveidot kāpu reljefu;• uzlabot teritorijas labiekārtojumu, taku tīklu veidot mērķtiecīgaigājēju plūsmas virzīšanai neskarot mikroliegumus un nepieļaujotzemsedzes izbradāšanu;Komentārā aprakstītie fakti ir IVN ziņojumā minēti.Nav saprotams, kāpēc VVD LRVP, minot Egitas Grolles specialitāti, izceļ to, liekotpēdiņās. Vai VVD LRVP apšauba Egitas Grolles kvalifikāciju? Jāatzīmē, ka Egita Grollesaskaņā ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.267 „Sugu un biotopu aizsardzības jomasekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība” ir iekļauta Dabas aizsardzībaspārvaldes izveidotajā ekspertu reģistrā un 14.05.2010. saņēmusi sertifikātu Nr.003.Nepamatots ir VVD LRVP apgalvojums, ka apvienotajam gājēju un veloceliņam būsnepieciešams attiecīgs cietais segums. Latvijā ir ļoti daudz koplietošanas ceļu bez cietāseguma, pa kuriem pārvietojas intensīva smagā autotransporta plūsma. Bet šā apvienotāgājēju un veloceliņa piebraucamā ceļa papildfunkcija paredz tikai niecīgu vieglāautotransporta plūsmu un vispār neparedz regulāru smagā autotransporta kustību, tikaiavārijas gadījumos. Atbilstoši biotopu ekspertes Egitas Grolles ieteikumam, iespējamsun pietiekams būs celiņš ar smilts – grants segumu.Tāpat neizpratni izraisa arī izteikums „[…] neatbilst apvienota gājēju un veloceliņastatusam, jo 3.5 m ir aptuveni vienas ielas brauktuves platums.”. Pirmkārt, ielas un ceļusprojektē pēc stingri noteiktām normām, nepastāv „aptuvens brauktuves platums”; otrkārt,apvienotam gājēju un veloceliņam nav definēti stingri parametri, tāpēc apgalvojums„neatbilst” ir nevietā.Cietais segums celiņam nav plānots, smagā transporta kustība nav paredzēta.93

• nepieļaut jaunas apbūves veidošanu (paredzētās pludmales apkalpesobjekta rekonstrukciju) Rīgas līča piekrastes kāpu aizsargjoslā bezapbūves.2011.gada 30.maija VZS biroja vides ekspertes Egitas Grolles „Sugu unbiotopu aizsardzības jomas ekspertes” atzinuma Nr. 08/11 secinājumi unnosacījumi darbības veikšanai ir nedaudz pretēji iepriekš minēto ekspertuatzinumam, bet arī viņa secina, ka:• celiņa būvei būtu nepieciešama vairāku priežu izciršana. Ekspertekonstatē, ka koku izciršana būtisku kaitējumu sastopamajām augusugām neradīs, tomēr tā var izraisīt lokālu kāpu eroziju. Nebūtupieļaujama priežu ar diametru 50 un vairāk centimetru, izciršanaŠādi koki potenciāli veidojas par nozīmīgām retu augu sugu undzīvnieku dzīvotnēm;• celiņu būvei būtu nepieciešams izmantot dabiskus materiālus –koku, smilti - granti u.c.. Šādu celiņu izbūve radīs mazākusapkārtējās vides bojājumus un atstās mazāku ietekmi uz ainavu.Celiņa platumam jābūt maksimāli šauram, izvairoties nonevajadzīgas koku ciršanas un neierobežojot augu sugu sēkluizplatību biotopā;• aizsargājamā biotopa teritorijā aizliegtas darbības, kas radītudabiska reljefa izmaiņas (kāpu norakšanu).Apvienotais celiņš tiks izmantots arī smagā transporta (būvmateriālupievešanai, atkritumu izvešanai u.c. darbībām) tāpēc tam būs nepieciešamsattiecīgs cietais segums ar pastiprinātu pamatni, kas neatbilst apvienotagājēju un veloceliņa statusam, jo 3.5 m ir aptuveni vienas ielas brauktuvesplatums.Izvērtējot augstāk minēto, pēc VVD LRVP ieskatiem, teritorijai vajadzētuveikt detālplānojuma grozījumu izstrādāšanu pirms tehniska projektaizstrādes uzsākšanas.Izvērtējot IVN ziņojumu VVD LRVP secina, ka paredzētā darbība, viesunama un apvienotā gājēju un veloceliņa izbūve Jūrmalā, zemes gabalā„Vaivari 1310” (kad. Nr. 13000171310) radīs būtisku ietekmi uz Rīgas jūraslīča krasta kāpu aizsargjoslas biotopiem, reljefu un vides stāvokli.VVD LRVP nav būtisku iebildumu par izstrādātā IVN ziņojumaizstrādāšanas kartību, kādā novērtējama paredzētas darbības ietekmes uzArī IVN ziņojums iesaka precizēt detālplānojumu.IVN ziņojumā ir izvērtēta dažādo vides aspektu gan individuāla, gan savstarpēja unsummāra ietekme un tās būtiskums, kā arī apskatītas atsevišķu darbību alternatīvas un toatšķirīgās ietekmes un sniegti ieteikumi to ietekmes uz vidi mazināšanai. VVD LRVPviedoklis par ietekmi un tās būtiskumu nav argumentēts un pamatots ar faktiem undatiem. Kāda veida ietekmi paredzētā darbība radīs uz „vides stāvokli”? Un kas pēcVVD LRVP ieskata šajā gadījumā ir vides stāvoklis? Vai visas alternatīvas radīs vienāduietekmi?94

vidi.Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(1) Ziņojuma 70. (tagad 71.lpp.), 75. (tagad 76.lpp.), 77. (tagad 78.lpp.) un82. (tagad 83.lpp.) lpp. teikts, ka pirms darbības uzsākšanas ir jāizveidomikroliegums, kas var būt tiešs limitējošs faktors apvienota gājēju unveloceliņa izbūvei, jo saskaņā ar Ministru kabineta 30.01.2001. noteikumuNr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanasnoteikumi” 29.punktu mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo augusugu un biotopu aizsardzībai, ir aizliegta zemju transformācija. Ziņojuma63.lpp. (tagad 64.lpp.) norādīts uz meža zemes transformācijasnepieciešamību 1800 m 2 platībā. Lūdzam papildināt Ziņojuma 6.nodaļu„Inženiertehniskie un organizatoriskie pasākumi negatīvo ietekmju uz vidinovēršanai vai samazināšanai” ar noteikumu, ka pirms plānotās darbībasprojektēšanas uzsākšanas Jūrmalas pilsētas domei vai zemesgabalanomniekam (norādot konkrēto personu) ir jāsniedz priekšlikumsmikrolieguma izveidei Valsts meža dienestam (saskaņā ar Sugu un biotopuaizsardzības likuma 6.panta otro daļu), noformējot pieteikumu saskaņā arMinistru kabineta 30.01.2001. noteikumu Nr.45 „Mikroliegumuizveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” 19.punktu.Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(2) Abos ekspertu atzinumos, kas pievienoti Ziņojuma tā 1. un 2.pielikumā,teikts, ka visu zemesgabalu, izņemot tikai teritoriju, kuru aizņem betonētiepamati un plākšņu segums, aizņem Eiropas Savienības Biotopu direktīvas unLatvijā īpaši aizsargājams biotops „mežainas jūrmalas kāpas”. 2004.gadaatzinums norāda uz nepieciešamību veidot mikroliegumu, kā arī nepieļaujjaunas apbūves veidošanu, bet 2011.gada atzinums paredz iespēju veidotapbūvi un ceļu. Eksperte 2011.gada atzinumā raksta, ka ceļš veidojams pēciespējas šaurāks un no dabīgiem materiāliem, iesakot koku, tomēr izrādās, kaceļš, salīdzinot ar pašreizējo taku, ir būtiski jāpaplašina un jāizbūvē tā, laibūtu piemērots arī kravas automašīnām (būvniecībai, atkritumu izvešanai,viesu nama apkalpošanai). Ceļa nosaukums „apvienotais gājēju unveloceliņš” ir maldinošs, jo patiesībā ceļu nepieciešams izbūvēt tādā platumāun ar tādu nestspēju, lai tas būtu izmantojams ne tikai vieglo automašīnu, betDabas aizsardzības pārvaldes 12.10.2012. vēstule Nr.4.9/29/2012-N-EIVN ziņojumā ir iekļauts nosacījums par to, ka plānoto mikroliegumu ir nepieciešamsizveidot pirms paredzētās darbības īstenošanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tārobežas, pieļaujamie apsaimniekošanas pasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arībūs iespējams apvienotā gājēju un veloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtībasnetiktu skartas.2011.gada atzinums ir sagatavots, vērtējot tieši paredzēto darbību paredzētajā apjomā –atzinumā teikts, ka „Atzinums paredzēts plānotās darbības – apvienota gājēju un veloceliņa, kā arī dienesta viesnīcas izbūves izvērtēšanai.”, kā arī „Plānotā darbība irapvienota gājēju un velo celiņa izveidošana visā zemes gabala garumā. Celiņš daļējiplānots jau esošās takas vietā, to paplašinot, bet daļēji arī veidojot jaunu trasi.”. Līdz arto nav pamata apgalvojumam, ka kaut kas izrādās platāks par pašreizējo taku, biotopueksperte atzinusi, ka paredzētā darbība paredzētajā apjomā pie zināmiem nosacījumiemir īstenojama.Ceļa nosaukums „apvienotais gājēju un veloceliņš” nav maldinošs, jo tieši tas tas arī būs– publiski lietojams gājēju un veloceliņš, pa kuru izņēmuma kārtā reti, bet regulāripārvietosies autotransports, kas saistīts ar viesu nama ierīkošanu, apkalpošanu unizmantošanu. Izbūvējamais inženiertehniskais objekts nebūs ne publiski lietojama iela,ne privāts ceļš. Ziņojumā arī minēts, ka celiņa risinājums izvēlēts tāds, lai to būtuiespējams izmantot autotransporta piekļuves nodrošināšanai viesu namam.Celiņa segumu eksperts neiesaka tikai vienā variantā – koka segums, bet gan daudzplašāk – nepieciešams izmantot dabiskus materiālus – koku, smilti – granti u.c. Tātad,atsakoties no koka seguma, nav pārkāpts eksperta izvirzītais nosacījums.95

arī kravas transporta kustībai. Nav iespējama celiņa izbūve eksperta ieteiktajāvariantā – ar koka segumu. Nav iespējamas vieglas konstrukcijas, bet gan, kanoradīts Ziņojuma 48. lpp. (tagad 49.lpp.), plānotā ceļa vietā jāizlauž celmiun jānorok zemsedze ceļa plānotā šķērsprofila laukumā. Līdz ar to varsecināt, ka eksperta pieļautā ceļa izbūve tomēr var būtiski negatīvi ietekmētīpaši aizsargājamo biotopu, jo plānota nevis esošās takas labiekārtošana,nomainot tās segumu, bet gan ceļa izbūve, iznīcinot īpaši aizsargājamobiotopu ceļa šķērsprofila platībā.Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(3) Lai ari Ziņojumā (47.lpp.) (tagad 48.lpp.) apgalvots, ka zemesgabalaKauguru ielā 3 īpašnieki nepieļauj piebraucamā ceļa izbūvi caur savuzemesgabalu, tomēr pievienotā vēstule (Ziņojuma 5.pielikumā) norāda uzpiedāvātā risinājuma ekonomisko neizdevīgumu, bet nevis uz tāneiespējamību. Lūdzam Ziņojumā uzsvērt, ka ceļa izbūve Ziņojumaizvērtētajās 2 alternatīvās caur zemes gabalu „Vaivari-1310” ir pretrunā aršai teritorijai izstrādāto detālplānojumu, kas paredz mikrolieguma izveidizemesgabala rietumu daļā, piebraukšanu pašreizējo pamatu vietā plānotajampludmales apkalpes objektam plānojot no dienvidu puses caur zemesgabaluKauguru ielā 3. Izsakām viedokli, ka plānošanas problēmas, zemes gabalaīpašniekam neievērojot spēkā esoša detālplānojuma risinājumus, navpieļaujams risināt uz dabas vērtību rēķina.Nevienā normatīvajā dokumentā nav definēts termins „vieglas konstrukcijas”, tomērziņojumā pieņemts, ka dabiski materiāli pretstatā asfalta vai asfaltbetona segumam irvieglas konstrukcijas. Ir skaidrs, ka, ierīkojot veloceliņu, ir jānorok celmi un, lai ieklātusegumu, jānorok zemsedze, citādi tas vairs nebūs veloceliņš.Kā jau minēts augstāk, eksperts savu darbību pieļaujošo atzinumu sniedzis nevis esošastakas labiekārtošanai, bet gan apvienota gājēju un veloceliņa izbūvei. Tomēr arī IVNziņojumā tieši celiņa izbūves radītā ietekme uz aizsargājamu biotopu ir minēta kābūtiskākā ietekme.Lai precizētu 5.pielikumā pievienotajā vēstules kopijā pausto viedokli, IVN ziņojumaautors sazinājās ar SIA „Ektornet Management Latvia” pārstāvi Daini Rikteru, kasatkārtoti apliecināja, ka nav gatavs nekādām sarunām, risinājumiem un variantiem, t.sk.runāt par finansiālām attiecībām.IVN ziņojuma 26./27.; 34./35.; 45./46.; 75./76.; 78./79. un 99.lapā ir minēts tas, kaneviena no abām paredzētajām celiņa vietas alternatīvām nav iekļauta detālplānojumā:”Tomēr detālplānojumā paredzētās darbības īstenošanas zemesgabalam piebraukšanasiespējas ar autotransportu nav paredzētas. Saskaņā ar grafiskajā daļā „Transporta shēma,2.redakcija” paredzēto, pie rekonstruējamās dienesta viesnīcas (esošajiem betonapamatiem) piekļūt iespējams tikai pa gājēju un veloceliņiem. Pie tam vienīgais veloceliņšparedzēts pa inženierkomunikāciju trasi (T2, T3, T4).”.Arī ziņojuma autors ir konstatējis: „Tā kā 1.alternatīvā, kas vislabāk atbilst biotopueksperta izvirzītajiem kritērijiem, tomēr jācērt liels skaits koku, izvirzīta vēl vienateorētiska alternatīva – apvienotā gājēju un veloceliņa izveide pa trasi, kasdetālplānojumā zonēta kā tehniskās apbūves teritorija. Pie tam detālplānojumā tieši šīvienīgā trase arī ir paredzētā gājēju un veloceliņa izveidei. Dabā tā arī ir tuvākā unpraktiski jau eksistējoša trase (skat. 9. un 10.attēlu) uz teritorijas D. Tomēr šī trase iet uzVakara ielu caur citam īpašniekam piederošu zemesgabalu Kauguru ielā 3, kas pats parsevi raksturojams kā degradēta teritorija – tā netiek izmantota, būves pamestas un daļējisagruvušas. Kauguru ielas 3 teritorijas īpašnieki nepiekrīt, ka pa teritorijas A malu tiktuorganizēta piebraukšana paredzētajam viesu namam (īpašnieka vēstules kopijapievienota 5.pielikumā), jo uzskata, ka tādējādi tiktu samazināta viņu īpašuma vērtība.Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka arī inženierkomunikācijas (gāzes vads, elektrības kabelis)būs jāvelk pa šo pašu zemes gabalu ar visiem nepieciešamajiem rakšanas darbiem,aizsargjoslu noteikšanu u.tml.Tā kā trase ir eksistējoša, pa to tāpat tiks vilktas komunikācijas un tā neiet caurprojektēto mikroliegumu, šī alternatīva ir ar vismazāko ietekmi uz bioloģiskodaudzveidību, ainavu un rekreācijas resursiem. Tomēr Kauguru ielas 3 zemesgabalaīpašnieku negatīvās nostājas dēļ šo alternatīvu nākas noraidīt kā nerealizējamu.”.96

Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(4) Ziņojumā nav pietiekami izvērtēts, vai plānotais risinājums nodrošinagājēju, velosipēdistu un zirgu pārvietošanās pa mežainajām jūrmalas kāpāmnegatīvās ietekmes samazināšanos. Plānotā darbība neparedz risinājumusgājēju plūsmas organizēšanai, kā arī neparedz zirgu izjādēm piemērotaseguma takas izveidi, bet gan tikai risina piebraukšanu viesu namam, ievedotceļu viesu nama pagalmā un saucot to par apvienoto gājēju un veloceliņu.Uzskatām, ka gājēju un veloceliņš, ja tas domāts ne tikai viesu namaapkalpošanai, jāplāno kopējā celiņu tīklā, organizējot pastāvošās un plānotāsgājēju un velosipēdistu plūsmas, kā arī ņemot vēra meža izmantošanu zirguizjādēm.Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(5) Pievienojamies Ziņojuma 93.lpp. (tagad 100.lpp.) paustajam, kaautomašīnu stāvlaukuma ierīkošana ārpus betonētā laukuma šobrīd praktiskineietekmētā teritorijā uz robežas ar pludmali nav pieļaujama, jo tā ir pretrunāar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmās daļas mērķiem, tā iznīcinātupriekškāpas veģetāciju un veicinātu vēja erozijas procesu attīstību.Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(6) Ziņojumā nepieciešams uzsvērt, ka veidot jaunu apbūvi pilsētas teritorijākrasta kāpu aizsargjoslā un neparedzēt centralizētās ūdensapgādes unkanalizācijas sistēmas ierīkošanu, bet plānot lokālu dzeramā ūdens ieguvivietā, kas no ģeoloģiskā viedokļa ir nepiemērota kvalitatīva dzerama ūdensieguvei (Ziņojuma 77.lpp.) (tagad 78.lpp.), kā arī paredzēt lokālāsnotekūdens attīrīšanas iekārtas ar attīrīto notekūdeņu iesūcināšanu gruntītiešā pludmales tuvumā ir netālredzīgi un riskanti.Viesu nama ierīkošanas ietvaros nav paredzēta staļļu izbūve un zirgu turēšana. Netiksorganizētas izjādes vai izbraukumi ar zirgiem, tāpēc šāds aspekts arī nav vērtēts. Abibiotopu ekspertu atzinumi (2004.gads un 2011.gads) kā vienu no priekšnoteikumiem, laiierobežotu antropogēnās slodzes, galvenokārt izmīdīšanas, intensitāti, iesaka gājējuceliņu labiekārtošanu, demontējot patreizējās betona plāksnes, kā vietā izmantot vieglaskonstrukcijas materiālus. Apvienota gājēju un veloceliņa izbūve šo priekšnoteikumuīstenos un izmīdīšanas negatīvo ietekmi samazinās. Paredzētā darbība risina gan gājējuplūsmas organizēšanu pa labiekārtotu celiņu, gan arī piebraukšanu viesu namam. Ceļšieved ne tikai viesu nama pagalmā, bet izved no tā arī pludmalē (47., 57., 69.lpp.).Apvienotā gājēju un veloceliņa noslodze un sasaiste ar citiem infrastruktūras objektiemaprakstīta IVN ziņojuma 2.11.nodaļā. Ne projekta attīstītājam, ne IVN ziņojuma autoramnav informācijas par meža izmantošanu zirgu izjādēm. Detālplānojuma izstrādessākumposmā viena no esošajām takām bija paredzēta tieši kā zirgu taka, tomēriedzīvotāju un biotopu ekspertu noraidošā viedokļa dēļ šī iecere noraidīta. Zirgu izjādestakas šajā teritorijā detālplānojums neparedz, tāpēc arī IVN ziņojums šo aspektu nevērtē.Pieņemts zināšanai, šāds risinājums aktuālajā (šajā) IVN redakcijā vairs nav apskatīts.IVN ziņojuma 78.lpp. nav teikts, ka vieta ir nepiemērota kvalitatīva dzeramā ūdensieguvei, bet norādīts, ka ģeoloģiskie apstākļi ir nepateicīgi un dzeramā ūdens ieguvesurbuma ierīkošana būs sarežģīta un ļoti dārga. Visticamāk, ka, veicot detalizētupriekšizpēti, nāksies konstatēt, ka lokālas ūdensapgādes sistēmas ierīkošana irekonomiski nepamatota. Papildināta ziņojuma 2.5. un 2.6.nodaļa.Zemes gabals ir tik liels, ka ir iespējams atrast tādu novietojumu, lai savietotu gandzeramā ūdens ieguvi, gan bioloģisku attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu ar attīrītonotekūdeņu infiltrāciju gruntī. Tā kā sadzīves notekūdeņi tiks savākti un attīrīti lokālāsbioloģiskās attīrīšanas iekārtās, būtu nepieciešams sekot līdz attīrīto notekūdeņukvalitātei, lai konstatētu, vai iekārtas darbojas ar projektēto efektivitāti, jo tās izvietotasjutīgā zonā (īpaši tuvu pludmalei). Monitoringa veikšanas minimālais biežums – reize 1gadā. Paraugi būtu ņemami gan pirms, gan pēc attīrīšanas iekārtām un nosakāmiparametri – suspendētās vielas, ĶSP, BSP 5 , kopējais slāpeklis, kopējais fosfors,sintētiskās anjonu virsmas aktīvās vielas.Vakara un Kauguru ielas krustojumā ir pievilkts esošs gan elektrības kabelis, ganpilsētas centralizēts sadzīves kanalizācijas tīkls, kā arī gāzesvads un ūdenstornis ar97

Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(7) Iesakām Ziņojumā iekļaut vēl vienu alternatīvu risinājumu, kas būtuatbilstošs izstrādātajam detālplānojumam, proti, paredzētu pludmalesapkalpes objekta – tieši ar pludmales izmantošanu saistītas būves, piemēram,glābšanas stacijas, pludmales inventāra nomas punkta, kafejnīcas vai tml.,ierīkošanu pašreizējo pamatu vietā, piekļuvi plānojot no zemesgabalaKauguru ielā 3 un no pludmales. Šādā variantā ir iespējams zemesgabalarietumu daļu saglabāt kā īpaši aizsargājamo biotopu „mežainas jūrmalaskāpas”, kā arī izmantot ceļa izbūvei teritoriju Kauguru ielā 3, kas pašlaikuzskatāma par degradētu teritoriju ar daļēji nojauktām būvēm, neizmantotiemceļiem un laukumiem.Pārvalde izsaka sekojošus komentārus un priekšlikumus Ziņojumapapildināšanai:(8) Lūdzam Ziņojuma 7.nodaļā konkretizēt paredzētās darbīgas ieguvumanozīmīguma izvērtējumu, ņemot vēra to, ka sabiedrības interešuapdraudējums, transformējot meža zemi ceļa izbūvei īpaši aizsargājamābiotopā un izbūvējot viesu namu pie pašas pludmales, nav samērojams arsabiedrības ieguvumu no viesu nama un ceļa izbūves. Jo sevišķi ņemot vērāto, ka paredzētā darbība nebūt nav vienīgais iespējamais risinājums, bet tiešiblakus zemesgabalam „Vaivari 1310” atrodas zemesgabals Kauguru iela 3,kurā iespējama visdažādāko tūristu, pludmales apmeklētāju un atpūtniekuapkalpei paredzētu objektu izbūve iepriekšējās apbūves vietā, neskarotmežainās jūrmalas kāpas.Ceram, ka Ziņojuma izstrādes laikā izdosies atrast tādu risinājumu, kas būtuatbilstošs ne tikai pamatu īpašnieka un zemes nomnieka interesēm, bet arīsabiedrības interesēm krasta kāpu aizsargjoslas un mežaino jūrmalas kāpusaglabāšanā.tīkliem, līdz kam nepieciešamības gadījumā iespējams izbūvēt pieslēgumu.Šī būtu tikai teorētiska alternatīva, jo pamati jeb jaunbūve pieder Šmuelam Rubanenkoun viņš ir iecerējis savu biznesu veidot viesu izmitināšanas nevis pludmales inventāranomas vai vienkārši ēdināšanas jomā. Paredzētās darbības īstenotājs nav gatavs radikālimainīt savu biznesa plānu. Arī ar jaunbūvi saistīto zemes gabalu ~6,8 ha platībā, betonalaukumu un betona flīžu celiņus Finanšu ministrija iz iznomājusi tieši ŠmuelamRubanenko. Tātad šajā vietā nav iespējams īstenot darbību, kas ir pretrunā jaunbūves ‘Īpašnieka un zemes gabala nomnieka iecerēm. Ziņojuma autors jau ir izvirzījis vienuteorētisku alternatīvā attiecībā pret celiņa novietojumu atbilstoši detālplānojumam unkomentārā minētajam, arī šajā gadījumā būtu iespējams zemesgabala rietumu daļusaglabāt kā īpaši aizsargājamo biotopu „mežainas jūrmalas kāpas”.Ja Šmuela Rubanenko īpašumā būtu zemesgabals Kauguru ielā 3, nav šaubu, ka viņš toarī izmantotu sava biznesa plāna īstenošanai. Tomēr jāņem vērā tas, ka Kauguru ielai 3 irpilnīgi citi īpašnieki, kam droši vien ir savi attīstības plāni. Līdz ar to ŠmuelamRubanenko viesu nama un apvienota gājēju un veloceliņa izbūve viņam piederošajā unvaldījumā esošajā īpašumā ir vienīgais iespējamais risinājums.7.nodaļa papildināta, secinot, ka viesu namu tā nelielās ietilpības dēļ varēs izmantot ļotiierobežots cilvēku skaits, tās apkalpošana neradīs vērā ņemamu darba vietu skaitu, tāpēcvērtējams, ka paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā nepārsniegs darbībasnodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai, izņemot gadījumu, kad tiek realizētas teorētiskāsalternatīvas stāvlaukuma un apvienotā gājēju un veloceliņa izbūvei un ietekme uz viditiek būtiski samazināta.IVN ziņojuma autors pilnībā pievienojas viedoklim, papildinot minēto sabiedrībasinterešu uzskaitījumu vēl ar interesi paredzētās darbības apkaimes rekreācijas vērtībaspadarīt pieejamākas plašāk, ne tikai šīs apkaimes vietējiem iedzīvotājiem.98

4.tabulaKomentāru un priekšlikumu apkopojums par IVN ziņojuma 2.redakcijuKomentārsVides aizsardzības klubs ir iepazinies ar viesu nama un apvienota gājēju unveloceliņa izbuves Jūrmalā, zemes gabalā „Vaivari 1310 ietekmes uz vidinovērtējuma (IVN) ziņojuma aktualizēto redakcijuhttp://www.vpvb.gov.lv/lv/?id=442 un pauž neizpratni par to, ka ar ietekmesuz vidi novērtējuma palīdzību tiek pamatota privāta piebraucamā ceļa viesumājai būvniecība, neņemot vērā spēkā esošo detālplānojumu un teritorijasplānojumu, kā arī to, ka savulaik zemes gabalā esošās „būves” – pamati unbetona plākšņu laukums un celiņi tika privatizēti kā saistīti ar sabiedriskocentru „Vaivari”, kas atrodas uz zemes gabala Kauguru iela 3, caur kurupiekļūšana „viesu mājai” ir iespējama pa esošu ceļu, radot mazāku ietekmiuz vidi un ir paredzēta detālplānojumā.Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem: 1) Ietekmes uz vidi novērtējumaziņojuma aktualizētajā redakcijā ir pateikts, ka galvenā funkcijaapvienotajam gājēju un veloceliņam ir privāts ceļš (skat., piemēram, 4.lpp.„Paredzētā darbība ir videi draudzīga, neliela viesu atpūtas nama ierīkošanaar tam nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. piekļuvi pa privātu ceļu cauriznomāto zemi (...)”), un tā būvniecība tiek paredzēta teritorijas plānojumāun detālplānojumā norādītā bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgā teritorijā,pie tam detālplānojuma kartogrāfiskajā materiālā ir norādītas potenciālāmikrolieguma robežas un detālplānojumam pievienotajā ekspertu atzinumāir sniegti nosacījumi teritorijas izmantošanai, kas netiek ņemti vērā, plānojotIVN ziņojumā vērtēto darbību un veicot tās novērtējumu.AtbildeBiedrības „Vides aizsardzības klubs” 29.12.2012. vēstule Nr.2.5-42Ietekmes uz vidi novērtējumā tiešām nav apskatīta īpašumtiesību vēsture, bet gankonkrētas paredzētās darbības, kas saistīta ar noteiktu īpašumu (paredzētās darbībasīstenotāja īpašumā esošām konkrētajām būvēm (betonētajiem pamatiem, laukuma unceliņu) un paredzētās darbības īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo zemes gabalu(spēkā esošs zemes nomas līgums)), ietekme uz vidi. Tieši tāpat ar IVN piebraucamāceļa viesu mājai būvniecība netiek pamatota, bet gan izvērtēta ceļa un pašas viesu mājasbūvniecības un ekspluatācijas iespējamība (ietekmes uz vidi veids, apjoms, mērogs unbūtiskums) un pieļaujamība (atbilstība normatīvo aktu prasībām un ierobežojumiem). Iranalizēta paredzētās darbības atbilstība detālplānojumam un teritorijas plānojumam un,tā kā ir konstatētas neatbilstības un terminu neviennozīmīgs skaidrojums un lietojums, irizvirzīta nepieciešamība īstenot grozījumus detālplānojumā (1.3.nodaļa). ĪpašumsKauguru ielā 3 pieder pilnīgi citam īpašniekam (īpašnieku kopumam), kas līdzšinējāsaziņā piekļuvi paredzētajai viesu mājai caur teritoriju Kauguru ielā 3 ir kategoriskinoraidījis.IVN ziņojuma 2.redakcijā bija teikts: „Paredzētā darbība ir videi draudzīga, neliela viesuatpūtas nama ierīkošana ar tam nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. piekļuvi pa privātu ceļucaur iznomāto zemi, pa kuru automašīnām būs iespēja pārvietoties tikai sakarā arnepieciešamību piekļūt viesu namam, savukārt gājēju un velobraucēju vajadzībām tasbūs lietojams publiski, tāpēc kvalificēts kā apvienots gājēju un veloceliņš (pa kuruautomašīnas pārvietojas tikai izņēmuma kārtā).”. Nav pamata secinājumam parapvienotā gājēju un veloceliņa galveno funkciju, jo tam būs vairākas vienlīdz galvenasfunkcijas.Pie tam, pretēji Vides aizsardzības kluba apgalvojumam, IVN ziņojumā neplāno vērtētodarbību, bet gan vērtē plānotas darbības ietekmi uz vidi. Ziņojumā ir analizēti līdzšinējiebiotopu ekspertu atzinumi un pievienots kartogrāfiskais materiāls, kur redzamas plānotāmikrolieguma plānotās robežas. Jāatzīmē, ka viens no biotopu ekspertiem pieļaujparedzētā apvienotā gājēju un veloceliņa (ar piekļuves funkciju viesu namam) izveidi,ievērojot vairākus priekšnosacījumus. Tas viss ir iekļauts un ir ņemts vērā IVN ziņojuma2.redakcijā. Tomēr ir skaidrs, ka viennozīmīgi izslēgt vērtīgā biotopa apdraudējumu99

Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem: 2) Ietekmes uz vidi novērtējumaziņojuma aktualizētajā redakcijā patvaļīgi tiek interpretētas Meža likuma untam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu normas, skaidrojot (skat. 21.lpp.), ka tiks būvēta „meža infrastruktūra” un nebūs nepieciešama mežazemes transformācija (no 2013. gada 1. janvāra – atmežošana, būvniecībamežā). Nav saprotams, kā 3,5 m plata „privāta ceļa” būvniecībai mežā(skat., piemēram, 21. attēlu), kas neatbilst Meža likumā definētajai mežainfrastruktūrai, mežsaimniecības ceļam vai dabiskai brauktuvei, var nebūtnepieciešama meža zemes transformācija (atmežošana), kas saskaņā arAizsargjoslu likuma prasībām krasta kāpu aizsargjoslā ir pieļaujama vienīgiar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Tikai formāla un deklaratīvanozīme ir arī pārējiem 1. nodaļā aprakstītajiem normatīviem, jo daudzi nominētajiem normatīviem un principiem netiek ievēroti ziņojuma turpmākajāsnodaļās.Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem: 3) IVN ziņojums ir ļotipretrunīgs un nerada pārliecību par objektīvu visu apstākļu un ietekmjuizvērtēšanu, piemēram, 4. lpp ir minēts, ka „apbūve plānota uz esošajiempamatiem”, taču 46. lpp. ir teikts, ka „projektējamās viesu mājas skice (uz06.03.2012.) paredz ēkas apbūves laukumu 291,45 m 2 ”, neņemot vērā 31.paredzētās darbības īstenošanas rezultātā varēs tikai tad, ja mikrolieguma robežas noteikspirms paredzētās darbības detalizēta projekta izstrādes. Tad paredzētās darbības projektāvarēs ņemt vērā un ievērot biotopa vērtības, to izvietojumu teritorijā, kā arī atļautās unaizliegtās darbības mikrolieguma (vai 2 mikroliegumu, ko vienu no otra atdalaapvienotais gājēju un veloceliņš) teritorijā.Vārdu salikums „patvaļīgi tiek interpretētas” ir pilnīgi bezjēdzīgs. Kāda jēdziena vaitiesiskās normas interpretācija jeb skaidrojums pēc savas būtības ir subjektīvs. Katrsautors interpretāciju jeb skaidrojumu rada, pamatojoties uz savām zināšanām, pieredzi,loģiku un pieejamo informāciju. Diemžēl Latvijas Republikas likumu un Ministrukabineta noteikumu normas ir nekonkrētas un plaši interpretējamas. Acīmredzot Videsaizsardzības kluba un IVN ziņojuma autora interpretācijas par šīm normām atšķiras,tomēr tas nenozīmē, ka kāda no tām ir patvaļīga. Šādā gadījumā saskaņā ar MK07.04.2009. noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” 216.punktu pareizāinterpretācija būtu jāsniedz normatīvā akta autoram. Tomēr IVN autora pieredze rāda,ka, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ļoti negribīgi sniedzsavu skaidrojumu, piemetinot, ka: „Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka normatīvie aktineparedz Vides ministrijai tiesības sniegt oficiālu tiesību normu skaidrojumu, līdz ar toatbilde uz vēstuli ir vērtējama tikai kā ministrijas viedoklis par abstraktu tiesību normupiemērošanas jautājumu un attiecīgais viedoklis nav saistošs citām personām.”. Tomēr,ņemot vērā to, ka jau pēc IVN ziņojuma 2.redakcijas sagatavošanas spēkā ir stājušiesjauni noteikumi Nr.936 „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”, kā arīcitas jaunas normas tieši šajā jomā, kas to izpratni padara viennozīmīgāku, IVNziņojuma 3.redakcijā šie aspekti ir pārvērtēti. Paredzētās darbības ietvaros būsnepieciešama atmežošana un zemes lietojuma maiņai būs jāsaņem Ministru kabinetaakcepts.Apgalvojumā iztrūkst konkrētības, kuri normatīvi un principi netiek ievēroti ziņojumaturpmākajās (kurās) nodaļās, kā arī tas, kādā veidā tie netiek ievēroti – vai ziņojums irsagatavots nepareizi, izvēlēti nepareizi vērtēšanas kritēriji, nav ievērota procedūra.Ņemot vērā nekonkrēto formulējumu, nav iespējams ieviest korekcijas ziņojumā vaiapgalvojumu noraidīt kā nepamatotu.Kā jau katrā projektā, arī šajā saduras dažādu iedzīvotāju grupu intereses. Tas, ka IVNziņojums apskata situāciju no dažādiem aspektiem, neliecina par pretrunīgumu, bet ganobjektivitāti. Attiecībā uz platību nav nekādu pretrunu. Jau likumdošanas aktu analīzē irapskatīti Aizsargjoslu likuma ierobežojumi un izņēmumi: „Aizsargjoslu likums nosakavirkni vispārīgu nosacījumu, aprobežojumu un aizliegumu Baltijas jūras un Rīgas līča100

lpp. minēto „īpašuma sastāvā ietilpstošie savulaik neuzbūvētās dienestaviesnīcas pamati aizņem 150,1 m 2 platību”.Tāpat arī pretrunas, kas plānotās darbības realizācijas gadījumā atstātuietekmi uz vidi un aizsargājamajiem biotopiem, atklāj ziņojuma 1. attēlānorādītā automašīnu stāvvieta uz kāpas un tekstā minētais, ka automašīnustāvvieta tiks izveidota uz esošā bruģētā laukuma.Tāpat arī pretrunīgi ir aprakstīti ūdens apgādes un kanalizācijas risinājumi,jo, neņemot vērā to, ka „jārēķinās ne tikai ar lielu urbuma ierīkošanasdziļumu (iespaidīgām izmaksām), bet arī ar potenciāli iespējamām krasāmpiekrastes aizsargjoslā: pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūvesnosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā (paredzētāsviesu mājas būvi reglamentē detālplānojums, nosakot apbūves iespējamību,platību, apbūves veidu – atļauts konkrēts objekts – rekonstruējams pludmalesapkalpes objekts); aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus,kad, ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējāspašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbībasir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi (šis irparedzētās darbības gadījums); aizliegts pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemotgadījumus, kad tas nepieciešams atļauto darbību veikšanai (būvniecības darbuun inženierkomunikāciju ierīkošanas laikā tiks iznīcināta dabiskā zemsedze, untas ir nepieciešams atļautās darbības – viesu mājas un tās infrastruktūrasizbūves – īstenošanai).”.Tātad Aizsargjoslu likums peredzētajā vietā atļauj gan celt jaunas ēkas, gan paplašinātesošās, ja vien to paredz teritorijas plānojums. Teritorijas plānojums paredzētajā vietāparedz pludmales apkalpes objekta (viesu nama) būvniecību. IVN ziņojumā minēts, kapats viesu nams (372 m 2 platībā) tiks būvēts esošo betonēto pamatu (150,1 m 2 platībā)vietā, pirms tam tos demontējot. Viesu nams plānots divstāvīgs, paredzamais būvapjomsir 2500 m 3 , tajā tiks ierīkoti 4 viesu numuri un ekspluatējama jumta terase. AtbilstošiVPVB 16.11.2011. lēmumam Nr.409 viesu mājas un atpūtas kompleksa apbūveslaukums ir 400 m 2 platībā, detālplānojums atļauj veidot apbūvi platībā 31 x 12 = 372 m 2 ,bet projektējamās viesu mājas skice (uz 10.04.2013.) paredz ēkas apbūves laukumu291,45 m 2 . Skice gan ir tikai skice, jo IVN tiek veikts ļoti agrā projektēšanas stadijā,faktiski projekta ieceres stadijā. Tāpēc arī viscaur tekstā ir uzsvērts, ka tā ir skice, pietam gadu veca. Teksts precizēts „apbūve plānota uz esošajiem pamatiem” mainot uz„apbūve plānota esošo pamatu vietā”.Autostāvvieta tiks izvietota esošā betonētā laukuma vietā. 1.attēls koriģēts un precizēts.Iesaku uzmanīgāk iepazīties ar pilnu IVN ziņojuma tekstu. Komentētās ziņojumaredakcijas 34., 52., 54., 77. u.c. lapās šāda iespēja ir paredzēta.101

ģeoloģiskā griezuma (un līdz ar to hidroģeoloģisko apstākļu) izmaiņām”(42. lpp.) un „dabiski gruntsūdens horizonts ir relatīvi vāji aizsargāts vai arīpilnīgi neaizsargāts no potenciāli iespējama piesārņojuma tiešas iekļūšanastajā, jo tā iegulas dziļums ir neliels, bet ģeoloģiskā griezuma augšējo daļuveido smilšaini nogulumi ar labām filtrācijas iespējām” (42. lpp.), netiekparedzēta pieslēgšanās centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijai.IVN būtībai neatbilst tas, ka tiek vērtēta vienīgi iespējamā piesārņojumaieplūde iekšzemes virzienā un ietekme uz ūdensapgādi, bet ne iespējamāpludmales un gruntsūdeņu piesārņošana (42. lpp).Nav arī saprotams, kādēļ „videi draudzīgs, neliels viesu atpūtas nams (4.lpp), kur „tiks ierīkoti 4 viesu numuri un ekspluatējama jumta terase (46.lpp.) tiek dēvēts arī par atpūtas kompleksu (32. lpp., 46. lpp.) un „publiskurekreācijas resursu” (81. lpp.).IVN ziņojumā neskaidri tiek norādītas arī īpašumtiesības uz būvēm un zemi– kā saprotams, privātīpašuma ir vienīgi pašas būves – pamati, betonētaislaukums un betona flīžu celiņš, bet zeme zem šīm būvēm pieder valstij.Tādēļ nav saprotams, kādēļ IVN ziņojumā tiek minēts, ka zemes gabals„Vaivari 1310” ieskauj Īpašumu” (4. lpp.), kā arī nav pievienots valstszemes īpašnieka – Finanšu ministrijas viedoklis par privāta ceļa izbūvi uzvalsts zemes plānotā mikrolieguma teritorijā.Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem: 4) IVN ziņojumā tiek manipulētsar ekspertu sniegtajiem atzinumiem, tos subjektīvi interpretējot, piemēram,„nav gan īsti izprotams nosacījums „platumam ir jābūt maksimāli šauram”,tomēr, tā kā atzinums gatavots 3,5 m platam celiņam, tam jānozīmēieteikumu nepārsniegt šo platumu” (65. lpp.).Tāpat arī netiek pēc būtības atbildēts uz reģionālās vides pārvaldessniegtajiem iebildumiem un priekšlikumiem (88.-95.lpp.).VPVB 25.01.2012. izsniegtā programma paredz izvērtēt „Prognoze par paredzētāsdarbības iespējamo ietekmi uz vēja erozijas procesiem, risinājumi to nepieļaušanaikontekstā ar teritorijas izmantošanu; nepieciešamības gadījumā, iespējamās ietekmesnovērtējums uz individuālo ūdensapgādi kontekstā ar notekūdeņu attīrīšanas ietaišuizbūvi”. Ziņojuma saturs ir tieši atkarīgs no konkrētai darbībai sagatavotās programmas.VPVB parasti cenšas nevienu jautājumu neaizmirst, tāpēc nereti viens un tas pats aspektsiekļauts vairākos programmas punktos. Turpmāk ceru sagaisīt izsvērtākas unkvalitatīvākas programmas.Viesu atpūtas nams jeb viesu nams, jeb viesu māja ir paredzēti (ziņojuma 46.lpp.):„Projekta pamatideja ir ierīkot labiekārtotu atpūtas vietu, piedāvājot pludmales viesiemar ērtībām izbaudīt Baltijas jūras piekrastes skaistumu”. Piekrītu, ka viesu namu ar 4numuriem nodēvēt par atpūtas kompleksu ir nepiedodama dižmanība, tāpēc IVNziņojuma 3.redakcijā lietots tikai vārdu savienojums „viesu nams”. Par publiskurekreācijas resursu 81.lpp. gan ir dēvētas meža platības ap paredzēto viesu namu, t.sk.projektējamais mikroliegums. Līdz ar to nav saprotams, kas Vides aizsardzības klubamšajā sakarā nav saprotams.Normas un nosacījumus, kas nav izteikti viennozīmigi, nākas interpretēt, lai tos būtuiespējams piemērot. Ja Vides aizsardzības klubs nepiekrīt IVN ziņojuma autorainterpretācijai, šī bija vieta un laiks paust savu interpretāciju, pretējā gadījumā tas navarguments, bet tikai viedoklis.Reģionālās vides pārvaldes sniegtajos iebildumos un priekšlikumos bija maz būtības.102

Papildus norādām, ka detālplānojumā minētais gājēju celiņu segums „kokalaipas” IVN ziņojumā ir pārvērties par „koka tapām”.Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem: 5) Plānotā darbība ir klajāpretrunā ar detālplānojuma izstrādes laikā pausto sabiedrības viedokli unpanākto vienošanos, kas ir iestrādāta detālplānojuma risinājumos (81.-85.lpp). Šāda sabiedrības interešu ignorēšana netiek objektīvi atspoguļota IVNziņojumā, gluži otrādi – par klaju demagoģiju ir uzskatāms IVN ziņojumateksts „trūkst argumentu, kas ļautu izvērtēt, vai tuvējās apkaimes iedzīvotājunevēlēšanās redzēt sev kaimiņos viesu māju kā rekreācijas objektu saistīta arbažām par kaitējumu zemes gabalam „Vaivari 1310” (kadastra Nr.1300 0171310) kā dabas vērtībai un publiskam rekreācijas resursam, kura rekreācijasvērtība pašreizējā stāvoklī viņuprāt būtu augstāka nekā ar tajā izbūvētu viesunamu un apvienoto gājēju un veloceliņu, vai ar nevēlēšanos tā rekreācijasvērtību, ko patlaban izmanto praktiski tikai tuvējās apkaimes iedzīvotāji,dalīt ar kūrortpilsētas viesiem atpūtniekiem no plašākas apkaimes, padarot topubliskāku, pieejamu plašākam baudītāju lokam” (81. lpp.), ņemot vērā to,ka „veloceliņa” izbūve ir plānota līdzšinējā dabas teritorijā un arī piegulošiezemes gabali nav apbūvēti, ka „veloceliņš” beidzas pie „viesu mājas ar 4numuriņiem”. Rodas jautājums – vai Latvijas Republikā tiesiskā paļāvībaattiecas uz iedzīvotājiem, kuru paustais viedoklis ir iestrādātsdetālplānojumā, vai uz betona konstrukciju īpašnieku, kurš tās ir iegādājiesun vēlas „attīstīt”, neņemot vērā tobrīd spēkā esošos saistošos noteikumus.Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem: 6) Nav saprotams, kādēļ zemesīpašnieks – LR Finašu ministrija, kā arī Jūrmalas pašvaldība pieļaujdarījumus un darbības, kas ir pretrunā pašvaldības saistošajiemnoteikumiem. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka 03.06.2004. ar Privatizācijasaģentūras valdes lēmumu tika izdarīti grozījumi valsts uzņēmuma Tūrismakompleksa „Vaivari” daļas (Kauguru iela 49, Jūrmala) nomaksas pirkumalīgumā, nolemjot iekļaut privatizējamās mantas sastāvā ar galveno objektufunkcionāli saistītos gājēju celiņus un betona laukumu un nosakot, kapirkuma maksu samaksā SIA „Vaivari”. Līdz ar to, kā arī ņemot vērā spēkāesošo detālplānojumu, mūsu ieskatā SIA „Vaivari”, Privatizācijas aģentūra,Finanšu ministrija un Jūrmalas pašvaldība ir atbildīgi, lai pašreizējais būvjuīpašnieks pirms līguma noslēgšanas un būvniecības ieceres virzīšanas tiktuinformēts un ņemtu vērā attiecībā uz zemes gabala un būvju izmantošanuPateicos par būtisku aizrādījumu attiecībā uz koka laipām, turpmāk tiks lietots tikaipareizais apzīmējums.Paredzētā darbība ir pretrunā ar detālplānojuma izstrādes laikā pausto sabiedrībasviedokli, bet nav pretrunā ar detālplānojumā iestrādāto risinājumu „Transporta shēmadetālplānojuma 2.redakcijā” paredzēja autotransporta kustību pa Vakara ielu līdz Krūkļuielai vietējās apgādes vajadzībām. Vakara ielu posmā starp Krūkļu ielu un liedaguparedzēts labiekārtot tikai gājēju vajadzībām.”. Kā jau IVN ziņojuma bija minēts,Jūrmalā arī pa gājēju ielām izņēmuma kārtā ir atļauts pārvietoties mehāniskajiemtransporta līdzekļiem.Gan paredzētā darbība, gan sabiedrības viedoklis IVN ziņojumā ir atspoguļoti objektīvi.Lai iedzīvotāju viedokli atpoguļotu maksimāli objektīvi, tas ir iekļauts IVN ziņojumā kācitāts. Tāpat arī Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes akceptētais kompromiss, kas,neskatoties uz iedzīvotāju vēlmēm, paredz esošo taku (Vakara ielas posmu starp Krūkļuielu un liedagu) tomēr izbūvēt par labiekārtotu gājēju ceļu uz koka laipām. Jūrmalā arī pagājēju ielām izņēmuma kārtā ir atļauts pārvietoties mehāniskajiem transporta līdzekļiem.Tiesiskās paļāvības princips Latvijas Republikā attiecas vienlīdzīgi uz pilnīgi visiemindivīdiem. Spēkā esošie saistošie noteikumi plāno paredzētajā vietā attīstīt pludmalesapkalpes objektu jeb viesu māju, bet esošās takas (Vakara ielas posms starp Krūkļu ieluun liedagu) vietā – gājēju ceļu uz koka laipām.Acīmredzot Finanšu ministrija un Jūrmalas pašvaldība neuzskata, ka paredzētā darbība irpretrunā pašvaldības saistošajiem noteikumiem.Tas, ka kādu objektu ir privatizējusi kāda fiziska vai juridiska persona, neizslēdz iespēju,ka pēc īsāka vai garāka laika šis pats objekts vai daļas no tā var nonākt cita īpašniekaīpašumā. Īpašumu, t.sk. zemes un būvju, pirkšana un pārdošana ir tirgus ekonomikasikdiena.Visas puses ir informētas par attiecībā uz zemes gabala un būvju izmantošanu spēkāesošajām prasībām. IVN ziņojumā ir aprakstīts, ka teorētiskās piebraucamā ceļaalternatīvas īstenošanas gadījumā ietekme uz biotopiem būtu daudz mazāka. Tomēr šīalternatīva ir tikai teorētiska, jo praktiski īstenojama tā nav – saskaņā ar Jūrmalas pilsētasdomes Būvvaldes pārstāvja sniegto informāciju, detālplānojums kā saistošie noteikuminav saistoši Kauguru ielas 3 zemes gabala īpašniekam, kas var neatļaut īstenotpiebraucamā ceļa ierīkošanu pa detālplānojumā paredzēto trasi. Jāatzīmē gan arī tas, ka103

spēkā esošās prasības. Tādēļ IVN ziņojumā minētā būvju īpašnieka „tiesiskāpaļāvība” nav arguments piebraucamā ceļa plānošanai jaunā vietā undetālplānojumā norādītās piekļūšanas iespējas pa inženierkomunikāciju trasi(T2, T3, T4) (26. lpp.) uzskatīšanu vienīgi par „teorētisku alternatīvu”(98.lpp. u.c.), ignorējot to, ka šādā gadījumā ietekme uz kāpu biotopirm būtudaudz mazāka, pie tam tiktu nodrošināta vēl viena piekļuve jūrai un tiktnodalīta viesu nama un jūras apmeklētāju plūsma no apmeklētājiem, kasvēlētos izmanto pastaigu taku caur mežu.Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem: 7) Plānotais „veloceliņš” pēcbūtības nerisina apmeklētāju slodzes un plūsmas radītās problēmaszemesgabalā Vaivari 1310 un apkārtējā teritorijā, jo atbilstoši patiesajammērķim – piekļuve „viesu mājai”, netiek plānota pārējā apmeklētāju plūsma(kājāmgājēji, zirgu izjādes, velobraucēji) un nav skaidrs, kas turpmāk notiksar pārējo taku tīklu un kā tiks izmantots zemes gabals.(1) Vēstules 1.punktā minētās pretrunas novembra redakcijā novērstas,Ziņojumā svītrojot tekstu par nepieciešamību izveidot mikroliegumu, lai ganšāds nosacījums minēts ekspertu atzinumā un ietverts arī iepriekšizstrādātajā sabiedrsikā centra Vaivaros, Jūrmalā, detālplānojumā, kas stājiesspēkā ar Jūrmalas pilsētas domes 26.01.2005. saistošajiem noteikumiemNr.4 (turpmāk – Detālplānojums). Lūdzam ņemt vērā, ka mikroliegumaizveidošanu saskaņā ar Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumu Nr.940„Noteikumi par mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” 12.punktu varierosināt jebkura persona, arī iesniedzot tikai pietiekuma pirmo daļu unnepievienojot tai eksperta atzinumu. Sugu un biotopu likuma 9.panta1.punktā ietvertais zemes īpašnieka un pastāvīgā lietotāja pienākumsveicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu zemes nomniekam ļaujiesniegt priekšlikumu mukrolieguma izveidošanai, ja viņa rīcībā irdetālplānojumā piebraukšana paredzētās viesu mājas izbūves vietai nav paredzēta vispār.Tas, ka detālplānojums paredz veidot jaunu zemesgabalu, bet, ignorējot, pilsētasplānojuma prasības, neparedz autotransporta piekļuvi jaunajam zemesgabalam,uzskatāms par rupju plānošanas kļūdu, kas novēršama, detālplānā ierosinot atttiecīgusgrozījumus.Pārējo zemes gabalu neizmantos. Viesu nama ierīkošanas ietvaros nav paredzēta staļļuizbūve un zirgu turēšana. Netiks organizētas izjādes vai izbraukumi ar zirgiem, tāpēc navparedzēti risinājumi un maršruti zirgu izjādēm. Abi biotopu ekspertu atzinumi(2004.gads un 2011.gads) kā vienu no priekšnoteikumiem, lai ierobežotu antropogēnāsslodzes, galvenokārt izmīdīšanas, intensitāti, iesaka gājēju celiņu labiekārtošanu,demontējot patreizējās betona plāksnes, kā vietā izmantot vieglas konstrukcijasmateriālus. Apvienota gājēju un veloceliņa izbūve šo priekšnoteikumu īstenos unizmīdīšanas negatīvo ietekmi samazinās. Paredzētā darbība risina gan gājēju plūsmasorganizēšanu pa labiekārtotu celiņu, gan arī piebraukšanu viesu namam. Protams,apvienotais celiņš nerisina apmeklētāju slodzes un plūsmas radītās problēmas apkārtējāteritorijā. Nevar paļauties, ka privāta iniciatīva atrisinās kāpu zemsedzes izmīdīšanu visāJūrmalas teritorijā, bet savā zemesgabalā gan. Labiekārtojot esošo celiņu, tiek izpildītabiotopu ekspertu rekomendācija.Dabas aizsardzības pārvaldes 15.01.2013. vēstule Nr. 4.9/3/2013-N-EIVN ziņojuma 3.redakcijā iekļauts nosacījums, ka plānoto mikroliegumu nepieciešamsizveidot pirms paredzētās darbības īstenošanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tārobežas, pieļaujamie apsaimniekošanas pasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arībūs iespējams apvienotā gājēju un veloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtībasnetiktu skartas.104

informācija par mikrolieguma izveidošanas nepieciešamību. Mikroliegumaizveide nav uzskatāma par no paredzētās darbības pieteicēja neatkarīguprocedūru, kā tas minēts Ziņojuma 92.lpp. 3.tabulā. Iesakām tomēr ietvertZiņojuma 6.nodaļā nosacījumu sagatavot un iesniegt pieteikumumikrolieguma izveidošanai ekspertu 2004.gadā ieteiktajā platībā, ļaujotekspertiem un atbildīgajai institūcijai izvērtēt mikrolieguma izveidošanasnepiciešamību, izmantojot jaunāko pieejamo informāciju par īpašiaizsargājamo biotopu šajā teritorijā un valstī kopumā.Ziņojuma 20.lpp. sniegts izvērsts pamatojums ar literāru vērtību tam, kāpēcceļa izbūvei nav nepieciešama meža zemes transformācija. Nevarampievienoties šādam skaidrojumsm, jo Meža likumā minētā dabiskābrauktuve ir iebraukts ceļš mežā bez seguma, kas tiek izmantots mežaapsaimniekošanas vajadzībām. Šajā gadījumā ceļam ir paredzēts segums, jopar segumu nav uzskatāms tikai cietais segums (ne tikai pašvaldību, bet arīvalsts autoceļi Latvijā ir ar šķembu un grants segumu), kā arī ceļš irvajadzīgs nevis meža apsaimniekošanai, bet gan piebraukšanai paredzētajamviesu namam. Ziņojuma tekstā veikti vairāki „kosmētiski” labojumi,piemēram, vairs nav minēts, ka jāizrauj celmi ceļa izbūves vietā, kā arīminēts, ka nebūs nepieciešama regulāra smagā autotransporta kustība.Visdrīzāk ceļa izbūve, atstājot zemē nocirsto koku celmus, nebūs tehniskiiespējama, kā arī atkritumu izvešanai un, iespējams, citām ar viesu namaapsaimniekošanu saistītām darbībām būs nepieciešama reguāra smagāautotransporta kustība. Ierosinām Ziņojumā lietas saukt īstajos vārdos unnosaukt gājēju un velosipēdistu celiņu par (autotransportam paredzētu) ceļu,kura izbūvei ir nepieciešama meža zemes transformācija, ja viengājēju/velosipēdistu celiņa sākumā nav paredzēta autostāvvieta un piekļuveviesu namam, izņemot avārijas situācijas, paredzēta, tikai pa gājēju unvelosipēdistu takām.Pārvalde izsaka viedokli, ka zemes gabala nomnieka un ēkas pamatuīpašnieka biznesa intereses (skat. 3.tabulu Ziņojuma 95.lpp.) tomēr navstādāmas augstāk par iepriekš saskaņoto un Detālplānojumā iekļautorisinājumu, kurā ir sabalansētas dabas aizsardzības un pilsētas attīstībasintereses. Ziņojumā ietvertais variants paredz izbūvēt ceļu teritorijā, kasDetālplānojumā rezervēta mikrolieguma izveidei un mežaino piejūras kāpuaizsardzībai. Detālplānojumā kādreizējo pamatu vietā ir paredzēta pludmalesLai arī Meža likuma definīcijas nav gluži viennozīmīgas, pamatojoties uz piesardzībasprincipu, IVN ziņojuma 3.redakcijā tiek atgriezts teksts par transformācijas(atmežošanas) nepieciešamību.Acīmredzot katram ziņojuma lasītājam ir sava izpratne par lietu īsto vārdu. Ja reiz irnepieciešams ierīkot ceļu, pa kuru avārijas gadījumā var piekļūt avārijas un glābšanasdienesti (pa takām tiem neizdosies piebraukt), nav nozīmes, vai pa šo ceļu mehāniskietransporta līdzekļi pārvietosies 1 reizi gadā vai 1 reizi dienā. Būtisko ietekmi šeit radīsnevis automašīnu skaits (satiksmes intensitāte, troksnis, gaisa piesārņojums), bet ganpaša ceļa kā tāda ierīkošana.Nav būtiskas pretrunas starp zemes gabala nomnieka un ēkas pamatu īpašnieka biznesainteresēm un Detālplānojumā paredzēto teritorijas izmantošanu. Saskaņā arDetālplānojuma grafiskajā daļā „Transporta shēma, 2.redakcija” paredzēto, pierekonstruējamās dienesta viesnīcas (esošajiem betona pamatiem) piekļūt iespējams tikaipa gājēju un veloceliņiem. Pie tam veloceliņi paredzēti gan pa inženierkomunikācijutrasi (T2, T3, T4), gan virzienā uz pludmali. Līdz ar to nav īsti saprotams komentārāminētais par takām un vienīgo piekļuvi no pludmales. Viesu nams vistiešākajā veidā ir105

apkalpes objekta ierīkošana, piekļuvi tam paredzot tikai no pludmales vai arīpa gājēju un velosipēdistu takām (skat. Detālplānojuma „PK” teritorijasaprakstu Ziņojuma 3.pielikumā), ceļa izbūve nav paredzēta. Mainot būvesfunkciju un paredzot viesu nama, nevis pludmales apkalpes objekta izbūvi,mainās arī tam nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, kas spēkā esošajāDetaļplānojumā nav paredzēti. Iepazīstoties ar 2012.gadā izstrādātoJūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu, var secināt, ka Ziņojumā izvērtētaisrisinājums ir pretrunā ar teritorijas plānoto izmantošanu, jo Dabas teritorijā10D2 atļauts plānot tikai gājēju infrastruktūras izbūvi, savukārt Jauktādarījumu apbūves teritorijā 10JD atļauta pludmales centra, sabiedriskāsēdināšanas objekta vai kūrorta objekta izbūve, piekļuvi paredzot nopludmales puses (Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma Teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu 57.-58.lpp., Teritorijas plānotās(atļautās) izmantošanas karte). Ziņojumā izvērtētais risinājums paredzautotransportam paredzēta ceļa izbūvi, kā arī viesu nams neietilpst toobjektu kategorijā, kas ir atļauti šajā zonā, līdz ar to Ziņojumā izvērtētaisrisinājums nav atbilstošs 2012.gadā sagatavotajam Jūrmalas pilsētasteritorijas plānojumam, kuram izstrādāts arī Vides pārskats.Lai arī Ziņojuma 54.lpp. minēts, ka, izvērtējot lokālo ūdensapgādes unkanalizācijas risinājumu riskus, tajā skaitā bioloģisko attīrīšanas iekārtuekspluatācijas risku vētru laikā (Ziņojuma 42.lpp. teikts, ka pastāvnoskalošanās draudi vētrā, kuras varbūtība ir 1 reizi 100 gados), būtulietderīgi pievienoties centralizētajiem pilsētas ūdensapgādes unkanalizācijas tīkliem, tomēr tālāk Ziņojums vairs nepiemin šādu iespēju unanalizē tikai lokālo notekūdeņu attīrīšanas ierīču ekspluatācijas riskus.Ierosinām Ziņojuma 6.nodaļā tomēr ietvert prasību pieslēgtiescentralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam, lai novērstu ar lokālonotekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju tiešā pludmales tuvumā saistītosrisku.Ziņojuma 6.nodaļā 102.lpp. lūdzam norādīt, ka zemes gabala nomniekam irpludmales apkalpes objekts – komentārā minēto Apbūves noteikumu 1.pielikumā„Teritorijas atļautās izmantošanas veidu iedalījums” atšifrēti dažādi pakalpojumuobjekti, t.sk. kūrorta objekti, un tie ir:ārstniecības iestāde, sanatorija, kūrorta poliklīnika,procedūru kabineti, peldiestāde (vannu māja), atklāti dūņu un ūdeņu baseini, baseiniatklātā ūdenī (norobežota akvatorijas daļa vai peldošs baseins), viesnīca, pludmalescentrs. Viesnīcai, savukārt, ir viesu mājai identiska definīcija – viesu izmitināšanas unapkalpošanas objekts, kurā ir vismaz 4 numuri. Tātad viesu māja ir kūrorta objekts,nekāda būves funkcija mainīta netiek un viesu nams ietilpst to objektu kategorijā, kas iratļauti šajā zonā.Attiecībā uz projektēto, bet neizveidoto mikroliegumu, IVN ziņojuma 3.redakcijāiekļauts nosacījums, ka plānoto mikroliegumu nepieciešams izveidot pirms paredzētāsdarbības īstenošanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tā robežas, pieļaujamieapsaimniekošanas pasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arī būs iespējamsapvienotā gājēju un veloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtības netiktu skartas.Dabas teritorijā 10D2 atļauts plānot tikai dabas aizsardzības infrastruktūru, gājējukustības infrastruktūras izbūvi un brīvdabas atpūtas infrastruktūru. Brīvdabas atpūtasinfrastruktūra ir t.sk. piebrauktuves, gājēju un velosipēdistu ceļi un transporta līdzekļustāvvietas. Gājēju kustības infrastruktūra ir gējēju un velosipēdistu ceļi. Tā arī irparedzētā darbība 10D2 teritorijā – gējēju un velosipēdistu ceļš. Kā jau IVN ziņojumabija minēts, Jūrmalā arī pa gājēju ielām izņēmuma kārtā ir atļauts pārvietotiesmehāniskajiem transporta līdzekļiem.Tādējādi nav būtisku pretrunu ar plānojumu, bet ir nepieciešams Detālplānojumuprecizēt.Ziņojuma saturs ir tieši atkarīgs no VPVB konkrētai darbībai sagatavotās programmas.Tā kā lokālās ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas iespējas un ietekmes bijajāapskata saskaņā ar programmu, tas arī ir izdarīts. Ja šie punkti nebūtu izvērtēti, VPVBapgalvotu, ka programmas prasības nav izvērtētas un ziņojums ir normatīvo aktuprasībām neatbilstošs. Paredzētās darbības īstenotāja sākotnējā iecere tāda arī bija –izmantot lokālos risinājumus, tāpēc tie ir izvērtēti un atzīts, ka, visticamāk, lokālāūdensapgāde nebūs īstenojama, bet lokālā notekūdeņu apsaimniekošana ir noraidīta kānepieļaujama. 6.nodaļa ir papildināta.Mainīta redakcija 6.nodaļā.106

pienākums apsaimniekot savu zemesgabalu ne tikai biznesa interesēs, bet arīnodrošināt jau pašlaik sakoptu vidi, savācot izmestos atkritumus vainepieļaujot to nonākšanu teritorijā, kā arī veicināt sugu un biotopudaudzveidības saglabāšanu un ziņot Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldeipar sugu un biotopu aizsardzības prasību neievērošanu atbilstoši Sugu unbiotopu aizsardzības likuma 9.pantam.Pārvalde izsaka viedokli, ka būvniecības atļaujas izsniedzējam jāņem vērāZiņojuma 104.lpp. ietvertais secinājums: „paredzamais pozitīvais rezultātssabiedrībai kopumā nepārsniegs darbības nodarīto kaitējumu videi unsabiedrībai”, neizsniedzot atļauju ceļa, kurš nav paredzēts arī pilsētasteritorijas plānošanas dokumentos, būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā unīpaši aizsargājamā biotopā. Lūdzam iekļaut šo secinājumu Ziņojumakopsavilkumā.Ziņojuma 8.nodaļā 105.lpp. lūdzam paredzēt bioloģiskās daudzveidībasmonitoringa veikšanu (ar zināmu regularitāti sugu un biotopu aizsardzībasjomas ekspertam apsekojot īpaši aizsargājamo biotopu un novērtējot tāstāvokli) gadījumā, ja plānotā darbība tiek īstenota, jo īpaši aizsargājamobiotopu labvēlīgs aizsardzības statuss jānodrošina ne tikai tiem biotopiem,kuru aizsardzībai izveidoti mikroliegumi.Pilsētplānošanas nodaļa piekrīt ietekmes uz vidi novērtējumam parparedzētās darbības īstenošanas ieteicamo alternatīvu – 1.alternatīvu. Ņemotvērā IVN ziņojuma ieteikumus ir nepieciešams precizēt JPD 26.01.2005.g.ar saistošajiem noteikumiem nr.4 apstiprināto detālplānojumu parsabiedrisko centru Vaivaros.Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobrī pieņemtajā Jūrmalas pilsētasteritorijas plānojumā (http://www.jurmala.lv/page.php?id=1669) Vaivaroskāpu aizsargjoslā plānota neliela jaukta darījumu apbūves teritorija (10JD) arpiekļuvi no pludmales puses. Pārējā sabiedrsikā centra „Vaivari” platībuaptverošā teritorija ir dabas teritorija (10D2). Atbilstoši Teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumiem atļautā izmantošana dabas teritorijā(10D2) ir dabas aizsardzības infrastruktūra, gājēju kustības infrastruktūra,brīvdabas atpūtas infrastruktūra, vides dizaina objekti. Atļautā izmantošanajauktas darījumu apbūves teritorijā (10JD) ir pludmales centrs, sabiedriskāsSecinājums iekļauts Ziņojuma kopsavilkumā.Mainīta redakcija 8.nodaļā.Jūrmalas pislētas domes Pilsētplānošanas nodaļas 27.12.2012. vēstule Nr. 14-1/3691Viedoklis pieņemts zināšanai.Vides pārraudzības valsts biroja 14.010.2013. vēstule Nr. 3-01/108Nav saprotams, kas ir domāts, minot: „ar piekļuvi no pludmales puses”. Kāda veidapiekļuve ir domāta? Nav tiesa, ka tikai no pludmales puses. Tāpat nav saprotams, kas irdomāts ar tekstu: „Pārējā sabiedriskā centra „Vaivari” platību aptverošā teritorija irdabas teritorija (10D2)” – vai ar sabiedrisko centru „Vaivari” ir apzīmēts paredzētaisviesu nams? Vai visa detālplānojuma teritorija? Jebkurā gadījumā apgalvojums irnepareizs. Minētie apbūves noteikumi dabas teritorijā 10D2 neparedz vides dizainaobjektus.107

ēdināšanas objekts, kūrorta objekts. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumāiezīmētas arī plānotās velotransporta shēmas – Vaivaros gar pludmaliiezīmēts atpūtas veloceliņa maršruts, lietišķā veloceliņa maršruts līdzpludmalei, kā arī perspektīvais EuroVelo EV10 veloceliņš.Izvērtējot Ziņojumā sniegto informāciju atbilstoši Programmai, jāsecina, kaatsevišķas 2012.gada 25.janvārī izsniegtās Programmas prasības navizvērtētas nepieciešamajā detalizācijas pakāpē, kā arī dažās Ziņojumanodaļās sniegto informāciju nepieciešams precizēt un papildināt, vienlaicīgiprecizējot arī informāciju par pašu plānoto darbību un tās konkrētajiemplānotajiem un pieļaujamajiem risinājumiem.1. Ziņojuma 34., 78. lpp. norādīts, ka plānotā viesu nama teritorijā ir tikaipamati un nekad nav bijušas izbūvētas ēkas. Teritorijai, kas Jūrmalas pilsētasteritorijas plānojumā norādīta kā neliela jaukta darījumu apbūves teritorija(10JD), piekļuve ir no pludmales puses.Ziņojumā, lai nodrošinātu piekļuvi viesu namam plānots izbūvēt aptuveni400 m garu un 3,5 m platu privātu ceļu caur iznomāto zemi, kas visa irrezervēta nākotnē veidojamam mikroliegumam „mežainas jūrmalas kāpas”(dabas teritorija D2). Piebraucamais ceļš plānots no gājēju ceļa uz pludmali,kas detālplānojumā ir paredzēts gar zemesgabala rietumu robežu. Ziņojuma57.lpp. norādīts, ka gājēju ceļa uz pludmali pieslēgumu Vakara ielai aprīkosar paceļamu barjeru, kas nav atrunāts detālplānojumā.Ziņojuma 35., 46.lpp. norādīts, ka gājēju ceļš uz pludmali paredzēts uz kokaIr skaidrs, ka 106.lpp. dokumentā vienmēr, t.i. līdz bezgalībai, var vēl ko precizēt unpapildināt, tajā pašā laikā pilnīgi nesaprotams ir VPVB secinājums, ka izvērtējums navveikts „nepieciešamajā detalizācijas pakāpē”. Lūdzam sniegt detalizētus kritērijusterminam „nepieciešamā detalizācijas pakāpe”, vēl jo vairāk, ņemot vērā 14.10.1998.likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ar grozījumiem, kas izsludināti līdz01.12.2011., 3.panta 1.punktu, kas nosaka, ka: „ietekmes novērtējums izdarāms pēciespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanasstadijā”. Pēc iespējas agra projekta stadija pati par sevi nosaka to, ka projekta u.c.informācijas detaļas var nebūt zināmas un izstrādātas.Šajā gadījumā gan jāsaka, ka Dabas aizsardzības pārvalde un biedrība „Videsaizsardzības klubs” nevis uzrāda kādas būtiskas nepilnības vai kļūdas izvērtējumā unpieņēmumos, uz kā izvērtējums balstīts, bet gan izsaka savu noraidījumu pašaiparedzētajai darbībai, pat iesakot paredzētās darbības veicējam īstenot pilnīgi cita veidabiznesu.Tad nu VPVB, izvērtējot likumdošanas aktu prasības un abu pušu argumentus vai, jatādu nav, viedokli, būtu jāpieņem likumisks lēmums. Ar šo lūdzu VPVB turpmāk savudarbu veikt profesionāli un savu kapacitātes trūkumu neuzvelt uzņēmējiem, joadministratīva sloga atvieglošana uzņēmējiem taču ir Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrijas viena no prioritātēm.Nav saprotams, kas ir domāts, minot: „piekļuve ir no pludmales puses”. Kāda veidapiekļuve ir domāta? Nav tiesa, ka tikai no pludmales puses.Detālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumadetalizāciju plānotajā teritorijā. Tomēr pat detālplānojuma detalizācijai ir zināmasrobežas – visas ceļa zīmes un to izvietojums detālpānojumā nav parādīts un tas arī navdetālplānojuma ne mērķis, ne uzdevums.Ne koka tapu, ne laipu segums nav izslēdzošs faktors autotransporta kustībai, t.sk. smagā108

tapām (detālplānojumā – koka laipas), līdz ar to nav saprotams, vai un kā tasbūtu piemērojams autotransportam, arī būvkonstrukciju un būvamateriālupiegādes transportam un būvtehnikai. Ziņojuma 61., 73. lpp. norādīts, ka arīcitur Jūrmalas pilsētā apkalpojošā, operatīvā un iedzīvotāju transportapiekļuve īpašumiem tiek organizēta esošajās gājēju ielās, taču Ziņojumā navinformācijas, vai arī šīs ielas (Jomas un Raiņa ielas) ir uz koka tapām (varbūtkoka laipām?).Atbilstoši Ziņojumam viesu namam piebraucamais ceļš klasificējams kāapvienots gājēju un veloceliņš, pa kuru automašīnas pārvietojas izņēmumakārtā – īpašnieka, klientu, apkalpojošā personāla un pakalpojumu sniedzējuun avārijas dienesta transporta līdzekļi. Akadēmiskā terminu datubāzē dotasdefinīcijas: veloceliņš ir īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzētabraukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiemmehāniskajiem transporta līdzekļiem. Savukārt gājēju celiņš ir dabāizveidota taka un celiņš gājējiem; tos izveido vietās ar skaistām ainavām,nozīmīgiem dabas un kultūras objektiem. Savukārt atbilstoši Meža likumammeža infrastruktūra – mežā būvēti vai ierīkoti objekti mežaapsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai; dabiskabrauktuve – ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve mežaapsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām. Jūrmalas pilsētas Teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumos ir definēts pludmales centrs (5.33),viesu nams (5.55.), viesnīca (5.54.), bet nav definēts „kūrorta objekts” (skat.Jūrmalas pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu414.1.3. punktu). Ziņojumā jāpaskaidro, kāpēc „viesu māja” atbilst„pludmales apkalpes objektam” 24., 32., 73. lpp.). Ziņojumā nav pieļaujamaiepriekš minēto un citu noteikto terminu brīva interpretācija, tāpēc aicināmrūpīgi izvērtētZiņojumā sniegto informāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem, arījautājumus, kas saistīti ar meža zemes transformāciju (atbilstoši Mežalikumam – atmežošanu) piebraucamā ceļa izveidei. Bez tam gājēju ceļš uzpludmali detālplānojumā ir paredzēts gar zemesgabala rietumu robežu, betZiņojumā piedāvātais risinājums ir piebraucamā ceļa viesu namam izbūvecaur mikroliegumam rezervētu teritoriju.Ziņojuma 96., 102. lpp. norādītais, ka teritorija netiek sakopta un uzraudzīta,nevar būt par pamatojumu piebraucamā ceļa izbūvei caur rezervētu teritorijuautotransporta. Protams, koka segums, kas domāts, lai pa to pārvietotos smagaisautotransports, ir atbilstoši jāizbūvē – jāsagatavo pamatne, konstrukcijas un izejmateriāluparametri jāizvēlas un jāuzstāda atbilstoši paredzamajai slodzei. Transporta līdzekļiemsavukārt nāksies pārvietoties uzmanīgi un ar nelielu ātrumu, kā jau pa gājēju ielām.Jomas iela un Raiņa iela, atšķirībā no Vakara ielas, ir pilsētas centra ielas un tās navklātas ar koka elementu segumu, kas tā izveidojies vēsturiski. Pie tam gan gājēju, gansatisksmes intensitāte šajās ielās ir daudz intensīvāka, kā tas jebkad būs uz Vakara ielas.Saskaņā ar komentārā minēto, paredzētais viesu nams ir meža infrastruktūra, jo tas irmežā būvēts objekts rekreācijai. Sasakaņā ar A/S „Ceļuprojekts” pēc Satiksmesministrijas pasūtījuma izstrādāto dokumentu „Rekomendācijas veloceļu projektēšanai”(2001.g.), kur dotas arī definīcijas, veloceļš – uz ceļa (uz nomales vai zemes nodalījumajoslā) vai patstāvīgi izbūvēts ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un apzīmētsar atbilstošām ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem. Šeit nav noteikts aizliegums paveloceļu pārvietoties citiem transporta līdzekļiem un šis tomēr ir nozares specifiskaisdokuments. Komentārā minēto Apbūves noteikumu 1.pielikumā „Teritorijas atļautāsizmantošanas veidu iedalījums” atšifrēti dažādi pakalpojumu objekti, t.sk. kūrortaobjekti, un tie ir:ārstniecības iestāde, sanatorija, kūrorta poliklīnika, procedūru kabineti,peldiestāde (vannu māja), atklāti dūņu un ūdeņu baseini, baseini atklātā ūdenī(norobežota akvatorijas daļa vai peldošs baseins), viesnīca, pludmales centrs. Viesnīcai,savukārt, ir viesu mājai identiska definīcija – viesu izmitināšanas un apkalpošanasobjekts, kurā ir vismaz 4 numuri. Tātad viesu māja jeb viesu nams ir kūrorta objekts.Normas un nosacījumus, kas nav izteikti viennozīmigi, nākas interpretēt, lai tos būtuiespējams piemērot. Piemēram, kā jāsaprot komentārā minētais „gājēju celiņš ir dabāizveidota taka un celiņš gājējiem”? Kā gājēju celiņš var būt taka un celiņš? Kā būtujāsaprot „brīva interpretācija”? Vai interpretācija var būt arī nebrīva? Un kāda ir nebrīva?Lūdzu VPVB savu viedokli izteikt viennozīmīgi, saprotami un pamatoti.Lai arī Meža likuma definīcijas nav gluži viennozīmīgas, pamatojoties uz piesardzībasprincipu, IVN ziņojuma 3.redakcijā tiek atgriezts teksts par transformācijas(atmežošanas) nepieciešamību. Bez tam detālplānojumā paredzētais gājēju ceļš uzpludmali (jeb Vakara ielas posms) gar zemesgabala rietumu robežu paredzētās darbībasīstenošanas rezultātā nemainīs savu atrašanās vietu.Mainīta redakcija 6.nodaļā. 96.lpp. nav minēts par teritorijas nekoptību, bet gan esošo109

nākotnē veidojamam mikroliegumam, jo zemesgabala īpašnieka/nomniekapienākums ir nodrošināt sakoptu vidi teritorijā.2. Ziņojumā jāsniedz viennozīmīga informācija, kāda objekta izveide tiekplānota, jo patlaban norādīts gan viesu atpūtas nams (4., 31.lpp.), gan viesunams (6., 32., 46.lpp.), gan viesu māja (18., 46., 55., 101.lpp.), gan atpūtaskomplekss (32.lpp.), gan atpūtas vieta (46.lpp.), gan māja priežu mežā(80.lpp.), gan publisks rekreācijas resurss.3. Ziņojumā nav informācijas par tuvākajām dzīvojamajām mājām. Skat. nodaļu 2.2.3.4. Ziņojuma 31.lpp. norādīts, ka esošie pamati aizņem 150,1 m 2 platību, betnav informācijas par betonētā laukuma platību un betona flīzēm klāto celiņuplatumu (31.lpp. lasāms, ka nav iespējams iet diviem cilvēkiem blakus) unizvietojumu. Ziņojuma 46.lpp. norādīts, ka plānots divstāvīgs viesu nams ar 4numuriem un jumta terasi (ēkas apbūves laukums 291,45 m 2 ) unautostāvvieta 5 automašīnām, bet netiek sniegta informācija, cik liela platībakopumā ir nepieciešama paredzētās darbības ēku un būvju izvietošanai,ņemot vērā plānoto autostāvvietu, sašķidrinātās dabasgāzes glabātavu, ūdensieguves urbumu un lokālās notekūdeņu attīrīšanas ietaises un filtrācijaslaukus, ūdens uzglabāšanas rezervuāru ugunsdzēsības vajadzībām, kā arī navnemainot). 420 m 2dots būvju izvietojums plānā (1.attēlā norādīts viesu nams, autostāvlaukumsun betonēts laukums, nenorādot to platību). Ziņojumā jāsniedz viennozīmīgaun uzskatāma informācija par visiem plānotajiem objektiem, arīautostāvlaukumu – vai tas paredzēts uz esošā betonētā laukuma, vai jaunāvietā; vai 1.attēlā norādītais autostāvlaukums 5 automašīnām un betonētaislaukums ar kadastra apzīmējumu Nr. 1300 017 0310 050? Jāatzīmē, kaiezīmētais paredzamais piebraucamais ceļš salīdzinoši nedaudz virzās paesošo betonēto celiņu, līdz ar to nav saprotams apgalvojums Ziņojumā, kapiebraucamā ceļa 1.alternatīva plānota esošā betonētā celiņa vietā, jo 1.attēlsun 4.pielikums liecina par ievērojamām atkāpēm no tā.pamatu un betona flīžu celiņu degradēšanos nākotnē un ietekmi uz ainavu, kā arīesošajiem graustiem Kauguru ielā 3, kas ir cita īpašnieka īpašums. Lūdzu rūpīgākiepazīties ar iesniegtajiem materiāliem.Viesu atpūtas nams jeb viesu nams, jeb viesu māja ir paredzēti (ziņojuma 46.lpp.):„Projekta pamatideja ir ierīkot labiekārtotu atpūtas vietu, piedāvājot pludmales viesiemar ērtībām izbaudīt Baltijas jūras piekrastes skaistumu”. Tomēr, protams, nevienamnebūs aizliegts nevis atpūsties, bet strādāt ar līdzpaņemto datoru, tāpēc tiešām nepatiessvar izrādīties apzīmējums „viesu atpūtas nams”. Tāpat piekrītu, ka viesu namu ar 4numuriem nodēvēt par atpūtas kompleksu ir nepiedodama dižmanība, tāpēc IVNziņojuma 3.redakcijā lietots tikai vārdu savienojums „viesu nams”. Par publiskurekreācijas resursu 81.lpp. gan ir dēvētas meža platības ap paredzēto viesu namu, t.sk.projektējamais mikroliegums. 80.lpp. ir teksts, kas raksturo apbūves veidu: „Tiks veidotaklasiskā Jūrmalai raksturīgā apbūve – māja priežu mežā.”. Lūdzu ne tikai rūpīgiiepazīties ar iesniegtajiem materiāliem, bet tajos arī iedziļināties.7.pielikumā pievienotas izdrukas no Valsts zemes dienesta datu bāzes, kas rāda, kabetonētā laukuma platība ir 420 m 2 , bet betona flīžu celiņa platiba – 796 m 2 . Ganpamatu, gan laukuma, gan betonētā celiņa izvietojums ir redzams 4.pielikumā.Tā kā IVN tiek veikts ļoti agrā projektēšanas stadijā, faktiski projekta ieceres stadijā,šobrīd nav izstrādāts detalizēts projekts ar precīziem rasējumiem. Tāpēc arī viscaurtekstā ir uzsvērts, ka 1.attēls ir tikai skice, pie tam gadu veca. Tā kā paredzētās darbībasīstenotājs uz šo brīdi ir sagatavojis tikai paredzētās darbības attīstības skici, tieši IVNuzdevums ir jau šajā stadijā konstatēt vai un pie kādiem nosacījumiem ieceres irrealizējamas, lai projektā jau varētu iestrādāt videi draudzīgākos risinājumus ar mazākoietekmi. Kā jau minēts autostāvvietu ir pieļaujams ierīkot tikai jau esošā betonētālaukuma vietā (tas tiks demontēts un segumam izmantoti mūsdienīgi materiāli, platībuplatībā ir iespējams izvietot 5 automašīnas. Lokālas notekūdeņuapsaimniekošanas iespējas šī IVN ietvaros tiek noraidītas kā nepieļaujamas. Jāparedzpieslēgums pilsētas centralizētajiem tīkliem. Ugunsdzēsības vajadzībām jāierīkohidrants. Aptuveni (atbilstoši projekta pašreizējai stadijai) aplēsts, ka nepieciešamsatmežot 1800 m 2 meža zemes.Koriģēts un precizēts 1.atteļs.Apgalvojums ir nepatiess – 4.pielikumā skaidri redzams, ka 1.celiņa alternatīva virzās pabetonētā celiņa trasi. Celiņa alternatīvas un izvietojumu rāda 4.pielikums, bet 1.attēls –ēkas un stāvlaukuma izvietojumu.110

5. Ziņojuma 4., 31.lpp. norādīts, ka apbūve plānota uz esošiem pamatiem(150, 1 m 2 ), bet 46.lpp. ēkas apbūves laukums norādīts 291,45 m 2 , un 55.,101.lpp. lasāms, ka esošie pamati tiks demontēti, kā arī būs jānocērt 3priedes.6. Ziņojuma 45., 52., 76.lpp. norādīts, ka iegūt pazemes ūdeni ir iespējams,bet urbuma ierīkošana ir ļoti sarežģīta un dārga, līdz ar to plānotās darbībasnodrošināšana ar ūdeni ir stipri problemātiska, tāpēc, visticamāk, būsnepieciešams pieslēgums centralizētajam ūdensapgādes tīklam. Līdz ar tonav saprotams, kāpēc Ziņojumā vispār jāizskata jautājums par lokāloūdensapgādi, ja ir iespējams pieslēgties centralizētajam ūdensapgādes tīklam.7. Ziņojuma 50. lpp. norādīts un detālploānojumā ir paredzēta 5 m platainženierkomunikāciju trase (inženierkomunikācija – ierīce, aprīkojums vaiierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām,sakariem, energoresursiem un citiem resursiem, skat. termini Būvniecībaslikumā) no plānotā objekta līdz sabiedriskā centra „Vaivari” teritorijai garjaunizveidojamā mikrolieguma teritorijas austrumu malu, tāpēc navsaprotams kāpēc Ziņojuma 52. lpp. norādīts, ka ūdensvadu no pilsētas tīklaizbūvēs zem plānotā piebraucamā ceļa, savukārt iespējamais dabasgāzes vadapievads (50. lpp) un elektroenerģijas pieslēgums (51. lpp.) paredzēts painženierkomunikāciju koridoru. Jāsniedz argumentēta un detālākainformācija, kāpēc Ziņojumā nav izvērtēta iespēja pieslēgties pilsētaskomunālās kanalizācijas tīklam, bet tiek piedāvāta notekūdeņu lokāloattīrīšanas ietaišu izbūve ar notekūdeņu tālāku iesūcināšanu gruntī, kaut gan54. lpp. norādīts, ka Vakara un Kauguru ielas krustojumā ir iespējams šādspieslēgums. Jāsniedz pamatojums arī sašķidrinātās dabasgāzes izvēleiAizsargjoslu likums peredzētajā vietā atļauj gan celt jaunas ēkas, gan paplašināt esošās,ja vien to paredz teritorijas plānojums. Teritorijas plānojums paredzētajā vietā paredzkūrorta objekta (viesu nama) būvniecību. IVN ziņojumā minēts, ka pats viesu nams (372m 2 platībā) tiks būvēts esošo betonēto pamatu (150,1 m 2 platībā) vietā, pirms tam tosdemontējot. Viesu nams plānots divstāvīgs, paredzamais būvapjoms ir 2500 m 3 , tajā tiksierīkoti 4 viesu numuri un ekspluatējama jumta terase. Atbilstoši VPVB 16.11.2011.lēmumam Nr.409 viesu mājas un atpūtas kompleksa apbūves laukums ir 400 m 2 platībā,detālplānojums atļauj veidot apbūvi platībā 31 x 12 = 372 m 2 , bet projektējamās viesumājas skice (uz 06.03.2012.) paredz ēkas apbūves laukumu 291,45 m 2 . Skice gan ir tikaiskice, jo IVN tiek veikts ļoti agrā projektēšanas stadijā, faktiski projekta ieceres stadijā.Tāpēc arī viscaur tekstā ir uzsvērts, ka tā ir skice, pie tam gadu veca. Apbūves laukumstehniskā projekta iztrādes gaitā var nedaudz mainīties robežās no 291,45 m 2 līdzatļautajiem 372 m 2 .Teksts precizēts „apbūve plānota uz esošajiem pamatiem” mainot uz„apbūve plānota esošo pamatu vietā”.Paredzētās darbības īstenotāja iecere projekta sākumstadijā bija ierīkot lokāluūdensapgādi. Arī VPVB izsniegtajā programmā bija uzdots šādu aspektu apskatīt. IVNgaitā tika konstatēts, ka urbuma ierīkošana būs sarežģīta un dārga un ar visu to,iespējams, ūdens tur tāpat nebūs, tomēr nav kādu izslēdzošu ietekmju uz vidi, kāpēc tonedrīkstētu mēģināt. Līdz ar to projekta īstenotājam ir novērtējums un viņš pats pieņemslēmumu, vai ierīkot ļoti dārgu urbumu, vai vilkt garus un ļoti dārgus cauruļvadus līdzcentralizētajiem tīkliem.Ir teikts, ka izmantos vienu no variantiem – vai nu zem piebraucamā ceļa, vai visu patehniskās apbūves teritoriju (trasi).Lokālas notekūdeņu apsaimniekošanas iespējas šī IVN ietvaros tiek noraidītas kānepieļaujamas. Jāparedz pieslēgums pilsētas centralizētajiem tīkliem.Attiecība uz apkures veidu, noteicošie būs ekonomiskie apsvērumi. Ne vienam, ne otramapkures veidam nav būtiskas ietekmes uz vidi, abi ir iespējami un pieļaujami.111

objekta apkurei, jo ir iespējams izveidot pieslēgumu dabasgāzes vadam(50. lpp.), tādējādi samazinot arī kravu transporta līdzekļu kustību objektaekspluatācijas laikā.8. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir kompetentā institūcija īpašiaizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanā, un DAP vērtējumam ir ļotinozīmīga loma Biroja atzinuma sagatavošanā dabas vērtību aspektā. DAP2013. gada 15. janvāra vēstulē norādīts, ka Ziņojumā izvērtētais risinājumsnav atbilstošs teritorijas plānotai izmantošanai, un sniegti vairāki nozīmīgipriekšlikumi un vērtējumi, tai skaitā nepiekrītot, ka nav nepieciešama mežazemes transformācija (atmežošana), kā arī DAP ierosina Ziņojumā sauktlietas īstajos vārdos un nosaukt gājēju un velosipēdistu celiņu par(autotransportam paredzētu) ceļu, kura izbūvei ir nepieciešama meža zemestransformācija, ja vien gājēju/velosipēdistu celiņa sākumā nav paredzētaautostāvvieta, un piekļuve viesu namam, izņemot avārijas situācijas,paredzēta tikai pa gājēju un velosipēdistu takām. Aicinām rūpīgi izvērtētDAP viedokli, ņemot vērā, ka viesu nama izbūves un tā piebraucamā ceļapiedāvātie risinājumi neatbilst iepriekš saskaņotajiem un detālplānojumāiekļautajiem risinājumiem, kuru apspriešanā ir piedalījušies un viedokliizteikuši iedzīvotāji. Ziņojuma 71., 78., 103. lpp. norādīts, ka negatīvuietekmi uz bioloģisko daudzveidību un detālplānojumā paredzētojaunveidojamo mikroliegumu (īpaši aizsargājamu biotopu) radīs apvienotaisgājēju un veloceliņš (faktiski piebraucamais ceļš viesu namam), jo iznīcināsbiotopu celiņa vietā, bet pārējo daļu fragmentēs; nav pamatojuma tam, ka 3,5m atbilst biotopu eksperta atzinumā norādītajam „celiņa platumam jābūtmaksimāli šaurākam”; un autori paši arī secina (104. lpp.), ka paredzētāsdarbības rezultātā „paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumānepārsniegs darbības nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai”.9. Vides aizsardzības klubs ir sniedzis vairākus priekšlikumus saistībā arZiņojumu un paredzēto darbību, tai skaitā norādot vairākus Ziņojumatrūkumus, kas daļēji minēti arī iepriekšējos punktos šajā Biroja vēstulē, tāpēcnepieciešams izvērtēt Vides aizsardzības kluba viedokli un priekšlikumusZiņojuma pilnveidošanai, sagatavojot vai precizējot nepieciešamoinformāciju.10. Ziņojumā jāsniedz konkrēta informācija par paredzētās darbībasatbilstību Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam un teritorijas pašreizējaiDAP viedoklis ir izvērtēts (skat. augstāk).Nav būtisku pretrunu ar plānojumu, bet ir nepieciešams Detālplānojumu precizēt.Lai arī Meža likuma definīcijas nav gluži viennozīmīgas, pamatojoties uz piesardzībasprincipu, IVN ziņojuma 3.redakcijā tiek atgriezts teksts par transformācijas(atmežošanas) nepieciešamību.Paredzētā darbība ir pretrunā ar detālplānojuma izstrādes laikā pausto sabiedrībasviedokli, bet nav pretrunā ar detālplānojumā iestrādāto risinājumu „Transporta shēmadetālplānojuma 2.redakcijā” paredzēja autotransporta kustību pa Vakara ielu līdz Krūkļuielai vietējās apgādes vajadzībām. Vakara ielu posmā starp Krūkļu ielu un liedaguparedzēts labiekārtot tikai gājēju vajadzībām.”. Kā jau IVN ziņojuma bija minēts,Jūrmalā arī pa gājēju ielām izņēmuma kārtā ir atļauts pārvietoties mehāniskajiemtransporta līdzekļiem.Normas un nosacījumus, kas nav izteikti viennozīmigi, nākas interpretēt, lai tos būtuiespējams piemērot. Pamatojums ir dots 6.nodaļā.Pārējie fakti konstatēti korekti – ir šāds secinājums.Ir izvērtēts Vides aizsardzības kluba viedoklis un priekšlikumi Ziņojuma pilnveidošanai,sagatavota un precizēta nepieciešamā informācija.IVN ziņojuma 2.redakcija bija sniegta objektīva informācija par atbilstību teritorijasplānojumam un viss pārējais. Lūdzu rūpīgāk iepazīties ar iesniegtajiem materiāliem.112

un noteiktajai izmantošanai un teritorijas izmantošanas aprobežojumiem,izstrādātajam un saskaņotajam detālplānojumam (arī saistībā arinženierkomunikācijām un piebraukšanu objektam), iespējamajāmkonfliktsituācijām ar dabas aizsardzības nosacījumiem, kā arī veicamajāmprocedūrām, lai realizētu plānoto darbību. Jāņem vērā, ka no 2013.gada1.janvāra spēkā ir Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteiktumiNr. 936 „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” un Ministrukabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr. 940 „Noteikumi parmikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kāarī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”, kā arī ir grozījumi Mežalikumā. Ziņojumā 6., 79. lpp. norādīts, ka darbības ierosinātājs vēlas īstenotparedzēto darbību savā īpašumā atbilstoši lietošanas mērķim undetālplānojumā paredzētajam, tai pašā laikā Ziņojumā sniegtā informācija toneapliecina, taču citi risinājumi Ziņojumā netiek piedāvāti.Ņemti vērā un analizēti jaunpieņemtie normatīvie akti, kas situāciju atsevišķos aspektosmaina.Nav būtisku pretrunu ar plānojumu, bet ir nepieciešams Detālplānojumu precizēt.113

5. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS IESPĒJAMO ALTERNATĪVURAKSTUROJUMSĪpašumu ieskaujošais zemes gabals tiek nomāts ar konkrētu mērķi izmantot savuĪpašumu atbilstoši tā lietošanas mērķim: esošo pamatu vietā atbilstoši Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojumam un detālplānojumam izbūvēt pludmales apkalpesobjektu – viesu namu. Kā jebkuras saimnieciskas darbības, arī viesu nama izbūvesaizsargājamā meža biotopā rezultātā ir iespējama ietekme uz teritorijas bioloģiskodaudzveidību, dabiskas ainavas kvalitāti un rekreācijas resursiem. Lai izvēlētosparedzētās darbības īstenošanas optimālu risinājumu un novērstu vai samazinātuparedzamās negatīvās ietekmes, jāapsver vairāki reāli paredzētās darbības ieviešanasveidi – alternatīvas. Tālāk kā reāli iespējamas analizētas šādas alternatīvas – „nulles”alternatīva, apvienotā gājēju un veloceliņa 1. un 2.alternatīva, kā arī teorētiskaalternatīva – piekļuves organizēšana no D virziena (caur svešu īpašumu).Paredzētās darbības neīstenošanas jeb „nulles” alternatīva – viesu nama unapvienotā gājēju un veloceliņa izbūve netiek īstenota vispār. Izvēloties teritorijasneizmantošanu, 3.nodaļā norādītās ietekmes neveidojas un teritorijā turpinās esošiedabas videi raksturīgie un antropogēnie procesi līdzšinējā intensitātē.Tādā gadījumā tiek nodrošināta projektējamā mikrolieguma izveidošana visā tamsākotnēji rezervētajā teritorijā un saglabāts ES un Latvijā aizsargājams biotops tāesošajā stāvoklī (samērā augsta biotopa kvalitāte ar salīdzinoši nelielu antropogēnāsietekmes pakāpi).Pats Īpašums pašreizējā stāvoklī saglabājas kā vidi degradējošs faktors. Nepabeigtiepamati un betonētais laukums citādi maz skartajā kāpu mežā pie pludmales atstājnesakoptas un novārtā pamestas antropogēnas vides iespaidu. Teritorijas neskartībasun dabiskuma aspektā arī nekoptais vecu betona flīžu celiņš ar platām izmīdītāmtakām abpus tam ir nepievilcīgs elements. Jāņem vērā arī tas, ka ainaviski līdzšinējālokālā neskartība ir visai nosacīta un, iespējams, terminēta neatkarīgi no paredzētāsdarbības īstenošanas, jo pagaidām novārtā pamestajos pieguļošajos zemes gabalostālāk iekšzemē ar senāku laiku būvju graustiem, ko patlaban aizsedz kāpas, arī irsagaidāma attīstība un apbūve ar vizuālu ietekmi pāri kāpām, kuras ietekme arī būsatkarīga no arhitektoniskajiem risinājumiem, bet arī bez šā viesu nama parādīsiesvizuāli antropogēni elementi.Šajā alternatīvā veidojas konfliktsituācija starp vides interesēm un Īpašuma īpašnieku,kas vēl papildus Īpašuma iegādei arī uz 10 gadiem nomājis visu to ieskaujošo zemesgabalu (68 046 m 2 platībā) sava biznesa attīstības nodrošināšanai.„Nulles” tipa alternatīvas jeb paredzētās darbības īstenošanas aizliegums varētuizrietēt no šādiem tiesību principiem:1. Administratīvā procesa likumā (redakcijā uz 01.01.2009.) noteiktaissamērīguma princips „Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzliktiadresātam (šajā gadījumā zemes īpašniekiem, (IVN ziņojuma autora piezīme)), irjābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiskiprivātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai arnozīmīgu sabiedrības labumu.” (13.pants).114

2. Vides aizsardzības likumā noteiktais piesardzības princips „...ir pieļaujamsierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēkuveselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, jaaizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselībasaizsardzību” un novēršanas princips – „persona (šajā gadījumā lēmuma pieņēmējs,(IVN ziņojuma autora piezīme)), cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vaicilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš toizplatīšanos un negatīvās sekas (3.panta 1.daļas 2. un 3.punkts).Abos gadījumos būtu jāpierāda, ka īpašnieka tiesību īstenošana rada ar viņapotenciālajiem ieguvumiem nesamērojamu kaitējumu videi un/vai cilvēku veselībai,kura novēršana tātad sniegtu sabiedrībai nozīmīgu, par šiem neiegūtajiemieguvumiem būtiskāku labumu. Tas šajā IVN nav konstatēts: sava biznesa attīstībasniedz īpašniekam būtisku labumu, vienlaikus sniedzot kūrorta pilsētai raksturīgupakalpojumu un paplašinot konkrēta rekreācijas resursa izmantošanas iespējas ne tikaišaurai vietējai sabiedrībai, kamēr šā kūrorta resursa brīvas izmantošanas ērtībusamazinājums tā rezultātā iespējams, bet ne objektīvi obligāts (tas atkarīgs nosubjektīvas izvēles) tikai šaurai vietējai sabiedrībai. Mikroliegumam ieteiktāsteritorijas obligātas saglabāšanas neskartā veidolā 100% apmērā „nozīmīgaissabiedriskais labums” un dabas aizsardzības nozīmīgums tik lielā mērā, lai ierobežotuīpašnieka civiltiesības, ir apšaubāms arī pēc tādas netiešas pazīmes, ka sabiedrības undabas aizsardzības intereses pārstāvošās pašvaldības un valsts institūcijas 8 gadu laikākopš ieteikuma te izveidot mikroliegumu nav uzskatījušas šo pasākumu par prioritāruun nav veikušas nekādas atbilstošas procesuālas darbības.Paredzētās darbības īstenošanas 1.alternatīva paredz apvienoto gājēju unveloceliņu izveidot Īpašumā ietilpstošā esošā betonētā celiņa vietā (skat. 4.pielikumaattēlā brūnā krāsā), paplašinot to līdz nepieciešamajiem 3,5 m, kas prasa nocirst 34(diametrs < 50 cm) kokus (4.pielikuma attēlā apzīmēti ar brūniem punktiem). Trasesgarums ~390 m.Paredzētās darbības īstenošanas 2.alternatīvā trase tiek novietota jaunā vietā (skat.4.pielikuma attēlā zilā krāsā) un šajā variantā jācērt tikai 11 mazi koki (pēctopogrāfijas 12, bet dabā viens jau ir pazudis, 4.pielikuma attēlā apzīmēti ar ziliempunktiem). Trases garums ~ 400 m.Abu alternatīvu ietekme uz vidi sīkāk analizēta 3.1.nodaļā un konstatēts, ka2.alternatīvai ir būtiska ietekme uz ainavu un zemsedzi, bet 1.alternatīvā jāizcērt lielsskaits koku. Iespējams, ka grants seguma noturības uzlabošanai zem tā ieklājamsģeotekstils.Ietekmes uz ainavu mazināšanai biotopu eksperte Egita Grolle klājumam iesakaizmantot dabīgus materiālus – koka konstruktīvos elementus vai granti, smilti. Kokakonstruktīvie elementi neatbilst velobraucēju un jo īpaši bērnu ratiņu stūmēju ērtībām,tāpēc jāizvēlas blīvs, līdzens grants segums, kas pēc izskata un virsmas īpašībām ļotilīdzīgs vienkārši nomīdītajai zemsedzei gan esošajām betona flīzēm. Divriteņu unbērnu ratiņu ripošanai tas būs tikpat ērts kā meža taka, viegli izturēs epizodiskupārvietošanos ar vieglo automašīnu lēnā gaitā, un pa to normālā situācijā vispār nebūsparedzēts pārvietoties smagajām automašīnām, kurām tas nodrošinās piekļuvi viesunamam tikai un vienīgi avārijas gadījumā (piem., ugunsdzēsēju mašīnām) un pēc115

šādas mazvarbūtības (vislabāk – nekad nenotiekošas) ārkārtas izmantošanas,iespējams, prasīs atbilstošus atjaunošanas pasākumus (remontu).Ekspertes atzinumā minēti arī nosacījumi, ka celiņš pēc iespējas ir jāplāno pa esošotaku, platumam ir jābūt maksimāli šauram, izvairoties no koku ciršanas unneierobežojot augu izplatību visā biotopā. Tātad ekspertes nosacījumiem labāk atbilst1.alternatīva.Tā kā 1.alternatīvā, kas vislabāk atbilst biotopu eksperta izvirzītajiem kritērijiem,tomēr jācērt liels skaits koku, tā kā vienīgā iespēja no reāli īstenojamajām pamatota,aplūkojot vēl vienu paredzētās darbības īstenošanas teorētisku alternatīvu:apvienotā gājēju un veloceliņa izveide pa trasi, kas detālplānojumā zonēta kātehniskās apbūves teritorija, kas paredzēta gājēju un veloceliņa izveidei. Dabā tā arī irtuvākā un daļēji jau eksistējoša trase (skat. 9. un 10.attēlu) uz teritorijas D. Tomēr šītrase iet uz Vakara ielu caur citam īpašniekam piederošu zemesgabalu Kauguru ielā 3,kas pats par sevi raksturojams kā degradēta teritorija: tā netiek izmantota, būvespamestas un daļēji sagruvušas. Kauguru ielas 3 teritorijas īpašnieki izmanto savastiesības neļaut pa savas teritorijas A malu organizēt piebraukšanu paredzētajam viesunamam (īpašnieka vēstules kopija pievienota 5.pielikumā), jo uzskata, ka tādējāditiktu samazināta viņu īpašuma vērtība. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka arīinženierkomunikācijas (gāzes vads, elektrības kabelis) būs jāvelk pa šo pašu zemesgabalu ar visiem nepieciešamajiem rakšanas darbiem, aizsargjoslu noteikšanu u.tml.Tā kā trase ir eksistējoša, pa to tāpat tiks vilktas komunikācijas un tā neiet caurprojektēto mikroliegumu, šī alternatīva ir ar vismazāko ietekmi uz bioloģiskodaudzveidību, ainavu un rekreācijas resursiem. Tomēr Kauguru ielas 3 zemesgabalaīpašnieku negatīvās nostājas dēļ šo alternatīvu nākas noraidīt kā nerealizējamu.Biotopu ekspertes Egitas Grolles izvirzītajiem nosacījumiem labāk atbilst1.alternatīva, tomēr tās gadījumā nāksies izcirst ievērojamu skaitu koku, daļa nokuriem izvietota iespējamā jaunveidojamā mikrolieguma teritorijā. Tāpēc, lai pilnībāizvairītos no mikrolieguma vērtību apdraudējuma, mikroliegumu nepieciešamsizveidot pirms paredzētās darbības īstenošanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tārobežas, definētas aizsargājamās vērtības un objekti, pieļaujamie apsaimniekošanaspasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arī būs iespējams apvienotā gājēju unveloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtības netiktu skartas.116

6. INŽENIERTEHNISKIE UN ORGANIZATORISKIE PASĀKUMINEGATĪVO IETEKMJU UZ VIDI NOVĒRŠANAI VAISAMAZINĀŠANAIŠajā nodaļā iekļautas visas būtiski negatīvi vērtētās ietekmes un apskatīti risinājumi(inženiertehniskie un organizatoriskie), kas dotu iespēju samazināt vai novērst šīsidentificētās ietekmes.Teritorijas sagatavošana būvniecības darbu veikšanai pamatā saistīta ar koku unkrūmu izciršanu, zemsedzes likvidēšanu apbūvei un komunikācijām paredzētajāsvietās un citām būvinženiertehniskajām darbībām. Šīs darbības aizsargājamā mežainujūrmalas kāpu biotopa joslā daļu no tā iznīcinās, bet atlikušo daļu fragmentēs.Kokaudzes retināšana un fragmentēšana apbūves sagatavošanas procesā palielina arīlokālu augsnes erozijas risku.Lai arī paredzētās darbības īstenošanas vieta, salīdzinot ar visu paredzētās darbībaszemes gabalu, platības ziņā nav liela – tikai ~2,5% zemes gabala – un paredzētsmaksimāli saglabāt esošo reljefu un vietas īpatnības, dabas apstākļu un biotopuanalīze liecina, ka paredzētā darbība radīs negatīvu ietekmi uz šīs teritorijas dabasvidi.Būtiskāko ietekmi radīs teritorijas sagatavošana apvienotā gājēju un veloceliņaierīkošanas vajadzībām. Darbība nav paredzēta kādā šobrīd īpaši aizsargājamāteritorijā, jo plānotais mikroliegums paredzētā apvienotā gājēju un veloceliņa vietā tāarī līdz šim nav izveidots un nav definētas precīzas tā robežas. Tomēr daļa paredzētāsdarbības teritorijas, iespējams, kādreiz tiks iekļauta jaunveidojamā mikroliegumā, joatbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem mikroliegumi tiek veidoti. Tāpēc plānotomikroliegumu nepieciešams izveidot pirms paredzētās darbības projektēšanasuzsākšanas, jo tikai tad būs precīzi noteiktas tā robežas, pieļaujamie apsaimniekošanaspasākumi un atļautās darbības tā teritorijā, kā arī būs iespējams apvienotā gājēju unveloceliņa trasi plānot tā, lai mikrolieguma vērtības netiktu skartas. Lai mikroliegumuizveidotu, Jūrmalas pilsētas domei, Finanšu ministrijai (zemes gabala īpašnieks) vaiŠmuelam Rubanenko (zemes gabala valdītājs) ir jāiesniedz priekšlikums Valsts mežadienestā (saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 6.panta otro daļu),noformējot pieteikumu atbilstoši MK 18.12.2012. noteikumu Nr.940 „Noteikumi parmikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arīmikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” prasībām.Biotopu eksperte Egita Grolle savā atzinumā norāda, ka pilnīgi nepieļaujama ir priežuciršana, kā diametrs pārsniedz 50 cm un dabiskā reljefa izmaiņas radošas darbības.Nevienas nocērtamās priedes diametrs nesasniedz 50 cm nevienā no alternatīvām.Ņemot vērā apstākli, ka teritorijas sagatavošana un loģistikas darbi veicami,izmantojot smago tehniku, ir jādara viss iespējamais, lai teritorijas sagatavošanasdarbi – nolīdzināšanas, izrakšanas, uzbēršanas un planēšanas darbi tiktu veiktimaksimāli saglabājot esošo reljefu un vietas īpatnības, tikai tiešajā fiziskajā apbūvesun celiņa platībā. Būvmateriālus pieļaujams nokraut tikai uz jau esošā betonaplāksnēm izliktā laukuma.117

Ietekmi novērst vai ievērojami samazināt, izvēloties vienu no iepriekš aprakstītajāmdivām brauktuves alternatīvām, nav iespējams.Būvniecības darbu ietekmes ir saistītas ar plānoto objektu būvniecību, kurā būs vērāneņemama pārejoša ietekme uz gaisa kvalitāti un troksni, bet liela vērība jāpiegriežzemsedzes izmīdīšanai un izbraukāšanai, kura maksimāli jākoncentrē tikai veidojamāapvienotā gājēju un veloceliņa platumā un nav pieļaujama ietekme pārējā teritorijā.Apvienotā gājēju un veloceliņa izbūve un ekspluatācija. 1.alternatīvas trases vietā iresošs, vietām betonēts celiņš, kas atsevišķos posmos ir relatīvi plats (skat. 21.attēlu).Līdz ar to, ierīkojot apvienotu gājēju un veloceliņu, galvenokārt mainīsies segums,šaurākajās vietās tiks iznīcināta zemsedze (nebūtiska ietekme) un izcirsti 34 koki(būtiska ietekme). Ietekmētajās vietās radīsies ietekme uz mikroainavu, tomērkopumā ietekme uz ainavu vērtējama kā nebūtiska.21.attēls. Apvienotā gājēju un veloceliņa platais posms, kur abas alternatīvas iet pavienu trasiIetekmes uz ainavu mazināšanai biotopu eksperte Egita Grolle klājumam iesakaizmantot dabīgus materiālus – koka konstruktīvos elementus vai granti, smilti.Ekspertes atzinumā minēti arī nosacījumi, ka celiņš pēc iespējas ir jāplāno pa esošotaku, platumam ir jābūt maksimāli šauram, izvairoties no koku ciršanas unneierobežojot augu izplatību visā biotopā. Nav gan īsti izprotams nosacījums„platumam ir jābūt maksimāli šauram”, tomēr, tā kā atzinums gatavots 3,5 m platamceliņam, pieņemams, ka tas ir atskaites punkts maksimālam šaurumam.118

Ņemot vērā, ka pa koka konstruktīvo elementu segumu ir ne visai ērti pārvietoties ardivriteni un ļoti neērti stumt bērnu ratiņus, apvienotajam gājēju un veloceliņamjāizvēlas starp grants un/vai smilts segumu.Pie betonētajiem pamatiem esošais betona plāksnēm izliktais laukums būvniecībaslaikā tiks izmantots būvmateriālu izvietošanai, bet pēc tam tajā paredzēts veidotstāvlaukumu 5 automašīnām (skat. arī 18.attēlu). Tas būs dabiskā ainavā neiederīgsakcents, kura ietekmi novērst vai ievērojami samazināt nav iespējams, tomēr šīstāvvieta ir ļoti maza un tieši blakus viesu namam, redzama ļoti īsā pludmales posmā,tāpēc ietekme uz vidi ir izteikti lokāla un uzskatāma par nebūtisku.Pats viesu nams (372 m 2 platībā) tiks būvēts esošo betonēto pamatu (150,1 m 2platībā) vietā, pirms tam tos demontējot. Tas nozīmē, ka arī ap esošajiem pamatiemvēl ~ 5 m rādiusā tiks iznīcināta zemsedze – lielāks apbūves laukums un teritorija, laipiebrauktu un pieietu pie būvlaukuma. Būs nepieciešams nocirst arī 3 priedes. Tomērviesu nama izbūves un ekspluatācijas ietekme uz reljefu, atsevišķiem kokiem unbiotopu kopumā vērtējama kā nebūtiska. Būtiskākā ir ietekme uz ainavu.Pēdējo gadsimtu laikā notiek pakāpeniski izveidojušās Jūrmalas kā kūrorta pilsētasraksturīgās ainavas degradēšana un pilsēta zaudē savu estētisko pievilcību. To izraisaatsevišķu apdzīvotu vietu veidošana par vienlaidus apbūvi ar pastāvīgas dzīves vietasstatusu. Jūrmalas pilsētas tradicionālās ainavas izmaiņas kopumā vai atsevišķāsteritorijās tās zudums un tradicionālās pilsētas ainavas radīšana ir vērtējama kāpaliekoša ietekme. Taču paredzētās darbības teritorijā apbūve ir paredzēta nelielāintensitātē. Tiks veidota klasiskā Jūrmalai raksturīgā apbūve – māja priežu mežā.Projekta mērķis ir ierīkot videi draudzīgu viesu namu, tomēr, lai arī apbūve navplānota blīva, pamatā būs jau esošo pamatu vietā un nav paredzēti ievērojami ēkuaugstumi, projektējot liela uzmanība būtu jāpievērš arhitektoniskajiem risinājumiem,izmantojamajiem materiāliem un krāsu toņiem, kas pareizi izvēlēti var ievērojamimazināt degradējošo ietekmi.Ekspluatējot viesu namu, palielināsies teritorijas lokālais piesārņojums (apkureskatla emisijas gaisā, autotransporta izplūdes gāzes, sadzīves atkritumi, kanalizācijasnotekūdeņi). Taču gan atkritumi, gan notekūdeņi tiks atbilstoši apsaimniekoti, tādējādineradot ievērojamu vides piesārņojumu. Viesu namā paredzēts izmantot gāzes apkuri,līdz ar to nav paredzama būtiska ietekme uz gaisa kvalitāti apkārtnē.Ņemot vērā to, ka Vakara un Kauguru ielas krustojumā ir pievilkts esošs pilsētascentralizēts sadzīves kanalizācijas tīkls, iekārta izvietojama jutīgā teritorijā (tiešāpiekrastes un veidojama mikrolieguma tuvumā), lai arī neliels, bet pastāvnoskalojuma risks, kā arī faktu, ka šādas iekārtas nereti nedarbojas ar projektētoefektivitāti, projektā jāparedz iespēja izveidot pieslēgumu šiem tīkliem. Papildusjāņem vērā MK 18.12.2012. noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumuizveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un tobuferzonu noteikšanu” prasība – mikroliegumos, kas izveidoti biotopu aizsardzībai,aizliegta jebkādu notekūdeņu novadīšana (iepludinot tieši vai mikrolieguma teritorijāietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienestareģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiemnorādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā119

nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamābiotopa kvalitāti. Tādējādi lokāli notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi ir pilnībānoraidāmi kā likumdošanas aktu prasībām neatbilstoši.Līdz šim reāli neapbūvētā (esošie pamati nekad nav tikuši izbūvēti par ēku) mežateritorijā izveidojoties jaunai apbūvei, saistībā ar to parādīsies autosatiksme, kas gannebūs intensīva un drīzāk būs izņēmuma gadījums. Var prognozēt, ka transportavienību palielināšanās neradīs pārvietošanās ierobežojumus vai tiešu traucējumublakus esošo māju iedzīvotājiem, pludmales viesiem un arī cilvēkiem, kas mežuizmanto pastaigām.Plānotā darbība kopumā pazeminās šīs teritorijas rekreācijas potenciālu (tā vairsnebūs atpūtnieku iecienītā dabiskā teritorija, kā arī samazināsies pieejamā platība,kaut arī teritorija netiks nožogota) un paaugstinās meža biotopu degradēšanas risku, jocita starpā arī palielināsies teritorijas rekreācijas slodzes. Pašlaik visu teritoriju(galvenokārt mierīgām pastaigām) regulāri izmanto tuvējo māju iedzīvotāji unpludmales viesi, pēc plānotās apbūves samazinātajā platībā pastāvīgi uzturēsies unatpūtīsies ne vien šī atpūtnieku grupa, bet arī rekreatīvi daudz aktīvāka grupa – jaunāviesu nama klienti.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem ir iezīmētas īpašiaizsargājamās teritorijas un objekti, bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas,kurās konstatēti īpaši aizsargājami biotopi (mežainas jūrmalas kāpas, aizsargājamipļavu biotopi un citi), dabiskie meži biotopi, bioloģiski vecu koku grupas. Arīparedzētās darbības apkaimē ieteiktais mikroliegums ir iezīmēts kā bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīga teritorija – mežainas jūrmalas kāpas.Pēc viesu nama izveides tā turpmākajā ekspluatācijā jārēķinās ar Apbūvesnoteikumiem, kas reglamentē, ka dabas teritorijās, izstrādājot labiekārtojumaprojektus, veic bioloģiskās daudzveidības izpēti un risinājumus izstrādā, pamatojotiesuz tās rezultātiem. Paredzētās darbības apkaimē jau ir veiktas divas šādas bioloģiskāsdaudzveidības izpētes. Pirmajā (10.09.2004. biotopu eksperti Vija Znotiņa, KristapsVilks, Inese Silamiķele), kurā zemes gabalā ap šobrīd paredzētās darbības veikšanasvietu „Vaivari 1310” (kadastra Nr.1300 017 1310) vērtēta teritorijas bioloģiskāvērtība, ir ieteikts, bet pagaidām nav izveidots, mikroliegums, kurā pieļaujama tikaitāda darbība, kas nepieciešama biotopa aizsardzībai, nav pieļaujama dabiskāszemsedzes iznīcināšana un teritorija apsaimniekojama tā, lai maksimāli atjaunotosdabiskais priežu siliem un mētrājiem raksturīgais augājs, nav pieļaujama sēta zālājaierīkošana. Viesu nama izveides gadījumā paredzams, ka tā īpašnieks arī turpmāk būsšā zemes gabala nomnieks, kuram tas būs jāapsaimnieko atbilstoši sava rekreācijasobjekta vajadzībām, vienlaikus rēķinoties ar dabas aizsardzības prasībām, kas kļūs jostingrākas tad, ja tiks izveidots ieteiktais mikroliegums. Otrā, jaunākajā izpētē(30.05.2011. sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte Egita Grolle), kurāteritorija vērtēta tieši paredzētās darbības kontekstā, paredzētajai darbībai izvirzītikonkrēti nosacījumi, kas pilnībā tiek ievēroti viesu nama izbūvē.120

7. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS IEGUVUMA NOZĪMĪGUMAIZVĒRTĒJUMSEiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujākajām izaugsmesnozarēm, un tas tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātībasprioritāti. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem tūrisms irpasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgsreģionālās un sociālās attīstības faktors.Tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām unprioritātēm. Jūrmala jau vēsturiski ir veidojusies par kūrortpilsētu, kuras ekonomikasun kultūras pamatā ir tūrisma un viesmīlības nozares, kas ietekmē pilsētvidi,infrastruktūru, pakalpojumu piedāvājumu un pilsētas sabiedrisko dzīvi. Jūrmala irvieta, kur cilvēki no daudzām pasaules valstīm brauc atpūsties, kā arī veikt darījumus.Jūrmala pēc savas struktūras un funkcijām ir krasi atšķirīga no citām Latvijaspilsētām, tādēļ kūrortpilsētas statuss Jūrmalai nozīmē Jūrmalas unikālās identitātes unekonomiskā un kultūras pamata apliecināšanu un priekšnoteikumus attīstībai. Jūrmalajau vairāk kā desmit gadus mēģina atjaunot kūrorta saimniecību, iesaistotiesstarptautiskā apritē.Tātad viesu nama ierīkošana atbilst reģiona attīstības plāniem un atbalstāmajāmprioritātēm, kā arī teritorijas plānojumam.Jūrmalas pilsētas dome 2012.gada 11.oktobrī ir pieņēmusi saistošos noteikumusNr.42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", ar kuriem ir apstiprināts jaunaisJūrmalas pilsētas teritorijas plānojums. Tas detaļās precizē tos pašus aspektus, kasattiecās uz paredzēto darbību iepriekšējā teritorijas plānojumā, bet jāuzsver, ka pēcbūtības nekas nemainās, viss turpinājumā izklāstītais, kas attiecas uz paredzētodarbību jaunajā plānojumā, ir pēc būtības tas pats, kā mazliet citādos formulējumosattiecās uz to iepriekšējā teritorijas plānojumā, saskaņā ar kuru tika izstrādātsparedzētās darbības teritorijas detālplānojums, kurš vienlīdz precīzi atbilst kātoreizējam, tā tagadējam pilsētas terotorijas plānojumam.No Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas „Teritorijas plānotā(atļautā) izmantošana” ir redzams, ka Latvijas valsts īpašumā esošais zemesgabals arkadastra Nr.1300 017 1310, uz kura atrodas darbības ierosinātāja Īpašums, ietverdivus teritorijas atļautās izmantošanas veidus. Teritorijai zem plānotā viesu namaatļautās izmantošanas veids ir 10JD: jauktā darījumu apbūves teritorija, kur saskaņāar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 346.punktu atļautā izmantošana irpludmales centrs, sabiedriskās ēdināšanas objekts un kūrorta objekts. Viens noatļautās izmantošanas apakšgrupas „kūrorta objekts” atļautās izmantošanas veidiem ir„viesnīca”, būvju klase 1211, kurā saskaņā ar 22.12.2009. Ministru kabinetanoteikumiem Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” ietilpst arī plānotais viesunams. Pārējā zemesgabala teritorijā atļautās izmantošanas veids ir 10D2: dabasteritorija, kur saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 351.punktuatļautā izmantošana ir dabas aizsardzības infrastruktūra, gājēju kustības infrastruktūraun brīvdabas atpūtas infrastruktūra. Minēto noteikumu 352.punkts nosaka, ka121

labiekārtojuma projekta sastāvā veic teritorijas bioloģiskās daudzveidības izpēti unrisinājumus izstrādā, pamatojoties uz tās rezultātiem.Vadoties no definīcijas, dabas teritorija ir publiska un daļēji publiska ārtelpa ardažādu apsaimniekošanas režīmu, apstādījumu un labiekārtojuma līmeni. Teritorijugalvenokārt izmanto atpūtai, rekreācijai un dabas tūrismam. Apbūve dabas teritorijānav galvenais zemes izmantošanas veids, bet tā nav arī aizliegta, it sevišķi, ja tā kalpoiepriekšminētajiem mērķiem. Vēl jo vairāk, atļautās izmantošanas apakšgrupā„brīvdabas atpūtas infrastruktūra”, cita starpā, ietilpst piebrauktuves, gājēju unvelosipēdistu celiņi un transporta līdzekļu stāvvietas, būvju klase 2112, 2141, 2412,2420. Vadoties no 22.12.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1620 „Noteikumipar būvju klasifikāciju”, ir konstatējams, ka būvju klase 2112 „Ielas un ceļi” sevīietver: ielas un ceļus pilsētās un apdzīvotās vietās, tai skaitā šķērsielas, lauku, meža,komersantu, māju ceļus, blakusceļus, pievedceļus, velosipēdistu un gājēju ceļus, kāarī laukumus ar cieto vai mīksto segumu. Tomēr šajā gadījumā labiekārtojumaelements ar nosacīto ārpussistēmas apzīmējumu „apvienotais gājēju un veloceliņš” arfunkciju arī piekļūt īpašumam pat nav 2112 klases būve, tas neatbilst terminiem„velosipēdistu un gājēju ceļš” un „pievedceļš”, kas nozīmē atsevišķas būves uzatsevišķas īpašuma vienības ar atsevišķu APU un būvatļauju, bet ir tikailabiekārtojuma elements tā paša īpašuma robežās, kurā atrodas objekts, kuram pa šāīpašuma teritoriju jāpiekļūst, tātad nav atsevišķa būve, bet tikai elements viesu namabūvprojekta sastāvā un tam nav arī nepieciešama zemes lietojuma veida maiņa: jateritorija, kurā veido šādu labiekārtojuma elementu, ir dabas teritorija, tad tā tāda arīpaliek.Vienlaicīgi tiktu sakārtota vide gājēju un velobraucēju vajadzībām un atrisinātsjautājums par piebraukšanas nodrošināšanu privātīpašumā esošām būvēm, jo piekļuveno pludmales, uz ko norādīts Vides pārraudzības valsts biroja 24.01.2013. vēstulēNr.3-01/108, ir pretrunā Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumiem, kur ir izvirzīta nepārprotama prasība, ka ēku būvniecība (šajā gadījumā– esošo būvju rekonstrukcija) ir atļauta tikai pēc pieslēguma vai piebraucamā ceļaizbūves. Pie šādiem apstākļiem nav konstatējams, ka 2012.gadā apstiprinātaisJūrmalas pilsētas teritorijas plānojums aizliegtu zemesgabala ar kadastra Nr.1300 0171310 robežās izveidot ziņojumā iekļauto apvienoto gājēju un veloceliņu, kas būtuizmantojams arī autotransportam tikai un vienīgi piekļūšanai privātīpašumā esošajāmbūvēm, un vienīgais vērtējamais jautājums ir ietekme uz vidi pēc būtības, laimaksimāli samazinātu vai izslēgtu iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargājamajiembiotopiem un citas ietekmes uz vidi.Bez piebraukšanas iespējas nodrošināšanas nav iespējams realizēt to teritorijas atļautoizmantošanu, kas zemesgabala ar kadastra Nr.1300 017 1310 daļai ir noteikta2012.gadā apstiprinātajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā, dodot iespēju attīstītun izmantot privātīpašumā esošās būves atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajammērķim, kas pēc būtības atbilst arī tam, kas bija noteikts iepriekšējā teritorijasplānojumā, atbilstoši kuram tika izstrādāts detālplānojums.Aizliedzot piebraukšanas iespējas nodrošināšanu Īpašumā esošajai likumīgiizveidotajai būvei uz vecajiem pamatem tiktu pārkāptas gan LR Satversmes 105.pantāparedzētās tiesības uz īpašumu, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību122

aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.pantā noteiktais, ka jebkurai fiziskai vaijuridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma izmantošanu.Jāņem vērā arī Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.-2030.gadam konstatētais,ka „25 kilometrus garā pludmale ir galvenā kūrortpilsētas vērtība gan pilsētasviesiem, gan iedzīvotājiem, galvenā pastaigu promenāde, satikšanās un aktivitāšuvieta. Pašlaik tā ir nepietiekami labiekārtota, nepietiekami droša un nepietiekamiizmantota ūdens sportam, atpūtai un veselībai. Stratēģija paredz akcentēt pludmalesizmantošanu arī kūrorta pakalpojumiem (talasoterapijai u,c.), „piepildīt” ar aktīvāsatpūtas piedāvājumu, akcentēt labiekārtotos posmus pie izejām uz jūru un nodrošinātminimālo labiekārtojumu mierīgajās zonās”, realizējamo pasākumu kopumā ietverotarī kūrorta objektu un kūrorta pakalpojumu attīstību. Tādējādi, jebkura privātainiciatīva, kas palīdz sasniegt šo mērķi, ir atbalstāma un veicināma.Tomēr viesu nama, autostāvvietas un apvienotā gājēju un veloceliņa (1. vai2.alternatīva) izbūve aizsargājamā mežainu jūrmalas kāpu biotopā (potenciālāmikroliegumā), rada arī negatīvas ietekmes uz vidi, kuru novērtēšanai un iespējamaiierobežošanai veltīts šis IVN. Meža biotopu ietekmēšana un kokaudzes izretināšanaap celiņu mazinās vides ekoloģisko potenciālu. Mežs ir viens no svarīgākajiembiosfēras elementiem, kas nodrošina cilvēka pastāvēšanai labvēlīgu vidi, kā arīnodrošina vesela ar mežu cieši saistīta un daudzveidīga sugu kompleksa izdzīvošanu,mazina eroziju, rada rekreācijai piemērotu vidi u.t.t. Tāpēc meža ekosistēmusaglabāšana (kā vides kvalitātes nepazemināšanās garants) ir svarīga gan globālā, ganreģionālā un lokālā līmenī. Jāuzsver, ka kūrortu un atpūtas pilsētai Jūrmalai videskvalitātes saglabāšana arī lokālā līmenī ir īpaši svarīga.Eiropā un pasaulē retie biotopi – mežainās jūrmalas kāpas – ir Eiropas Savienībā unLatvijā īpaši aizsargājami. Kāpu meži līdz ar jūras krastu ir arī viens no galvenajiemJūrmalas (un visas Latvijas piekrastes) rekreācijas resursiem un viens no Jūrmalaspilsētas pievilcības pamatelementiem. Tāpēc Jūrmalā plānot apbūvi mežainajās kāpāsparedzēts tikai izņēmuma gadījumos. Šā IVN priekšmets ir tieši šāds izņēmumagadījums: jau esoši nepabeigtas jaunbūves pamati kā vidi degradējošs elements bezfunkcijsa, uz kuriem atļauts izveidot vidē iederīgu būvi ar pielietojumu atbilstošipilsētas attīstības prioritātēm.Vides aizsardzības likums nosaka, ka darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmētvidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, irpieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedzattiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. Šajāgadījumā nākas pretnostatīt tiešo kaitējumu dabiskajai videi un Īpašuma īpašniekalikumīgās tiesības izmantot un attīstīt savu Īpašumu pludmales viesu un tūristuvajadzībai pēc atpūtas dabiskā vidē.Viesu namu tā nelielās ietilpības dēļ varēs izmantot ļoti ierobežots cilvēku skaits, tāapkalpošana neradīs vērā ņemamu darba vietu skaitu, no kā var secināt, kaparedzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā šajā aspektā, kaut nenoliedzams,nav ļoti nozīmīgs ar pozitīvu ietekmi uz lielu daļu sabiedrības. No otras puses,paredzētās darbības mērogi ir ierobežoti tieši ar mērķi neradīt pārmērīgu antropogēnoietekmi krasta kāpu aizsargjoslā, un tādējādi tiek panākts, ka arī kaitējums videi unsabiedrībai kopumā ir lokāls un nav ļoti nozīmīgs. Nav kritēriju, pēc kuriem šo123

ieguvumu un kaitējumu varētu kvantitatīvi precīzi salīdzināt, tāpēc vienīgie kritērijiparedzētās darbības īstenošanas iespējamībai vai neiespējamībai paliek divi:1. Vai ir konkrēti likumos noteikti izslēdzoši apstākļi, kas sakarā ar to kaitējumuvidei, ko var radīt paredzētā darbība, viennozīmīgi nepieļauj paredzētās darbībasīstenošanu no vides aizsardzības viedokļa? Nē, šādu izslēdzošu apstākļu nav.2. Vai ir kādi konkrēti likumos noteikti apstākļi, kuru dēļ varētu liegt Īpašumaīpašniekam konkrētos nacionālos un starptautiskos tiesību aktos (skat. iepriekš šajānodaļā) noteiktās tiesības uz sava īpašuma izmantošanu? Nē, arī šādu apstākļu nav.Līdz ar to paredzētās darbības aizliegšanas gadījumā tiek nodarīts būtisks kaitējumssabiedrībai. Proti, Latvijas Republika ir tiesiska valsts, kas garantē visiem saviempilsoņiem un citām Latvijas juridisdikcijā likumīgas darbības veicošām personāmvisas tiesības, kas noteiktas Latvijas likumos un starptautisko tiesību aktos, kas irspēkā Latvijas Republikā. Šādu tiesību liegšana kādai personai bez pienācīga nolikumiem viennozīmīgi izrietoša pamatojuma nav uzskatāma par kaitējumu vienaipersonai, bet par būtisku kaitējumu visai Latvijas sabiedrībai, jo pamatoti mazina visupilsoņu un citu personu paļāvību uz Latvijas likumiem un iespējas rēķināties arLatvijas valsts tiesisku attieksmi vienlīdzīgi pret visām personām un tikai un vienīgilikumos garantēto tiesību robežās.124

8. VIDES KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS MONITORINGANEPIECIEŠAMĪBALai konstatētu paredzētās darbības īstenošanas un ekspluatācijas ietekmi uzaizsargājamo mežainu jūrmalas kāpu biotopu, būtu nepieciešams veikt šā biotopamonitoringu. Kā atskaites punkts biotopa sākuma stāvoklim (pirms paredzētāsdarbības uzsākšanas) var kalpot 10.09.2004. biotopu ekspertu (Vija Znotiņa, KristapsVilks, Inese Silamiķele) atzinums, kas sagatavots detālplānojuma „Sabiedriskaiscentrs Vaivaros Jūrmalā” ietvaros, un 30.05.2011. sagatavotais sugu un biotopuaizsardzības jomas ekspertes Egitas Grolles atzinums Nr.08/11. Abos atzinumos arseptiņu gadu intervālu nav konstatētas biotopu izmaiņas, kas liecina, ka pašreizējāsituācijā bez paredzētās darbības stāvoklis ir relatīvi stabils.Monitoringa veikšanas minimālais biežums – reize 5 gados. Konstatējot negatīvasizmaiņas biotopā, jālemj par pasākumiem, kā izmaiņas apturēt un stāvokli uzlabot, vaijāpiemēro kompensējoši pasākumi.Ja teritorijā nodibina ieteikto mikroliegumu, tad tā aizsardzības vajadzībām varatsevišķi lemt par nepieciešamo monitoringu, kas nav specifisks šajā IVN vērtētāsparedzētās darbības seku monitorings, bet attiecas cita starpā arī uz to, un nevēlamuizmaiņu konstatēšanas un attiecīgi to cēloņu identifikācijas gadījumā jālemj parpasākumiem, kā izmaiņas mikroliegumā apturēt, cita starpā uzstādot arī viesu namaapsaimniekotājiem prasības attiecībā uz viņu pašu darbību un no viņu pusesuzstādāmām prasībām viesu nama viesiem tā saimnieku valdījuma teritorijā.Viesu nama saimniekiem pašiem jāseko, lai teritorijā nenotiktu tās dabiskajai, kas šajāgadījumā vienlaikus ir arī rekreācijas vērtība, kaitīgas trešo personu darbības un tādukonstatēšanas gadījumā jāziņo atbildīgajiem dienestiem, ko saimnieki arī darīs, jo tasir viņu pašu biznesa interesēs.Cita veida monitorings nav nepieciešams.125