Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

11.07.2015 Views

3.2.4. Starpresoru, atvasināto publisko personu un neatkarīgo publisko personu tiesības slēgtstarptautiskus līgumus, šo līgumu slēgšanas kārtība un to vieta Lielbritānijas tiesību sistēmā(a)Atvasināto un neatkarīgo publisko personu normatīvo aktu izdošanas tiesībasLai aplūkotu Lielbritānijas atvasināto un neatkarīgo publisko personu tiesības slēgt starptautiskuslīgumus, vispirms jāpievērš uzmanība, kādas ir šāda veida personu tiesības izdot normatīvus aktusvispār. Daudzos gadījumos Lielbritānijas parlamenta pieņemtie likumi ietver sevī tikai tiesību aktapamatnosacījumus, detalizētāku regulējumu atstājot citu institūciju vai to struktūrvienību ziņā. Šādasinstitūcijas vai struktūrvienības var būt gan ministriju departamenti, gan vietējās pašvaldības, gan arīciti publisko tiesību subjekti. 314 Tiesības šādām citām institūcijām pieņemt normatīvus aktus tiekdeleģētas ar īpašu parlamenta pilnvarojuma aktu. 315Kā jau ievaddaļā norādīts, Lielbritānijā pastāv divi deleģētās likumdošanas veidi atbilstoši parlamentaaktā noteiktajam pilnvarojuma apjomam:(i)statūtu instrumenti (statutory instruments), ko pieņem valdībasdepartamenti;(ii) padomes pavēles (Orders in Council).Šie deleģētās likumdošanas instrumenti pieder pie sekundārajiem likumdošanas aktiem (secondarylegislation). Tie ir pieņemti saskaņā ar parlamenta pilnvarojumu, taču kurus nav nepieciešamscaurskatīt un pieņemt parlamentā. 316 Taču, neatkarīgi no šo aktu pieņemšanas procedūras, tiesību avotuhierarhijā uz deleģētās likumdošanas pamata pieņemtie akti ir pieskaitāmi pie tādiem pašiem angļutiesību pamatavotiem, kā parlamenta akti un tiesu precedenti. 317Vietējie publisko tiesību subjekti – pašvaldības un citi publisko tiesību subjekti var izdot tiesību aktus(bye-laws).(b)Deleģētās likumdošanas ceļā pieņemto tiesību aktu kontrole tiesāsDeleģētās likumdošanas ceļā pieņemto aktu kontrole Lielbitānijā tiek īstenota stingrāk nekā parastajākārtībā pieņemto parlamenta aktu kontrole. Akta tiesiskums var tikt pārbaudīts divu veidu procedūruceļā:314 C.Elliott, F. Quinn, English legal System, 3rd ed. Harlow, Pearson Education Ltd, 2000, 51.lpp.315 Turpat.316 M.Partington, An Introduction to the English Legal System. Oxford University Press, New York, 2000, 43.lpp.317 W.T.Mayor, Basic English Law, 2nd edition. Macmillan Press, 1995, London, 20.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200998

(i)procesuālo pilnvaru pārsniegšanas procedūra (procedural ultra vires);(ii)materiālajās tiesībās noteikto pilnvaru pārsniegšana (substantive ultravires). 318Pirmajā gadījumā prasītājs savu prasību pamato ar to, ka nav tikusi ievērota parlamenta izdotajāpilnvarojuma aktā noteiktā procedūra. Otrajā gadījumā prasība tiek pamatota ar apgalvojumu, kapieņemtajā tiesību aktā regulējamo jautājumu loks pārsniedz pilnvarojuma aktā noteiktās robežas.Spilgts materiālajās tiesībās noteikto pilnvaru pārsniegšanas procedūras gadījums ir, piemēram, lieta Rv. Secretary of State for Social Security. 319 1993. gadā Lielbritānijā tika pieņemts Patvēruma lūgumaakts (Asylum and Immigration Appeals Act), paredzot imigrantiem tiesības saņemt sociālos pabalstuspat gadījumā, ja viņu pieteikums patvēruma piešķiršanai vēl nav izlemts vai arī ticis pārsūdzēts ungalīgais lēmums vēl nav zināms. Šāds regulējums veicināja masveidīgu "vieglākas dzīves meklētāju"pieplūdumu. Lai mazinātu ekonomisko imigrantu skaitu, valsts sociālās drošības sekretārs (Secretaryof State for Social Security) saskaņā ar 1992. gada parlamenta pieņemto pilnvarojuma aktu izdevaregulas, nosakot, ka sociālie pabalsti un sociālie atvieglojumi būs pieejami tikai tiem imigrantiem, kaslūdz piešķirt patvērumu nekavējoties pēc valsts robežas šķērsošanas.Jauno regulējumu apstrīdēja Lielbritānijas Imigrantu Labklājības padome, norādot, ka valstssekretāram nebija tiesību šāda satura aktu pieņemt. Apelācijas tiesa (Court of Appeal) ImigrantuLabklājības padomes prasību apmierināja, apliecinot, ka 1993.gada akta mērķis ir bijis patvērumameklētājiem tiesības piešķirt, nevis, gluži otrādi, atņemt. Pēc tiesas domām, valsts sociālās drošībassekretāra pieņemto aktu sekas savukārt būtu tādas, ka lielākā patvēruma meklētāju daļa vai nuatgrieztos valstīs, no kurām izceļojuši, vai arī nevarēs saņemt uzturlīdzekļus, kamēr lūgums piešķirtpatvērumu Lielbritānijas varas iestādēs vēl nav izskatīts. Tiesa nosprieda, ka, pieņemot 1992. gadapilnvarojuma aktu, parlaments noteikti nebija domājis dot sociālās drošības sekretāram tiesības anulēt1993.gada Patvēruma akta nosacījumus. Šo aktu anulēt varēja tikai pats parlaments. Līdz ar to tiesasecināja, ka valsts sociālās drošības sekretārs pārsniedza sava pilnvarojuma robežas.(c)Starpresoru, atvasināto un neatkarīgo publisko personu tiesības slēgt starptautiskuslīgumusKā jau augstāk aplūkots, starptautisko līgumu slēgšana izriet no karaliskās prerogatīvas, ko īstenoLielbritānijas valdība. Tāpēc starptautiskus līgumus Lielbritānijas vārdā var slēgt tikai subjekti, kamsaskaņā ar karalisko prerogatīvu ir izsniegtas pilnvaras šādai rīcībai.318 C.Elliott, Fr. Quinn, English Legal System, 3rd ed. Harlow, Pearson Education Limited, 2000, 54.lpp.319 R v. Secretary of State for Social Security, ex parte Joint Council for the Welfare of Immigrants [1996]. 4 All ER 385,CA 55.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200999© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

(i)procesuālo pilnvaru pārsniegšanas procedūra (procedural ultra vires);(ii)materiālajās tiesībās noteikto pilnvaru pārsniegšana (substantive ultravires). 318Pirmajā gadījumā prasītājs savu prasību pamato ar to, ka nav tikusi ievērota <strong>par</strong>lamenta izdotajāpilnvarojuma aktā noteiktā procedūra. Otrajā gadījumā prasība tiek pamatota ar apgalvojumu, kapieņemtajā tiesību aktā regulējamo jautājumu loks pārsniedz pilnvarojuma aktā noteiktās robežas.Spilgts materiālajās tiesībās noteikto pilnvaru pārsniegšanas procedūras gadījums ir, piemēram, lieta Rv. Secretary of State for Social Security. 319 1993. gadā Lielbritānijā tika pieņemts Patvēruma lūgumaakts (Asylum and Immigration Appeals Act), <strong>par</strong>edzot imigrantiem tiesības saņemt sociālos pabalstuspat gadījumā, ja viņu pieteikums patvēruma piešķiršanai vēl nav izlemts vai arī ticis pārsūdzēts ungalīgais lēmums vēl nav zināms. Šāds regulējums veicināja masveidīgu "vieglākas dzīves meklētāju"pieplūdumu. Lai mazinātu ekonomisko imigrantu skaitu, valsts sociālās drošības sekretārs (Secretaryof State for Social Security) saskaņā ar 1992. gada <strong>par</strong>lamenta pieņemto pilnvarojuma aktu izdevaregulas, nosakot, ka sociālie pabalsti un sociālie atvieglojumi būs pieejami tikai tiem imigrantiem, kaslūdz piešķirt patvērumu nekavējoties pēc valsts robežas šķērsošanas.Jauno regulējumu apstrīdēja Lielbritānijas Imigrantu Labklājības padome, norādot, ka valstssekretāram nebija tiesību šāda satura aktu pieņemt. Apelācijas tiesa (Court of Appeal) ImigrantuLabklājības padomes prasību apmierināja, apliecinot, ka 1993.gada akta mērķis ir bijis patvērumameklētājiem tiesības piešķirt, nevis, gluži otrādi, atņemt. Pēc tiesas domām, valsts sociālās drošībassekretāra pieņemto aktu sekas savukārt būtu tādas, ka lielākā patvēruma meklētāju daļa vai nuatgrieztos valstīs, no kurām izceļojuši, vai arī nevarēs saņemt uzturlīdzekļus, kamēr lūgums piešķirtpatvērumu Lielbritānijas varas iestādēs vēl nav izskatīts. Tiesa nosprieda, ka, pieņemot 1992. gadapilnvarojuma aktu, <strong>par</strong>laments noteikti nebija domājis dot sociālās drošības sekretāram tiesības anulēt1993.gada Patvēruma akta nosacījumus. Šo aktu anulēt varēja tikai pats <strong>par</strong>laments. Līdz ar to tiesasecināja, ka valsts sociālās drošības sekretārs pārsniedza sava pilnvarojuma robežas.(c)Starpresoru, atvasināto un neatkarīgo publisko personu tiesības slēgt starptautiskuslīgumusKā jau augstāk aplūkots, starptautisko līgumu slēgšana izriet no karaliskās prerogatīvas, ko īstenoLielbritānijas valdība. Tāpēc starptautiskus līgumus Lielbritānijas vārdā var slēgt tikai subjekti, kamsaskaņā ar karalisko prerogatīvu ir izsniegtas pilnvaras šādai rīcībai.318 C.Elliott, Fr. Quinn, English Legal System, 3rd ed. Harlow, Pearson Education Limited, 2000, 54.lpp.319 R v. Secretary of State for Social Security, ex <strong>par</strong>te Joint Council for the Welfare of Immigrants [1996]. 4 All ER 385,CA 55.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 200999© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!