Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Saskaņā ar Cilvēktiesību akta 3(1) pantu, tiesām gan parlamenta tiesību akti, gan sekundārāslikumdošanas akti, ciktāl tas ir iespējams, ir jātulko, lai tie būtu saskaņā ar Eiropas cilvēktiesībukonvencijas normām. 286 Tas attiecas arī uz tiem tiesību aktiem, kas pieņemti vēl pirms Cilvēktiesībuakta pieņemšanas. Tomēr, ja tas nav iespējams, nacionālā tiesa var atzīt parlamenta aktu parneatbilstošu konvencijai. 287 Interesanti ir atzīmēt, ka tiesa gan var parlamenta aktu atzīt parneatbilstošu Eiropas cilvēktiesību konvencijai, taču tiesas kompetencē nav to atzīt par spēkāneesošu. 288 Varētu šķist, ka līdz ar to zūd tiesas atzinuma praktiskā jēga, jo pilnīgi iespējama irsituācija, kad norma tiek piemērota arī tad, ja oficiāli ir atzīta par konvencijai neatbilstošu. Tāpēcjāsecina, ka praksē arī nacionālajās tiesībās ieviestu starptautisko līgumu ievērošana Lielbritānijā irformāli pakārtota nacionālajiem tiesību principiem – proti, parlamenta pārākuma principam(supremacy of the parliament).Lai arī parlamentam nacionālās tiesības piešķir zināmu "imunitāti" pret pienākumu ievērotstarptautiskā līguma noteikumus, citu publiskās varas orgānu rīcības brīvības robežas ir krietnišaurākas. Lai gan parlaments saglabā savu pārākumu likumdošanas ziņā (legislative supremacy),likumdevējs, ja tā akts atzīts par neatbilstošu konvencijai, var nonākt zem politiska un sabiedriskaspiediena, kas pieprasa šo problēmu novērst. 289 Cilvēktiesību akts arī tieši nosaka, ka Parlamentam, jatiesa ir atzinusi nacionālās tiesību normas neatbilstību Cilvēktiesību aktam, ir tiesības (taču nepienākums) neatbilstošo tiesību normu mainīt. 290Tādējādi kopumā Cilvēktiesību akts Lielbritānijā ir konstitucionāli nozīmīgs, jo nostiprina tiesupilnvaras aizsargāt cilvēka pamattiesības. Arī šķietami viennozīmīgi saprotami tiesību akti tiesām irjāinterpretē tā, lai to nosacījumi būtu saskaņā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas normām. 291Lielbritānijas tiesas, piemērojot Cilvēktiesību akta normas, atsaucas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesasspriedumu atziņām. Tādā ziņā Cilvēktiesību akts parlamenta pārākumu ir mazinājis, savukārtnostiprinot likumības principu (rule of law). No otras puses, Lordu palātas lēmumā Re S lietā 292 irnoteikts, ka Cilvēktiesību akts nav ieviesis nekādas radikālas pārmaiņas abu šo principu – likumības unparlamenta pārākuma principa – spēka samēra ziņā. Lordu palāta nosprieda, ka tiesām nevajadzētugrozīt likumdošanas aktus, aizbildinoties ar to interpretācijas nepieciešamību atbilstoši Cilvēktiesībukonvencijas normām. Līdz ar to var secināt, ka kopumā arī Cilvēktiesību akts parlamenta pārākumunav būtiski ietekmējis.286 D.Feldman, English Public Law. Oxford University Press, 2004, 38.lpp.287 Human Rights Act 1998, s 6(3). http://www.opsi.gov.uk/acts/acts1998/ukpga_19980042_en_1 (skatīts 25.08.2009).288 D.Feldman, English Public Law. Oxford University Press, 2004, 38.lpp.289 Turpat.290 Human Rights Act 1998, section 10.291 R v. A [2001] UKHL 25; [2002] 1 AC 45.292 [2002] UKHL 10; [2002] 2 All ER 192.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200993