Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

pēc to parakstīšanas un netiek ratificēti (attiecīgi, uz tiem parasti netiktu attiecināts arī Ponsonbijanoteikums), ja vien tie neizmaina nacionālo tiesību normas. Parlamenta pieņemts ieviešanas akts arīnav nepieciešams, ja parlaments savu piekrišanu vispārējā veidā ir devis jau iepriekš attiecībā uzstarptautisku līgumu noslēgšanu konkrētā jomā un izdodot valdībai deleģējumu pieņemt sekundārosnormatīvos aktus, ar kuriem tiek ieviesti šo līgumu noteikumi (būtībā, šajā gadījumā ieviešana notiek,taču ne ar parlamenta aktu, bet gan ar sekundāro likumdošanu). 265 Konkrēts piemērs, kad starptautiskolīgumu noteikumi tiek ieviesti ar sekundāro normatīvo aktu starpniecību, ir Apvienoto Nācijusankcijas. Šo sankciju ieviešanas procedūru Lielbritānijā nosaka 1946.gad Apvienoto nāciju akts, 266kurš paredz, ka sankcijas tiek ieviestas saskaņā ar Padomes lēmuma (Order in Council)starpniecību.(ii)Starptautisko līgumu vieta tiesību normu hierarhijāStarptautiskajiem līgumiem nav strikti noteikta vieta Lielbritānijas tiesību normu hierarhijā. Tačuprecedentos ir nostiprināta prezumpcija, ka nacionālās tiesības ir jāinterpretē tā, lai izvairītos nopretrunas ar starptautiskajām tiesībām. 267 It īpaši, šis princips tiek piemērots, ja parlamenta pieņemtaistiesību akts, kas ievieš starptautisko līgumu, ir daudznozīmīgi saprotams. Tad tiek izvēlēta nozīme, kasir saskaņā ar starptautisko līgumu. Kā norādījis lords Diploks Salomon lietā: "Parlaments nevēlasrīkoties pretēji starptautiskajām tiesībām, ieskaitot konkrētas ar starptautisko līgumu uzliktassaistības." 268 Taču, ja ir skaidra pretruna starp parlamenta pieņemtu tiesību aktu un starptautiskulīgumu, tad tiesa piemēros parlamenta pieņemto tiesību aktu. 269 Tiesību doktrīnā atzīts, ka tādējādiLielbritānija riskē izraisīt Lielbritānijas starptautiski tiesisko atbildību saskaņā ar starptautiskajāmtiesībām, tādēļ ir bijuši mēģinājumi atsaukties uz neieviestiem vai citādi ieviestiem starptautiskajiemlīgumiem kā sabiedriskās kārtības (public policy) principu, it īpaši saistībā ar cilvēktiesību līgumiem,taču tiesai tomēr nav pienākums tos piemērot. 270Attiecībā uz to nacionālo normatīvo aktu interpretāciju, ar kuriem tiek ieviesti starptautiskie līgumi,angļu tiesas piemēro teleoloģisko iztulkošanas metodi, īpašu nozīmi piešķirot tiesību akta travauxpréparatoires. Lords Houps Sidhu v British Airways lietā norādīja, ka "[..] ir vispārpieņemts, kajāpiemēro mērķa noskaidrošanas pieeja, interpretējot starptautisku līgumu, kam ir tiesību akta spēksšajā valstī" 271 . Citās lietās tiesa ir atsaukusies uz Vīnes līgumtiesību konvencijā iekļautajām265 M.N.Shaw, International Law, 5th ed. Cambridge: Cambridge University Press, 2006, p.138.266 United Nations Act 1946 (c.45).267 Garland v British Rail Engineering Ltd [1983] 2 AC 751.268 Salomon v Commissioners of Customs and Excise [1967] 2 QB 116, 143.269 Ellerman Lines v Murray [1931] AC 126.270 M.N.Shaw, International Law, 5th ed. Cambridge: Cambridge University Press, 2006, p.140.271 Sidhu v British Airways [1997] 1 All England Reports 193, 202.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200990