AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
(i)(ii)(iii)(iv)(v)Starptautisku līgumu slēgšana;Kara pasludināšana;Bruņoto spēku nosūtīšana uz operācijām ārvalstīs;Valstu atzīšana;Diplomātisko pārstāvju akreditācija un uzņemšana.Jāuzsver, ka atsevišķos gadījumos parlaments ar likumu var pieprasīt, lai konkrēti starptautiski līgumipirms to ratificēšanas tiktu nodoti tā apstiprināšanai. Piemēram, 1978.gadā pieņemtais EiropasParlamenta vēlēšanu akts nosaka, ka Lielbritānija bez iepriekšējas parlamenta piekrišanas nedrīkstratificēt nevienu starptautisku līgumu, kas paredz Eiropas parlamenta pilnvaru palielināšanu. 243(b)Ārējo un sadraudzības lietu biroja (FCO) kompetenceMinistrs, kas īsteno karalisko prerogatīvu starptautisko attiecību jomā, ieskaitot starptautisko līgumuslēgšanu, ir Ārējo un sadraudzības lietu valsts sekretārs (Secretary of State for Foreign andCommonwealth Affairs). Šis ministrs pirms konkrēta starptautiska līguma noslēgšanas var konsultētiesar citiem ministriem, kuru pārvaldes jomā atrodas līguma priekšmets.Savukārt valdības nodaļa, kura kompetencē ir Lielbritānijas starptautiskās attiecības, tajā skaitāstarptautisko līgumu slēgšana, ir Ārējo un sadraudzības lietu birojs (Foreign and CommonwealthOffice – FCO), pēc būtības un funkcijām līdzīgs Latvijas Ārlietu ministrijai. FCO nodrošina visustarptautisko līgumu izskatīšanu pirms to parakstīšanas un izskata to atbilstību starptautiskajām unnacionālajām tiesībām, arī tad, ja sarunas par līguma parakstīšanu veic cita valdības nodaļa.Ja ir paredzēts, ka konkrētais starptautiskais līgums uzliek Lielbritānijai pienākumu pieņemt jaunastiesību normas, tad attiecīgie nacionālie tiesību akti tiek pieņemti jau pirms starptautiskā līguma spēkāstāšanās: FCO parasti pārbauda, vai ir jau pieņemti nepieciešami nacionālie likumi, pirms tiekratificēts starptautisks līgums, kas šādu ieviešanu paredz.Tiklīdz atbildīgais valdības pārstāvis ir parakstījis kādu starptautisku līgumu, tā oriģināls ir jāiesniedzFCO, kas organizē līguma publicēšanu Vadības papīrā un Ponsonbija noteikuma (skatīt nākamoapakšnodaļu) realizēšanu. Pēc tam, kad starptautiskais līgums kļuvis Lielbritānijai saistošs, FCO nododlīguma oriģinālu Nacionālajam arhīvam pastāvīgai uzglabāšanai, kā arī veic reģistrēšanu ANO saskaņāar ANO statūtu 102.pantu. FCO uzskaita un reģistrē arī visus paziņojumus starptautisko līgumu sakarā,piemēram, citu valstu paziņojumus par atrunām vai iebildumiem, u.c. Ja šādus paziņojumus saņem citsvaldības pārstāvis, viņš nekavējoties tos nodod FCO.243 European Assembly Elections Act 1978, (Repealed) (c.10), section 6.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200982
(c)Starptautiska līguma parakstīšanaAtbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijas 11. un 12.pantam parakstīšana ir viens no veidiem, kā valstsvar izteikt piekrišanu par līguma saistošo raksturu. Tomēr, ja vien līgums vai valstu vienošanāsneparedz, ka parakstam ir tāds spēks (Vīnes līgumtiesību konvencijas 12.panta pirmā daļa), tad biežākstarptautiska līguma parakstīšana nozīmē vien to, ka valsts piekrīt līguma tekstam, taču līgums tai navsaistošs, pirms veikta kāda cita no Vīnes līgumtiesību konvencijas 11.pantā minētajām procedūrām.Lielbritānija parasti pieņem starptautisku līgumu sev par saistošu ar tā ratifikāciju, pieņemšanu vaiapstiprināšanu, kā arī, attiecībā uz agrāk noslēgtiem daudzpusējiem līgumiem – ar pievienošanos tam.Personas, kas Lielbritānijas vārdā var parakstīt starptautisku līgumu bez īpašu pilnvaru uzrādīšanas(Vīnes līgumtiesību konvencijas 7.panta otrā daļa) ir monarhs, premjerministrs, kā arī Ārējo unsadraudzības lietu valsts sekretārs. Praksē, karaliene nemēdz parakstīt starptautiskus līgumus (izņemotdažus līgumus saistībā ar Lielbritānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas tiek parakstīti saskaņā arpašas karalienes pilnvaru), premjerministrs arī to dara reti, un visbiežāk līgumus paraksta vai pilnvarasto parakstīšanai izdod Ārējo un sadraudzības lietu valsts sekretārs. Vispārējas pilnvaras parakstītstarptautiskus līgumus (taču ikreiz ar Ārējo un sadraudzības lietu valsts sekretāra piekrišanu) irizsniegtas atbildīgajām FCO amatpersonām, kā arī dažiem Lielbritānijas diplomātiskajiem pārstāvjiem.Citām personām nepieciešama speciāla pilnvara.Pilnvaras dokumentu starptautiska līguma parakstīšanai sagatavo FCO Līgumu nodaļa un tās iesniedzparakstīšanai Ārējo un sadraudzības lietu valsts sekretāram, ja vien izņēmuma gadījumos, tādos kāEiropas Savienības līgumu parakstīšanas lietās, pilnvara nav jāparaksta karalienei.(d)Ponsonbija noteikumsKā izriet no karaliskās prerogatīvas, tad starptautiska līguma noslēgšanai Lielbritānijā parlamentapiekrišana nav nepieciešama. Lielbritānijs parlaments šī iemesla dēļ ir asi kritizējis karaliskoprerogatīvu un norādījis, ka starptautisko līgumu nozīmīguma dēļ ir nepieciešama obligāta toiepriekšēja apspriešana parlamentā: mūsdienās starptautisku līgumu priekšmets ir ne tikai diplomātijaun valsts drošība kā vēsturē, bet arī svarīgi ekonomiski jautājumi, ieskaitot Lielbritānijas dalību tādāsekonomiska rakstura organizācijās kā Pasaules tirdzniecības organizācija. 244Tomēr, kā jau minēts, jāņem vērā apstāklis, ka Lielbritānija nav kodificēto tiesību valsts. Tādēļlīdztekus parlamenta, ministriju un citiem tiesību aktiem Lielbritānijā pastāv vēl vesela virknenerakstītu tiesību normu, kas bieži papildina un ietekmē vēl citu tiesību normu jēgu un saturu. Viena244Parlamenta valsts pārvaldes komitejas 4.ziņojums. Pieejams:http://www.publications.parliament.uk/pa/cm200304/cmselect/cmpubadm/422/42204.htm (skatīts 09.09.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200983© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
- Page 31 and 32: Ministru kabineta iekārtas likums
- Page 33 and 34: apstiprināšanu Saeimā un aktuali
- Page 35 and 36: nacionālo tiesību akta pieņemša
- Page 37 and 38: normām noteiktos procesuāli tiesi
- Page 39: Tādēļ pieņemams, ka jēdziens "
- Page 44 and 45: "Dažās konstitūcijās (piem. Be
- Page 46 and 47: iestāžu ietvaros tiek veikta star
- Page 48 and 49: slēdz valdība, kurus ratificē Ri
- Page 50 and 51: 1938. gada Konstitūcija 1351938. g
- Page 52 and 53: • Konstitucionālās pārbaudes t
- Page 54 and 55: nav radīt atšķirību starp starp
- Page 56 and 57: galva, valdības vadītājs vai ār
- Page 58 and 59: Igaunija ir uzņēmusies ar starpta
- Page 60 and 61: Līgumi, kuros ir iekļauta ratifik
- Page 62 and 63: 3.1.4. Starpresoru starptautiskie l
- Page 64 and 65: ministrijas un citas valsts iestād
- Page 66 and 67: Atrunu un paziņojumu izsniegšana,
- Page 68 and 69: līgumu tulkojumu kvalitāti iekļa
- Page 70 and 71: 2003.gada 14.septembrī Igaunijas t
- Page 72 and 73: "aizsargājošo pantu". Tādējādi
- Page 74 and 75: aktu, kas ir izdots, bet nodot to A
- Page 76 and 77: noslēgšana varētu radīt pretrun
- Page 78 and 79: Praksē tomēr vēl jāatrisina jau
- Page 80 and 81: nav tiesību to darīt. Ja tāda ir
- Page 84 and 85: no šādām nerakstītām normām i
- Page 86 and 87: periodu var pagarināt: valdībai n
- Page 88 and 89: Šo apsvērumu Lielbritānijas ties
- Page 90 and 91: pēc to parakstīšanas un netiek r
- Page 92 and 93: aktu šaubu gadījumā tiek pieņem
- Page 94 and 95: Attiecībā uz procesuālajām ties
- Page 96 and 97: veikto grozījumu gaisa satiksmes r
- Page 98 and 99: 3.2.4. Starpresoru, atvasināto pub
- Page 100 and 101: Tādējādi, ne starpresoru iestād
- Page 102 and 103: sistematizētā veidā, novēršot
- Page 104 and 105: normas var ieviest nemainītā veid
- Page 106 and 107: nacionālajās tiesībās nav piem
- Page 108 and 109: Strīdīgs ir arī jautājums, vai
- Page 110 and 111: egulējumu. 370 Ņemot vērā probl
- Page 112 and 113: konstitucionālo grozījumu veikša
- Page 114 and 115: paredzētam tā tiesiskajam pamatoj
- Page 116 and 117: Bundes /Informationsfreiheitsgesetz
- Page 118 and 119: Visi parlamenta, valdības un viet
- Page 120 and 121: Īpatnējs tiesību avots Lietuvā
- Page 122 and 123: 3.4.3. Somijas Nacionālais regulē
- Page 124 and 125: Īpašs tiesību palīgavots Itāli
- Page 126 and 127: tiesas judikatūra (detalizēts Eir
- Page 128 and 129: Savienības dalībvalstu un citu va
- Page 130 and 131: saskaņā ar Savienības politiku s
(i)(ii)(iii)(iv)(v)Starptautisku līgumu slēgšana;Kara pasludināšana;Bruņoto spēku nosūtīšana uz operācijām ārvalstīs;Valstu atzīšana;Diplomātisko pārstāvju akreditācija un uzņemšana.Jāuzsver, ka atsevišķos gadījumos <strong>par</strong>laments ar likumu var pieprasīt, lai konkrēti starptautiski līgumipirms to ratificēšanas tiktu nodoti tā apstiprināšanai. Piemēram, 1978.gadā pieņemtais EiropasParlamenta vēlēšanu akts nosaka, ka Lielbritānija bez iepriekšējas <strong>par</strong>lamenta piekrišanas nedrīkstratificēt nevienu starptautisku līgumu, kas <strong>par</strong>edz Eiropas <strong>par</strong>lamenta pilnvaru palielināšanu. 243(b)Ārējo un sadraudzības lietu biroja (FCO) kompetenceMinistrs, kas īsteno karalisko prerogatīvu starptautisko attiecību jomā, ieskaitot starptautisko līgumuslēgšanu, ir Ārējo un sadraudzības lietu valsts sekretārs (Secretary of State for Foreign andCommonwealth Affairs). Šis ministrs pirms konkrēta starptautiska līguma noslēgšanas var konsultētiesar citiem ministriem, kuru pārvaldes jomā atrodas līguma priekšmets.Savukārt valdības nodaļa, kura kompetencē ir Lielbritānijas starptautiskās attiecības, tajā skaitāstarptautisko līgumu slēgšana, ir Ārējo un sadraudzības lietu birojs (Foreign and CommonwealthOffice – FCO), pēc būtības un funkcijām līdzīgs Latvijas Ārlietu <strong>ministrija</strong>i. FCO nodrošina visustarptautisko līgumu izskatīšanu pirms to <strong>par</strong>akstīšanas un izskata to atbilstību starptautiskajām unnacionālajām tiesībām, arī tad, ja sarunas <strong>par</strong> līguma <strong>par</strong>akstīšanu veic cita valdības nodaļa.Ja ir <strong>par</strong>edzēts, ka konkrētais starptautiskais līgums uzliek Lielbritānijai pienākumu pieņemt jaunastiesību normas, tad attiecīgie nacionālie tiesību akti tiek pieņemti jau pirms starptautiskā līguma spēkāstāšanās: FCO <strong>par</strong>asti pārbauda, vai ir jau pieņemti nepieciešami nacionālie likumi, pirms tiekratificēts starptautisks līgums, kas šādu ieviešanu <strong>par</strong>edz.Tiklīdz atbildīgais valdības pārstāvis ir <strong>par</strong>akstījis kādu starptautisku līgumu, tā oriģināls ir jāiesniedzFCO, kas organizē līguma publicēšanu Vadības papīrā un Ponsonbija noteikuma (skatīt nākamoapakšnodaļu) realizēšanu. Pēc tam, kad starptautiskais līgums kļuvis Lielbritānijai saistošs, FCO nododlīguma oriģinālu Nacionālajam arhīvam pastāvīgai uzglabāšanai, kā arī veic reģistrēšanu ANO saskaņāar ANO statūtu 102.pantu. FCO uzskaita un reģistrē arī visus paziņojumus starptautisko līgumu sakarā,piemēram, citu valstu paziņojumus <strong>par</strong> atrunām vai iebildumiem, u.c. Ja šādus paziņojumus saņem citsvaldības pārstāvis, viņš nekavējoties tos nodod FCO.243 European Assembly Elections Act 1978, (Repealed) (c.10), section 6.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200982
Change language