Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

ekskluzīvo kompetenci konkrētajā jomā. Tomēr dalībvalsts nevarēs izpildīt līgumu saskaņā ar EStiesību augstāku tiesisko spēku (ES tiesību pārākuma princips). Šāda situācija varētu novest pie tā, kaIgaunija iestātos valsts atbildība starptautisko tiesību izpratnē pret trešo valsti, kurai ir tiesības pieprasītno Igaunijas līguma izpildi 206 .Tādēļ pēc pievienošanās ES Igaunijai ne vienmēr ir ekskluzīvas tiesības noslēgt starptautiskuslīgumus, un tādēļ pie līguma slēgšanas jāpatur prātā, vai piedāvātais līgums ir ES vai dalībvalstskompetencē.(b)Igaunijas Konstitūcijas grozīšana, lai ļautu Igaunijai pievienoties EiropasSavienībai un ratificēt Pievienošanās līgumuLai Igaunija kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, Igaunijai bija jāratificē Līgums parpievienošanos ES 207 . 1996. gadā Igaunijas valdība izveidoja konstitucionālo tiesību ekspertu komisiju,un viens no tās uzdevumiem bija noteikt, vai ir jāmaina konstitūcija, lai pievienotos ES. Komisija nācapie slēdziena, ka pievienošanās ES būtu iespējama tikai tad, ja iepriekš maina konstitūciju 208 .Konstitūcijas 123.(1) pants aizliedz starptautisku līgumu slēgšanu, ja tie ir pretrunā ar konstitūciju,tādēļ, lai izvairītos no konstitucionālas pretrunas, bija nepieciešams grozīt konstitūciju pirmspievienošanās ES.Igaunija nolēma grozīt savu Konstitūciju ar Igaunijas Republikas Konstitūcijas grozīšanas aktu 209 . Tākā grozīt noteiktus Konstitūcijas noteikumus 210 ir iespējams tikai ar referendumu saskaņā arKonstitūcijas § 162, bija nepieciešams referendums. Tādējādi tauta leģitimizēja juridisko pamatu, laiIgaunija pievienotos ES 211 .Ir vērts pieminēt, ka referendumā uzdotais jautājums par konstitūcijas izmaiņām tika formulēts šādi:"Vai jūs atbalstāt pievienošanos Eiropas Savienībai un Igaunijas Republikas Konstitūcijas grozīšanasakta pieņemšanu?"Konstitūcijas 106.(1) pants aizliedz nodot referendumam jautājumus saistībā ar starptautisku līgumuratificēšanu. Lai gan referendumā uzdotais jautājums neminēja tieši Pievienošanās līguma ratificēšanu,varētu uzskatīt, ka jautājuma pirmā daļa faktiski prasa, vai tauta piekrīt, ka Riigikogu ratificēsPievienošanās līgumu vai nē.206 Land, K. Euroopa ühendused – supranatsionaalne organisatsioon (Eiropas Kopienas – pārvalstiska organizācija). -Juridica, 1997., Nr. 9, 464. lpp. (igauņu valodā).207 Saskaņā ar § 121 2.un 3. punktu Riigikogu ratificē līgumus, kuru ieviešanai nepieciešama Igaunijas likumu pieņemšana,grozīšana vai atcelšana vai ar kuriem Igaunija pievienojas starptautiskām organizācijām vai apvienībām.208 „Võimalik liitumine Euroopa Liiduga ja selle õiguslik tähendus Eesti riigiõiguse seisukohalt“ (Iespējamā pievienošanāsEiropas Savienībai un tās sekas attiecībā uz Igaunijas konstitucionālajām tiesībām). Ekspertu komisijas galīgais ziņojums(Eesti Vabariigi Põhiseaduse Ekspertiisikomisjon). Pieejams: http://www.just.ee/10746 (aplūkots 13.07.2009.) (igauņuvalodā).209 Eesti Vabariigi põhiseaduse täiendamise seadus. - RTI, 10.10.2003., 64, 429 (igauņu valodā).210 Piemēram, Konstitūcijas § 3, saskaņā ar kuru valsts varu izlieto tikai saskaņā ar Konstitūciju un likumiem, kas tai atbilst.211 Laffranque, J (zemteksta piezīme Nr. 83), 69.-70. lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200969© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009