AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
1. IEVADS1.1. Pētījuma aktualitāte, mērķi un uzdevumi.1.1.1. Pētījuma aktualitāteŠis pētījums ir sagatavots saskaņā ar 2009.gada 14.aprīļa līgumu Nr.1-6.1/23 starp Latvijas RepublikasTieslietu ministriju un Zvērinātu advokātu biroju "Sorainen" par Analītiskā darba par starptautiskajāmlīgumtiesībām un šo tiesību mijiedarbību ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesībām veikšanu(TM 2009/05) (Līgums).Pētījuma aktualitāte balstīta apsvērumā, ka Latvija kā starptautisko tiesību subjekts ir daudzustarptautisko vienošanos (līgumu, konvenciju, memorandu, u.c.) dalībvalsts. Taču starptautisko līgumuslēgšanu Latvijas vārdā regulē tikai Satversme un visai lakoniskais 1994.gada likums "Par LatvijasRepublikas starptautiskajiem līgumiem". Šis regulējums nedod atbildes uz daudziem mūsdienustarptautiskajās tiesībās aktuāliem jautājumiem. Turklāt, no 2004.gada 1.maija Latvija starptautiskajāarēnā darbojas ne tikai kā suverēna valsts, bet arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts. Tādējādi šobrīdpastāv vismaz trīs atšķirīgi virzieni, kā Latvijai var kļūt saistošas starptautiskas vienošanās:• starptautiskas vienošanās, kuru jautājumu loks ir Eiropas Savienībasekskluzīvajā kompetencē;• starptautiskas vienošanās, kuru jautājumu loks ir Eiropas Savienības undalībvalstu dalītās kompetences ietvaros;• starptautiskas vienošanās, kuru jautājumu loks ir atstāts dalībvalstskompetencē.Pārskatot Latvijas esošo normatīvo regulējumu starptautisko līgumu noslēgšanas jomā, ir būtiskisaprast, vai un ciktāl ir nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumos, lai atspoguļotu šos atšķirīgosstarptautisko vienošanos virzienus. Tāpat, nepieciešams izvērtēt, vai aktīvā starptautisko publiskotiesību attīstība starptautisko līgumtiesību jomā ir pamats uzlabot pastāvošo normatīvo regulējumu.Starptautisko līgumtiesību izpētes un analīzes būtisko lomu Latvijas tiesībās pierāda arī Satversmestiesas judikatūra. Ja agrīnajās Satversmes tiesas lietās starptautisko tiesību argumenti nebija izvērsti un,iespējams, balansēja uz politisku apsvērumu robežas, tad pēdējo trīs gadu laikā Satversmes tiesa irdivās principiāli svarīgās un sarežģītās lietās detalizēti vērtējusi starptautisko līgumu atbilstībuSatversmei – Robežlīguma lietā un Lisabonas līguma lietā. Šo lietu izskatīšanai paralēli, kā arī pēcspriedumu pieņemšanas notika izvērstas debates Latvijas tiesību zinātnieku vidū par starptautiskolīgumu un starptautisko tiesību kopumā vietu un lomu Latvijas tiesību sistēmā: gan pieminētie© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 20096
Satversmes tiesas spriedumi, gan attiecīgās akadēmiskās debates tiks aplūkotas šī pētījuma ietvaros.Šāda attīstība pierāda, ka Latvijas tiesību zinātne arvien vairāk apzinās starptautisko publisko tiesību,tajā skaitā starptautisko līgumtiesību būtisko lomu un mijiedarbību ar Latvijas tiesībām. Šaimijiedarbībai ir svarīgas sekas arī Latvijas valsts institūciju praksē, piemērojot starptautiskās tiesībasun slēdzot starptautiskos līgumus.1.1.2. Pētījuma mērķiIevērojot šo pētījuma tēmu aktualitāti, kā arī saskaņā ar Līguma tehnisko specifikāciju, šī pētījumamērķi ir:(a)Izvērtēt un sagatavot analītisku pārskatu par:(i)(ii)(iii)normatīvo regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs(galvenokārt, Lielbritānijā, Vācijā un Igaunijā) attiecībā uz starptautiskolīgumu slēgšanu;Eiropas Kopienu tiesas praksi attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanu;Latvijas un citu (galvenokārt, Lielbritānijas, Vācijas un Igaunijas)Eiropas Savienības dalībvalstu tiesisko procedūru un praksi starptautiskolīgumu noslēgšanā, ievērojot Eiropas Savienības tiesībās noteiktāskompetences (Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence, jauktākompetence un dalībvalstu kompetence).(b)Sniegt piedāvājumu esošā Latvijas normatīvā regulējuma uzlabošanai attiecībā uzstarptautisko līgumu slēgšanu.1.1.3. Pētījuma uzdevumiNorādīto pētījuma mērķu sasniegšanai pētījuma gaitā tika izpildīti šādi uzdevumi:(a)Analīze un pārskata sagatavošana par starptautisko līgumu slēgšanas procedūruLatvijā spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros, ievērojot Eiropas Savienībastiesību ietekmi. Tika aplūkots Latvijas pastāvošais normatīvais regulējums,pievēršot īpašu uzmanību arī tā attīstībai un tādiem normatīvi precīzi neregulētiemjautājumiem kā saprašanās memorandu un starpresoru starptautisko līgumuslēgšana. Šī uzdevuma izpildei veltīta pētījuma 2.nodaļa.(b)Analīze un pārskata sagatavošana par citu Eiropas Savienības dalībvalstunacionālo regulējumu attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru,ievērojot Eiropas Savienības tiesību ietekmi. Plašākais pārskats tika sagatavots parIgaunijas, Lielbritānijas un Vācijas normatīvo regulējumu, īsi aplūkojot arī© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 20097
- Page 4 and 5: 5.2. Eiropas Kopienu tiesas judikat
- Page 8 and 9: Zviedrijas, Lietuvas, Somijas un It
- Page 10 and 11: nolēmumu tulkojumos. Autori ņēmu
- Page 12 and 13: Padome starptautisko līgumu slēg
- Page 15 and 16: (d) Starptautisko līgumu noslēgš
- Page 17 and 18: Zariņš norādīja, ka Tautas saei
- Page 19 and 20: Satversmes tiesa secinājusi, ka š
- Page 21 and 22: no līgumiem un citiem starptautisk
- Page 23 and 24: subjektiem, tādiem kā pašnoteik
- Page 25 and 26: kas saista Latvijas valsti. Šo nes
- Page 27 and 28: konferencēs,starptautiskajāsorgan
- Page 29 and 30: pasākuma laikā pārsniedz 100 per
- Page 31 and 32: Ministru kabineta iekārtas likums
- Page 33 and 34: apstiprināšanu Saeimā un aktuali
- Page 35 and 36: nacionālo tiesību akta pieņemša
- Page 37 and 38: normām noteiktos procesuāli tiesi
- Page 39: Tādēļ pieņemams, ka jēdziens "
- Page 44 and 45: "Dažās konstitūcijās (piem. Be
- Page 46 and 47: iestāžu ietvaros tiek veikta star
- Page 48 and 49: slēdz valdība, kurus ratificē Ri
- Page 50 and 51: 1938. gada Konstitūcija 1351938. g
- Page 52 and 53: • Konstitucionālās pārbaudes t
- Page 54 and 55: nav radīt atšķirību starp starp
1. IEVADS1.1. Pētījuma aktualitāte, mērķi un uzdevumi.1.1.1. Pētījuma aktualitāteŠis pētījums ir sagatavots saskaņā ar 2009.gada 14.aprīļa līgumu Nr.1-6.1/23 starp Latvijas Republikas<strong>Tieslietu</strong> ministriju un Zvērinātu advokātu biroju "Sorainen" <strong>par</strong> Analītiskā darba <strong>par</strong> starptautiskajāmlīgumtiesībām un šo tiesību mijiedarbību ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesībām veikšanu(TM 2009/05) (Līgums).Pētījuma aktualitāte balstīta apsvērumā, ka Latvija kā starptautisko tiesību subjekts ir daudzustarptautisko vienošanos (līgumu, konvenciju, memorandu, u.c.) dalībvalsts. Taču starptautisko līgumuslēgšanu Latvijas vārdā regulē tikai Satversme un visai lakoniskais 1994.gada likums "Par LatvijasRepublikas starptautiskajiem līgumiem". Šis regulējums nedod atbildes uz daudziem mūsdienustarptautiskajās tiesībās aktuāliem jautājumiem. Turklāt, no 2004.gada 1.maija Latvija starptautiskajāarēnā darbojas ne tikai kā suverēna valsts, bet arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts. Tādējādi šobrīdpastāv vismaz trīs atšķirīgi virzieni, kā Latvijai var kļūt saistošas starptautiskas vienošanās:• starptautiskas vienošanās, kuru jautājumu loks ir Eiropas Savienībasekskluzīvajā kompetencē;• starptautiskas vienošanās, kuru jautājumu loks ir Eiropas Savienības undalībvalstu dalītās kompetences ietvaros;• starptautiskas vienošanās, kuru jautājumu loks ir atstāts dalībvalstskompetencē.Pārskatot Latvijas esošo normatīvo regulējumu starptautisko līgumu noslēgšanas jomā, ir būtiskisaprast, vai un ciktāl ir nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumos, lai atspoguļotu šos atšķirīgosstarptautisko vienošanos virzienus. Tāpat, nepieciešams izvērtēt, vai aktīvā starptautisko publiskotiesību attīstība starptautisko līgumtiesību jomā ir pamats uzlabot pastāvošo normatīvo regulējumu.Starptautisko līgumtiesību izpētes un analīzes būtisko lomu Latvijas tiesībās pierāda arī Satversmestiesas judikatūra. Ja agrīnajās Satversmes tiesas lietās starptautisko tiesību argumenti nebija izvērsti un,iespējams, balansēja uz politisku apsvērumu robežas, tad pēdējo trīs gadu laikā Satversmes tiesa irdivās principiāli svarīgās un sarežģītās lietās detalizēti vērtējusi starptautisko līgumu atbilstībuSatversmei – Robežlīguma lietā un Lisabonas līguma lietā. Šo lietu izskatīšanai <strong>par</strong>alēli, kā arī pēcspriedumu pieņemšanas notika izvērstas debates Latvijas tiesību zinātnieku vidū <strong>par</strong> starptautiskolīgumu un starptautisko tiesību kopumā vietu un lomu Latvijas tiesību sistēmā: gan pieminētie© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 20096