Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

No vienas puses, var argumentēt, ka, lai izpildītu jebkuru starptautisku līgumu, nepieciešamas tiešasvai netiešas finanšu izmaksas un tādēļ visi starptautiski līgumi jāratificē Riigikogu. No otras puses, varpieņemt, ka laikā, kad Konstitūcija tika sagatavota, likumdevējs nebija paredzējis iekļaut īpašumtiesībupienākumos jebkurus mazākos izdevumus vai ienākumu zudumu. Tādēļ ir pareizi secināt, ka Riigikoguratificē tikai tādus līgumus, ieskaitot īpašumtiesību pienākumus, kurus nevar īstenot bez Riigikoguapliecinājuma 174 . Tādēļ FRA 20. 5) pants norāda Konstitūcijas 121. 5) pantu, nosakot, ka starptautiskulīgumu ratificē Riigikogu, ja ar starptautisko līgumu Igaunija uzņemas īpašumtiesību pienākumusattiecībā uz publiskām tiesībām, kuru izpildei valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi vai kas pārsniedzvalsts budžetā noteikto īpašumtiesību pienākumu apjomu, kura ietvaros Valdība ir tiesīga slēgtstarptautisko līgumu.Pievienojoties PTO, Riigikogu radās jautājums 175 , vai starptautiska līguma ratificēšanai, ar ko Igaunijauzņemas īpašumtiesību pienākumus, ir nepieciešams Riigikogu locekļu vairākums (51 balss) 176 .Konstitūcijas komentētā izdevuma autori uzskata, ka saskaņā ar Konstitūcijas ideju tādu naudassaistību uzņemšanos, kas saistās tikai ar pievienošanos starptautiskām organizācijām vai apvienībām,nevar izlemt Riigikogu. Tādēļ Konstitūcijas 104.(2) pants, uzskaitot likumos, kuru pieņemšanainepieciešams Riigikogu locekļu balsu vairākums, atsevišķi neizdala likumus, saskaņā ar kuriemIgaunija pievienojas starptautiskām organizācijām vai apvienībām. Tāpēc, ja rodas monetāras saistībastikai tādēļ, ka notikusi pievienošanās starptautiskām organizācijām vai apvienībām, netiek piemērotsKonstitūcijas 104.(2) pants.Tāpat Riigikogu lemj, vai Igaunija uzņemas militārus pienākumus vai nē. Saskaņā ar Konstitūcijas128.(1) pantu Riigikogu lemj par bruņoto spēku izmantošanu Igaunijas valsts starptautisko pienākumuizpildei. Igaunija var uzņemties militārus pienākumus ar Riigikogu lēmumu vai ratificētu starptautiskulīgumu. Militāru pienākumu uzņemšanās var notikt jau esošu starptautisku līgumu kontekstā, kasnoslēgti saskaņā ar Konstitūcijas 121. pantu. Piemēram, Igaunija ir uzņēmusies militārus pienākumusar ratificētu līgumu, Riigikogu ratificējot Ziemeļatlantijas līgumu 177 , kā pamatā bija Konstitūcijas121. 4) pants 178 . Turklāt ar Riigikogu lēmumu tika nolemts izmantot Igaunijas Aizsardzības spēkus, lainodrošinātu prezidenta vēlēšanas Afganistānā 179 .174 Truuväli, E.-J., et al (2008), 598. lpp.175 Proti, Pievienošanās PTO ratificēšanas aktu Riigikogu pieņēma ar 48 balsīm „par”, bet Riigikogu locekļu balsuvairākumam ir nepieciešama 51 balss „par”. - IX Riigikogu stenogramm, II istungijärk, 29.09.2009 (IX Riigikogustenogramma, 29.09.2009., 2. lasījums). Pieejama: http://web.riigikogu.ee/ems/stenograms/1999/09/m99092903.html(aplūkots 22.07.2009.) (igauņu valodā).176 Jo § 104 15) pieprasa Riigikogu locekļu balsu vairākumu, pieņemot aktus, kas skar ārvalstu un vietējos aizņēmumus unvalsts īpašumtiesību pienākumus.177 Põhja-Atlandi lepinguga ühinemise seadus (Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās akts). - RTII, 17.03.2004., 5, 14(igauņu valodā).178 Riigikogu ratificēja Ziemeļatlantijas līgumu, pamatojoties uz § 121, 3. un 4. punktu – ar līgumu pievienojasstarptautiskai organizācijai un Igaunija uzņēmās militārus pienākumus. - Põhja-Atlandi lepinguga ühinemise seaduse© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200959© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009