Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

11.07.2015 Views

galva, valdības vadītājs vai ārlietu ministrs. Igaunijas Konstitūcijas § 121 jēdzienam "ratifikācija" irpiešķirts mazliet plašāks un citādāks saturs nekā tā parastajai nozīmei. Pirmkārt, tas iekļauj visusstarptautiskus instrumentus, ar kuriem valsts var izpaust savu piekrišanu ar līgumu uzņemtiesjuridiskas saistības – pati ratifikācija šī vārda parastā nozīmē, kā arī pieņemšana vai pievienošanās(izņemot diplomātisku notu apmaiņu). Otrkārt, ratificēšanas akts Igaunijā sastāv no trim dažādāmdarbībām:(i)(ii)(iii)Riigikogu piekrišana starptautiska līguma ratificēšanai, pieņemšanai vaipievienošanās tam, kas veido pamatu un priekšnoteikumu sekojošajāmdivām darbībām;Prezidents paraksta vienošanās instrumentus par ratificēšanu, pieņemšanuvai pievienošanos, ko sagatavojusi Ārlietu ministrija (Konstitūcijas 78. 6)pants).Ratifikāciju kā starptautisku aktu īsteno Ārlietu ministrija, kas organizēar ratificēšanu, pieņemšanu vai pievienošanos saistīto vienošanāsinstrumentu iesniegšanu depozitārijā.Tāpat jāņem vērā, ka saskaņā ar starptautisko līgumu tiesību praksi tikai tie starptautiskie līgumi tiekratificēti, pie kuru noslēgšanas ir bijuši klāt valsts pārstāvji un kuru tekstu tie ir parakstījuši 164 .Riigikogu ir "ratificējis" vairākus līgumus, kurus nav bijis tiesiski pieļaujams ratificēt saskaņā arstarptautisko tiesību principiem, jo Igaunija nav parakstījusi attiecīgo līgumu 165 . Lai nesajauktunacionālo un starptautisko ratifikācijas nozīmi un tā rezultātā neradītu Konstitūcijas iespējamāsgramatiskās interpretācijas pārpratumus, ka Riigikogu var noslēgt starptautiskus līgumus tikai arratifikācijas aktiem, jaunā FRA 6.(1) 2) pants norādījis, ka Riigikogu ratificē starptautiskus līgumus,kas uzskaitīti Konstitūcijas § 121, pieņemot aktus par pievienošanos, pieņemšanu, apstiprināšanu unratificēšanu vai citus aktus. Tas pats ir norādīts par starptautisku līgumu denonsēšanu 166 .Pašreizējais regulējums atšķiras no agrākās 1920., 1933. un 1938. gada Konstitūcijas 167 , kas noteica,ka Riigikogu apstiprina starptautiskus līgumus. Tikai 1992. gada Konstitūcija nezināma iemesla dēļvārda "apstiprināt" vietā izmanto vārdu "ratificēt". Parasti to uzskata par terminoloģisku neprecizitāti,kas ieviesusies 1992. gada Konstitūcijā. Tādējādi 1992. gada Konstitūcijā izmantotais termins164 Truuväli, E.-J., et al. (2008), 593. lpp.165 Piemēram, „Välisriigi vahekohtu otsuste tunnustamise ja täitmise konventsiooni ratifitseerimise seadus” (ApvienotoNāciju Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi), 17.06.1993. – RT II 1993., 21/22, 51 (igauņuvalodā). Saskaņā ar Konvencijas 8.(1) pantu to varēja parakstīt līdz 31.12.1958., tādējādi Igaunija nevarēja to parakstīt unratificēt.166 FRA projekta skaidrojošais memorands (zemteksta piezīme Nr. 18).167 1920. - § 60 (1) 3); 1933. - § 60(2) 5); 1939. - § 101(2).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200956© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

"ratifikācija" nozīmē starptautisku līgumu apstiprināšanu no Riigikogu puses, kas saskaņā arstarptautiskām tiesībām nav ratifikācija, bet tā sauktā nacionālā sākotnējā procedūra 168 .Riigikogu ratificēšanai pakļauti līgumiSaskaņā ar FRA 6.(1) 2) pantu Riigikogu ratificē starptautiskus līgumus, izdodot aktus parpievienošanos, pieņemšanu, apstiprināšanu un ratificēšanu vai citus aktus, un denonsē ratificētusstarptautiskus līgumus, pieņemot aktus par to denonsēšanu vai atkāpšanos no līgumiem vai toizbeigšanu, vai citus aktus. Saskaņā ar FRA 8.(1) 7) pantu valdība slēdz Igaunijas vārdā starptautiskuslīgumus, kuri nav jāratificē Riigikogu. Konstitūcijas 121. pants uzskaita starptautiskus līgumus, kurijāratificē un jādenonsē Riigikogu. Tie ir:• līgumi, kas maina valsts robežas;• līgumi, kuru izpildīšanai nepieciešama Igaunijas likumu pieņemšana,grozīšana vai atcelšana;• līgumi, ar kuriem Igaunija pievienojas starptautiskām organizācijām vaiapvienībām;• līgumi, ar kuriem Igaunija uzņemas militārus vai īpašumtiesību pienākumus;• līgumi, kuros ir iekļauta ratifikācijas prasība.Tādēļ iepriekš uzskaitītie līgumi nevar uzlikt Igaunijai saistības bez Riigikogu piekrišanas, pat jastarptautisko līgumu ir parakstījis valsts pilnvarots pārstāvis. Tālāk ir sīkāk apskatīti šie līgumi, kuruieviešanai ir nepieciešama Riigikogu ratificēšana 169 .Līgumi, kas maina valsts robežasVairākuma valstu praksē līgumi, kas maina valsts robežas, ir jāapstiprina kvalificētam vairākumam, laitos varētu pieņemt. Igaunijā ir nepieciešamas divas trešdaļas Riigikogu locekļu balsu (Konstitūcijas122.(2) pants). Valsts robežu maiņa iekļauj gan teritorijas samazināšanu, gan palielināšanu.Līgumi, kuru izpildīšanai nepieciešama Igaunijas likumu pieņemšana, grozīšana vai atcelšana.Šī punkta tiešais mērķis ir saglabāt varas līdzsvaru starp konstitucionālajām valsts iestādēm, un tasnovērš, ka izpildu iestādes, noslēdzot starptautiskus līgumus, kļūst par likumdevēju. Termins „atcelt”jāinterpretē kā likumu anulējošs. Normas mērķis ir nodrošināt starptautisku pienākumu izpildi, kurus168 Liivoja, R. Ratifitseerimise mõiste Eesti konstitutsiooniõiguses ja rahvusvahelises õiguses (Ratifikācijas jēdziensIgaunijas konstitucionālajās tiesības un starptautiskajās tiesībās). – Õiguskeel 2005.-2007. Artiklikogumik. Tallina: Juura,2008., 44.-45. lpp. (igauņu valodā).169 Sekojošās diskusijas pamats ir Konstitūcijas izdevumā ar komentāriem (zemteksta piezīme Nr. 14) un Eesti VabariigiPõhiseaduse Ekspertiisikomisjoni lõpparuanne PS IX ptk kohta (Konstitucionālo ekspertu komisijas galīgais ziņojums).Pieejams igauņu valodā: http://www.just.ee/10737 (aplūkots 04.07.2009.).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200957© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

"ratifikācija" nozīmē starptautisku līgumu apstiprināšanu no Riigikogu puses, kas saskaņā arstarptautiskām tiesībām nav ratifikācija, bet tā sauktā nacionālā sākotnējā procedūra 168 .Riigikogu ratificēšanai pakļauti līgumiSaskaņā ar FRA 6.(1) 2) pantu Riigikogu ratificē starptautiskus līgumus, izdodot aktus <strong>par</strong>pievienošanos, pieņemšanu, apstiprināšanu un ratificēšanu vai citus aktus, un denonsē ratificētusstarptautiskus līgumus, pieņemot aktus <strong>par</strong> to denonsēšanu vai atkāpšanos no līgumiem vai toizbeigšanu, vai citus aktus. Saskaņā ar FRA 8.(1) 7) pantu valdība slēdz Igaunijas vārdā starptautiskuslīgumus, kuri nav jāratificē Riigikogu. Konstitūcijas 121. pants uzskaita starptautiskus līgumus, kurijāratificē un jādenonsē Riigikogu. Tie ir:• līgumi, kas maina valsts robežas;• līgumi, kuru izpildīšanai nepieciešama Igaunijas likumu pieņemšana,grozīšana vai atcelšana;• līgumi, ar kuriem Igaunija pievienojas starptautiskām organizācijām vaiapvienībām;• līgumi, ar kuriem Igaunija uzņemas militārus vai īpašumtiesību pienākumus;• līgumi, kuros ir iekļauta ratifikācijas prasība.Tādēļ iepriekš uzskaitītie līgumi nevar uzlikt Igaunijai saistības bez Riigikogu piekrišanas, pat jastarptautisko līgumu ir <strong>par</strong>akstījis valsts pilnvarots pārstāvis. Tālāk ir sīkāk apskatīti šie līgumi, kuruieviešanai ir nepieciešama Riigikogu ratificēšana 169 .Līgumi, kas maina valsts robežasVairākuma valstu praksē līgumi, kas maina valsts robežas, ir jāapstiprina kvalificētam vairākumam, laitos varētu pieņemt. Igaunijā ir nepieciešamas divas trešdaļas Riigikogu locekļu balsu (Konstitūcijas122.(2) pants). Valsts robežu maiņa iekļauj gan teritorijas samazināšanu, gan palielināšanu.Līgumi, kuru izpildīšanai nepieciešama Igaunijas likumu pieņemšana, grozīšana vai atcelšana.Šī punkta tiešais mērķis ir saglabāt varas līdzsvaru starp konstitucionālajām valsts iestādēm, un tasnovērš, ka izpildu iestādes, noslēdzot starptautiskus līgumus, kļūst <strong>par</strong> likumdevēju. Termins „atcelt”jāinterpretē kā likumu anulējošs. Normas mērķis ir nodrošināt starptautisku pienākumu izpildi, kurus168 Liivoja, R. Ratifitseerimise mõiste Eesti konstitutsiooniõiguses ja rahvusvahelises õiguses (Ratifikācijas jēdziensIgaunijas konstitucionālajās tiesības un starptautiskajās tiesībās). – Õiguskeel 2005.-2007. Artiklikogumik. Tallina: Juura,2008., 44.-45. lpp. (igauņu valodā).169 Sekojošās diskusijas pamats ir Konstitūcijas izdevumā ar komentāriem (zemteksta piezīme Nr. 14) un Eesti VabariigiPõhiseaduse Ekspertiisikomisjoni lõp<strong>par</strong>uanne PS IX ptk kohta (Konstitucionālo ekspertu komisijas galīgais ziņojums).Pieejams igauņu valodā: http://www.just.ee/10737 (aplūkots 04.07.2009.).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 200957© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!