Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

likumdošanas akta tiesiskais statuss atbilst izdevējas iestādes tiesiskajam statusam valsts iestāžuhierarhijā.Tomēr daži autori ir apgalvojuši, ka starptautisku līgumu tiesiskais statuss nav atkarīgs no Riigikoguratificēšanas un ka starptautiskiem līgumiem jebkurā gadījumā ir augstāks juridiskais spēks nekānacionālajiem likumiem 159 .Taču vadošā pieeja ir tāda, ka pret valdības noslēgtiem starptautiskiem līgumiem jāattiecas analogi kāpret Konstitūcijas 87.6) pantu 160 . Ja valdība nevar izdot contra legem noteikumus, tad tā nevarētu arīnoslēgt starptautiskus līgumus, kas ir pretēji likumiem. Ja tāds līgums ir noslēgts un kāds ir lūdzis topiemērot tiesas procesā, tiesai ir tiesības to nepiemērot tā pretrunu ar Konstitūciju dēļ un tā vietāpiemērot nacionālo likumu 161 . Turklāt H. Vallikivi, kas rūpīgi izpētījis starptautisku līgumu slēgšanu,uzskata, ka prevalējošais uzskats ir tāds, ka valdības noslēgtie starptautiskie līgumi ir zemnacionālajiem likumiem un dekrētiem, bet, ja netiktu ņemts vērā tiesiskuma princips, šie līgumi varētuatrasties pat augstāk tiesību normu hierarhijā kā daži vai pat visi nacionālie likumi 162 . Sekojoši,valdības līgumi ir tādā pašā līmenī kā valdības akti, ar kuriem tie tiek ieviesti, tas ir, noteikumi unrīkojumi 163 . Tādēļ valdības noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem nav augstāka spēka juridiskāspēka hierarhijā par Riigikogu pieņemtajiem likumiem.3.1.3. Subjekti, kas var slēgt starptautiskus līgumusSaskaņā ar FRA 4.(1) pantu iestādes, kas vada Igaunijas ārlietas, ir: (1) Riigikogu, (2) Prezidents,(3) Valdība, (4) Ārlietu ministrs un (5) citas valsts aģentūras un pašvaldības atbilstoši to kompetencei.(a)RiigikoguRatifikācijas jēdziena nozīme Igaunijas tiesiskajā kārtībāKonstitūcijas 121. pants piešķir Riigikogu ekskluzīvu kompetenci pieņemt lēmumus par noteikta veidastarptautisku līgumu noslēgšanu un izbeigšanu. Riigikogu izpilda šo ekskluzīvo kompetenci, ratificējotun denonsējot šādus līgumus. Riigikogu ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem ir augstāks juridisksspēks nekā nacionāliem likumiem.Ratificēšana ir starptautisks akts, ar ko valsts pauž savu piekrišanu ar līgumu uzņemties juridiskassaistības. Vēsturiski un valstu praksē starptautiskus līgumus ratificē tā sauktais lielais trijnieks – valsts159 Tādu nostāju pārstāv K.Merusk un R.Narits izdevumā „Eesti konstitutsiooniõigusest“ (Par konstitucionālajām tiesībāmIgaunijā). - Tallina: Juura, 1998., 29.-30. lpp. (igauņu valodā).160 Saskaņā ar Konstitūcijas § 87 6) Valdība izdod noteikumus un rīkojumus, pamatojoties uz likumiem un ar mērķi tosieviest.161 Maimann, K. Integratsiooniõiguse põhiseaduslikkuse kohtulik järelevalve Eestis ja teistes Euroopa Liidu liikmesriikides.Magistritöö (Igaunijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu integrācijas tiesību konstitucionāla izpēte – Maģistra darbs).Tartu: Tartu Ülikool. Pieejams igauņu valodā: http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/1250/5/maimann.pdf(04.07.2009.).162 Vallikivi, H (2001), 72. lpp.163 Kiviorg, M., et al. Rahvusvaheline õigus (Starptautiskās tiesības). Tallina: Juura 2004., 70. lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200955© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009