Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

nav radīt atšķirību starp starptautiskiem līgumiem atkarībā no tā, vai tie ieviesti ar parastiem vaikonstitucionāliem likumiem. Sekojoši, likuma veids neietekmē Konstitūcijas § 123.(2) izpildi 153 .Tomēr jāpiekrīt, ka pastāvošā prakse par starptautisku līgumu ratificēšanu ar likumu ir pareiza. Tā kāsaskaņā ar Konstitūciju noteiktas nacionālo jautājumu jomas jāregulē ar likumiem 154 , sekojoši irpamatoti ratificēt starptautiskus līgumus, kas regulē šos jautājumus, ievērojot procedūru par likumapieņemšanu iepriekš noteiktā veidā. Ja starptautisks līgums regulē Konstitūcijas § 104.(2) uzskaitītas 155jomas, tad ratifikācijas aktu var pieņemt tikai ar Riigikogu locekļu balsu vairākumu 156 .Tādējādi saskaņā ar Konstitūcijas § 123.(2) starptautiski līgumi, ko ratificējis Riigikogu, un Igaunijasnacionālie likumi ir subordinētās attiecībās vieni pret otriem, ko neskar apstāklis, vai tas ir vienkāršsvai konstitucionāls likums. Pretrunu gadījumā vienmēr tiek piemērots starptautiskais līgums, izņemotgadījumus, kad līgums ir pretrunā ar Konstitūciju.(c)Valdības noslēgti starptautiski līgumiSaskaņā ar FRA § 8.(1) 7) valdība var Igaunijas Republikas vārdā noslēgt starptautiskus līgumus, kurinav jāratificē Riigikogu. Igaunijas juridiskajās debatēs radās jautājums, proti, vai starptautiskiemlīgumiem, ko noslēgusi valdība, ir augstāks juridiskais spēks nekā likumiem? Jautājums radās tāpēc, kaKonstitūcija neregulē tiesiskās attiecības starp starptautiskiem līgumiem, kuri nav jāratificē Riigikogu,un tiesību aktiem, kam ir zemāks juridiskais spēks nekā likumiem. Šis jautājums ir atstāts risināšanaijuridiskajai praksei, kurā var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt valsts starptautisko pienākumuvienmērīgu izpildi 157 .Daži autori 158 uzskata, ka šādiem līgumiem jāatrodas pakārtoti nacionālajiem likumiem un pretrunugadījumā starp līgumiem, ko noslēgusi valdība, un nacionālu likumu, nacionālajam likumam jāprevalē.Papildus Riigikogu izdotajiem likumiem termins "nacionālie likumi" iekļauj arī dekrētus, kurus izdevisPrezidents saskaņā ar Konstitūcijas § 109, jo dekrēti un likumi, kas nav konstitucionāli likumi, irvienlīdzīgi savā tiesiskajā statusā. Tādas nostājas pamatā ir vispārējs tiesiskuma princips, ar kuru153 Vallikivi, H. Välislepingud Eesti õigussüsteemis: 1992. a. põhiseaduse alusel jõustatud välislepingute siseriiklikkehtivus ja kohaldatavus (Starptautiski līgumi Igaunijas tiesību sistēmā: saskaņā ar 1992. gada Konstitūciju noslēgtolīgumu spēkā esamība vietējā mērogā un piemērojamība). Tallina: Õiguskirjastus, 2001., 67. lpp. (igauņu valodā).154 Konstitūcijas § 3 nosaka, ka valsts vara tiek izlietota tikai saskaņā ar Konstitūciju un likumiem, kas tai atbilst.155 Saskaņā ar Konstitūcijas § 104(2) šādus likumus var pieņemt un grozīt tikai ar Riigikogu locekļu balsu vairākumu: 1)Pilsonības likums; 2) Riigikogu ievēlēšanas likums; 3) Republikas prezidenta iecelšanas likums; 4) Pašvaldību ievēlēšanaslikums; 5) Referenduma likums; 6) Riigikogu procedūru likums un Riigikogu administrācijas likums; 7) Republikasprezidenta un Riigikogu locekļu atlīdzības likums; 8) Republikas valdības likums; 9) Tiesas procesa pret Republikasprezidentu un valdības locekļiem uzsākšanas likums; 10) Nacionālo minoritāšu kultūras autonomijas likums; 11) Valstsbudžeta likums; 12) Igaunijas bankas likums; 13) Valsts revīzijas biroja likums; 14) Tiesu administrācijas likums un tiesuprocedūru likums; 15) Likumi, kas skar ārvalstu un vietējos aizņēmumus un valsts īpašumtiesību pienākumus; 16) Ārkārtassituācijas likums; 17) Miera laika nacionālās aizsardzības un karalaika nacionālās aizsardzības likums.156 Truuväli, E.-J., et al (2008), 600. lpp.157 Truuväli, E.-J., et al (2008), 600. lpp.158 E.g H.Vallikivi (2001), 69.-71. lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200954© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009