Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

3.1.2. Starptautisku līgumu statuss normu hierarhijā(a)Vispārējais statussSaskaņā ar Konstitūcijas § 3 valsts varu izlieto tikai saskaņā ar Konstitūciju un likumiem, kas taiatbilst. Vispāratzīti starptautisko tiesību principi un noteikumi ir neatņemama Igaunijas tiesībusistēmas daļa. 123.(1) pants nosaka, ka Igaunija neslēdz starptautiskus līgumus, kas ir pretrunāKonstitūcijai, un saskaņā ar 123.(2) pantu, ja Igaunijas likumi vai citi tiesību akti ir pretrunā arstarptautiskiem līgumiem, ko ratificējis Riigikogu, tiek piemēroti starptautisko līgumu noteikumi.No tā izriet, ka:• Starptautiski līgumi nedrīkst būt pretrunā Konstitūcijai (123.(1) pants), kas nozīmē,ka Konstitūcijai ir augstāks juridiskais spēks par starptautiska līguma spēku.• Ja pastāv pretrunas starp likumiem vai citiem tiesību aktiem un starptautiskiemlīgumiem, ko ratificējis Riigikogu, starptautiskajiem līgumiem ir augstāks juridiskaisspēks.Tādējādi Konstitūcija nosaka ļoti precīzu starptautisku līgumu, kurus ratificējis Riigikogu, vietujuridiskā spēka hierarhijā. Bet Konstitūcija nesaka, vai tas pats tiek attiecināts uz līgumiem, kurusnoslēgusi valdība. Nākošajā apakšnodaļā sniegta atbilde uz šo jautājumu, atsevišķi apskatotstarptautiskus līgumus atkarībā no valsts iestādes – Riigikogu vai valdība – kas to noslēgusi.(b) Riigikogu ratificētie starptautiskie līgumiKonstitūcijas § 123.(2) piešķir augstāku juridisku spēku starptautiskiem līgumiem, kurus ratificējisRiigikogu, salīdzinot ar likumiem un citiem tiesību aktiem. Rodas jautājums par jēdziena "likumi unciti tiesību akti" būtību. Vai Riigikogu ar nekonstitucionāliem (tā sauktiem, vienkāršiem likumiem)likumiem ratificēti starptautiski līgumi prevalē pār konstitucionāliem 152 likumiem? Atbilde uz šojautājumu ir apstiprinoša, jo ar likumiem, kuri nav konstitucionāli, ieviesti starptautiski līgumi prevalēpār konstitucionāliem likumiem. Šis princips ļauj izvairīties no starptautisku tiesību pārkāpumiem.Šis jautājums rodas tikai tāpēc, ka praksē Riigikogu akts tiek izvēlēts kā starptautisku līgumu izpildesakts. Konstitūcija pati neprasa starptautiska līguma ieviešanu ar tiesību aktiem. Turklāt, un, jaieviešanai kalpotu Riigikogu lēmums, tad nebūtu piemērojams Konstitūcijas § 104.(2), kas nosakaprasību pēc Riigikogu locekļu vairākuma, lai pieņemtu noteiktus likumus. Tādēļ Konstitūcijas nolūks152 Igaunijā konstitucionālo tiesību doktrīna izšķir likumus un konstitucionālus likumus. Tā kā procedūra nosaka, kakonstitucionālu likumu pieņemšanai ir nepieciešams Riigikogu locekļu balsu vairākums, konstitucionāliem likumiem iraugstāka tiesiskā vara kā likumiem.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200953© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009