Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Tādēļ pieņemams, ka jēdziens "resors" Speciālā likuma izpratnē saprotams kā "iestāde" Valstspārvaldes iekārtas likuma izpratnē, proti, institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai arnormatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanaiun ir savs personāls. 95 Valsts pārvaldes iekārtas likumā arī parādās jēdziens "starpresoru vienošanās",ar ko saprotama "rakstveida vienošanās, ko slēdz iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabinetalocekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem)". Tomēr šajā gadījumā "starpresoru vienošanās"attiecas uz dažādu Latvijas iestāžu noslēgtiem līgumiem, taču "starpresoru līgums" Speciālā likumaizpratnē attiecas uz dažādu valstu iestāžu noslēgtiem līgumiem. Šāda gandrīz identiskas terminoloģijaslietošana, apzīmējot atšķirīgas tiesiskas situācijas, var radīt pārpratumus.Tātad, starpresoru starptautiskie līgumi ir tādi starptautiskie līgumi, ko savā starpā slēdz Latvijasiestāde ar ārvalsts iestādi. Kā jau augstāk minēts, pēc būtības šie līgumi var tikt uzskatīti arī parstarpvalstu līgumiem, jo iestāde vai nu tieši, vai pastarpināti jebkurā gadījumā pārstāv valsti kāsākotnējo publisko tiesību juridisko personu. Taču, šie starpresoru starptautiskie līgumi var arī netiktuzskatīti par starptautiskiem līgumiem, kas saistoši Latvijas valstij Vīnes līgumtiesību konvencijasizpratnē, it īpaši, ja līgumu nav parakstījusi neviena no Vīnes līgumtiesību konvencijas 7.panta otrajādaļā minētajām personām, kas pārstāv valsti bez īpašām pilnvarām, un līgumu parakstījusī personašādas īpašas pilnvaras nav uzrādījusi.Kā izriet no Speciālā likuma jēgas, šiem starpresoru starptautiskajiem līgumiem ir cita noslēgšanaskārtība, nekā starpvalstu līgumiem šaurā nozīmē un starpvaldību līgumiem. Speciālais likums tomērstarpresoru līgumu noslēgšanas kārtību neregulē. Šo kārtību nenosaka arī neviens cits ārējs tiesībuakts. Tātad, šajā jomā pastāv atklāts likuma robs: likumā attiecībā uz noteiktu tiesiski nozīmīgu dzīvesgadījumu tipu nav ietverts regulējums, kaut arī šādam regulējumam atbilstoši likuma teleoloģijai būtubijis jābūt ietvertam. 96Protams, varētu argumentēt, ka starpresoru starptautiskā līguma slēgšanas procedūra izriet no attiecīgāsiestādes pilnvarām publisko tiesību jomā. Tas ir, no Valsts pārvaldes iekārtas likuma izriet, ka iestādestarpresoru līgumu varētu slēgt tajā jomā, kurā tai ir ar normatīvo aktu noteikta kompetence. 97 Tāpat,iestādes tiesībām un pilnvarām slēgt jebkādus starptautiskus līgumus būtu jābūt minētām iestādesnolikumā, kas nosaka iestādes funkcijas, uzdevumus un kompetenci. 98 Piemēram, Ārlietu ministrijasnolikuma 7.3. punktā ir norādīts, ka ministrija var slēgt starptautiskās sadarbības līgumus. 9995 Valsts pārvaldes iekārtas likums, 1.panta 3.punkts.96 Neimanis (2004), 176.lpp.97 Valsts pārvaldes iekārtas likums, 1.panta 3.punkts.98 Valsts pārvaldes iekārtas likums, 16.pants, 28.pants.99 Ministru kabineta 29.04.2003 noteikumi Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums". Latvijas Vēstnesis , 13.05.2003, nr. 70.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200939© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009