Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

starptautisko tiesību vietu nacionālo tiesību sistēmā uz Vīnes līgumtiesību konvencijas 26.pantāietverto pacta sunt servanda principu, 86 šī kolīziju norma attiecas tikai uz starptautiskajām tiesībām unneuzliek valstīm pienākumu radīt īpašu nacionālo tiesību normu hierarhiju. Ja konstatē pretrunu starpstarptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautiskotiesību normu.Šo argumentu var kritizēt vismaz no divām perspektīvām. Pirmkārt, ja starptautisko tiesību normas tiekpiemērotas atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu hierarhijā, ir neskaidrs, kādu vietu ieņemnekodificētās starptautisko tiesību normas. Administratīvā procesa likuma 1.panta septītā daļa parstarptautisko tiesību normām atzīst arī starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību principus,kuriem nav vietas ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā, bet kuri – vismaz paražu tiesības –praksē tiek piemērotas. Otrkārt, nav skaidrs, kādā veidā šīs iespējas ietveros ir iespējams izskaidrotSatversmes tiesas spriedumus, kas piemēro starptautiskās tiesības.Otra perspektīva norāda uz starptautisko līgumu no nacionālajām tiesībām kvalitatīvi atšķirīgoraksturu, un uzskata, ka to juridiskais spēks ir atšķirīgs no to pieņemošās nacionālās normas juridiskāspēka un atrodas starp Satversmi un pārējām nacionālajām normām. Šī perspektīva ir šķietamiatspoguļota Satversmes tiesas likuma 16.panta sestajā daļā, atbilstoši kurai tā ir kompetenta izvērtēt"Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem,kuri nav pretrunā ar Satversmi". Šķiet, ka no šīs normas izriet tēze, ka Latvijas noslēgtie un Satversmeiatbilstošie starptautiskie līgumi ir ar augstāku juridisku spēku kā pārējās Latvijas nacionālo tiesībunormas. Otrā perspektīva ir problemātiska, jo nav skaidrs, kādā veidā no konstitucionālo tiesībuviedokļa visi starptautiskie līgumi, tajā skaitā starpvaldību līgumi, varētu būt ar augstāku juridiskuspēku kā Saeimas pieņemtie likumi.Atšķirīgās perspektīvas noved pie būtiski atšķirīgiem praktiskiem rezultātiem. Satversmes tiesasprocesa kontekstā, ja normai A ir tāds pats juridisks spēks kā normai B, norma B nevar tikt atzīta parneatbilstošu normai A. Ar šo problēmu Satversmes tiesa saskārās Baltic Kristina lietā, kur tiesasecināja, ka starptautiskajam līgumam ir augstāks juridisks spēks un nacionālo tiesību normu var atzītpar tam neatbilstošu 87 (savukārt tiesnesis Jelāgins uzskatīja, ka starptautiskajām līgumam nav augstāksjuridisks spēks, tādēļ nacionālo tiesību norma nevar būt tam neatbilstoša). 88Šķiet, ka Latvijas tiesību sistēmā šī brīža attīstības stadijā vienlaicīgi pastāv un faktiski funkcionēdivas normatīvo aktu hierarhijas. Citiem vārdiem sakot, neviena no perspektīvām nav ipso factopareiza vai nepareiza; tās abas ir pareizas noteiktā kontekstā attiecībā uz noteiktām materiālo tiesību86 Satversmes tiesas 2004.gada 7.jūlija spriedums lietā Nr. 2004-01-06, secinājumu daļas 6.punkts.87 Turpat, secinājumu daļas 6.punkts.88 Turpat, tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200936