Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

nacionālo tiesību akta pieņemšanu, šķistu loģiski, ja no nacionālo tiesību perspektīvas to juridiskaisspēks būtu tieši tāds pats kā attiecīgajam nacionālajam aktam. Starptautiskam līgumam, ko irapstiprinājusi Saeima, būtu tieši tāds pats juridisks spēks kā tās pašas institūcijas tādā pašā procedūrāpieņemtam tiesību aktam, t.i. likuma spēks. Tajā pašā laikā, starptautiskajam līgumam atbilstoši īpašaikolīziju normai būtu piemērošanas priekšrocība pār tā paša juridiskā spēka nacionālo normu. Šobrīdtiesību aktu juridiskā spēka hierarhiju Latvijā nosaka Administratīvā procesa likuma 15.pants. Šī pantaotrā daļa nosaka, ka iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:(a)Satversme;(b) Likums;(c)Ministru kabineta noteikumi;(d) Pašvaldību saistošie noteikumi.Savukārt šī paša panta trešā daļa paredz, ka starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēroatbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā.Tātad, starpvalstu līguma vieta šajā juridiskā spēka hierarhijā parasti atbildīs likuma vietai, jostarpvalstu līgumu tāpat kā likumu apstiprina Saeima. Starpvaldību līgums noteikti atbildīs Ministrukabineta noteikumu vietai, jo to tāpat kā šādus noteikumus apstiprina Ministru kabinets. Starpresorulīguma vieta šajā hierarhijā aplūkota 2.2. apakšnodaļā.Tomēr, ja rodas kolīzija starp viena līmeņa starptautisko tiesību un nacionālo tiesību normu, tadpiemērojama starptautisko tiesību norma. Šo kolīziju risināšanas noteikumu nosaka Speciālā likuma13.pants:"Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekāLatvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi."Te gan jāņem vērā nianse, ka citētā norma nosaka augstāku spēku tikai tiem starptautiskajiemlīgumiem, ko apstiprinājusi Saeima. Tātad, šī norma pēc tās vārdiskā satura neattiecas uz gadījumiem,kad rodas kolīzija starp Ministru kabineta noteikumiem un starptautisku līgumu, ko apstiprinājisMinistru kabinets. Tomēr, lasot Speciālā likuma normu kā vispārēja kolīziju principa deklarāciju, to iriespējams attiecināt arī uz valdības noslēgtiem līgumiem. To apstiprina arī jaunāka norma -Administratīvā procesa likuma 15.panta trešās daļas otrais teikums:"Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijastiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu."Ir jāatzīmē, ka šis secinājums neizriet no Vīnes līgumtiesību konvencijas, bet no nacionālo tiesībunormas: lai gan Satversmes tiesa Baltic Kristina lietā ir šķietami balstījusi savu secinājumu par© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200935