Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Ja līgums ir noslēgts kā jaukts starptautisks līgums, Latvijai esot vienai no līguma dalībvalstīm paralēlivai kopā ar Eiropas Savienību, tad šis līgums tāpat būtu uzskatāms par Latvijas noslēgtu starptautiskulīgumu, būtu ieviešams Latvijas tiesību sistēmā un attiecīgi būtu spēkā un piemērojams tāpat kāLatvijas vienas pašas noslēgts starptautisks līgums. Savukārt, lai piemērotu Eiropas Savienībasekskluzīvā kompetencē noslēgtu starptautisku līgumu Latvijā, ir jāņem vērā tā vieta ārējo normatīvoaktu juridiskā spēka hierarhijā: šie līgumi kā Eiropas Savienības tiesību norma būtu jāpiemēro tādāpašā vai augstākā līmenī kā likumi, taču zemāk nekā Satversme. Jauktajiem starptautiskajiemlīgumiem Eiropas Savienības tiesībās ir tāds pats statuss kā Eiropas Savienības vienas pašasnoslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, ciktāl šo līgumu normas ietilpst Eiropas Savienībaskompetencē. Dalībvalstis, izpildot jauktu starptautisko līgumu, pilda arī savus pienākumus pret EiropasSavienību.Eiropas Savienības noslēgtam starptautiskam līgumam var būt tiešā iedarbība Latvijā tikai tad, ja tamir tiešā iedarbība atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām: kā jau minēts iepriekš, izņemot jauktosstarptautiskos līgumus, kuru puse ir arī Latvija, Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskielīgumi ir saistoši Latvijai tikai kā Eiropas Savienības tiesību sastāvdaļa. Attiecīgi, arī tiešā iedarbībatiem var būt tikai kā Eiropas Savienības tiesību normām. Latvijas tiesai, ja privātpersona atsauktos uzEiropas Savienības noslēgta starptautiska līguma tiešo iedarbību, jāveic tādi paši analītiskie soļi, kā tolīdzīgās lietās ir darījusi Eiropas Kopienu tiesa. Ja starptautiskajam līgumam nav piešķirama tiešāiedarbība, tad tam var piemērot saskanīgas iztulkošanas principu.Starptautiskajās tiesībās ir neatrisināta problemātika par dalīto kompetenci un strīdu risināšanasprocedūrām, tomēr Latvijai šajā sakarā nav nepieciešams īpaši grozīt pastāvošo normatīvo regulējumu.Jāievēro, ka, ja līgums ir ticis noslēgts kā jaukts starptautisks līgums un tā puse ir arī EiropasSavienība, pirms strīda risināšanas uzsākšanas nepieciešama izpēte arī no Eiropas Savienības tiesībuviedokļa, kā arī, jāpilda ciešās sadarbības pienākums.Attiecībā uz starpresoru līgumu tiesisko regulējumu Latvijā pastāv vairākas problēmas, kurasidentificētas šajā pētījumā, kā arī piedāvāti to risinājumu varianti. Pirmkārt, jāveic nošķīrums starpstarpresoru līgumiem un tādiem Latvijas valstij saistošiem starptautiskiem līgumiem kā starpvalstu unstarpvaldību līgumiem. Otrkārt, jāprecizē lietotā terminoloģija. Treškārt, jānosaka starpresoru līgumunoslēgšanas kārtība. Līdzīgas problēmas pastāv attiecībā uz atvasināto publisko personu un ārpusMinistru kabineta padotības esošo publisko personu tiesībām slēgt starptautiskos līgumus: nepastāvkonkrēta normatīvā regulējuma un nav skaidrs, kādas ir šo personu tiesības slēgt līgumus ar citu valstuiestādēm.Saistībā ar starptautisko līgumu publiskumu pētījums risina jautājumus, vai pamatota, pirmkārt, tikplaša norma, ka jāpublicē visi starptautiskie līgumi, arī tādi, kas nav apstiprināti ar ārēju normatīvu© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009304