AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
Latvijas normatīvie akti nesatur ne atrunas, ne skaidrojošas deklarācijas definīciju, ne arī šādupaziņojumu izteikšanas regulējumu. Atrunas jēdziens un atrunu izdarīšanas pamatnoteikumi skaidrotiVīnes līgumtiesību konvencijā, bet starptautiskās tiesības un prakse attiecībā uz atrunām unskaidrojošajām deklarācijām kopš 1993.gada tiek apkopota ANO Starptautisko tiesību komisijaspētījumos un vadlīnijās.Atrunas rezultātā valsts kopumā ir saistīta ar konkrēto starptautisko līgumu, taču tai nav saistoša tālīguma norma, par kuru ir izdarīta atruna. Savukārt skaidrojoša deklarācija ir tāds vienpusējsinstruments, ar kuru viena līgumslēdzēja puse izsaka savu skaidrojumu par noslēgto starptautiskolīgumu. Atrunu no skaidrojošās deklarācijas galvenokārt nošķir nodoms, kas ir pamatā paziņojumaizdarīšanai – skaidrojošas deklarācijas mērķis ir "izskaidrot vai precizēt" līguma normu, bet atrunas –"grozīt vai izslēgt".Pētījumā analizēta Latvijas līdzšinējā prakse atrunu un skaidrojošo deklarāciju izteikšanas jomā, itīpaši Robežlīguma lietas kontekstā. Šī prakse un tās nepilnības liecina, ka vēlams, lai Latvijasnormatīvais regulējums paredzētu vienotu atrunu un skaidrojošo deklarāciju formulēšanas procedūru.Lai Latvija varētu sekmīgi īstenot savas tiesības vajadzības gadījumā veikt atrunas vai izteiktskaidrojošas deklarācijas, ir jāapzinās kritēriji, kā nošķirt šos instrumentus vienu no otra. Pētījumāaplūkotas metodes, kā veikt nošķīrumu starp atrunu un skaidrojošo deklarāciju, kā izvēlētiespiemērotāko instrumentu, izsakot paziņojumus par konkrētu starptautisko līgumu. Jāizvērtē, kāds ir šīpaziņojuma mērķis – vai paskaidrot savu izpratni par līgumu, nekādi ietekmējot tā piemērošanu – tādāgadījumā tā būs skaidrojoša deklarācija, vai arī izslēgt vai grozīt kādu līguma normu piemērošanu –atruna, vai arī padarīt savu līguma skaidrojumu par saistošu pārējām līguma pusēm – nosacītaskaidrojoša deklarācija.Latvijai ir tiesības piekrist vai arī iesniegt iebildumus par kādas citas valsts izteiktu atrunu starptautiskālīgumā, kura puse ir arī Latvija. Iebildumus var izteikt jebkāda iemesla dēļ un nav nepieciešams tosīpaši paskaidrot vai pamatot. Taču Latvijas neskaidrās nacionālās procedūras dēļ nav skaidrs, kas unkādā kārtībā šos iebildumus var izteikt. Latvijas tiesību akti arī neparedz nekādu procedūru, kārīkoties, ja Latvija ir izteikusi atrunu, bet cita valsts ir izteikusi pret to iebildumus.Atrunas, ja tās iekļautas ratifikācijas likumā, Latvijā iegūst ārējam normatīvam aktam – likumam -pielīdzināmu vietu tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Savukārt, tā kā skaidrojošās deklarācijasmērķis nav radīt tiesiskas sekas, šādam paziņojumam nav vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā.Latvijas prakse attiecībā uz jau parakstītiem, bet vēl neapstiprinātiem starptautiskajiem līgumiematbilst starptautiskajām tiesībām: šādi līgumi vēl nav spēkā un neveido saistošas saistības valstij.Vienlaikus valstij ir jācenšas nerīkoties pretēji parakstītā līguma mērķim. Tikai parakstīts, betneapstiprināts starptautiskais līgums nevar būt tieši piemērojams Latvijas tiesā, tam arī vēl nav noteikta© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009302
vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Lai gan šāda neapstiprināta starptautiska līguma normaLatvijai nav vēl saistoša, tomēr šīs normas tiesiskums var tikt pārbaudīts Satversmes tiesā: uz šīpamata tika izskatīta Robežlīguma lieta.Latvijas nacionālais regulējums nesatur tiesību normas, kas noteiktu, kuru starptautisku līgumuslēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šāds nacionālais regulējums arī navnepieciešams, jo Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence izriet no Eiropas tiesībām, kuras Latvijaikā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistošas. Pētījuma ietvaros detalizēti aplūkotas jomas, kurāsEiropas Savienībai pastāv tieši norādīta ārējā ekskluzīvā kompetence, it īpaši kopējā tirdzniecībaspolitika.Netieši norādītās ārējās ekskluzīvās kompetences gadījumi, ievērojot to balstīšanos nevis normatīvostiesību aktos, bet gan judikatūrā, nevar tikt izsmeļoši uzskaitīti. Tos var apkopot, vienīgi aplūkojot topamatā esošos tiesību principus un doktrīnu, kas kristalizēta Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā. Netiešinorādītās kompetences gadījumos parasti a priori pastāv nevis Eiropas Savienības kompetencesekskluzivitāte, bet gan vienlaicīgu kompetenču princips: ārējā kompetence ir vienlaikus gan EiropasSavienībai, gan dalībvalstīm. AETR princips, kā arī Iekšējo ūdensceļu lietas princips ir svarīgākiepamati Eiropas Savienības netieši norādītajai ekskluzīvajai ārējai kompetencei.Eiropas Savienības ārējai kompetencei vajadzētu būt ekskluzīvai tikai tad, kad dalībvalstu vienlaicīgadarbība traucētu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Normai vajadzētu būt dalītai kompetencei, kasarī ir saskaņā ar minimālās harmonizācijas pieeju. Tomēr, tā kā trūkst vienota kataloga par jomām,kurās starptautiska līguma slēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, nepieciešama katraieplānota starptautiska līguma analīze no Eiropas tiesību viedokļa. Lisabonas līgums, ja tas stāsiesspēkā, ieviesīs lielāku skaidrību Eiropas Savienības ārējās kompetences ekskluzivitātes jomā.Eiropas Savienības neeksluzīvā ārējā jeb dalītā kompetence nozīmē, ka kompetenci īstenot ārējāsattiecības, tajā skaitā, slēgt starptautiskus līgumus, Eiropas Savienība īsteno kopīgi ar dalībvalstīm.Dalītās kompetences īpašs paveids ir jauktā kompetence. Latvijai ir svarīgi konkrētā gadījumā saprast,vai attiecīgais starptautiskais līgums būtu slēdzams kā jaukts starptautisks līgums vai kā līgums, koslēdz tikai Latvija un trešā valsts vai arī tikai Eiropas Savienība un trešā valsts. Pētījums piedāvājaukto līgumu klasifikāciju un metodiku, kas palīdz veikt šo nošķīrumu.Ja līgums ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu paralēlo kompetenču jomā, tad katrs starptautiskotiesību subjekts slēdz līgumu atbilstoši savām konstitucionālām procedūrām. Ja līgums ir slēdzams kājaukts starptautisks līgums, līguma sagatavošanas un noslēgšanas procedūrās piedalās gan EiropasSavienība, gan dalībvalstis, taču līgumu vispirms ratificē dalībvalstis, un tikai tad to galīgi noslēdz arīEiropas Savienība.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009303
- Page 252 and 253: procedūrās piedalās gan Eiropas
- Page 254 and 255: Starptautiskā piena līguma lietā
- Page 256 and 257: piemēram, kad pats līgums norāda
- Page 258 and 259: Kopienas noslēgtam starptautiskaja
- Page 260 and 261: 6.8.1. Atkāpšanās no līguma, l
- Page 262 and 263: autonomija. Tādējādi, EKL paredz
- Page 264 and 265: Treškārt, ne Speciālais likums,
- Page 266 and 267: Kā iespējamais sinonīms terminam
- Page 268 and 269: "1. Dažādi līgumi un starptautis
- Page 270 and 271: memorandiem. Turklāt, atbilstoši
- Page 272 and 273: nebūtu lietderīgi oficiālajā iz
- Page 274 and 275: struktūru), gan detalizēt (atsevi
- Page 276 and 277: (viii)(ix)(x)(xi)(xii)Starptautisko
- Page 278 and 279: Likuma darbības joma būtu jāiero
- Page 280 and 281: (c) Starptautisko līgumu noslēgš
- Page 282 and 283: (f) Starptautisko līgumu spēkā s
- Page 284 and 285: pieņemšanai Ministru kabinetam. B
- Page 286 and 287: jaunajā normatīvajā aktā būs i
- Page 288 and 289: noslēgt starptautiskos starpresoru
- Page 290 and 291: 8) līgumi par to ārvalstu bruņot
- Page 292 and 293: 7.4.11. Starptautiskie starpresoru
- Page 294 and 295: Latvijā nepastāv viennozīmīga i
- Page 296 and 297: tiesa var noteikt, ka noslēgts sta
- Page 298 and 299: tiesas praksē tiek pausts uzskats,
- Page 300 and 301: Ja starptautiska līguma puses ir g
- Page 304 and 305: Ja līgums ir noslēgts kā jaukts
- Page 306 and 307: PIELIKUMS NR.1IZMANTOTĀS LITERATŪ
- Page 308 and 309: 39. Likums "Par Saprašanās memora
- Page 310 and 311: 1. Satversmes tiesas 2000. gada 30.
- Page 312 and 313: 2. Lieta Loizidou (Preliminary Obje
- Page 314 and 315: 10. Carreau D. and P. Juillard. Dro
- Page 316 and 317: 60. Rosas A. The European Union and
- Page 318 and 319: 17. The American Non-Governmental O
- Page 320 and 321: GATTHMSOICJICSIDILAILCILOILRKĀDPKo
- Page 322: PIELIKUMS NR.3TEKSTĀ IZMANTOTIE TE
vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Lai gan šāda neapstiprināta starptautiska līguma normaLatvijai nav vēl saistoša, tomēr šīs normas tiesiskums var tikt pārbaudīts Satversmes tiesā: uz šīpamata tika izskatīta Robežlīguma lieta.Latvijas nacionālais regulējums nesatur tiesību normas, kas noteiktu, kuru starptautisku līgumuslēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šāds nacionālais regulējums arī navnepieciešams, jo Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence izriet no Eiropas tiesībām, kuras Latvijaikā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistošas. Pētījuma ietvaros detalizēti aplūkotas jomas, kurāsEiropas Savienībai pastāv tieši norādīta ārējā ekskluzīvā kompetence, it īpaši kopējā tirdzniecībaspolitika.Netieši norādītās ārējās ekskluzīvās kompetences gadījumi, ievērojot to balstīšanos nevis normatīvostiesību aktos, bet gan judikatūrā, nevar tikt izsmeļoši uzskaitīti. Tos var apkopot, vienīgi aplūkojot topamatā esošos tiesību principus un doktrīnu, kas kristalizēta Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā. Netiešinorādītās kompetences gadījumos <strong>par</strong>asti a priori pastāv nevis Eiropas Savienības kompetencesekskluzivitāte, bet gan vienlaicīgu kompetenču princips: ārējā kompetence ir vienlaikus gan EiropasSavienībai, gan dalībvalstīm. AETR princips, kā arī Iekšējo ūdensceļu lietas princips ir svarīgākiepamati Eiropas Savienības netieši norādītajai ekskluzīvajai ārējai kompetencei.Eiropas Savienības ārējai kompetencei vajadzētu būt ekskluzīvai tikai tad, kad dalībvalstu vienlaicīgadarbība traucētu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Normai vajadzētu būt dalītai kompetencei, kasarī ir saskaņā ar minimālās harmonizācijas pieeju. Tomēr, tā kā trūkst vienota kataloga <strong>par</strong> jomām,kurās starptautiska līguma slēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, nepieciešama katraieplānota starptautiska līguma analīze no Eiropas tiesību viedokļa. Lisabonas līgums, ja tas stāsiesspēkā, ieviesīs lielāku skaidrību Eiropas Savienības ārējās kompetences ekskluzivitātes jomā.Eiropas Savienības neeksluzīvā ārējā jeb dalītā kompetence nozīmē, ka kompetenci īstenot ārējāsattiecības, tajā skaitā, slēgt starptautiskus līgumus, Eiropas Savienība īsteno kopīgi ar dalībvalstīm.Dalītās kompetences īpašs paveids ir jauktā kompetence. Latvijai ir svarīgi konkrētā gadījumā saprast,vai attiecīgais starptautiskais līgums būtu slēdzams kā jaukts starptautisks līgums vai kā līgums, koslēdz tikai Latvija un trešā valsts vai arī tikai Eiropas Savienība un trešā valsts. Pētījums piedāvājaukto līgumu klasifikāciju un metodiku, kas palīdz veikt šo nošķīrumu.Ja līgums ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu <strong>par</strong>alēlo kompetenču jomā, tad katrs starptautiskotiesību subjekts slēdz līgumu atbilstoši savām konstitucionālām procedūrām. Ja līgums ir slēdzams kājaukts starptautisks līgums, līguma sagatavošanas un noslēgšanas procedūrās piedalās gan EiropasSavienība, gan dalībvalstis, taču līgumu vispirms ratificē dalībvalstis, un tikai tad to galīgi noslēdz arīEiropas Savienība.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009303