Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

11.07.2015 Views

Latvijas normatīvie akti nesatur ne atrunas, ne skaidrojošas deklarācijas definīciju, ne arī šādupaziņojumu izteikšanas regulējumu. Atrunas jēdziens un atrunu izdarīšanas pamatnoteikumi skaidrotiVīnes līgumtiesību konvencijā, bet starptautiskās tiesības un prakse attiecībā uz atrunām unskaidrojošajām deklarācijām kopš 1993.gada tiek apkopota ANO Starptautisko tiesību komisijaspētījumos un vadlīnijās.Atrunas rezultātā valsts kopumā ir saistīta ar konkrēto starptautisko līgumu, taču tai nav saistoša tālīguma norma, par kuru ir izdarīta atruna. Savukārt skaidrojoša deklarācija ir tāds vienpusējsinstruments, ar kuru viena līgumslēdzēja puse izsaka savu skaidrojumu par noslēgto starptautiskolīgumu. Atrunu no skaidrojošās deklarācijas galvenokārt nošķir nodoms, kas ir pamatā paziņojumaizdarīšanai – skaidrojošas deklarācijas mērķis ir "izskaidrot vai precizēt" līguma normu, bet atrunas –"grozīt vai izslēgt".Pētījumā analizēta Latvijas līdzšinējā prakse atrunu un skaidrojošo deklarāciju izteikšanas jomā, itīpaši Robežlīguma lietas kontekstā. Šī prakse un tās nepilnības liecina, ka vēlams, lai Latvijasnormatīvais regulējums paredzētu vienotu atrunu un skaidrojošo deklarāciju formulēšanas procedūru.Lai Latvija varētu sekmīgi īstenot savas tiesības vajadzības gadījumā veikt atrunas vai izteiktskaidrojošas deklarācijas, ir jāapzinās kritēriji, kā nošķirt šos instrumentus vienu no otra. Pētījumāaplūkotas metodes, kā veikt nošķīrumu starp atrunu un skaidrojošo deklarāciju, kā izvēlētiespiemērotāko instrumentu, izsakot paziņojumus par konkrētu starptautisko līgumu. Jāizvērtē, kāds ir šīpaziņojuma mērķis – vai paskaidrot savu izpratni par līgumu, nekādi ietekmējot tā piemērošanu – tādāgadījumā tā būs skaidrojoša deklarācija, vai arī izslēgt vai grozīt kādu līguma normu piemērošanu –atruna, vai arī padarīt savu līguma skaidrojumu par saistošu pārējām līguma pusēm – nosacītaskaidrojoša deklarācija.Latvijai ir tiesības piekrist vai arī iesniegt iebildumus par kādas citas valsts izteiktu atrunu starptautiskālīgumā, kura puse ir arī Latvija. Iebildumus var izteikt jebkāda iemesla dēļ un nav nepieciešams tosīpaši paskaidrot vai pamatot. Taču Latvijas neskaidrās nacionālās procedūras dēļ nav skaidrs, kas unkādā kārtībā šos iebildumus var izteikt. Latvijas tiesību akti arī neparedz nekādu procedūru, kārīkoties, ja Latvija ir izteikusi atrunu, bet cita valsts ir izteikusi pret to iebildumus.Atrunas, ja tās iekļautas ratifikācijas likumā, Latvijā iegūst ārējam normatīvam aktam – likumam -pielīdzināmu vietu tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Savukārt, tā kā skaidrojošās deklarācijasmērķis nav radīt tiesiskas sekas, šādam paziņojumam nav vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā.Latvijas prakse attiecībā uz jau parakstītiem, bet vēl neapstiprinātiem starptautiskajiem līgumiematbilst starptautiskajām tiesībām: šādi līgumi vēl nav spēkā un neveido saistošas saistības valstij.Vienlaikus valstij ir jācenšas nerīkoties pretēji parakstītā līguma mērķim. Tikai parakstīts, betneapstiprināts starptautiskais līgums nevar būt tieši piemērojams Latvijas tiesā, tam arī vēl nav noteikta© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009302

vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Lai gan šāda neapstiprināta starptautiska līguma normaLatvijai nav vēl saistoša, tomēr šīs normas tiesiskums var tikt pārbaudīts Satversmes tiesā: uz šīpamata tika izskatīta Robežlīguma lieta.Latvijas nacionālais regulējums nesatur tiesību normas, kas noteiktu, kuru starptautisku līgumuslēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šāds nacionālais regulējums arī navnepieciešams, jo Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence izriet no Eiropas tiesībām, kuras Latvijaikā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistošas. Pētījuma ietvaros detalizēti aplūkotas jomas, kurāsEiropas Savienībai pastāv tieši norādīta ārējā ekskluzīvā kompetence, it īpaši kopējā tirdzniecībaspolitika.Netieši norādītās ārējās ekskluzīvās kompetences gadījumi, ievērojot to balstīšanos nevis normatīvostiesību aktos, bet gan judikatūrā, nevar tikt izsmeļoši uzskaitīti. Tos var apkopot, vienīgi aplūkojot topamatā esošos tiesību principus un doktrīnu, kas kristalizēta Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā. Netiešinorādītās kompetences gadījumos parasti a priori pastāv nevis Eiropas Savienības kompetencesekskluzivitāte, bet gan vienlaicīgu kompetenču princips: ārējā kompetence ir vienlaikus gan EiropasSavienībai, gan dalībvalstīm. AETR princips, kā arī Iekšējo ūdensceļu lietas princips ir svarīgākiepamati Eiropas Savienības netieši norādītajai ekskluzīvajai ārējai kompetencei.Eiropas Savienības ārējai kompetencei vajadzētu būt ekskluzīvai tikai tad, kad dalībvalstu vienlaicīgadarbība traucētu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Normai vajadzētu būt dalītai kompetencei, kasarī ir saskaņā ar minimālās harmonizācijas pieeju. Tomēr, tā kā trūkst vienota kataloga par jomām,kurās starptautiska līguma slēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, nepieciešama katraieplānota starptautiska līguma analīze no Eiropas tiesību viedokļa. Lisabonas līgums, ja tas stāsiesspēkā, ieviesīs lielāku skaidrību Eiropas Savienības ārējās kompetences ekskluzivitātes jomā.Eiropas Savienības neeksluzīvā ārējā jeb dalītā kompetence nozīmē, ka kompetenci īstenot ārējāsattiecības, tajā skaitā, slēgt starptautiskus līgumus, Eiropas Savienība īsteno kopīgi ar dalībvalstīm.Dalītās kompetences īpašs paveids ir jauktā kompetence. Latvijai ir svarīgi konkrētā gadījumā saprast,vai attiecīgais starptautiskais līgums būtu slēdzams kā jaukts starptautisks līgums vai kā līgums, koslēdz tikai Latvija un trešā valsts vai arī tikai Eiropas Savienība un trešā valsts. Pētījums piedāvājaukto līgumu klasifikāciju un metodiku, kas palīdz veikt šo nošķīrumu.Ja līgums ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu paralēlo kompetenču jomā, tad katrs starptautiskotiesību subjekts slēdz līgumu atbilstoši savām konstitucionālām procedūrām. Ja līgums ir slēdzams kājaukts starptautisks līgums, līguma sagatavošanas un noslēgšanas procedūrās piedalās gan EiropasSavienība, gan dalībvalstis, taču līgumu vispirms ratificē dalībvalstis, un tikai tad to galīgi noslēdz arīEiropas Savienība.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009303

vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Lai gan šāda neapstiprināta starptautiska līguma normaLatvijai nav vēl saistoša, tomēr šīs normas tiesiskums var tikt pārbaudīts Satversmes tiesā: uz šīpamata tika izskatīta Robežlīguma lieta.Latvijas nacionālais regulējums nesatur tiesību normas, kas noteiktu, kuru starptautisku līgumuslēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šāds nacionālais regulējums arī navnepieciešams, jo Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence izriet no Eiropas tiesībām, kuras Latvijaikā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistošas. Pētījuma ietvaros detalizēti aplūkotas jomas, kurāsEiropas Savienībai pastāv tieši norādīta ārējā ekskluzīvā kompetence, it īpaši kopējā tirdzniecībaspolitika.Netieši norādītās ārējās ekskluzīvās kompetences gadījumi, ievērojot to balstīšanos nevis normatīvostiesību aktos, bet gan judikatūrā, nevar tikt izsmeļoši uzskaitīti. Tos var apkopot, vienīgi aplūkojot topamatā esošos tiesību principus un doktrīnu, kas kristalizēta Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā. Netiešinorādītās kompetences gadījumos <strong>par</strong>asti a priori pastāv nevis Eiropas Savienības kompetencesekskluzivitāte, bet gan vienlaicīgu kompetenču princips: ārējā kompetence ir vienlaikus gan EiropasSavienībai, gan dalībvalstīm. AETR princips, kā arī Iekšējo ūdensceļu lietas princips ir svarīgākiepamati Eiropas Savienības netieši norādītajai ekskluzīvajai ārējai kompetencei.Eiropas Savienības ārējai kompetencei vajadzētu būt ekskluzīvai tikai tad, kad dalībvalstu vienlaicīgadarbība traucētu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Normai vajadzētu būt dalītai kompetencei, kasarī ir saskaņā ar minimālās harmonizācijas pieeju. Tomēr, tā kā trūkst vienota kataloga <strong>par</strong> jomām,kurās starptautiska līguma slēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, nepieciešama katraieplānota starptautiska līguma analīze no Eiropas tiesību viedokļa. Lisabonas līgums, ja tas stāsiesspēkā, ieviesīs lielāku skaidrību Eiropas Savienības ārējās kompetences ekskluzivitātes jomā.Eiropas Savienības neeksluzīvā ārējā jeb dalītā kompetence nozīmē, ka kompetenci īstenot ārējāsattiecības, tajā skaitā, slēgt starptautiskus līgumus, Eiropas Savienība īsteno kopīgi ar dalībvalstīm.Dalītās kompetences īpašs paveids ir jauktā kompetence. Latvijai ir svarīgi konkrētā gadījumā saprast,vai attiecīgais starptautiskais līgums būtu slēdzams kā jaukts starptautisks līgums vai kā līgums, koslēdz tikai Latvija un trešā valsts vai arī tikai Eiropas Savienība un trešā valsts. Pētījums piedāvājaukto līgumu klasifikāciju un metodiku, kas palīdz veikt šo nošķīrumu.Ja līgums ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu <strong>par</strong>alēlo kompetenču jomā, tad katrs starptautiskotiesību subjekts slēdz līgumu atbilstoši savām konstitucionālām procedūrām. Ja līgums ir slēdzams kājaukts starptautisks līgums, līguma sagatavošanas un noslēgšanas procedūrās piedalās gan EiropasSavienība, gan dalībvalstis, taču līgumu vispirms ratificē dalībvalstis, un tikai tad to galīgi noslēdz arīEiropas Savienība.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009303

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!