Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Kopienas kompetencē. Bernes konvencijas lietā tiesa norādīja, ka jauktajiem starptautiskajiemlīgumiem Eiropas Kopienas tiesībās ir tāds pats statuss kā Kopienas noslēgtajiem starptautiskajiemlīgumiem, ciktāl šo līgumu normas ietilpst Kopienas kompetencē. Turklāt, Kopienas interesēs ir, laidalībvalstis nodrošinātu šo jaukto starptautisko līgumu izpildi.Pētījuma 5.nodaļā pieejams hronoloģisks apskats par būtiskāko Eiropas Kopienu tiesas judikatūruattiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanu Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī, ciktāl šādinacionālā līmenī noslēgtie starptautiskie līgumi var ietekmēt Eiropas Kopienas tiesības.8.5. Latvijas normatīvā regulējuma problēmas attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanu.Latvijas tiesību akti nesatur saprašanās memoranda legāldefinīciju. Nav arī noteikts, ka ar saprašanāsmemorandu tiek apzīmēta nesaistoša vienošanās. Tiesiskās noteiktības nolūkos vēlams, ka likumsietvertu saprašanās memoranda definīciju. Galvenā starptautisko saprašanās memorandu atšķirība nostarptautiskajiem līgumiem ir tā, ka saprašanās memorands pusēm nav juridiski saistošs. Saprašanāsmemorands nebūtu uzskatāms par normatīvu aktu ne nacionālo, ne starptautisko tiesību izpratnē.Tomēr jāievēro, ka nosaukums nav noteicošais, jo dokumenta saturs neatkarīgi no nosaukuma varliecināt par starptautiska līguma esamību.Latvijas tiesību akti neregulē starptautisko memorandu noslēgšanas procedūru. Ja saprašanāsmemorands iecerēts kā nesaistoša vienošanās, tad būtu vēlams ietvert normatīvajos aktos procedūru,kas un kā šādus memorandus drīkst slēgt. Ieteicams, lai šī procedūra atšķirtos no starptautisko līgumunoslēgšanai paredzētās procedūras.Tā kā saprašanās memorands nav tiesiski saistošs, tas nerada tiesības un pienākumus, tam arī nav tiešāiedarbība un privātpersonas uz to nevar atsaukties tiesās. Tas var tikt izmantots vienīgi kā tiesībunormu iztulkošanas līdzeklis, it īpaši, noskaidrojot valsts gribu. Ja saprašanās memorands ir iecerēts kānesaistoša vienošanās, nebūtu vēlams to apstiprināt ar ārēja normatīva akta palīdzību. Piemērotāksapstiprināšanas instruments būtu Saeimas vai Ministru kabineta iekšējs normatīvs akts, piemēram,lēmums vai rīkojums.Pamatkritēriji, kā nošķirt starptautisku līgumu no saprašanās memoranda, ir norādīti ANOStarptautiskās tiesas spriedumā Bahreinas un Kataras lietā: nošķīrums veicams, piemērojot objektīvuskritērijus dokumenta saturam. Nav nozīmes ne dokumenta nosaukumam, ne konkrēto valsts pārstāvjusubjektīvajam nolūkam, ne arī valstu iekšējo konstitucionālo procedūru ievērošanai. Lai ilustrētunošķiršanas tiesisko seku nozīmi visās tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas stadijās, pētījumā iraplūkota Latvijai pēdējā laikā aktuāla tiesiskā problēma – vienošanās ar Starptautisko Valūtas Fonduun Eiropas Komisiju par aizdevumu sniegšanu un to tiesiskais statuss. Secināts, ka vienošanās drīzāk irsaprašanās memorands, nevis saistošs starptautisks līgums.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009301