Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

neierobežo Satversmes un citas Speciālā likuma normas attiecībā uz tā kompetenci (piemēram,neatkarīgi no veida, kā starptautiskais līgums kļūst saistošs valstij, Ministru kabinets nevar uzņemtiesstarptautiskas saistības, kas nokārto likumdošanas ceļā regulējamus jautājumus).Visos minētajos gadījumos, kad Saeima apstiprina starptautisku līgumu, Saeima pieņem likumu, uzkura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu. Ratifikācijas rakstu paraksta Valstsprezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs, ievērojot Satversmes 53.pantu, ka Valsts prezidents par savudarbību politisku atbildību nenes, un visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem noministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem.Attiecīgi, par ratifikācijas raksta izpildi atbildību uzņemas nevis Valsts prezidents, bet gan ārlietuministrs.Atbilstoši Speciālā likuma 10.pantam ratifikācijas rakstu apmaiņu veic Valsts prezidents vai ārlietuministrs, vai viņu pilnvarotas personas. Ārlietu ministrija veic starptautiskā līguma ratifikācijas notuapmaiņu un informē par nepieciešamo prasību izpildi, lai līgums stātos spēkā Latvijas Republikasteritorijā, kā arī deponē pievienošanās dokumentus un nodod starptautiskos līgumus depozitārijam.Kā redzams no šī Speciālā likuma raksturojuma, Speciālā likuma normas nav visai detalizētas, turklātatstāj daudzus neatbildētus jautājumus, gan attiecībā uz starptautisko līgumu iedalījumu starpvalstu,starpvaldību un starpresoru līgumos, gan attiecībā uz procedūras gaitu. Šīs normatīvā regulējumaproblēmas tiks detalizētāk aplūkotas šī pētījuma 6.daļā.2.1.5. Normas citos ārējos normatīvos aktosAtsevišķas normas par starptautisko līgumu noslēgšanas procedūru ir iekļautas arī citos ārējosnormatīvos aktos.Saeimas kārtības ruļļa 75 80.panta otrā daļa paredz, ka, ja likumprojekts paredz starptautiskā līgumaapstiprināšanu, tam jāpievieno attiecīgā līguma oficiālais teksts, kā arī tā tulkojums latviešu valodā, jalīguma oficiālais teksts nav latviešu valodā. Atbilstoši šī likuma 114.panta otrās daļas 3.punktamlikumprojektus par starptautisko līgumu apstiprināšanu pieņem divos lasījumos. Kā Lisabonas līgumalietā paskaidrojusi Satversmes tiesa, prasība tikai pēc diviem lasījumiem izriet no šāda apsvēruma:"[..] starptautiskie līgumi atbilstoši to raksturam tiek apstiprināti parlamentā, neizdarot nekādusgrozījumus to tekstā. Likumdevējs šādu līgumu var tikai ratificēt vai noraidīt. Likumdevējalēmums ratificēt starptautisko līgumu nozīmē valsts piekrišanu būt saistītai ar konkrētostarptautisko vienošanos". 7675 Saeimas kārtības rullis: LR likums. Pieņemts 28.07.1994. Latvijas Vēstnesis, 18.08.1994, nr. 96.76 Satversmes tiesas 2009.gada 7.aprīļa spriedums lietā Nr. 2008-35-01 (Lisabonas līguma lieta), 10.4. punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200930