Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tiesas praksē tiek pausts uzskats, ka, lai arī vispārējo starptautisko tiesību normu vieta Vācijas tiesībunormu hierarhijā ir augstāka nekā federālajiem likumiem, tā ir zemāka par konstitūcijas normām.Konstitūcijas 59.panta otrās daļas regulējums nav attiecināms uz starpresoru starptautiskiem līgumiem,kas tiek dēvēti par "administratīvo vienošanos". Šādiem līgumiem nav nepieciešama nedz federālaistiesību akta pieņemšana, nedz arī prezidenta ratifikācija. Tiem ir nepieciešama tikai attiecīgāsadministratīvās vienības griba. Par starpresoru starptautiskajiem līgumiem var tikt uzskatītas arīstarpvaldību vienošanās, ja tās nav starptautiski līgumi Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē.Eiropas Savienības nodibināšanas jautājumi, kā arī izmaiņas tās dibināšanas likumos tiek skatītisaskaņā ar Konstitūcijas 79. panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kuri savukārt regulēkonstitucionālo grozījumu veikšanas procedūru. Īpatnēji Eiropas tiesību ietekmi attiecībā uzstarptautisku līgumu slēgšanu un Eiropas tiesību ietekmi uz Vācijas tiesībām vispār interpretē Vācijastiesas. Eiropas tiesībām nav skaidri noteikta prioritāte pār Vācijas nacionālajām tiesībām, taču praksēšādu prioritāti parasti nodrošina Vācijas tiesu judikatūra. Taču, ja Eiropas Savienības tiesību akti irpieņemti, pārkāpjot Kopienas kompetences, tad tie Vācijai var nebūt saistoši.Konstitūcijas 82.pantā ir paredzēts, ka likumus apstiprina prezidents un tos publicē Federālajā Likumuavīzē. Ja likums nav publicēts Federālajā Likumu avīzē, tas nav spēkā. Šī norma attiecas arī uzparlamenta apstiprinātiem un prezidenta ratificētiem starptautiskajiem līgumiem.8.2.4. Citas Eiropas Savienības valstisPētījumā vispārīgi ir aprakstītas Zviedrijas, Lietuvas, Somijas un Itālijas tiesību sistēmas unstarptautisko tiesību vieta šo valstu nacionālajās tiesības, kā arī starptautisko līgumu slēgšanasprocedūras galvenās iezīmes. Katras valsts apraksta ievadā ir sniegts arī konspektīvs valsts tiesībusistēmas raksturojums un normatīvo aktu hierarhija. Secināts, ka visas minētās valstis pieder piekontinentālās Eiropas tiesību loka, un tajās dominē rakstītie tiesību avoti. Vairumā valstu starptautiskolīgumu noslēgšanas procedūra ir ietverta ārējā normatīvā aktā, piemēram, Lietuvā pastāv īpašs likumspar starptautiskajiem līgumiem, bet Zviedrijā līgumu noslēgšanas procedūra ir regulēta vienā nokonstitucionālajiem likumiem.8.3. Eiropas Savienības ekskluzīvās kompetences un dalītās kompetences jautājumistarptautisko līgumu slēgšanā.Eiropas Kopienu tiesa jau agrīnajā AETR lietā ir secinājusi, ka no EKL 281.pantā paredzētās Kopienasjuridiskās personības izriet arī fakts, ka ārējās attiecībās Kopiena ir spējīga nodibināt līgumiskassaistības ar trešajām valstīm attiecībā uz visām tām jomām, kas noteiktas EKL. EKL 281.pantānorādītais, ka Kopiena ir tiesību subjekts (juridiska persona) nepieciešami nozīmē, ka Kopienai irtiesības rīkoties ārējās attiecībās attiecībā uz Kopienas kompetencē ietilpstošajām jomām. Spēja© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009298