Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiemmēnešiem;(iv) līgumi par to ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas navsaistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, kuras nav Ziemeļatlantijas līgumaorganizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis;(v) citi līgumi, ja ratifikācija tieši paredzēta līguma tekstā vai ja tā prasīta motivētāMinistru kabineta iesniegumā.Kā Saeima norādījusi Satversmes tiesai iesniegtajās atbildēs Lisabonas līguma lietā, praksē Saeima pēctam, kad saņēmusi likumprojektu par kāda starptautiska līguma apstiprināšanu, izvērtē, kādā procedūrātas būtu apstiprināms, kā arī vērtē starptautiskā līguma lietderību un atbilstību Latvijas valstsinteresēm. 73 Jāievēro arī, ka visbiežāk likumprojektu par starptautiska līguma apstiprināšanu Saeimāiesniedz Ministru kabinets, kas nozīmē, ka likumprojektu jau ir apstiprinājis Ministru kabinets, kā arī –ka līguma noslēgšanas lietderību ir vērtējusi kāda no atbildīgajām ministrijām. Piemēram, Labklājībasministrija savās atbildēs uz Saeimas deputātu jautājumiem par ANO konvencijas "Par personu arinvaliditāti tiesībām" noslēgšanas izvērtēšanu norāda, ka ministrija esot jau iepriekš izvērtējusi LatvijasRepublikas normatīvo aktu atbilstību konvencijas prasībām. 74No Speciālā likuma tātad izriet, ka tādu starptautiskā līguma apstiprināšanas veidu kā ratifikācija varveikt tikai Saeima. Ratifikācijas definīcija sniegta Vīnes līgumtiesību konvencijas 2.panta (b) punktā:"ratifikācija", "pieņemšana", "apstiprināšana" un "pievienošanās" – atkarībā no katra atsevišķāgadījuma ir tāds starptautiskais akts, ar kura palīdzību valsts starptautiskā līmenī izsaka savupiekrišanu par līguma saistošo raksturu attiecībā uz šo valsti."Atbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijas 14.pantam "pieņemšana" un "apstiprināšana" ir saprotamastāpat kā "ratifikācija". Taču ratifikācija (jeb pieņemšana, jeb apstiprināšana) nav vienīgais veids, kāvalsts padara starptautisku līgumu sev saistošu. Saskaņā ar Vīnes līgumtiesību konvencijas 11.pantuvalsts piekrišana par līguma saistošo raksturu var tikt izteikta arī ar parakstu (12.pants), līgumusastādošu dokumentu apmaiņu (13.pants), pievienošanos (15.pants) vai arī citā veidā, par kuru irvienošanās.Izvērtējot minētās Vīnes līgumtiesību konvencijas normas kontekstā ar Speciālā likuma normām,secināms, ka Latvijā tādu starptautiskā līguma saistību uzņemšanos veidu kā ratifikācija var veikt tikaiSaeima. Savukārt citus saistību uzņemšanās veidus var īstenot arī Ministru kabinets, ja vien to73 Satversmes tiesas 2009.gada 7.aprīļa spriedums lietā Nr. 2008-35-01 (Lisabonas līguma lieta), 3.punkts.74Labklājības ministrijas 25.03.2009. vēstule Nr. 18.3-03/912 Saeimas kancelejai, pieejama:http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS_LmP.nsf/0/4e9bf17c4a1fa66fc2257584002d455f/$FILE/12_5-2-71.pdf (aplūkota29.06.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200929© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009