Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

(b) Atrunu un skaidrojošo deklarāciju izteikšanaInstrukcijas, kad un pie kādiem nosacījumiem vajadzētu apsvērt izteikt atrunas vai skaidrojošasdeklarācijas. Paskaidrojums par skaidrojošo deklarāciju jēgu, nozīmi un to izteikšanas noteikumiem.Vadlīnijas, kā Latvijai jāizvērtē citu valstu izteiktas atrunas un jāizlemj, vai izteikt pret tām iebildumusvai nē (saderība ar līguma priekšmetu un mērķi, u.c. 6.nodaļā norādītie apsvērumi).Metodes, kā veikt nošķīrumu starp atrunu un skaidrojošo deklarāciju, kā katrā atsevišķā gadījumāizvēlēties piemērotāko instrumentu, izsakot paziņojumus par starptautisko līgumu. Tajā skaitā,jāizvērtē, kāds ir paziņojuma mērķis. Ja tas ir paskaidrot savu izpratni par līgumu, nekādi ietekmējot tāpiemērošanu – skaidrojoša deklarācija. Ja mērķis ir izslēgt vai grozīt kādu līguma normu piemērošanu– atruna. Ja - padarīt savu līguma skaidrojumu par saistošu pārējām līguma pusēm – nosacītaskaidrojoša deklarācija.Procedūra, kā rīkoties, ja Latvija ir izteikusi atrunu, bet cita valsts ir izteikusi pret to iebildumus.Jebkādu šādu saņemtu iebildumu vispirms izvērtē Ārlietu ministrija, kas tālāk sniedz ziņojumuinstitūcijai, kas apstiprinājusi atrunu – Saeimai vai Ministru kabinetam.(c) Eiropas Savienības kompetencē esoši starptautiskie līgumiIekšējas vadlīnijas ar tipiskākajiem gadījumiem ES ārējās ekskluzīvās kompetences noteikšanā.Ieteikums veikt katra ieplānota starptautiska līguma analīzi no Eiropas tiesību viedokļa. Šaubugadījumā (it īpaši, ja ir šaubas, vai piemērojams kāds no netieši norādītās ekskluzīvās kompetencesprincipiem), būtu vēlams sazināties ar Eiropas Komisiju un saņemt sākotnēji vismaz neformāluviedokli, vai Komisija uzskata, ka līguma slēgšana varētu būt Eiropas Savienības ekskluzīvajākompetencē.Ja līgums atrodas Eiropas Savienības kompetencē, kura nav ekskluzīva, konstatēt, vai kompetence irdalīta vai jaukta, un, vai Latvija ir tiesīga patstāvīgi slēgt starptautisku līgumu ar trešo valsti vaistarptautisku organizāciju. Izvērtējums, vai attiecīgais starptautiskais līgums būtu slēdzams kā jauktsstarptautisks līgums (piedaloties gan Latvijai (un/vai citām dalībvalstīm), gan Eiropas Savienībai) vaikā līgums, ko slēdz tikai Latvija un trešā valsts (Latvijas neierobežotas suverenitātes kompetence) vaiarī tikai Eiropas Savienība un trešā valsts (Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence).7.4. Normatīvā akta atsevišķu normu satura piedāvājums.Šī pētījuma uzdevums nav sagatavot konkrētu un detalizētu jauna normatīvā akta projektu. Jāievēroarī, ka pētījuma autoru specializācija nav normatīvo aktu jaunrade. Tādējādi, šīs apakšnodaļas ietvarosnetiek piedāvāts saturs visām piedāvātā jaunā normatīvā akta – Starptautisko līgumu likuma –normām. Izvēloties atsevišķās normas, kuru saturu piedāvāt, tika ņemts vērā, ka vairākas normas© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009285