Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Kā tika plašāk analizēts 2.nodaļā, pastāv zināma neskaidrība par starptautisko tiesību vietu Latvijastiesību sistēmā. No vienas puses, kolīziju risināšanas normas gadījumos, ja konstatēta pretruna starpstarptautiskā līguma normu un nacionālo tiesību normu, ir iekļautas Administratīvā procesa likuma. Nootras puses, no Satversmes tiesas likuma un Satversmes tiesas judikatūras izriet tēze, ka pastāvstarptautisko tiesību normas, kam ir ne tikai piemērošanas priekšrocība, bet arī augstāka vietajuridiskajā hierarhijā (piemēram, jus cogens normas un cilvēktiesību normas). Pētījuma autori izvirzījahipotēzi, ka šķietamā pretruna var tikt izskaidrota, ņemot vērā atšķirīgo procesuālo un materiāltiesiskokontekstu, tomēr šajā jautājumā pastāv objektīva neskaidrība, ko diez vai būtu ieteicams risināt šajākontekstā, bet drīzāk atstāt Satversmes un citu tiesu judikatūrai. Tāpēc nav nepieciešams dublēt šoregulējumu, iekļaujot jaunajā likumā pašreizējā Speciālā likuma 13.panta normu. Taču jānorāda, kastarptautisko līgumu piemērošanu Latvijas tiesībās nosaka Administratīvā procesa likuma unSatversmes tiesas likuma normas. Turklāt, jānosaka, ka, ja ar Satversmes tiesas spriedumu konstatētapretruna starp nacionālo tiesību normu un starptautiska līguma normu, tad Ārlietu ministrijai kopīgi aratbildīgo ministriju (atbildīgo par konkrēto nozari) jāveicina nacionālā regulējuma izmaiņas, lainovērstu šīs pretrunas. Ja Satversmes tiesa konstatējusi pretrunu starp starptautiskā līguma normu unSatversmi vai likumu, tad, atkarībā no tā, kas līgumu apstiprinājis, Ministru kabinets (pēc Ārlietuministrijas ierosinājuma) vai Saeima (pēc Ministru kabineta ierosinājuma) lemj vai nu par attiecīgāsnacionālo tiesību normas grozīšanu vai par šī starptautiskā līguma izmaiņu ierosināšanu, darbībasapturēšanu vai denonsēšanu, ievērojot attiecīgos starptautisko tiesību noteikumus.(i)Starptautisko līgumu grozīšana un izbeigšanaStarptautiska līguma grozīšanas un izbeigšanas procedūrai būtu jābūt analogai tā noslēgšanasprocedūrai (pašreizējā Speciālā likuma 14.pants). Var līdzīgi Igaunijas FRA likuma 25.pantam paredzētgadījumus, kad tehniskus grozījumus līgumā var apstiprināt tikai Ministru kabinets, pat, ja līgumu irapstiprinājusi Saeima (grozījumi neattiecas uz saturu).(j)Saprašanās memorandu noslēgšanaSaprašanās memorandus var slēgt personas, kam ir kompetence noslēgt starptautiskus līgumus, kā arīpersonas, kam ir kompetence noslēgt starptautiskos starpresoru līgumus. Saprašanās memorandus, koslēdz personas, kam ir kompetence noslēgt starptautiskus līgumus, pirms to noslēgšanas jāiesniedzizskatīšanai Ārlietu ministrijai, kas sniedz atzinumu par šī memoranda juridisko būtību (vai tas irsaprašanās memorands vai arī pastāv risks, ka tas var tikt uzskatīts par starptautisku līgumu). Ārlietuministrija sniedz arī ieteikumus saprašanās memoranda projekta uzlabošanai. Būtībā, attiecībā uzšādiem saprašanās memorandiem jāpiemēro tā pati projekta sagatavošanas procedūra, kasstarptautiskajiem līgumiem: projektu sagatavo Ārlietu ministrija vai cita atbildīgā ministrija, vai īpašadarba grupa, to iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Ārlietu ministrijai, kas to pēc tam iesniedz© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009283