Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

jautājumi tiek izlemti tikai valsts vārdā, tādēļ arī Saeimas līdzdalība ir nenoliedzama, un tastiek noteikts nākamajā – 8.pantā." 69Speciālā likuma 7.pants arī konkretizē Satversmes 68.panta normu, ka visiem starptautiskajiemlīgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimasapstiprināšana. 70 Tātad pēc būtības prasība 7.pantā minētos līgumus, piemēram robežu līgumus,apstiprināt ar Saeimas lēmumu ir fundamentāla konstitucionāla norma, kas prasa apstiprināt pantānorādītos starptautiskos līgumus tikai ar šajā likumā noteiktām metodēm. 71Saeimā apstiprināmo starptautisko līgumu Ministru kabinets parasti jau ir parakstījis, bet, ja līgumsskar likumdošanas ceļā nokārtojamus jautājumus, tam nav saistoša rakstura pirms apstiprināšanasSaeimā. Kā Robežlīguma lietā paskaidrojusi Satversmes tiesa:"Satversmes 68.panta pirmā daļa paredz kārtību, kādā Latvijas valsts pauž savu piekrišanuizpildvaras parakstīta līguma saistošajam raksturam, proti, Saeima ar likumu par starptautiskalīguma apstiprināšanu piekrīt Latvijas valsts vārdā uzņemties attiecīgajā starptautiskajā līgumāparedzētās saistības un pilnvaro Valsts prezidentu vai Ministru kabinetu veikt nepieciešamāsdarbības, lai starptautiskais līgums stātos spēkā. Starptautiskā līguma apstiprināšana Saeimā irsui generis likumdošanas akts, kas nepieciešams, lai starptautiskais līgums stātos spēkā un būtupiemērojams Latvijas tiesību sistēmā." 72Jāuzsver, ka starptautiska līguma parakstīšana vien parasti nerada tam saistošu raksturu, izņemotgadījumus, kas paredzēti Vīnes līgumtiesību konvencijas 12.pantā – ja pats līgums, vai valstu vai topārstāvju vienošanās vai pilnvaras paredz, ka parakstam ir saistošs spēks.Tikai ar Saeimas pieņemtu likumu apstiprināmi Speciālā likuma 9.pantā minētie starptautiskie līgumi:(i)līgumi, kas nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus (atkārtoSatversmes 68.pantu);(ii) līgumi par Latvijas Republikas bruņoto spēku personāla uzturēšanos (kas navsaistīta ar mācībām un manevriem) ārvalstīs, ja kopējais personāla skaitspārsniedz 200 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par vienu gadu;(iii) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas navsaistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena69 Ziemele I. Komentārs likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"// Juristu Žurnāls, 1995, Nr.1, 8.-9.lpp.70 Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 36.1.punkts.71 Turpat.72 Turpat, 44.1.punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200928© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009